|
|
Pensionēts talsenieks Konrāds Meņģis vēlējas uzzināt:
Kad un kam par godu savu nosaukumu ir ieguvusi 9.Maija iela Talsos un vai tuvākajā laikā nav plānots mainīt šīs ielas nosaukumu?
Talsu novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciālistei Anita Zihelmanei, sazinoties ar Talsu novada muzeja speciālistēm, tika iegūta sekojoša informācija:
Talsu pilsētas darbaļaužu deputātu padomes izpildkomitejas 1963. gada 1. augusta sēdē tika pieņemts lēmums Nr. 102 ( protokols Nr.9) par vairāku Talsu ielu pārdēvēšanu, tostarp arī Tirgoņu ielas pārdēvēšanu par 9. Maija ielu. Nav zināmi konkrēti iemesli, kādēļ šai ielai tika mainīts nosaukums, kā arī tuvākajā laikā Talsu novada pašvaldība neplāno mainīt šīs ielas nosaukumu.
Papildus informācija ir meklējama arī tā gada preses izdevumos kā, piemēram, žurnālā „Padomju Karogs”, kuru iespējams sameklēt bibliotēkā.
Lībagu pagasta pārvaldes 2012. gada 13. martā organizētajā sapulcē Mundigciema iedzīvotāji vēlējās noskaidrot kā augstsprieguma līnijas izbūve, Latvenergo projekta „Kurzemes loks” ietvaros, ietekmēs viņu turpmāko dzīvi. Iedzīvotāji vēlējās saņemt atbildes uz sekojošiem jautājumiem:
1. Kad projekts tiks realizēts, kā tas skars mazdārziņu lietotājus, vai pavasarī varēs veikt stādīšanas darbus?
2. Vai tiks kompensēts privātīpašniekiem nodarītais kaitējums? Kādā veidā kompensācija tiks veikta?
Talsu novada pašvaldības sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājai Ingai Priedei, sazinoties ar AS „Latvijas elektriskie tīkli” valdes locekli Jāni Kirkovaldu, tika saņemtas atbildes uz šiem jautājumiem:
1. Projekta „Kurzemes loks” izbūves realizācijas uzsākšana Talsu novadā plānota no 2014.gada. Līdz projekta realizācijas uzsākšanai mazdārziņu lietotāji var izmantot zemi bez jebkādiem ierobežojumiem, tajā skaitā veikt pavasara stādīšanas darbus.
2. Privātīpašniekiem nodarītais kaitējums tiks kompensēts saskaņā ar Enerģētikas likuma 19. un 24. pantu nosacījumiem, un pamatojoties uz Ministru kabineta 25.07.2006. noteikumiem Nr.603 „Kārtība, kādā aprēķināma un izmaksājama atlīdzība par energoapgādes objekta ierīkošanai vai rekonstrukcijai nepieciešamā zemes īpašuma atsavināšanu vai lietošanas tiesību ierobežošanu”.
Ar zemesgabalu īpašniekiem tiks slēgts līgums par zemes izmantošanu elektroapgādes objekta ierīkošanai un aprobežojuma noteikšanai, vai arī elektroapgādes objekts tiks izbūvēts likumā paredzētajos gadījumos informējot zemesgabalu īpašniekus, izmaksājot likumā noteikto kompensāciju par zemes lietošanas tiesību ierobežošanu.
Kāda Talsu iedzīvotāja vēlas noskaidrot kādēļ posmā no Lielgabalu un Darba ielas krustojuma līdz jaunizbūvētajam aplim nav izveidota gājēju ietve?
Atbildi sniedz: Talsu novada pašvaldības Attīstības nodaļas vadītājas vietniece Jolanta Skujeniece
Lielgabalu ielas rekonstrukcija posmā no K.Valdemāra ielas līdz K.Barona ielai notiks projekta „Ielu infrastruktūras uzlabošana Talsos sasniedzamības sekmēšanai” ietvaros. Būvdarbus plānots uzsākt jau šajā gadā. Šobrīd notiek iepirkums būvniecībai. Tad arī iela tiks rekonstruēta pilnā apjomā.
Ielas vienā pusē projektēta un tiks izbūvēta arī gājēju ietve, kas savienota ar blakus esošo ielu ietvēm. Posmā no K.Valdemāra ielas līdz Ziemeļu ielai ietves projektētas un tiks izbūvētas abās ielas pusēs.
Talsu novada pašvaldība 2012. gada 23. janvārī ir noslēgusi līgumu ar NVA par aktīvā nodarbinātības pasākuma „Algotie pagaidu sabiedriskie darbi”realizēšanu.
Uz iedzīvotāju jautājumiem atbild Gatis Švēde – Grīnbergs (Talsu novada pašvaldības komunālās nodaļas vadītājs):
1. Cik bezdarbnieki izteikuši vēlmi strādāt algotos pagaidu sabiedriskos darbus? Cik bezdarbniekus pašvaldībai ir iespēja nodarbināt? Vai pārsvarā piesakās sievietes vai vīrieši? Kāds ir aptuvenais vecums? Cik bezdarbniekus šogad kopumā plānots nodarbināt?
Vēlmi strādāt algotos pagaidu sabiedriskos darbus pagaidām ir izteikuši 560 bezdarbnieku, bet situācija katru dienu mainās. Šobrīd nodarbināti ir 128 cilvēki. Pārsvarā darbam piesakās sievietes. Par bezdarbnieku aptuveno vecumu- tāda statistika nav veikta. Šogad kopumā plānots nodarbināt ap 500 -600 bez darba esošos iedzīvotājus.
2. Kādu darbu veikšanā bezdarbnieki tiek/tiks iesaistīti?
Sabiedriskā darba veicēji pārsvarā tiek iesaistīti pilsētas pārvaldes teritorijas uzkopšanas darbos: teritorijas sakopšanā, labiekārtošanā, atkritumu savākšanā, telpu remontdarbos, sniega tīrīšanā, gājēju ietvju tīrīšanā, sociālajā aprūpē un citviet.
3. Vai vairāk pagaidu darbavietas novadā ir izveidotas pilsētā vai apkārtējos pagastos?
Vairāk pagaidu darbavietas Talsu novadā ir izveidotas pagastos.
4. Cik lieli līdzekļi līdz šim izlietoti pagaidu sabiedriskajos darbos nodarbināto bezdarbnieku atlīdzībai? Cik kopumā šogad plānots izlietot?
2011. gadā pagaidu sabiedriskajos darbos nodarbināto atlīdzībai izlietotie līdzekļi sastāda Ls 471 837,93. 2012. gadā plānots izlietot Ls 142 400,46.
5. Salīdzinājumā ar "simtlatnieku" programmu, kas noslēdzās pērnā gada nogalē, vai šajā programmā ir vērojami kādi uzlabojumi?
Uzlabojumi nav nepieciešami, jo tas ir LR Labklājības ministrijas izstrādāts projekts ar konkrētiem nosacījumiem un prasībām, kas tiks realizēts ar termiņu uz 2,5 gadiem.
Uz jautājumiem par jauniešu nodarbinātības iespējām Talsu novadā atbild Inguna Kaļinka (Talsu novada pašvaldības izpilddirektora vietniece administratīvajos un finanšu jautājumos) un Inga Priede (Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja):
1. Vai Talsu novada pašvaldība šovasar plāno nodarbināt jauniešus un pusaudžus?
Nav plānots šovasar nodarbināt jauniešus un pusaudžus.
2. Jā, nē, kādēļ? Kad pēdējo reizi rasta iespēja nodarbināt skolēnus vasarā?
Talsu novada pašvaldība nekad nav nodarbinājusi jauniešus, jo šādam mērķim nav iedalīti līdzekļi. Visus pašvaldībā veicamos pakalpojumu darbus veic uzņēmumi iepirkumu procedūru rezultātā un pašvaldības kapitālsabiedrības, kā arī darbos tiek izmantoti sabiedriskā darba veicēji. Vienīgā iespēja jauniešiem piedalīties darbos ir pēc brīvprātības principa. Studējošie jaunieši izmanto prakses iespējas, lai apgūtu praktiskā darba pieredzi savās specialitātēs. Aizvadītajā gadā, vairākās pašvaldības kapitālsabiedrībās, jaunieši izmantoja iespēju strādāt NVA piedāvātajā ESF projekta „Kompleksi atbalsta pasākumi” programmā, kas piedāvāja darbā iesaistīt jauniešus –bezdarbniekus, aktivitātē „Darba vieta jaunietim”. Pašvaldības uzņēmumi labprāt izmantoja šo NVA piedāvāto iespēju, iesaistot interesentus - Jauniešu darba prakses īstenošanā.
Talsu pirmsskolas izglītības iestādēs rindas nav lielas
Talsu novada pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs (PII) vēl ir 11 brīvas vietas, un katra Talsu novada PII vēl var uzņemt vienu līdz divus bērnus dažādās vecuma grupās no trīs līdz sešiem gadiem, informē Dace Ivanova, Talsu novada izglītības pārvaldes pirmsskolas speciāliste.
„Brīvas vietas pašvaldības PII izveidojušās, jo ir bērni, kas iestājušies rindā, bet dažādu iemeslu dēļ bērnudārzu neapmeklē. Šādi iemesli ir veselības problēmas, vēlme pāriet uz citu PII, ir bērni, kam kāds no vecākiem nestrādā un nevar atļauties iet bērnudārzā, citi savukārt aizbraukuši no Latvijas," norāda D.Ivanova.
PII „Saulīte" vadītāja Daina Kalniņa apstiprināja Izglītības pārvaldes sagatavoto informāciju sakot, ka bērnudārzā tik tiešām ir vietas vēl septiņiem audzēkņiem, piebilstot: „Kad vecāki piereģistrē jaundzimušo bērniņu rindā, viņi nevar paredzēt, kas notiks laika posmā līdz brīdim, kad bērns sāks apmeklēt pirmsskolas izglītības iestādi. Ir dažādi apstākļi, kāpēc vecāki bērnus uz bērnudārzu neved vai tieši otrādi ved. Ir vecāki, kuri sākuši strādāt un viņiem ir nepieciešamība bērnu vest uz bērnudārzu, ir arī tādi, kuriem nav darba un viņi nevar atļauties bērna uzturēšanu bērnudārzā." Vadītāja informē, ka rinda, kas pašlaik ir izveidojusies uz pašvaldības PII, nebūt nav liela: „Mūsu bērnudārzā vienmēr tiek rasti kompromisi, lai uzņemtu bērnus, kas gaida rindā."
Savukārt PII „Pīlādzītis" vadītāja Ilze Birzleja pastāstīja, ka bērnudārzā vēl vietas ir pavisam četriem bērniņiem. Tiem, kas dzimuši 2007.gadā, ir divas vietas un divas vietas arī 2008.gadā dzimušajiem bērniem. „Nav tā, ka kāds būtu palicis neapmierināts, ka nav ticis uzņemts bērnudārzā. Rinda varbūt, skatoties no malas, izskatās gara, bet liela daļa no tiem bērniem, kas ir rindā vairs nedzīvo Latvijā. Jāsaka, ka visu Talsu novadā dzīvojošo vecāku bērni, kas ir vēlējušies tikt bērnudārzā, ir uzņemti. Grūtāk ir ar tiem bērniņiem, kuri ir pusotru gadu veci, jo vecāki, kas atsāk strādāt, sākoties Jaunam gadam, vēlas, lai bērniņš varētu iet bērnudārzā, bet mēs nevaram viņus uzņemt, jo grupas tiek nokomplektētas no maija līdz septembrim." I.Birzleja atdzīst, ka ļoti daudz ir novada lauku reģiona bērnu, kuri ir Talsu pilsētas bērnudārzu audzēkņi, jo vecāki strādā pilsētā un viņiem izdevīgāk savus bērnus vest uz pilsētas bērnudārziem.
Kā liecina Talsu novada pašvaldības Izglītības pārvaldes sniegtie dati, tad uz vietu bērnudārzā kopumā gaida 361 bērns, no kuriem 237 bērni vēl nav sasnieguši pusotra līdz divu gadu vecumu, kā arī tie, kuru vecāki izteikuši vēlmi PII apmeklēt vēlāk. Ar vietu pirmsskolas izglītības iestādē šobrīd nav nodrošināti 15 bērni, 109 bērnu vecāki norādījuši, ka iestādi vēlas apmeklēt no 2012.gada septembra vai 2013.gadā, bet 45 bērni gaida rindā uz vietu Talsu speciālā PII „Kastanītis".
Talsu privāto pirmsskolas izglītības iestādi (PII) „Sapnītis" bērni var apmeklēt tikai uz dažām stundām, vai piedalīties piecu līdz sešu gadu vecuma bērnu apmācībā, jo iestāde nesniedz ēdināšanas pakalpojumus. Turklāt kā stāsta D.Ivanova: „Tie bērni, kuri apmeklē privāto PII rindā nav iestājušies".
Talsu novada PII katru gadu grupas komplektē uz 1.septembri. Ja mācību gada laikā iestādē atbrīvojas kāda vieta, iestāžu vadītāji informē speciālistu, kas uzņem bērnus rindā, un vieta tiek piedāvāta citam bērnam rindas kārtībā
Sīkāka informācija par audzēkņu skaitu Talsu novada pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs:
Talsu novada pirmsskolas izglītības iestāžu rindā ir 361 bērni, no kuriem 237 bērni ir dzimuši 2010., 2011. gadā (vēl nav sasnieguši 1,5 – 2 gadu vecumu, izteikuši vēlmi PII apmeklēt vēlāk).
Ar vietu pirmsskolas izglītības iestādē nav nodrošināti:
- 6 bērni ( 3 bērni dzimuši 2008.gadā, 3 – 2009.gadā) no 1. reģistra (bērni, kuriem viens no vecākiem deklarējies Talsu novadā un bērns neapmeklē nevienu PII), ar š.g. 1.septembri vietas tiks nodrošinātas;
- 5 bērni no 2. reģistra (kuri grib mainīt PII);
- 4 bērni no 3. reģistra (kas neatbilst ne 1., ne 2. reģistram).
Kopā: 15 bērni
109 bērnu vecāki norādījuši, ka iestādi vēlas apmeklēt no 2012.gada septembra vai 2013.gadā.
Talsu speciālā PII „Kastanītis” rindā ir 45 bērni:
- 2 bērni, kuriem ir pedagoģiski medicīniskās komisijas slēdziens, ir dzimuši 2010.gadā, 2011.gadā un vēl nav sasnieguši 1,5 gadu vecumu,
- 18 bērni jau apmeklē citas PII, un gaida vietu SPII „Kastanītis”,
- 14 bērni nav nodrošināti ar vietu SPII „Kastanītis”, jo visas grupas šobrīd ir nokomplektētas,
- 11 bērni vēl apmeklēs pedagoģiski medicīnisko komisiju.
Informācija sagatavota sadarbībā ar portāla Talsi24.lv žurnālisti Kristu Blūmu un
Talsu novada izglītības pārvaldes pirmsskolas speciālisti Daci Ivanovu
Atbildes uz žurnālistes Rūtas Cinītes (Pilseta24.lv) uzdotajiem jautājumiem, sniedz
Talsu novada pašvaldības Komunālās nodaļas vadītājs Gatis Švēde-Grīnbergs un speciāliste Kristīne Bloka.
1) Cik klaiņojošu dzīvnieku Talsos noķerti 2011.gadā? Tostarp cik suņu, kaķu? Kādi vēl dzīvnieki noķerti Talsos?
2011. gadā Talsu pilsētā noķerti 62 klaiņojoši dzīvnieki, tai skaitā 55 kaķiem ir veikta kastrācija, sterilizācija, vakcinācija pret trakumsērgu un 7 suņi. Citu noķerto dzīvnieku nav.
2) Vai klaiņojošo dzīvnieku skaits pilsētā pieaug, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem?
Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem nedaudz ir pieaudzis klaiņojošo kaķu skaits, suņu skaits palicis aptuveni tāds pats kā 2010. gadā.
3) Kas Talsos organizē un veic klaiņojošu dzīvnieku izķeršanu?
Talsu novada pašvaldībai ir noslēgts līgums ar SIA „Janvāri”, kas organizē klejojošo dzīvnieku izķeršanu. Talsos, Sabilē un arī citviet novadā, paldies jāsaka iedzīvotājiem, kuri brīvprātīgi iesaistās un palīdz šo jautājumu risināšanā.
4) Vai Talsos ir noteiktas problemātiskas klaiņojošo dzīvnieku atrašanās vietas?
Gan Talsu pilsētā, gan novadā mēdz veidoties kaķu kolonijas, tur arī sastopams vislielākais klaiņojošo dzīvnieku skaits. Mēs esam lietas kursā par šīm problemātiskajām vietām.
5) Kā tiek veikta klaiņojošu dzīvnieku izķeršana - pēc iedzīvotāju zvaniem, iesniegumiem?
Klaiņojošo dzīvnieku izķeršana pārsvarā tiek organizēta pēc iedzīvotāju zvaniem un iesniegumiem, atsevišķās vietās tiek organizēti reidi arī citviet novadā, piemēram, Laucienē, Jaunpagastā, Sabilē.
6) Vai ķērāji bieži cieš no klaiņojošu dzīvnieku agresijas?
Tādas situācijas nav bijušas, kad kāds no dzīvnieku ķērājiem būtu cietis no klaiņojošo dzīvnieku agresijas. SIA „Janvāri”, saskaņā ar MK noteikumiem ir speciāls aprīkojums.
7) Kur klaiņojošie dzīvnieki tiek nogādāti?
Klaiņojošie dzīvnieki tiek nogādāti privātajā dzīvnieku patversmē „Ausmas”, kas atrodas Kr. Valdemāra ielā 75, Talsos un, kurai ir noslēgts sadarbības līgums ar SIA „Janvāri”.
Klaiņojošo dzīvnieku ķeršanai, nogādāšanai uz patversmi, uzturēšanai, sterilizācijai, bojā gājušo dzīvnieku (t.sk. savvaļas dzīvnieku) savākšanai speciālā konteinerā – Talsu novada pašvaldība sniedz finansējumu aptuveni Ls 27 000 gadā.
Jautā kāda Talsu iedzīvotāja:
Vai ietvju un celiņu tīrīšanu/kaisīšanu Talsos nodrošina sētnieki? Cik sētnieku Talsos pašreiz to nodrošina? Tā saucamā “simtlatnieku” programma arī ir beigusies, tomēr sākas jauna bezdarbnieku programma. Kā šogad tās ietvaros tiks risināts jautājums ar sētniekiem Talsos, kas ziemā kops ielas? Vai jaunās programmas ietvaros darbos tiks iesaistīti sabiedrisko darbu veicēji?
Atbilde: „Talsu novada pašvaldība apsaimniekošanas pakalpojumu funkcijas ir deleģējusi veikt pašvaldības kapitālsabiedrībai SIA „Talsu namsaimnieks”, šajās funkcijās ietilpst arī sētnieku darbības nodrošināšana. Šobrīd Talsu pilsētā strādā aptuveni 45 sētnieki, kuri rūpējas ne tikai par ietvju un gājēju celiņu kaisīšanu, tīrīšanu, sakopšanu, bet uztur kārtību arī iekšpagalmos un tml. Sētnieku darbu atvieglo daudzfunkcionālā tehnika (neliels traktoriņš), kas iegādāta speciāli gājēju celiņu un ietvju uzkopšanai, slaucīšanai un attīrīšanai no sniega.
Saucamā „simtlatnieku” programma noslēdzās 2011. gada novembrī.
2012. gada 6. janvārī Talsu novada pašvaldība noslēdza līgumu ar Valsts Nodarbinātības aģentūru par aktīvā nodarbinātības pasākuma „Algotie pagaidu sabiedriskie darbi” īstenošanu. Šī programma tiks īstenota Eiropas Savienības finansētā projekta „Algotie pagaidu sabiedriskie darbi pašvaldībās” ietvaros, aktivitātē „Vietējo nodarbinātības veicināšanas pasākumu plānu ieviešanas atbalsts”, kurā tiks iesaistīti sabiedrisko darbu veicēji – bezdarbnieki, un, kuri darbu uzsāks ar š.g. 1. februāri.
Tātad par ietvju, gājēju celiņu kārtību rūpējas gan sētnieki, attiecīgi šiem darbiem piemērota tehnika un sabiedriskā darba veicēji.
Jautā lasītāji no Mundigciema Gita Dukaļska un Ilona Grantiņa:
„Kā, lai bērni tiek uz skolu ja tiks noņemts skolēnu autobuss maršrutā Mundigciems – Talsi? Mums nav tādu līdzekļu, lai maksātu par ceļa izdevumiem.”
Atbild Inga Priede, Talsu novada pašvaldības sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja:
„Talsu novada pašvaldība neplāno noņemt Jūsu minēto maršrutu. Šāds viedoklis, iespējams, ir izskanējis pēc a/s „Talsu Autotransports” saņemtā iesnieguma, kurā uzņēmums lūdzis slēgt vairākus skolēnu maršrutus.
Tomēr nelielas izmaiņas skolēnu pārvadājumos 2012. gadā ir sagaidāmas. Proti, plānots saīsināt Ģibuļu pagasta maršrutu, neiekļaujot vairs posmu Ugāles dzirnavas un Lūši, kuru izmantoja tikai divi skolēni. Tiks saīsināts arī maršruts Stende-Sabile, kuru arī izmantoja vien divi skolēni, un šajā maršrutā kursē sabiedriskais transports. Braukšanas biļetes kompensē pašvaldība.
Strazdes pagasta maršrutā, tiks izmainīts transporta kursēšanas sākuma laiks, tas no Strazdes aties 20 minūtes vēlāk, plkst. 7:20, lai bērniem nebūtu pārāk agri jāierodas skolā.
Tiks papildināts Laucienes pagasta maršruts, lai būtu iespēja nogādāt mācību iestādēs arī astoņus skolēnus, kuri dzīvo Laidzes pagasta „Stūrīšos”. Tātad skolēnu autobuss no Laidzes pagasta „Stūrīšiem” sāks kursēt plkst. 7:15, bet no Talsiem atpakaļceļā dosies plkst.15:30.
Jaunajā mācību gadā, septembrī skolēnu pārvadājumu maršruti tiks pārplānoti, bet Talsu novada pašvaldība nekādā gadījumā nepasliktinās skolēnu nokļūšanu skolā.
Kāda iedzīvotāja jautā par VID telpām ēkā Talsos, Kareivju ielā 7:
Kāpēc nav domāts par klientu ērtību apmeklējot visam rajonam bieži vajadzīgo VID klientu zāli? Kāpēc tā naeatrodas 1. stāvā? Lūdzu risināt šo jautājumu!!!
Atbild: Inga Priede, Talsu novada pašvaldības sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
Gribētu vērst Jūsu uzmanību, ka par Valsts ieņēmuma dienesta klientu ērtībām jārūpējas pašai minētajai iestādei. Talsu novada pašvaldība ir tikai telpu iznomātājs. Savulaik Talsu administratīvā centra telpās nomnieki bija arī Pilsonības Imigrācijas lietu pārvalde, kura šobrīd atradusi sev piemērotākas telpas citviet. Jūsu minētās ēkas Talsos, Kareivju ielā 7 1. stāva telpas pašvaldība jau iznomā Valsts Sociālās Apdrošināšanas aģentūrai, kurai arī ir plašs klientu loks, bet otras ēkas 1. stāvā atrodas Talsu novada Sociālais dienests uz, kuru pēc pārtikas pakām un cita veida sociālās palīdzības vēršas ļoti daudz cilvēku. Šajā pat korpusā atrodas arī Talsu novada pašvaldības Apmeklētāju pieņemšanas centrs.
Jautā lasītāji:
Vai ietvju un celiņu tīrīšanu/kaisīšanu Talsos nodrošina sētnieki? Cik sētnieku Talsos pašreiz to nodrošina? Tā saucamā “simtlatnieku” programma arī ir beigusies, tomēr sākas jauna bezdarbnieku programma. Kā šogad tās ietvaros tiks risināts jautājums ar sētniekiem Talsos, kas ziemā kops ielas? Vai jaunās programmas ietvaros darbos tiks iesaistīti sabiedrisko darbu veicēji?
Atbild: Inga Priede, Talsu novada pašvaldības sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
„Talsu novada pašvaldība apsaimniekošanas pakalpojumu funkcijas ir deleģējusi veikt pašvaldības kapitālsabiedrībai SIA „Talsu namsaimnieks”, šajās funkcijās ietilpst arī sētnieku darbības nodrošināšana. Šobrīd Talsu pilsētā strādā aptuveni 45 sētnieki, kuri rūpējas ne tikai par ietvju un gājēju celiņu kaisīšanu, tīrīšanu, sakopšanu, bet uztur kārtību arī iekšpagalmos un tml. Sētnieku darbu atvieglo daudzfunkcionālā tehnika, kas iegādāta speciāli gājēju celiņu un ietvju uzkopšanai, slaucīšanai un attīrīšanai no sniega.
Saucamā „simtlatnieku” programma noslēdzās 2011. gada novembrī.
2012. gada 9. janvārī Talsu novada pašvaldība noslēdza līgumu ar Valsts Nodarbinātības aģentūru par aktīvā nodarbinātības pasākuma „Algotie pagaidu sabiedriskie darbi” īstenošanu. Šī programma tiks īstenota Eiropas Savienības finansētā projekta „Algotie pagaidu sabiedriskie darbi pašvaldībās” ietvaros, aktivitātē „Vietējo nodarbinātības veicināšanas pasākumu plānu ieviešanas atbalsts”, kurā tiks iesaistīti sabiedrisko darbu veicēji – bezdarbnieki, un, kuri darbu uzsāks ar š.g. 1. februāri.
Tātad par ietvju, gājēju celiņu kārtību rūpējas gan sētnieki, attiecīgi šiem darbiem piemērota tehnika un sabiedriskā darba veicēji.
6.01.2012.
Jautājumi par nekustamā īpašuma nodokli
1.Cik liels šobrīd ir nekustamā īpašuma nodokļa parāds Talsos? (Cik atsevišķi par zemi, mājokli un ēkām?)
Atbilde:
Nekustamā īpašuma nodokļa parāds uz 2011. gada 23. novembri 2011. gadā ir Ls 423 650, tai skaitā nokavējuma naudas Ls 72 235.
Ls 282085 ir parāds par zemi un Ls 141565 par ēkām, mājokļa nodokli ieskaitot.
2.Kā mainījusies nekustamā īpašuma nodokļa parādu summa kopš pagājušā gada novembra? Vai tie pieauguši/kritušies? Ar ko tas varētu būt skaidrojams?
Atbilde:
2010. gadu noslēdzām ar kopējo parādu 314671 Ls. Parādu summas pieaug.
3.Kā pašvaldība cīnās ar parādniekiem? Kāda ir parādu piedziņas procedūra?
Atbilde:
Pašvaldība piedāvā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksātājiem slēgt vienošanos par parāda summu atmaksu. Vienošanās paredz konkrētas maksājumu summas un datumus. Ja NĪN maksātājs šo vienošanos pilda, tad par laiku, kamēr vienošanās ir spēkā, netiek rēķinātas kavējumu naudas.
Atbildes sagatavoja:
Ramona Riekstniece
Talsu novada pašvaldības nodokļu ekonomiste
Tālr.: 63232124; 26480369; e-pasts: ramona.riekstniece@talsi.lv
|
|
|
Jautājumi par Bērnu un jauniešu centra izveidi Talsos
Kur centru paredzēts veidot?
Talsos, Brīvības ielā 17a
- Kādas procedūras iekļauj centra izveide? (telpu iekārtošana, aprīkojums u.t.t.?)
Tehniskā projekta izstrāde, telpu rekonstrukcija (jumta renovācija, 2.stāva telpu un zāles izbūve, 3. stāva telpu lokāla renovācija, 2. un 3. stāva WC telpas renovācija, kāpņu telpas renovācija), inventāra iegāde (krēsli zālei, 30 saliekamās gultas hostelim (segas un spilveni), sporta inventārs (basketbola un volejbola bumbas, badminton komplekti), inventārs atpūtas telpai (televizors un mūzikas centrs), inventārs virtuvei (virtuves mēbeles, plīts, ledusskapis, u.t.t.), teritorijas labiekārtošana (sakopšanas talka)
- Kāds finansējums šim projektam ir?
Projektu finansē Šveices Konfederācija no Latvijas un Šveices sadarbības programmas līdzekļiem paplašinātajai Eiropas Savienībai. Līdzfinansē Talsu novada pašvaldība.
- Kādas ir kopējās plānotās centra izveides izmaksas? Kas veiks centra iekārtošanas darbus?
Projekta kopējās izmaksas: 178 345,91 LVL
Latvijas un Šveices sadarbības programmas finansējums: 72 157.00 LVL
Talsu novada pašvaldības līdzfinansējums: 106 188,91 LVL
Centra rekonstrukciju, kā arī tehniskā projekta izstrādi veiks uzņēmums, kurš tiks noteikts atbilstoši pēc publiskā iepirkuma procedūras veikšanas.
- Ar kādu mērķi tiek veidots šāds centrs? (kādas aktivitātes tur paredzētas u.t.t.?)
Projekts tiks īstenots 3 novadu jauniešiem: Talsu, Rojas un Dundagas. Jauniešu skaits pašvaldībās - 9023, kas ir -19,8 % no kopējā iedzīvotāju skaita šajā reģionā. No 1995. gada šo trīs novadu teritorijā par jaunatnes darba koordinēšanu, metodisko virsvadību un plānošanu atbild Talsu novada Bērnu un jauniešu centrs. Pašlaik centrs ir sevi nodrošinājis ar pamata aprīkojumu jauniešu interešu izglītības nodarbību nodrošināšanai, taču telpu skaits un platība nav pietiekama, lai nodrošinātu pēc iespējas kvalitatīvākas nodarbības, kā arī, lai spētu attīstīties attiecīgi jauniešu pieprasījumam. Kā arī jāmin, ka pašreizējās telpas nav pašvaldības īpašums, kurā pašvaldība nevar investēt savus līdzekļus. Jaunas telpas sniegtu jauniešiem iespējas attīstīt savas aktivitātes un paplašināt to klāstu, sekmējot brīvā laika pavadīšanas iespējas un kvalitāti, pašiem veidojot jaunatnes politiku visos trīs novados.
Komponentprojekta vispārējais mērķis ir: uzlabot jauniešu dzīves kvalitāti, veicot viņu iniciatīvu lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, nodrošinot jauniešiem vieglāku pāreju no bērna uz pieaugušā statusu un nodrošināt praktisku pasākumu kopumu jauniešu personības izaugsmei un pašiniciatīvu izpausmēm.
Projekta tiešie mērķi ir:
- izveidot viegli pieejamu, drošu vidi, atbilstošu jauniešu prasībām, rekonstruējot un pielāgojot telpas ēkā Talsos, Brīvības ielā 17a;
- motivēt jauniešus lietderīgi pavadīt savu brīvo laiku, jauniešiem iesaistoties brīvprātīgās aktivitātēs, organizējot mākslas, mūzikas un kultūras pasākumus, izglītojošus seminārus par jauniešiem interesējošām tēmām, nodrošinot centru ar nepieciešamo aprīkojumu un inventāru;
- veicināt jauniešu pašiniciatīvu un līdzdalību Talsu novada attīstībā, īstenojot dažādus projektus, pielāgojot telpas šo projektu sekmīgai realizēšanai, neierobežojot aktivitāšu realizēšanas iespējas,
- jauniešu karjeras izaugsmes veicināšana, izveidojot visiem jauniešiem pieejamu informācijas centru un piesaistot kvalificētus darbiniekus;
- jauniešu personības attīstības, socializācijas, vērtību orientācijas sekmēšana caur dažādu jauniešu organizāciju aktivitātēm;
Projekta aktivitātes:
- tehniskā projekta izstrāde rekonstrukcijai
- rekonstrukcija
- teritorijas labiekārtošana
- inventāra iegāde
- informatīvo bukletu izdošana (par Talsu novada jauniešu centra aktivitātēm)
- iekārtošanās jaunajās telpās
- atklāšanas pasākums
- Iespējams, varat ieskicēt laiku, kad plānots centra izveidi uzsākt, kā arī pabeigt?
Pašlaik jau notiek projekta realizācija (dokumentu noformēšana, sagatavošanās iepirkuma procedūru veikšanai). Rekonstrukciju plānots uzsākt 2012.gada vasarā. Projektu plānots pabeigt 2012.gada beigās.
Informāciju sagatavoja:
Baiba Reimane
Talsu novada pašvaldības
Attīstības plānošanas nodaļas
projektu vadītāja (projekta "Talsu novada jauniešu iniciatīvu centra izveide" vadītāja asistente)
|
