Sestdiena, 23. augusts
Šodien sveicam: Vitālijs, Ralfs, Valgundis

Zaļā punkta skola

Zaļā punkta zīme uz iepakojuma – apliecinājums atbildībai pret vidi

http://www.zalais.lv/files/zp_trade_mark_9634c.jpg

Teju ikviens Latvijas iedzīvotājs uz kāda preces iepakojuma būs pamanījis Zaļā punkta zīmi, bet ne katrs zina, ko tad īsti tā nozīmē. Vai iepakojums ar Zaļā punkta zīmi ir derīgs pārstrādei? Vai šāds iepakojums ir ražots no pārstrādāta materiāla? Varbūt šī zīme liecina par to, ka iepakojumā būs ekoloģisks produkts?

Patiesībā Zaļā punkta zīme uz iepakojuma apliecina to, ka produkta ražotājs vai importētājs ir atbildīgs pret dabu, jo finansiāli iesaistījies Zaļā punkta organizētajā iepakojuma šķirošanas un pārstrādes sistēmā un gādā, lai ar katru gadu savāktā un pārstrādātā iepakojuma apjoms Latvijā pieaugtu.

 


Mēs Zaļajā punktā esam pārliecināti, ka mācīties par vides saudzēšanu, resursu taupīšanu un zaļo dzīvesveidu var ļoti dažādos veidos – gan skolas solā, gan mājās kopā ar ģimeni, gan tiekoties ar domubiedriem īpaši organizētos pasākumos. Neskatoties uz to, kāda veida izglītošanos izvēlamies, svarīgākais ir no jauna gūtās zināšanas un iemaņas izmantot praktiski. Tikai tad zaļais dzīvesveids var kļūt par neatņemamu ikdienas normu. Arī programmas „Zaļā punkta skola” vadmotīvs ir piedāvāt praktiski izmantojamas zināšanas, kas noder gan skolā, gan dzīvē.

 Vides izglītības programma "Zaļā punkta skola" darbojas vairāk nekā 10 gadus, tās projektos ir piedalījusies aptuveni viena trešā daļa Latvijas vispārizglītojošo skolu un pirmsskolas izglītības iestāžu. Ik gadu programmai pievienojas arvien jauni dalībnieki.

Programmai „Zaļā punkta skola” ir vairāki mērķi:

  • paaugstināt skolēnu zināšanu līmeni ekoloģijas jautājumos,
  • radīt spēcīgāku atbildības sajūtu par apkārtējo vidi,
  • rosināt uz dabai labvēlīgu dzīvesveidu, taupot neatjaunojamos dabas resursus, kas tiek izmantoti iepakojuma, elektropreču un videi kaitīgo preču, piemēram, bateriju, ražošanā,
  • attīstīt bērnos un jauniešos pašiniciatīvu zaļā dzīvesveida praktizēšanā un popularizēšanā vienaudžu vidū.

Bērniem

Jo agrāk mēs uzsākam mazos, zaļos darbiņus, jo noturīgāks ieradums veidojas. Veidojot grāmatu „Rūķis šķiro”, mēs domājām par to, kā bērnam saprotamā valodā runāt par it kā sarežģītiem vides saudzēšanas jautājumiem, un stāstāmo papildinājām ar praktiskiem padomiem.

http://www.zalais.lv/lv/vides_izglitiba/berniem/gramata-berniem-rukis-skiro/

Skolēniem

Katru mācību gadu skolēniem ir iespēja piedalīties dažādos ar vides aizsardzību, resursu taupīšanu un atkritumu šķirošanu saistītos projektos - izglītojošās nometnēs, radošo darbu vai pētniecības projektu konkursos, kā arī citos pasākumos. Uzzini vairāk par vides izglītības projektiem skolēniem:

http://www.zalais.lv/lv/vides_izglitiba/skoleniem/zala_punkta-idejas-projektu-nedelai-skola/

Studentiem

Studenti ir spēks! Mūsu pieredze rāda, ka studenti ir vieni no aktīvākajiem zaļā dzīvesveida piekritējiem. Lai atbalstītu viņu radošās idejas un darbus, mēs piedāvājam iesaistīties dažādos izglītojošos un radošos projektos. Uzzini vairāk par vides izglītības projektiem studentiem:

http://www.zalais.lv/lv/vides_izglitiba/studentiem/misija-studentiem-zala-nakts/

Skolotājiem

Tēma par atkritumiem un ar tiem saistītie jautājumi ir mācību priekšmetu standartu sastāvdaļa. Lai atvieglotu skolotāju darbu un padarītu mācību procesu interesantāku, mēs esam sagatavojuši noderīgus mācību materiālus – mācību grāmatas un darba burtnīcas skolēniem, rokasgrāmatu skolotājiem, video materiālus, uzskates līdzekļus un citus mācību materiālus. Tie bez maksas lejupielādējami e-Bibliotēkā vai saņemami Latvijas Zaļā punkta birojā. Mēs organizējam arī bezmaksas seminārus, lai iepazīstinātu skolotājus ar mācību materiāliem. Uzzini vairāk par vides izglītības projektiem skolotājiem:

http://www.zalais.lv/lv/vides_izglitiba/skolotajiem/bezmaksas-seminari-skolotajiem/

Kā kļūt par Zaļā punkta skolu?

Programmā „Zaļā punkta skola” var iesaistīties jebkura mācību iestāde, kas vēlas mācību procesā izmantot Zaļā punkta sagatavotos mācību materiālus un piedalīties mūsu organizētajos pasākumos. Lai skola regulāri un savlaicīgi saņemtu informāciju par Zaļā punkta projektiem, semināriem un apmācībām aicinām:

·         aizpildīt programmas „Zaļā punkta skola” reģistrācijas anketu,  reģistrēties e-jaunumu saņemšanai Zaļā punkta vēstkopā (reģistrācijas anketas beigās atzīmēt „Pieteikties e-jaunumiem”).


 

Līdz 2015.gadam visiem jāiemācās kompostēt, līdz 2020.gadam - šķirot

http://www.zalais.lv/files/ievadraksts_kaspars_zakulis_74fe0.jpg

Vai kāds vēl atceras tos laikus, kad gandrīz katra pagasta un piepilsētas purvā pletās atkritumu izgāztuve? Divdesmit gadu laikā, kopš Latvija atguvusi neatkarību un pēc tam iekļāvusies Eiropas Savienībā, daudz kas ir mainījies, un lieli izaicinājumi vēl ir priekšā.

Pārdomās par jau paveikto un tuvākajos gados vēl darāmo dalās Latvijas Zaļā punkta direktors Kaspars Zakulis.

Pateicoties ES līdzfinansējumam ir slēgtas un rekultivētas vairāk nekā 500 izgāztuves un uzbūvēti desmit moderni sadzīves atkritumu poligoni. Diemžēl arī šo moderno poligonu ietilpība nav bezgalīga, tādēļ, ja turpināsim atkritumus ražot tikpat dāsni un šķirot tikpat slinki kā līdz šim, pēc gadiem 10–15 poligoni būs pilni un jaunu būvēšanai ES vairs naudu tik devīgi nedos. Toties ES jau laikus dalībvalstīm dod jaunus uzdevumus, no kuru izpildīšanas izvairīties nav iespējams. Un nevajag arī, jo planēta, uz kuras dzīvojam, ir viena, tādēļ visiem kopā saudzējama. Tātad kas mūs sagaida?

 

Sadzīves atkritumu kompostēšana būs obligāta

2014. gada 31. decembrī pašvaldību uzņēmumu darbinieki varēs saskandināt dzirkstoša dzēriena glāzes vien tad, ja visiem iedzīvotājiem būs nodrošināta ne tikai papīra, metāla, plastmasas un stikla atkritumu šķirošana, bet izveidotas arī bioloģiski noārdāmu atkritumu kompostēšanas vietas. Un tas nozīmē papildu izdevumus: jāiepērk konteineri, jāatvēl zeme vairākiem konteineriem cilvēkiem izdevīgās vietās, jāierīko kompostēšanas laukumi.

 

Jāpārstrādā 50% no mājsaimniecību atkritumiem

2019. gada 31. decembris ir robežzīme vēl stingrākai prasībai – 50% no visiem mājsaimniecībās radītajiem atkritumiem ir jāpārstrādā! Un tas nozīmē, ka ar dažādām metodēm jāpanāk, lai pārstrādājamie atkritumi tiktu šķiroti ne tikai veikalos un sabiedriskās ēdināšanas vietās, bet arī mājsaimniecībās. Pašlaik šķirotu atkritumu savākšanas sistēmu izdevīgāk ir ieviest blīvi apdzīvotajās pilsētās, bet līdz 2020. gadam nāksies šo iespēju nodrošināt visiem valsts iedzīvotājiem, citādi uzdevums – 50% pārstrādātu atkritumu – nebūs izpildāms.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) izstrādā jaunus atkritumu apsaimniekošanas plānus, kur gudri jāiestrādā gan 2014. gada, gan 2019. gada mērķi. Droši vien tur būs noteikts, uz cik iedzīvotājiem jāierīko viens šķirošanas laukums, līdz kuram var aiziet vismaz piecās minūtēs. Bet ir viens «bet», proti, pašlaik ES atkritumu apsaimniekošanas modernizēšanai naudu dod, tikai ar vienu klupinājumu – to nevar izmantot kustamās mantas iegādei – tātad konteineriem un specializētajām automašīnām. Bet tieši šīs ir lietas, kas atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem ir visvairāk nepieciešamas un kurām pietrūkst līdzekļu.

Ņemot vērā ES izvirzītās prasības, rodas daudzi jautājumi. Kā sabalansēt savākšanas izmaksas ar ieņēmumiem no otrreizējo izejvielu pārdošanas pārstrādātājiem? Kā pierunāt visus cilvēkus šķirot sadzīves atkritumus? Kā panākt, lai atkritumu savācēji neizber drazas nomaļās vietās? Nav atlicis pārāk daudz laika, lai rastu atbildes uz šiem jautājumiem.

Situāciju vēl vairāk apgrūtina fakts, ka valsts ir radījusi tik vienkāršus nosacījumus, ka jebkurš var nodibināt viena lata SIA un pretendēt uz ražotāja atbildības sistēmas statusu . Šiem uzņēmumiem vienīgais mērķis ir dabūt pāris klientu un gūt vieglu peļņu, savācot vienkārši iegūstamas otrreizējās izejvielas, piemēram, kartonu no veikaliem. Bet kā ar ilgtermiņa investīcijām konteineru iegādē, laukumu izveidē un apsaimniekošanā, sabiedrības izglītošanā? Jau tagad notiek nežēlīgs cenu dempings, t.i., ražotājs izvēlas lētāko piedāvājumu. Bet no kā viņš prasīs atbildību, ja kādā brīdī šķiroto atkritumu savākšanas prasības netiks izpildītas?

 

Investējam attīstībā

Latvijas Zaļais punkts (LZP) ir viena no Latvijas ražotāju atbildības sistēmām, kas, balstoties uz Latvijas Vides aizsardzības fonda apstiprinātu vairāku gadu darbības plānu, organizē izlietotā iepakojuma, elektropreču un videi kaitīgu preču atkritumu pārstrādi Latvijas uzņēmumu vietā. Uzņēmumi savukārt par to LZP maksā noteiktu licences maksu. No licences maksas iegūtos līdzekļus LZP investē gan sabiedrības izglītošanā, gan maksā atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem par katru savāktā un sašķirotā iepakojuma tonnu, subsidē šķirošanas konteineru iegādi, šķirošanas laukumu izveidi un uzturēšanu. Turklāt LZP maksā arī par savāktā iepakojuma apstrādi un pārstrādi. Ik gadu LZP sagatavo atskaites, kur norādīts, cik daudz iepakojuma realizēts, cik savākts, cik sašķirots, cik otrreiz pārstrādāts. Jau kopš dibināšanas brīža LZP ir apzinājies, ka tikai rūpīgs un neatlaidīgs darbs, tālredzīgas investīcijas atkritumu šķirošanas sistēmas attīstībā var garantēt to, ka Latvija arī ilgtermiņā spēs izpildīt ES prasības.

 

Iedzīvotāju atbildība

Veikalā iepērkoties, cilvēks samaksā arī par preces iepakojumu. Tāpēc ikvienam valsts iedzīvotājam ir ne tikai pienākums, bet arī tiesības šķirot atkritumus, lai nešķiroto atkritumu noglabāšanas izmaksas nepaaugstinātos, kas neglābjami notiks, ja turpināsim nevērīgi izturēties pret vērtīgiem, otrreiz izmantojamiem materiāliem.

Dzīvot zaļi ir skaisti, bet tas nav lēti. Ja gribam ietaupīt izmaksas jaunu poligonu celšanai, jāsāk maksāt jau šodien. Daudz labu materiālu var izmantot atkārtoti, ja vien visur un visiem būs pieejami šķirotu atkritumu konteineri un iedzīvotāji tos aktīvi izmantos.

Attēlā: Latvijas Zaļā punkta direktors Kaspars Zakulis.

 

Notikumu kalendārs

Klikšķini uz datuma

Laika ziņas

Šobrīd:
18º C
Rīt:
15.5º C