Atbildes uz jautājumiem
Šajā sadaļā tiek publicēti iedzīvotāju iesūtītie jautājumi,
kas varētu būt saistoši arī pārējiem.
|
|
26.04.2013. Kāda iedzīvotāja pašvaldības informatīvajam izdevumam „Talsu Novada Ziņas” ir atsūtījusi vēstuli, kurā viņa jautā par nomas zemēm, kas tiek nomātas no Talsu novada pašvaldības un to norēķinu kartību: „Saņēmu maksāšanas paziņojumu par nekustamā īpašuma nodokli zemes nomai. Paziņojumā norādīta summa par nodokļa apmēru, bet iedzīvotājiem netiek izsūtīti paziņojumi par to, ka papildus šim maksājumam, vēl ir jāmaksā par pašu zemes nomu.
Atbildi sniedz Ramona Riekstniece, Talsu novada pašvaldības nodokļu ekonomiste (tālr.63232124): Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 1. panta 2. daļas 11. punkts nosaka, ka ar Maksāšanas paziņojums ir administratīvais akts un to izsūta tikai par nekustamā īpašuma nodokli. Par nomas maksu tiek sagatavots rēķins. Nodokļu administrācija rēķinus par nomas maksu nerēķina un neizsūta. Rēķins būtu jāgatavo grāmatvedībai. Saistošie noteikumi Nr.32 (protokols Nr.24, 28.punkts, lēmums Nr. 898) „Par neapbūvēta pašvaldības zemesgabala nomas maksas aprēķināšanas kārtību Talsu novadā”, kas stājās spēkā 2013. gada 1. janvārī
Neapbūvēta Pašvaldības zemesgabala bez apbūves tiesībām nomas maksa gadā Talsu novada lauku apvidos ir: par zemesgabalu ar platību līdz 5000 m2 – 1,5 % no zemesgabala kadastrālās vērtības, bet ne mazāk kā Ls 2.00; par zemesgabalu ar platību no 5001 m2 un lielāku – 1,5 % no zemesgabala kadastrālās vērtības, bet ne mazāk kā Ls 10.00. Neapbūvēta Pašvaldības zemesgabala bez apbūves tiesībām nomas maksa gadā Talsu novada pilsētās ir 1,5 % no zemesgabala kadastrālās vērtības, bet ne mazāk kā Ls 5.00. Neapbūvēta Pašvaldības zemesgabala ar apbūves tiesībām nomas maksa gadā ir 3 % no zemesgabala kadastrālās vērtības, bet ne mazāk kā Ls 10.00. Saistošie noteikumi attiecas uz personām, kuras nomā vai vēlas nomāt pašvaldībai piederošu vai piekrītošu neapbūvētu zemesgabalu ar vai bez apbūves tiesībām Talsu novada administratīvajā teritorijā.
18.04.2013.
Piešķirts finansējums Pļavu ezera sporta bāzes elektroapgādes ierīkošanai Šī gada 14. un 15. martā Talsu novada pašvaldība no novada iedzīvotājiem ir saņēmusi 45 elektroniskā pasta vēstules. Katrā no vēstulēm bija jautājumi un lūgums nekavējoties risināt jautājumu par elektrības pieslēguma ierīkošanu Pļavu ezera sporta bāzē. Vēstulēs arī tiek minēts, ka pagasta iedzīvotājiem, kā arī novada sportistiem tā kļuvusi par iecienītu vietu, kas ar iedzīvotāju un pašvaldības atbalstu pamazām top par sakārtotu, lielisku sporta un atpūtas bāzi. Tā kā vēstuļu adresātu ir daudz, Talsu novada pašvaldība sniedz atbildi publiski. Jautājums par elektrības pieslēguma izveidi Pļavu ezera sporta bāzē tika skatīts jau pagājušā gada jūlijā, negūstot deputātu atbalstu. Talsu novada dome šogad šo jautājumu skatīja atkārtoti Tautsaimniecības un Finanšu komitejās, bet galīgo lēmumu deputāti pieņēma 11. aprīļa domes sēdē. Domes sēdē tika piešķirts finansējums Ls 3122,96 apmērā, elektroapgādes pieslēguma ierīkošanai Pļavu sporta bāzē. Šo darbu organizēšana un izpilde uzdota Laucienes pagasta pārvaldes vadītājam Pēterim Bekmanim.
Informāciju sagatavoja: Anita Zihelmane, Talsu novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Tālr. 26117812, 63232115
12.02.2013. Ķūļciema iedzīvotāji vēlas saņemt atbildes uz jautājumiem, kas skar ceļu stāvokli Ķūļciema teritorijā. Ir saņemts iesniegums, kurā ir parakstījies 21 Ķūļciema iedzīvotājs: „Mēs, Ķūļciema pagasta iedzīvotāji, aicinām rast risinājumu sliktajiem ceļiem uz Ķūļciemu. Preču piegādātāji un piena mašīnas atsakās braukt un lauzt savas mašīnas. Aicinām izvietot atstarojošus mietiņus jaunizveidotajiem grāvjiem „Jādekšu kalnos”, jo ziemas laikā, kad sniega kupenas nosedz grāvi, nav iespējams noteikt ceļa platumu. Lūdzam izvietot šādus stabiņus arī krustojumā pie Upenieku mājām, kur ceļā ir tikai viena braukšanas josla. Aicinām rast risinājumu ceļa posmam Upenieki – Ķūļciems (gar kapiem). Dažreiz ceļš ir aizputināts un netiek tīrīts divas dienas. Preču piegādātāji un šoferi, kas nav vietējie, to nezinot, iebrauc kā slazdā, ne uz priekšu, ne atpakaļ. Lūdzam vismaz uzlikt zīmi, ka ceļš ir slēgts. Darām zināmu, ka koka tilts „Jādekšas” ir iegrimis par pus metru, pateicoties „Latvijas Valsts meži” intensīvajai grants vešanai meža ceļu izbūvei. Slidenā laikā mūsu pusē ceļš tiek kaisīts ļoti reti. Kaisāmā mašīna ceļu nokaisa līdz Ķūļciema zīmei „Jādekšu kalnos”, un pagriežas atpakaļ uz Talsiem.” Atbildi sniedz „Latvijas Valsts ceļi” Kurzemes reģiona Talsu nodaļas vadītāja Ināra Lāce: „Autoceļam Vl40l Stende - Lauciene - Mērsrags km 30,7 ÷ 36,3 astoņdesmito gadu beigās tika uzsākta ceļa rekonstrukcija. Diemžēl iesāktie darbi līdzekļu trūkuma dēļ tika pārtraukti un šā ceļa posma rekonstrukcija netika pabeigta. Šajā posmā ceļa sega ir vienā līmenī ar apkārtējiem laukiem vai pat zemāka. Posmu ziemā arī pie neliela vēja bieži aizputina. Ierosinājums ziemā slēgt šo ceļa posmu ir apsvēršanas vērts. Autoceļam V1401 Stende - Lauciene - Mērsrags ir noteikta (MK noteikumi Nr. 224) C uzturēšanas klase ziemā. Tas nozīmē, ka ar pretslīdes materiālu tiek kaisītas tikai bīstamās vietas (kāpumi, kritumi, asi līkumi, krustojumi). Lai uzlabotu ceļa konstrukcijas nestspēju un novērstu tās pārmitrināšanos, 2011. gadā posmā km 30,7 ÷ 31,8 tika atjaunoti ceļa sāngrāvji. Piekrītu, ka ziemā ir gūti orientēties ceļa platumā, bet šis posms iet cauri mežam un krūmājiem, kas palīdz orientēties, iezīmē ceļa trasi. Ja ir vēlēšanās šajā posmā uzstādīt virzienspraudes (valstī šādas prakses nav), tad aicinu uz konkrētu un konstruktīvu sarunu VAS „Latvijas Valsts ceļi” Kurzemes reģiona Talsu nodaļā, K. Mīlenbaha ielā 25, Talsos, tālr. 63224077, 26444508.”
02.02.2013. Pensionāre no Sabiles ir atsūtījusi vēstuli, kurā viņa pauž neapmierinātību par faktu, ka Talsu novada deputāti pēdējo trīs mēnešu laikā nav apmeklējuši iedzīvotāju pieņemšanas Sabiles pilsētas un Abavas pagasta pārvaldē, kā arī jautā par kārtību, kādā tiek izsniegtas bezmaksas pārtikas pakas trūcīgajiem.
Atbildi sniedz Marta Bumbiera,sabiedrisko attiecību speciāliste: Atbildot uz jautājumu, kādā kārtībā novada deputāti organizē pieņemšanas Talsu novada pilsētās un pagastos. Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likums paredz, ka deputātam savā vēlēšanu apgabalā ir pienākums ne retāk kā reizi divos mēnešos rīkot iedzīvotāju pieņemšanu. Likumā nav noteikts, ka pieņemšanas vieta katru reizi būtu jāmaina. Tikšanās vieta ir atkarīga no deputāta izvēles, kuru pilsētu vai pagastu apmeklēt. Talsu novada deputāti vismaz reizi mēnesī (ar retiem izņēmumiem) pieņem iedzīvotājus kādā no Talsu novada pilsētas un pagasta pārvaldē. Jāatgādina, ka oktobrī Sabiles pilsētas un Abavas pagasta pārvaldē deputāti iedzīvotājus pieņēma 16.(sešu deputātu sastāvā), 23. un 30. oktobrī. Katram iedzīvotājam informācija par deputātiem – telefona numuri un e-pasta adreses, ir pieejama Talsu novada pašvaldības mājas lapā www.talsi.lv. Nepieciešamības gadījumā iedzīvotāji ir aicināti personīgi sazināties ar deputātiem, izmantojot iepriekš minēto kontaktinformāciju. 05.12.2012.
Kāda iedzīvotāja jautā:
"Kā noziņotie karstā ūdens cipari var ietekmēt mājas izmaksas? Vai tad tās netiek aprēķinātas pēc FAKTISKI UZSILDĪTĀ ūdens daudzuma?
Atbildi sniedz Andis Nierliņš, SIA "Talsu namsaimnieks" IKT speciālists datortīklu administrators
Noziņotie karstā ūdens cipari mājas izmaksas nekā ieietekmē, katras atsevišķas mājas bilance tiek aprēķināta pēc šīs mājas ieņēmumiem, mīnus mājas izdevumi, mīnus mājas iedzīvotāju parādi.
Maksa par viena kubikmetra ūdens uzsildīšanu tiek aprēķināta pēc faktiski uzsildītā ūdens daudzuma un pēc faktiski patērētās siltumenerģijas izdevumiem latos ūdens uzsildīšanai, norēķinu perioda ietvaros. 1.piemērs. Ja norēķinu periodā mājā faktiski uzsildītā ūdens daudzums ir 120 kubikmetri, un faktiski patērētās siltumenerģijas izdevumi ir 600 latu, tad viena kubikmetra ūdens uzsildīšanas izmaksas ir 600 / 120 = 5 Ls/m³ 2.piemērs. Ja norēķinu periodā mājā faktiski uzsildītā ūdens daudzums ir 60 kubikmetri, un faktiski patērētās siltumenerģijas izdevumi ir 900 latu, tad viena kubikmetra ūdens uzsildīšanas izmaksas ir 900 / 60 = 15 Ls/m³ Detalizēta informācija, kā veidojas ūdens uzsildīšanas izmaksas, mājaslapā: http://www.talsunamsaimnieks.lv/?id=25#uzs Kāda iedzīvotāja jautā:
"Vai Valdemārpilij būs apvedceļš un kad tas varētu būt? Vai ir iespējams ierobežot kravas automobiļu kustību un fantastisko ātrumu cauri Valdemārpilij?"
Atbildi sniedz Aiva Dimante, Talsu novada pašvaldības Projektu vadītāja.
Valdemārpilī tiek ieviests projekts "Tranzīta ielas rekonstrukcija Valdemārpilī", kas paredz tranzīta ielas rekonstrukciju visā garumā, ielas segumam izmantojot trokšņus slāpējošu asfaltbetona segumu. Saskaņā ar Talsu novada Attīstības programmu, apvedceļa izbūve ap Valdemārpilī netiek plānota lielo būvniecības izmaksu dēļ, kā arī nelielās transporta plūsmas dēļ.
Jautājumi par komunālo saimniecību
28.09.2012.
Visu vasaru vairākas brigādes raka A.Lerha-Puškaiša ielu Talsos. Kas konkrēti izdarīts, kas zemē ierakts? Atbildi sniedz Marta Bumbiera, Talsu novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste: Kā informēja Talsu novada pašvaldības kapitālsabiedrības SIA „Talsu ūdens” pārstāvis Uldis Vērdiņš, visā A.Lerha-Puškaiša ielas garumā ieraktas ūdensvada un kanalizācijas caurules projekta „Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Talsos” II kārtas ietvaros. Tā kā veicamie darbi šajā ielā bija ļoti garā posmā, specifisku jautājumu gadījumā par kādu konkrētu ielas posmu lūgums griezties pie SIA „Talsu ūdens”. Kā pārveidos avotiņu Talsos Ūdens ielā? Vai avotiņš būs tāds, kāds tas, piemēram, ir Rojā, Dundagā, Dižstendē? Īstenojot projektu „Talsu pilsētbūvniecības pieminekļa piemērošana tūrisma produkta attīstībai”, avota vieta tiks sakārtota. Avots paliks iedzīvotājiem pieejams, taču tā netiks noteikta kā oficiāla ūdens ņemšanas vieta. Plānots avotu ar speciālas caurules palīdzību izvirzīt uz āru, veidojot „pārteci”, no kā būs iespējams paņemt šī avota ūdeni. Tālāk avotiņš tiks virzīts uz ezeru. Taču nevar apgalvot, ka šī avota vieta tiks iekārtota līdzīgi kā, piemēram, Rojā, Dundagā un Dižstendē. Projekta ietvaros nav paredzēts veikt analīzes, lai noteiktu šī avotiņa ūdens kvalitāti. Avota tuvumā paredzēts iekārtot atpūtas vietu ar soliņiem. Kopumā projektu „Talsu pilsētbūvniecības pieminekļa piemērošana tūrisma produkta attīstībai” paredzēts pabeigt nākamā gada vasaras nogalē.
Kleimanes kundze no Sabiles atsūtījusi vēstuli, kurā raksta: „Labu laiku atpakaļ „Talsu Novada Ziņās” lasīju, ka tiks remontēts ceļa posms 200 m garumā, no Sabiles – Pūces virzienā. Vēl līdz šai dienai nekas nav darīts. Joprojām jābrauc kā pa „veļas dēli”. Cik ilgi jāgaida solījumu izpilde?” Atbildi sniedz Inga Priede, Talsu novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja: „Kleimanes kundze jautā par Sabiles – Pūces ceļa rekonstrukciju, bet Talsu novada pašvaldība nav sniegusi informāciju par šādu ceļa posmu. Pieļaujam, ka minētā kundze interesējas par projekta autoceļa Strēlnieki – Jaunsēta – Puriņi un autoceļa Rozītes – Cīruļi rekonstrukciju, kas paredzēti Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) Lauku attīstības programmas pasākuma „Pamatpakalpojumi ekonomikai un iedzīvotājiem” projekta „Abavas pagasta autoceļu un bibliotēkas rekonstrukcija”ietvaros, un projekta īstenošana tika uzsākta jau 2012. gada 23. februārī, vispirms izstrādājot tehniskos projektus un sagatavojot visu nepieciešamo dokumentāciju. Sarunā ar Sabiles pilsētas un Abavas pagasta pārvaldes vadītāju Vilni Dragunas tika noskaidrots, ka tehniskie projekti autoceļiem ir izstrādāti un akceptēti Talsu novada būvvaldē 2012. gada 14. jūnijā, bet iekavējās tehniskā projekta izstrāde bibliotēkas rekonstrukcijai. Šobrīd arī šis tehniskais projekts ir apstiprināts Talsu novada būvvaldē. Sabiles pilsētas un Abavas pagasta pārvalde š.g. 19. septembrī ir izsludinājusi iepirkumus būvdarbiem autoceļa Strēlnieki – Jaunsētas – Puriņi rekonstrukcijai un autoceļa Rozītes – Cīruļi rekonstrukcijai. Būvnieki piedāvājumus var iesniegt līdz 1. oktobrim. Pēc līguma noslēgšanas izvēlētais būvuzņēmējs varēs uzsākt darbus atbilstoši līgumā paredzētajiem noteikumiem. Paredzamais darbu izpildes laiks ir divi mēneši kopš darbu uzsākšanas brīža. Sīkāka informācija Sabiles pilsētas un Abavas pagasta pārvaldē, vai pa tālruni: 29150940 (Vilnis Dragunas). 13.09.2012.
Ūdens uzsildīšanas izmaksas
Beidzoties apkures sezonai, daudzus Talsu iedzīvotājus uztrauc jautājums: Kāpēc karstais ūdens ir tik dārgs? Kāpēc katru mēnesi mainās karstā ūdens tarifs? Tāds pakalpojums, kā „karstais ūdens”, nepastāv. SIA „Talsu ūdens” iedzīvotājiem piegādā ūdeni, savukārt „Talsu Bioenerģija” sniedz siltumenerģijas piegādi, tādējādi aukstais ūdens, izmatojot piegādāto siltumenerģiju, tiek uzsildīts katras mājas siltummezglā. Līdz ar apkures sezonas beigām, dzīvojamā mājā tiek atslēgta siltuma padeve apkurei, tāpēc visi izdevumi par mājā patērēto siltumenerģiju tiek dalīti uz ūdens uzsildīšanas un cirkulācijas sistēmas uzturēšanu. Par ūdens uzsildīšanu katra dzīvojamā māja norēķinās atbilstoši mājā uzstādītā siltumenerģijas skaitītāja uzskaitītajam patēriņam. Vasaras periodā no kopējām siltumenerģijas izmaksām tiek atņemtas aprēķinātās karstā ūdens cirkulācijas izmaksas 10% apmērā no tarifa par katru īpašumu, atlikusī summa tiek attiecināta uz ūdens uzsildīšanas izmaksām. 1 m Diemžēl dzīvojamās mājās ne visi cilvēki reģistrē ūdens skaitītāju rādījumus, vai arī apzināti sniedz nepatiesus datus par sava dzīvokļa karstā ūdens patēriņu, tādejādi mākslīgi palielinot pārējiem mājas iedzīvotājiem ūdens uzsildīšanas izmaksas. Tāpat nav pareizi ūdens skaitītāja rādījumu paziņot mēneša sākumā vai vidū. Jāņem vērā, ka šīs vasaras ūdens uzsildīšanas cenu ietekmējis arī saražotās siltumenerģijas tarifa pieaugums, un tas ir 44,93 Ls/MWh Izeja no situācijas būtu šāda - mājas kopsapulcē pieņemt lēmumu par siltā ūdens skaitītāja nomaiņu pret modernu skaitītāju ar attālinātās nolasīšanas iespēju. Informāciju sagatavoja : SIA „Talsu namsaimnieks”. 2012. gada jūlijs
Kāds iedzīvotājs ir izteicis sašutumu par to, ka ticis Talsos administratīvi sodīts un par to uzzinājis nejauši. Iedzīvotājs uzskata, ka ir ierobežotas viņa tiesības šo sodu pārsūdzēt. Iedzīvotājs arī min faktu, ka notikuma vietā pašvaldības policijas darbinieks nav neko paskaidrojis un nav arī stādījies priekšā.
Atbildi sniedz: Talsu novada pašvaldības policijas priekšnieka vietniece Sigita Amstere.
Minētajā gadījumā pašvaldības policijas inspektors rakstīja administratīvo protokolu-paziņojumu par pārkāpumu. Ja laikā, kad tiek konstatēts transportlīdzekļa apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu pārkāpums, transportlīdzekļa vadītājs ierodas pārkāpuma izdarīšanas vietā, naudas soda uzlikšanas kārtība nemainās: tiek sastādīts protokols-paziņojums, kā arī pārkāpuma izdarīšanas vietā naudas sods netiek neiekasēts. Šajā gadījumā autovadītājs neuskatīja par vajadzību ievērot inspektora lūgumu pagaidīt, kamēr inspektors pabeidz rakstīt parotokolu un izsniedz to autovadītājam.
MK noteikumi Nr.182 paredz kārtību, kādā noformējams administratīvā pārkāpuma protokols- paziņojums. Pašvaldības policijas inspektors savus darba pienākumus veica tērpies formas apģērbā, bet pašvaldības policijas apliecība ir jāuzrāda gadījumos, ja persona to pieprasa.
2012. gada maijs Pensionēts talsenieks Konrāds Meņģis vēlējas uzzināt: Kad un kam par godu savu nosaukumu ir ieguvusi 9. Maija iela Talsos un vai tuvākajā laikā nav plānots mainīt šīs ielas nosaukumu?
Talsu novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciālistei Anita Zihelmanei, sazinoties ar Talsu novada muzeja speciālistēm, tika iegūta sekojoša informācija: Talsu pilsētas darbaļaužu deputātu padomes izpildkomitejas 1963. gada 1. augusta sēdē tika pieņemts lēmums Nr. 102 ( protokols Nr.9) par vairāku Talsu ielu pārdēvēšanu, tostarp arī Tirgoņu ielas pārdēvēšanu par 9. Maija ielu. Nav zināmi konkrēti iemesli, kādēļ šai ielai tika mainīts nosaukums, kā arī tuvākajā laikā Talsu novada pašvaldība neplāno mainīt šīs ielas nosaukumu. Papildus informācija ir meklējama arī tā gada preses izdevumos kā, piemēram, žurnālā „Padomju Karogs”, kuru iespējams sameklēt bibliotēkā. 2012. gada maijs Lībagu pagasta pārvaldes 2012. gada 13. martā organizētajā sapulcē Mundigciema iedzīvotāji vēlējās noskaidrot kā augstsprieguma līnijas izbūve, Latvenergo projekta „Kurzemes loks” ietvaros, ietekmēs viņu turpmāko dzīvi. Iedzīvotāji vēlējās saņemt atbildes uz sekojošiem jautājumiem:
1. Kad projekts tiks realizēts, kā tas skars mazdārziņu lietotājus, vai pavasarī varēs veikt stādīšanas darbus? 2. Vai tiks kompensēts privātīpašniekiem nodarītais kaitējums? Kādā veidā kompensācija tiks veikta?
Talsu novada pašvaldības sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājai Ingai Priedei, sazinoties ar AS „Latvijas elektriskie tīkli” valdes locekli Jāni Kirkovaldu, tika saņemtas atbildes uz šiem jautājumiem: 1. Projekta „Kurzemes loks” izbūves realizācijas uzsākšana Talsu novadā plānota no 2014.gada. Līdz projekta realizācijas uzsākšanai mazdārziņu lietotāji var izmantot zemi bez jebkādiem ierobežojumiem, tajā skaitā veikt pavasara stādīšanas darbus. 2. Privātīpašniekiem nodarītais kaitējums tiks kompensēts saskaņā ar Enerģētikas likuma 19. un 24. pantu nosacījumiem, un pamatojoties uz Ministru kabineta 25.07.2006. noteikumiem Nr.603 „Kārtība, kādā aprēķināma un izmaksājama atlīdzība par energoapgādes objekta ierīkošanai vai rekonstrukcijai nepieciešamā zemes īpašuma atsavināšanu vai lietošanas tiesību ierobežošanu”. Ar zemesgabalu īpašniekiem tiks slēgts līgums par zemes izmantošanu elektroapgādes objekta ierīkošanai un aprobežojuma noteikšanai, vai arī elektroapgādes objekts tiks izbūvēts likumā paredzētajos gadījumos informējot zemesgabalu īpašniekus, izmaksājot likumā noteikto kompensāciju par zemes lietošanas tiesību ierobežošanu. 2012. gada jūnijs
Kāda Talsu iedzīvotāja vēlas noskaidrot kādēļ posmā no Lielgabalu un Darba ielas krustojuma līdz jaunizbūvētajam aplim nav izveidota gājēju ietve?
Atbildi sniedz: Talsu novada pašvaldības Attīstības nodaļas vadītājas vietniece Jolanta Skujeniece
Lielgabalu ielas rekonstrukcija posmā no K.Valdemāra ielas līdz K.Barona ielai notiks projekta „Ielu infrastruktūras uzlabošana Talsos sasniedzamības sekmēšanai” ietvaros. Būvdarbus plānots uzsākt jau šajā gadā. Šobrīd notiek iepirkums būvniecībai. Tad arī iela tiks rekonstruēta pilnā apjomā. Ielas vienā pusē projektēta un tiks izbūvēta arī gājēju ietve, kas savienota ar blakus esošo ielu ietvēm. Posmā no K.Valdemāra ielas līdz Ziemeļu ielai ietves projektētas un tiks izbūvētas abās ielas pusēs.
Talsu novada pašvaldība 2012. gada 23. janvārī ir noslēgusi līgumu ar NVA par aktīvā nodarbinātības pasākuma „Algotie pagaidu sabiedriskie darbi”realizēšanu.
Uz iedzīvotāju jautājumiem atbild Gatis Švēde – Grīnbergs (Talsu novada pašvaldības komunālās nodaļas vadītājs): 1. Cik bezdarbnieki izteikuši vēlmi strādāt algotos pagaidu sabiedriskos darbus? Cik bezdarbniekus pašvaldībai ir iespēja nodarbināt? Vai pārsvarā piesakās sievietes vai vīrieši? Kāds ir aptuvenais vecums? Cik bezdarbniekus šogad kopumā plānots nodarbināt? Vēlmi strādāt algotos pagaidu sabiedriskos darbus pagaidām ir izteikuši 560 bezdarbnieku, bet situācija katru dienu mainās. Šobrīd nodarbināti ir 128 cilvēki. Pārsvarā darbam piesakās sievietes. Par bezdarbnieku aptuveno vecumu- tāda statistika nav veikta. Šogad kopumā plānots nodarbināt ap 500 -600 bez darba esošos iedzīvotājus. 2. Kādu darbu veikšanā bezdarbnieki tiek/tiks iesaistīti? Sabiedriskā darba veicēji pārsvarā tiek iesaistīti pilsētas pārvaldes teritorijas uzkopšanas darbos: teritorijas sakopšanā, labiekārtošanā, atkritumu savākšanā, telpu remontdarbos, sniega tīrīšanā, gājēju ietvju tīrīšanā, sociālajā aprūpē un citviet. 3. Vai vairāk pagaidu darbavietas novadā ir izveidotas pilsētā vai apkārtējos pagastos? Vairāk pagaidu darbavietas Talsu novadā ir izveidotas pagastos. 4. Cik lieli līdzekļi līdz šim izlietoti pagaidu sabiedriskajos darbos nodarbināto bezdarbnieku atlīdzībai? Cik kopumā šogad plānots izlietot? 2011. gadā pagaidu sabiedriskajos darbos nodarbināto atlīdzībai izlietotie līdzekļi sastāda Ls 471 837,93. 2012. gadā plānots izlietot Ls 142 400,46. 5. Salīdzinājumā ar "simtlatnieku" programmu, kas noslēdzās pērnā gada nogalē, vai šajā programmā ir vērojami kādi uzlabojumi? Uzlabojumi nav nepieciešami, jo tas ir LR Labklājības ministrijas izstrādāts projekts ar konkrētiem nosacījumiem un prasībām, kas tiks realizēts ar termiņu uz 2,5 gadiem.
2012. gada aprīlis Uz jautājumiem par jauniešu nodarbinātības iespējām Talsu novadā atbild Inguna Kaļinka (Talsu novada pašvaldības izpilddirektora vietniece administratīvajos un finanšu jautājumos) un Inga Priede (Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja):
1. Vai Talsu novada pašvaldība šovasar plāno nodarbināt jauniešus un pusaudžus? Nav plānots šovasar nodarbināt jauniešus un pusaudžus. 2. Jā, nē, kādēļ ? Kad pēdējo reizi rasta iespēja nodarbināt skolēnus vasarā? Talsu novada pašvaldība nekad nav nodarbinājusi jauniešus, jo šādam mērķim nav iedalīti līdzekļi. Visus pašvaldībā veicamos pakalpojumu darbus veic uzņēmumi iepirkumu procedūru rezultātā un pašvaldības kapitālsabiedrības, kā arī darbos tiek izmantoti sabiedriskā darba veicēji. Vienīgā iespēja jauniešiem piedalīties darbos ir pēc brīvprātības principa. Studējošie jaunieši izmanto prakses iespējas, lai apgūtu praktiskā darba pieredzi savās specialitātēs. Aizvadītajā gadā, vairākās pašvaldības kapitālsabiedrībās, jaunieši izmantoja iespēju strādāt NVA piedāvātajā ESF projekta „Kompleksi atbalsta pasākumi” programmā, kas piedāvāja darbā iesaistīt jauniešus –bezdarbniekus, aktivitātē „Darba vieta jaunietim”. Pašvaldības uzņēmumi labprāt izmantoja šo NVA piedāvāto iespēju, iesaistot interesentus - Jauniešu darba prakses īstenošanā. 2012. gada februāris Talsu pirmsskolas izglītības iestādēs rindas nav lielas
Talsu novada pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs (PII) vēl ir 11 brīvas vietas, un katra Talsu novada PII vēl var uzņemt vienu līdz divus bērnus dažādās vecuma grupās no trīs līdz sešiem gadiem, informē Dace Ivanova, Talsu novada izglītības pārvaldes pirmsskolas speciāliste. „Brīvas vietas pašvaldības PII izveidojušās, jo ir bērni, kas iestājušies rindā, bet dažādu iemeslu dēļ bērnudārzu neapmeklē. Šādi iemesli ir veselības problēmas, vēlme pāriet uz citu PII, ir bērni, kam kāds no vecākiem nestrādā un nevar atļauties iet bērnudārzā, citi savukārt aizbraukuši no Latvijas," norāda D.Ivanova. PII „Saulīte" vadītāja Daina Kalniņa apstiprināja Izglītības pārvaldes sagatavoto informāciju sakot, ka bērnudārzā tik tiešām ir vietas vēl septiņiem audzēkņiem, piebilstot: „Kad vecāki piereģistrē jaundzimušo bērniņu rindā, viņi nevar paredzēt, kas notiks laika posmā līdz brīdim, kad bērns sāks apmeklēt pirmsskolas izglītības iestādi. Ir dažādi apstākļi, kāpēc vecāki bērnus uz bērnudārzu neved vai tieši otrādi ved. Ir vecāki, kuri sākuši strādāt un viņiem ir nepieciešamība bērnu vest uz bērnudārzu, ir arī tādi, kuriem nav darba un viņi nevar atļauties bērna uzturēšanu bērnudārzā." Vadītāja informē, ka rinda, kas pašlaik ir izveidojusies uz pašvaldības PII, nebūt nav liela: „Mūsu bērnudārzā vienmēr tiek rasti kompromisi, lai uzņemtu bērnus, kas gaida rindā." Savukārt PII „Pīlādzītis" vadītāja Ilze Birzleja pastāstīja, ka bērnudārzā vēl vietas ir pavisam četriem bērniņiem. Tiem, kas dzimuši 2007.gadā, ir divas vietas un divas vietas arī 2008.gadā dzimušajiem bērniem. „Nav tā, ka kāds būtu palicis neapmierināts, ka nav ticis uzņemts bērnudārzā. Rinda varbūt, skatoties no malas, izskatās gara, bet liela daļa no tiem bērniem, kas ir rindā vairs nedzīvo Latvijā. Jāsaka, ka visu Talsu novadā dzīvojošo vecāku bērni, kas ir vēlējušies tikt bērnudārzā, ir uzņemti. Grūtāk ir ar tiem bērniņiem, kuri ir pusotru gadu veci, jo vecāki, kas atsāk strādāt, sākoties Jaunam gadam, vēlas, lai bērniņš varētu iet bērnudārzā, bet mēs nevaram viņus uzņemt, jo grupas tiek nokomplektētas no maija līdz septembrim." I.Birzleja atdzīst, ka ļoti daudz ir novada lauku reģiona bērnu, kuri ir Talsu pilsētas bērnudārzu audzēkņi, jo vecāki strādā pilsētā un viņiem izdevīgāk savus bērnus vest uz pilsētas bērnudārziem. Kā liecina Talsu novada pašvaldības Izglītības pārvaldes sniegtie dati, tad uz vietu bērnudārzā kopumā gaida 361 bērns, no kuriem 237 bērni vēl nav sasnieguši pusotra līdz divu gadu vecumu, kā arī tie, kuru vecāki izteikuši vēlmi PII apmeklēt vēlāk. Ar vietu pirmsskolas izglītības iestādē šobrīd nav nodrošināti 15 bērni, 109 bērnu vecāki norādījuši, ka iestādi vēlas apmeklēt no 2012.gada septembra vai 2013.gadā, bet 45 bērni gaida rindā uz vietu Talsu speciālā PII „Kastanītis". Talsu privāto pirmsskolas izglītības iestādi (PII) „Sapnītis" bērni var apmeklēt tikai uz dažām stundām, vai piedalīties piecu līdz sešu gadu vecuma bērnu apmācībā, jo iestāde nesniedz ēdināšanas pakalpojumus. Turklāt kā stāsta D.Ivanova: „Tie bērni, kuri apmeklē privāto PII rindā nav iestājušies". Talsu novada PII katru gadu grupas komplektē uz 1.septembri. Ja mācību gada laikā iestādē atbrīvojas kāda vieta, iestāžu vadītāji informē speciālistu, kas uzņem bērnus rindā, un vieta tiek piedāvāta citam bērnam rindas kārtībā
Sīkāka informācija par audzēkņu skaitu Talsu novada pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs: Talsu novada pirmsskolas izglītības iestāžu rindā ir 361 bērni, no kuriem 237 bērni ir dzimuši 2010., 2011. gadā (vēl nav sasnieguši 1,5 – 2 gadu vecumu, izteikuši vēlmi PII apmeklēt vēlāk). Ar vietu pirmsskolas izglītības iestādē nav nodrošināti:
Kopā: 15 bērni 109 bērnu vecāki norādījuši, ka iestādi vēlas apmeklēt no 2012.gada septembra vai 2013.gadā. Talsu speciālā PII „Kastanītis” rindā ir 45 bērni:
Informācija sagatavota sadarbībā ar portāla Talsi24.lv žurnālisti Kristu Blūmu un Talsu novada izglītības pārvaldes pirmsskolas speciālisti Daci Ivanovu
2012. gada janvāris Atbildes uz žurnālistes Rūtas Cinītes (Pilseta24.lv) uzdotajiem jautājumiem, sniedz Talsu novada pašvaldības Komunālās nodaļas vadītājs Gatis Švēde-Grīnbergs un speciāliste Kristīne Bloka. 1) Cik klaiņojošu dzīvnieku Talsos noķerti 2011.gadā? Tostarp cik suņu, kaķu? Kādi vēl dzīvnieki noķerti Talsos? 2011. gadā Talsu pilsētā noķerti 62 klaiņojoši dzīvnieki, tai skaitā 55 kaķiem ir veikta kastrācija, sterilizācija, vakcinācija pret trakumsērgu un 7 suņi. Citu noķerto dzīvnieku nav.
2) Vai klaiņojošo dzīvnieku skaits pilsētā pieaug, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem? Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem nedaudz ir pieaudzis klaiņojošo kaķu skaits, suņu skaits palicis aptuveni tāds pats kā 2010. gadā.
3) Kas Talsos organizē un veic klaiņojošu dzīvnieku izķeršanu? Talsu novada pašvaldībai ir noslēgts līgums ar SIA „Janvāri”, kas organizē klejojošo dzīvnieku izķeršanu. Talsos, Sabilē un arī citviet novadā, paldies jāsaka iedzīvotājiem, kuri brīvprātīgi iesaistās un palīdz šo jautājumu risināšanā.
4) Vai Talsos ir noteiktas problemātiskas klaiņojošo dzīvnieku atrašanās vietas?
Gan Talsu pilsētā, gan novadā mēdz veidoties kaķu kolonijas, tur arī sastopams vislielākais klaiņojošo dzīvnieku skaits. Mēs esam lietas kursā par šīm problemātiskajām vietām. 5) Kā tiek veikta klaiņojošu dzīvnieku izķeršana - pēc iedzīvotāju zvaniem, iesniegumiem? Klaiņojošo dzīvnieku izķeršana pārsvarā tiek organizēta pēc iedzīvotāju zvaniem un iesniegumiem, atsevišķās vietās tiek organizēti reidi arī citviet novadā, piemēram, Laucienē, Jaunpagastā, Sabilē.
6) Vai ķērāji bieži cieš no klaiņojošu dzīvnieku agresijas? Tādas situācijas nav bijušas, kad kāds no dzīvnieku ķērājiem būtu cietis no klaiņojošo dzīvnieku agresijas. SIA „Janvāri”, saskaņā ar MK noteikumiem ir speciāls aprīkojums.
7) Kur klaiņojošie dzīvnieki tiek nogādāti? Klaiņojošie dzīvnieki tiek nogādāti privātajā dzīvnieku patversmē „Ausmas”, kas atrodas Kr. Valdemāra ielā 75, Talsos un, kurai ir noslēgts sadarbības līgums ar SIA „Janvāri”. Klaiņojošo dzīvnieku ķeršanai, nogādāšanai uz patversmi, uzturēšanai, sterilizācijai, bojā gājušo dzīvnieku (t.sk. savvaļas dzīvnieku) savākšanai speciālā konteinerā – Talsu novada pašvaldība sniedz finansējumu aptuveni Ls 27 000 gadā.
Jautā lasītāji no Mundigciema Gita Dukaļska un Ilona Grantiņa: „Kā, lai bērni tiek uz skolu ja tiks noņemts skolēnu autobuss maršrutā Mundigciems – Talsi? Mums nav tādu līdzekļu, lai maksātu par ceļa izdevumiem.” Atbild Inga Priede, Talsu novada pašvaldības sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja: „Talsu novada pašvaldība neplāno noņemt Jūsu minēto maršrutu. Šāds viedoklis, iespējams, ir izskanējis pēc a/s „Talsu Autotransports” saņemtā iesnieguma, kurā uzņēmums lūdzis slēgt vairākus skolēnu maršrutus. Tomēr nelielas izmaiņas skolēnu pārvadājumos 2012. gadā ir sagaidāmas. Proti, plānots saīsināt Ģibuļu pagasta maršrutu, neiekļaujot vairs posmu Ugāles dzirnavas un Lūši, kuru izmantoja tikai divi skolēni. Tiks saīsināts arī maršruts Stende-Sabile, kuru arī izmantoja vien divi skolēni, un šajā maršrutā kursē sabiedriskais transports. Braukšanas biļetes kompensē pašvaldība. Strazdes pagasta maršrutā, tiks izmainīts transporta kursēšanas sākuma laiks, tas no Strazdes aties 20 minūtes vēlāk, plkst. 7:20, lai bērniem nebūtu pārāk agri jāierodas skolā. Tiks papildināts Laucienes pagasta maršruts, lai būtu iespēja nogādāt mācību iestādēs arī astoņus skolēnus, kuri dzīvo Laidzes pagasta „Stūrīšos”. Tātad skolēnu autobuss no Laidzes pagasta „Stūrīšiem” sāks kursēt plkst. 7:15, bet no Talsiem atpakaļceļā dosies plkst.15:30. Jaunajā mācību gadā, septembrī skolēnu pārvadājumu maršruti tiks pārplānoti, bet Talsu novada pašvaldība nekādā gadījumā nepasliktinās skolēnu nokļūšanu skolā. 2012. gada janvāris
Kāda iedzīvotāja jautā par VID telpām ēkā Talsos, Kareivju ielā 7:
Kāpēc nav domāts par klientu ērtību apmeklējot visam rajonam bieži vajadzīgo VID klientu zāli? Kāpēc tā naeatrodas 1. stāvā? Lūdzu risināt šo jautājumu!!!
Atbild: Inga Priede, Talsu novada pašvaldības sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
Gribētu vērst Jūsu uzmanību, ka par Valsts ieņēmuma dienesta klientu ērtībām jārūpējas pašai minētajai iestādei. Talsu novada pašvaldība ir tikai telpu iznomātājs. Savulaik Talsu administratīvā centra telpās nomnieki bija arī Pilsonības Imigrācijas lietu pārvalde, kura šobrīd atradusi sev piemērotākas telpas citviet. Jūsu minētās ēkas Talsos, Kareivju ielā 7 1. stāva telpas pašvaldība jau iznomā Valsts Sociālās Apdrošināšanas aģentūrai, kurai arī ir plašs klientu loks, bet otras ēkas 1. stāvā atrodas Talsu novada Sociālais dienests uz, kuru pēc pārtikas pakām un cita veida sociālās palīdzības vēršas ļoti daudz cilvēku. Šajā pat korpusā atrodas arī Talsu novada pašvaldības Apmeklētāju pieņemšanas centrs.
2012. gada 6.janvāris
Jautā lasītāji:
Vai ietvju un celiņu tīrīšanu/kaisīšanu Talsos nodrošina sētnieki? Cik sētnieku Talsos pašreiz to nodrošina? Tā saucamā “simtlatnieku” programma arī ir beigusies, tomēr sākas jauna bezdarbnieku programma. Kā šogad tās ietvaros tiks risināts jautājums ar sētniekiem Talsos, kas ziemā kops ielas? Vai jaunās programmas ietvaros darbos tiks iesaistīti sabiedrisko darbu veicēji? Atbild: Inga Priede, Talsu novada pašvaldības sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja „Talsu novada pašvaldība apsaimniekošanas pakalpojumu funkcijas ir deleģējusi veikt pašvaldības kapitālsabiedrībai SIA „Talsu namsaimnieks”, šajās funkcijās ietilpst arī sētnieku darbības nodrošināšana. Šobrīd Talsu pilsētā strādā aptuveni 45 sētnieki, kuri rūpējas ne tikai par ietvju un gājēju celiņu kaisīšanu, tīrīšanu, sakopšanu, bet uztur kārtību arī iekšpagalmos un tml. Sētnieku darbu atvieglo daudzfunkcionālā tehnika, kas iegādāta speciāli gājēju celiņu un ietvju uzkopšanai, slaucīšanai un attīrīšanai no sniega. Saucamā „simtlatnieku” programma noslēdzās 2011. gada novembrī. 2012. gada 9. janvārī Talsu novada pašvaldība noslēdza līgumu ar Valsts Nodarbinātības aģentūru par aktīvā nodarbinātības pasākuma „Algotie pagaidu sabiedriskie darbi” īstenošanu. Šī programma tiks īstenota Eiropas Savienības finansētā projekta „Algotie pagaidu sabiedriskie darbi pašvaldībās” ietvaros, aktivitātē „Vietējo nodarbinātības veicināšanas pasākumu plānu ieviešanas atbalsts”, kurā tiks iesaistīti sabiedrisko darbu veicēji – bezdarbnieki, un, kuri darbu uzsāks ar š.g. 1. februāri. Tātad par ietvju, gājēju celiņu kārtību rūpējas gan sētnieki, attiecīgi šiem darbiem piemērota tehnika un sabiedriskā darba veicēji.
2011. gada decembris
Jautājumi par nekustamā īpašuma nodokli
1.Cik liels šobrīd ir nekustamā īpašuma nodokļa parāds Talsos? (Cik atsevišķi par zemi, mājokli un ēkām?) Atbilde: Nekustamā īpašuma nodokļa parāds uz 2011. gada 23. novembri 2011. gadā ir Ls 423 650, tai skaitā nokavējuma naudas Ls 72 235. Ls 282085 ir parāds par zemi un Ls 141565 par ēkām, mājokļa nodokli ieskaitot. 2.Kā mainījusies nekustamā īpašuma nodokļa parādu summa kopš pagājušā gada novembra? Vai tie pieauguši/kritušies? Ar ko tas varētu būt skaidrojams? Atbilde: 2010. gadu noslēdzām ar kopējo parādu 314671 Ls. Parādu summas pieaug. 3.Kā pašvaldība cīnās ar parādniekiem? Kāda ir parādu piedziņas procedūra? Atbilde: Pašvaldība piedāvā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksātājiem slēgt vienošanos par parāda summu atmaksu. Vienošanās paredz konkrētas maksājumu summas un datumus. Ja NĪN maksātājs šo vienošanos pilda, tad par laiku, kamēr vienošanās ir spēkā, netiek rēķinātas kavējumu naudas. Atbildes sagatavoja: Ramona Riekstniece, Talsu novada pašvaldības nodokļu ekonomiste Tālr.: 63232124; 26480369; e-pasts: ramona.riekstniece@talsi.lv
|
|
|
|
2011. gada decembris
Jautājumi par Bērnu un jauniešu centra izveidi Talsos
1. Kur centru paredzēts veidot?
Talsos, Brīvības ielā 17a
Tehniskā projekta izstrāde, telpu rekonstrukcija (jumta renovācija, 2.stāva telpu un zāles izbūve, 3. stāva telpu lokāla renovācija, 2. un 3. stāva WC telpas renovācija, kāpņu telpas renovācija), inventāra iegāde (krēsli zālei, 30 saliekamās gultas hostelim (segas un spilveni), sporta inventārs (basketbola un volejbola bumbas, badminton komplekti), inventārs atpūtas telpai (televizors un mūzikas centrs), inventārs virtuvei (virtuves mēbeles, plīts, ledusskapis, u.t.t.), teritorijas labiekārtošana (sakopšanas talka)
Projektu finansē Šveices Konfederācija no Latvijas un Šveices sadarbības programmas līdzekļiem paplašinātajai Eiropas Savienībai. Līdzfinansē Talsu novada pašvaldība.
Projekta kopējās izmaksas: 178 345,91 LVL Latvijas un Šveices sadarbības programmas finansējums: 72 157.00 LVL Talsu novada pašvaldības līdzfinansējums: 106 188,91 LVL Centra rekonstrukciju, kā arī tehniskā projekta izstrādi veiks uzņēmums, kurš tiks noteikts atbilstoši pēc publiskā iepirkuma procedūras veikšanas.
Projekts tiks īstenots 3 novadu jauniešiem: Talsu, Rojas un Dundagas. Jauniešu skaits pašvaldībās - 9023, kas ir -19,8 % no kopējā iedzīvotāju skaita šajā reģionā. No 1995. gada šo trīs novadu teritorijā par jaunatnes darba koordinēšanu, metodisko virsvadību un plānošanu atbild Talsu novada Bērnu un jauniešu centrs. Pašlaik centrs ir sevi nodrošinājis ar pamata aprīkojumu jauniešu interešu izglītības nodarbību nodrošināšanai, taču telpu skaits un platība nav pietiekama, lai nodrošinātu pēc iespējas kvalitatīvākas nodarbības, kā arī, lai spētu attīstīties attiecīgi jauniešu pieprasījumam. Kā arī jāmin, ka pašreizējās telpas nav pašvaldības īpašums, kurā pašvaldība nevar investēt savus līdzekļus. Jaunas telpas sniegtu jauniešiem iespējas attīstīt savas aktivitātes un paplašināt to klāstu, sekmējot brīvā laika pavadīšanas iespējas un kvalitāti, pašiem veidojot jaunatnes politiku visos trīs novados. Komponentprojekta vispārējais mērķis ir: uzlabot jauniešu dzīves kvalitāti, veicot viņu iniciatīvu lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, nodrošinot jauniešiem vieglāku pāreju no bērna uz pieaugušā statusu un nodrošināt praktisku pasākumu kopumu jauniešu personības izaugsmei un pašiniciatīvu izpausmēm. Projekta tiešie mērķi ir: - izveidot viegli pieejamu, drošu vidi, atbilstošu jauniešu prasībām, rekonstruējot un pielāgojot telpas ēkā Talsos, Brīvības ielā 17a; - motivēt jauniešus lietderīgi pavadīt savu brīvo laiku, jauniešiem iesaistoties brīvprātīgās aktivitātēs, organizējot mākslas, mūzikas un kultūras pasākumus, izglītojošus seminārus par jauniešiem interesējošām tēmām, nodrošinot centru ar nepieciešamo aprīkojumu un inventāru; - veicināt jauniešu pašiniciatīvu un līdzdalību Talsu novada attīstībā, īstenojot dažādus projektus, pielāgojot telpas šo projektu sekmīgai realizēšanai, neierobežojot aktivitāšu realizēšanas iespējas, - jauniešu karjeras izaugsmes veicināšana, izveidojot visiem jauniešiem pieejamu informācijas centru un piesaistot kvalificētus darbiniekus; - jauniešu personības attīstības, socializācijas, vērtību orientācijas sekmēšana caur dažādu jauniešu organizāciju aktivitātēm; Projekta aktivitātes: - tehniskā projekta izstrāde rekonstrukcijai - rekonstrukcija - teritorijas labiekārtošana - inventāra iegāde - informatīvo bukletu izdošana (par Talsu novada jauniešu centra aktivitātēm) - iekārtošanās jaunajās telpās - atklāšanas pasākums
Pašlaik jau notiek projekta realizācija (dokumentu noformēšana, sagatavošanās iepirkuma procedūru veikšanai). Rekonstrukciju plānots uzsākt 2012.gada vasarā. Projektu plānots pabeigt 2012.gada beigās.
Informāciju sagatavoja: Baiba Reimane
Talsu novada pašvaldības
Attīstības plānošanas nodaļas projektu vadītāja (projekta "Talsu novada jauniešu iniciatīvu centra izveide" vadītāja asistente) |
|
Jautā iedzīvotāji: 1.Vai pašvaldība ir informēta par Lauku ielas, Talsos kritisko stāvokli? 2. Kad šajā ielā pēdējo reizi veikti ielu remontdarbi? Kas to ietvaros tika darīts? Apkārtējie iedzīvotāji stāsta, ka šo ielas posmu bijis solīts salabot līdz šī gada augustam, taču tas neesot izdarīts. Kā pašvaldība to skaidro? 3. Vai Lauku ielā plānots veikt ielas remontdarbus? Ja jā, tad kad? 4. Vai tuvākajā laikā plānoti vēl kādas ielas remontdarbi Talsos?
|
|
Jā, pašvaldībai ir zināms Lauku ielas stāvoklis, kurš tāds ir izveidojies pēc nepabeigtajiem ūdenssaimniecības darbiem, tāpēc jau 3. novembrī tiks veikti remontdarbi un šajā ielā tiks atjaunots grants segums, un iela tiks sakārtota satiksmei atbilstošā, droša braucamā ceļa stāvoklī. Tātad darbi tiks veikti šīs nedēļas laikā. Oktobra sākumā Talsos ir atsākušies projekta „Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Talsos” ūdensvada un kanalizācijas sistēmas izbūves un rekonstrukcijas darbi. Šos darbus, saskaņā ar noslēgto līgumu par ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu, notekūdeņu attīrīšanas iekārtu rekonstrukciju un izbūvi Talsos, veic SIA „Ostas celtnieks”. Līdz ar to tiek veikti arī ielu sakārtošanas un asfaltēšanas darbi - Smilšu un Alkšņu ielās tie jau pabeigti, 31. oktobrī tika uzsākti Rūpniecības ielas asfaltēšanas darbi. Patlaban tiek veikti sagatavošanas darbi un tiek klāts asfaltbetona segums, lai salabotu ielas arī Apbūviešu, Dārza, 1.Maija ielā posmā no Kolkas līdz Pūpolu ielai, kā arī Rūpniecības ielas krustojumā. Ceļa seguma atjaunošanas darbi noritēs arī Censoņu, Nomaļu, Kolkas, Priežu, Krasta ielās. Vēlamies brīdināt iedzīvotājus, ka ir iespējami satiksmes ierobežojumi vietās, kur notiek ūdensvada un kanalizācijas ierīkošanas un seguma atjaunošanas darbi, bet atsevišķās darbu norises vietās satiksme var tikt slēgta laikā no plkst. 8.00-18.30. Neskaidrību gadījumos iedzīvotāji aicināti uzdot jautājumus būvdarbu veicējam SIA „Ostas celtnieks” projekta vadītājam Andrejam Zolotojam, rakstot uz e pasta adresi - andrejs.zolotojs@ocv.lv . Atbildes, kuras varētu interesēt plašāku iedzīvotāju loku, tiks publicētas SIA „Talsu Ūdens” mājas lapā www.talsuudens.lv.
Informāciju sagatavoja: Inga Priede Talsu novada pašvaldības sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja: Tālr.: 26350440; e-pasts:inga.priede@talsi.lv |
|
Jautā iedzīvotāji: Talsos pastāv problēmas ar apgaismojumu vairākās ielās, piemēram, Rīgas ielā un Pumpura ielā. Rīgas ielā ir vairākas laternas, bet nedeg neviena. Savukārt Pumpura ielā nedeg lielākā daļa. Šāda pat situācija ir Robežu ielā, kura ir pavisam tumša un Rūpniecības ielā, kur pirms diviem gadiem noņemti vecie laternu stabi un vietā nekas nav ielikts.
1. Vai pašvaldība ir saņēmusi līdz šim jau sūdzības par minētajām ielām? 2. Kā pašvaldība skaidro minētās sūdzības? 3. Vai tuvākajā laikā plānots uzlabot apgaismojumu minētajās ielās? 4. Pēc kādiem principiem/sistēmas regulē Talsu pilsētas ielu apgaismojumu? (Tai skaitā, cikos ieslēdzas un izslēdzas ielu apgaismojums ziemas sezonā?)
|
|
Jā, pašvaldība saņem informāciju un jautājumus par apgaismojuma kvalitāti, traucējumiem, kā arī nākotnes perspektīvām apgaismojuma kvalitātes uzlabošanā. Pašvaldība iespēju robežās cenšas uzlabot un nodrošināt pietiekamu apgaismojumu diennakts tumšajā laikā it īpaši ziemas periodā. Laikā no 2005.gada līdz 2008. gadam, kad pašvaldībai bija lielākas finansiālās iespējas, daudzās ielās apgaismojuma laternas tika rekonstruētas, arī šobrīd rekonstrukcijas darbi tiek veikti dažādu projektu ietvaros, piemēram, vienlaicīgi ar lokveida krustojumu izbūvi, satiksmes drošības uzlabošanas projektos, kā arī ielu infrastruktūras uzlabošanas projektā. Lai uzlabotu apgaismojumu, rekonstrukcijas darbi būtu jāveic arī ielās, kur tas ir novecojis, un, kurās nav plānots to rekonstruēt ar projektu palīdzību, diemžēl pašvaldībai nepietiek finansējuma, bet ir plānots, pieejamo finanšu līdzekļu ietvaros nākamajā gadā veikt A.Pumpura ielas apgaismojuma rekonstrukciju (no 1905. gada ielas līdz katlu mājai), sastādot nākamā gada budžetu plānosim uzlabot situāciju arī citviet. Rūpniecības ielā šī gada novembra mēnesī ir paredzēts izbūvēt jaunu apgaismojuma tīklu, ja būs iespējams šogad ķersimies klāt arī pie apgaismojuma uzlabošanas Arāju ielā. Tiks domāts arī par Robežu ielas apgaismojuma uzlabošanu. A.Pumpura ielā apgaismojums līdz Brīvības ielai ir normālā stāvoklī. Rīgas ielā deg visas laternas, reizēm var rasties īslaicīgi traucējumi, kas pamatā tiek novērsti. Gaismas laternu ieslēgšanos un izslēgšanos Talsu pilsētā regulē gaismas sensori. Tātad laternas ieslēdzas krēslai iestājoties, un izslēdzas līdz ar gaismas iestāšanos. Taupības nolūkos katra otrā vai trešā laterna tiek atslēgta, bet ziemas periodā apgaismojuma intensitāte ir lielāka, tas tiek izvērtēts. Informāciju sagatavoja: |
|
Jautā iedzīvotāji:
1. Kas nodrošina pašvaldības ceļu/ielu tīrīšanu pilsētā ziemas sezonā?
2. Kādas varētu būt aptuvenās izmaksas ar kādām pašvaldība rēķinās ceļu uzturēšanai ziemas sezonā šogad? 3. Kādas izmaksas ceļu uzturēšanai bija pagājušajā gadā? Vai līdzekļi bija pietiekami? 4. Tā kā sniegs var pārsteigt negaidīti, vai ceļu apsaimniekotāji tam ir gatavi? (tehnika, ielu kaisāmais materiāls u.c.). |
|
|
Jautājumi par ielu un ceļu uzturēšanas darbiem
1.Cik lielus līdzekļus pašvaldībai izdevies ietaupīt, pateicoties gada nogalē piedzīvotajai netipiski siltajai ziemai?
2. Vai ceļu attīrīšanai paredzētais finansējums izlietots/to plāno izlietot citiem ceļu uzturēšanas darbiem? Ja jā, kādiem? Iespējams, daļu līdzekļu plānots taupīt gadījumā, ja šogad ziema ieilgst?
3.Cik pērn kopumā Talsos iztērēts ziemas dienesta darbam? Cik iztērēts 2011.gada pirmajā pusē un cik gada nogalē?
Atbild: Gatis Švēde – Grīnbergs (Talsu novada pašvaldības Komunālās nodaļas vadītājs)
1) Pateicoties tam, ka pērnā gada nogalē piedzīvota netipiski silta ziema, un sniega kārta nebija tik bieza kā iepriekšējā gadā, aizvadītais gads noslēdzās ar finanšu līdzekļu ekonomiju. Ietaupījums uz 2012. gada janvāra mēnesi bija ap Ls 15 000.
2) Ziemas uzturētājs darbus sāka aizvadītā gada decembra vidū. Nepastāvīgie laika apstākļi - atkušņi, lietus, sals nodarīja pamatīgus bojājumus ielu asfalta segumā un veicināja bedrīšu veidošanos, līdz ar to ieekonomētie līdzekļi tiek novirzīti bedrīšu remontdarbiem. Bedrīšu remonts, kamēr to pieļauj laika apstākļi, tiks veikts daudzviet Talsu pilsētā, jo ielas ir kritiskā stāvoklī. Tā kā šobrīd ir zināms, ka pašvaldībām piešķiramo mērķdotāciju apjoms, tostarp, arī Talsu novadam finansējums ir samazināts par vairāk kā 25 % salīdzinājumā ar pagājušo 2011. gadu, tad nevaram runāt par kaut kādu īpašu ietaupījumu, gadījumā, ja ziema ieilgst. 2012. gada janvāra pirmajās trīs nedēļās, autoceļu uzturētājs veica darbus brauktuves slīdāmības samazināšanai (kaisīšana ar sāli).
3) Ziemas darbu veikšanai Talsos 2011. gadā kopumā iztērēts ap Ls 170 000. Tai skaitā gada pirmajā pusē ap Ls 120 000, gada nogalē ap Ls 10 000.
