Ceturtdiena, 24. aprīlis
Šodien sveicam: Visvaldis, Ritvaldis, Nameda

Talsu pilsēta

Talsu pilsētas pārvaldes vadītājs Ģirts Kalnbirze, tālr.20222650, e-pasts: girts.kalnbirze@talsi.lv


 

Talsi - deviņu pakalnu pilsēta

Vārds Talsi pirmo reizi minēts 1231. gadā Romas pāvesta sūtņa Alnas Balduīna līgumā ar kuršu cilšu vecākajiem. Pilsētas tiesības Talsiem piešķirtas 1917. gadā. Pilsētas vēsturiskais centrs atrodas starp Talsu un Vilkmuižas ezeriem un ir pilsētbūvniecības piemineklis (16.–19. gs.). Reljefa dažādības un ainaviskā krāšņuma ziņā Talsiem nav līdzīgas pilsētas. Krāšņā daba – pauguri, ezers - papildina ar sīkām ēkām piepildīto ainavu. Pagalmu dziļumā divstāvu saimniecības ēkas. Koka ēku vidū ir arī divstāvu un trīsstāvu mūra celtnes, kurām gandrīz visām ir divslīpju jumti ar nošļauptiem galiem. Šādi jumti Talsiem ir tik ļoti raksturīgi kā nevienai citai Kurzemes pilsētai. Krāšņā daba – pauguri, ezers - papildina ar sīkām ēkām piepildīto ainavu.

Katrai pilsētai piemīt sava burvība, savs gars un ritums, sava pagātne, tagadne un nākotne. Talsos viss ir blakus, līdzās un tuvu, kopā savijies un krāsains. Deviņi pakalni un abi pilsētas ezeri glabā vairāku gadsimtu senu vēsturi.

Talsi cauri gadsimtiem, pat mūsdienu steidzīgajā laikmetā, spējuši apvienot mūsdienīgas pilsētas attīstības tendences ar rimtas un mierīgas mazpilsētas savdabīgo šarmu.

Vienreiz redzēt, izzināt, kājām izstaigāt un izripot, lai sajustu vēstures elpu, darbdienas mierīgo ritmu un dabas doto skaistumu.

Pa bruģētajām ielām un pilsētas kāpņu pakāpieniem žigli uz leju, gausāk pret kalnu un tad no virsotnes ar jaunu sparu atkal lejā.

Tā no kalna uz kalnu, garām abiem ezeriem, līdz visi deviņi kamolā satīti Jums savus stāstus atklātu.

Talsus visos laikos var salīdzināt ar lepnu kurzemnieci – tā ir atturīga, noslēpumaina, strādīga. Tādu mēs savu pilsētu redzam, ikdienas gaitās ejot…

 
    

Pilsētas platība 7,8 km2.

Deviņi pakalni - Pilskalns, Ķēniņkalns, Leču kalns, Tiguļu kalns, Sauleskalns, Baznīckalns, Krievragkalns, Vilkmuižas kalns, Dzirnavkalns – rada tikai Talsiem raksturīgo īpatnējo apbūvi un skatu ainas.

Talsos visskaistāk ir ķiršu un ābeļu ziedēšanas laikā. Visgaidītākie ir Pilsētas svētki jūlija pirmajā nedēļā, atjaunotais Dižmāras tirgus augusta beigās, autorallijs maijā, Mākslas dienas aprīlī-maijā, Dzejas dienas septembrī, Valsts svētku 18.novembra salūts, Lācplēša dienas lāpu gājiens, Dziesmu un deju svētki Sauleskalna estrādē.

Talsos ir viena augstākās izglītības iestāde (Biznesa augstskolas "Turība" Talsu filiāle), sešas vispārizglītojošās skolas, mūzikas skola, mākslas skola, piecas pirmsskolas izglītības iestādes.

Talsos darbojas Talsu novada sporta skola, ir sporta nams, sporta halle, hokeja halle, stadioni futbolam un skeitparks. Par plaši pazīstamu pasākumu Latvijas mērogā kļuvis autorallijs "Talsi". Talsos notiek Eiropas un nacionāla līmeņa basketbola un volejbola sacensības un nacionāla līmeņa hokeja sacensības.

Talsu pilsētā ir divas bibliotēkas - galvenā un bērnu bibliotēka, Tautas nams, Sauleskalna brīvdabas estrāde, kinoteātris, televīzija, Talsu novada muzejs un lauksaimniecības tehnikas muzejs, bērnu un jauniešu centrs. Talsu pilsētā aktīvi darbojas vairāki kori, tautas deju kolektīvi, folkloras ansamblis, amatierteātris, pūtēju orķestris.

Vēsturiski Talsi ir tirgotāju pilsēta un lielāku un mazāki veikaliņi vēl šodien rotā Talsu ielas. Tomēr mazpilsētas vidē veiksmīgi iekļāvušies arī vairāki ražotāji.

Talsi ir novada administratīvais centrs, kur biroji ierīkoti ne vien valsts un pašvaldību pārvaldes iestādēm, bet arī novadā strādājošiem uzņēmumiem un nevalstiskām organizācijām.

Talsos ir luterāņu, katoļu, baptistu un septītās dienas adventistu baznīcas un aktīvu notiek draudžu savstarpējā sadarbības kristīgo pasākumu rīkošanā.

 


Simbolika 

Talsu pilsētas ģerbonis

   

Talsu pilsētas karogs

Apraksts: zelta laukā zaļu vainagu no kreisās puses tur dabiskas krāsas roka, kas izaug no zaļa kalna.

Ģerboņa krāsas ir: zaļa, zelta, rozā un melna. (skat.  pielikums Nr.1 )

Ģerboņa melnbaltajā versijā ir tikai kontūrzīmējums. (skat.  pielikums Nr.2 )

Talsu pilsētas deviņu pakalnu tumšo zaļumu horizontāli šķērso Kurzemi simbolizējoša sarkana josla. (skat.  pielikums Nr.3 ).
Talsu pilsētas karogs ir zaļš ar sarkanu svītru. Zaļsarkanzaļo svītru attiecība ir 2 : 1 : 2. Karoga garuma un platuma attiecība ir 2 : 1. Karogs ir divpusējs. Karoga centrā ir attēlots Talsu pilsētas ģerbonis. Ģerboņa augstums ir 70% no karoga augstuma. Karoga krāsas: tumši zaļa, sarkana un ģerboņa krāsas.

 Pilsētas vēsture  

 

     Talsu - vārds pirmo reizi minēts 1231.gadā Romas pāvesta sūtņa Ainas Balduīna līgumā ar kuršu cilšu vecākajiem. Vēsturiskais pilsētas centrs atrodas starp Talsu un Vilkmuižas ezeriem, ietverot vecās pilsētas ielas - Ūdens un Kalēju, Dzirnavu, Kalna un daļu no Laidzes un Lielās ielas.

13.gs.beigās vācu bruņinieku ordenis netālu no pilskalna uzcēla ordeņa mūra pili, ap kuru izveidojās lēņu muižas. 15.gs. šeit apmetās vācu amatnieki un tirgotāji. Kurzemes hercoga Jēkaba laikā Dzelzciemā pie Talsiem ierīkots dzelzs ceplis, kas rosināja saimniecisko dzīvi.

Vēstures gaitā Talsi cietuši karos, iedzīvotāji izmiruši mērī (1657., 1710.g.), deguši lielajā ugunsgrēkā 1733.gadā.

19.gs. sākās ar jaunu rosmi. Jau 18.gs.beigās atļauju apmesties uz dzīvi Talsos iegūst ebreji.

1863.gadā darbu uzsāka pirmā privātā elementārskola Fr. Feldmaņa vadībā. 1873.gadā atvērta Talsu miesta privātā apriņķa skola, saukta par kreisskolu. Par šīs skolas direktoru no 1881.līdz 1889.gadam strādāja valodnieks K. Mīlenbahs. Mācības notika vācu valodā. 1887.gadā Jauntalsos atvēra pilsētas skolu ar krievu mācību valodu. Skola pastāvēja līdz 1.pasaules karam.

20.gs.sākumā pilsētiņa piedzīvoja gan 1905.gada decembra sacelšanos, gan soda ekspedīcijas briesmu darbus - tika nodedzinātas ap 60 ēkas, nošauti cilvēki. Bet pilsētiņā dzīve turpinājās, atjaunoja un uzcēla jaunus namus.

Sākās l. Pasaules karš, 1915.gadā, ienākot vācu karaspēkam, no 5 000 pilsētniekiem Talsos palikuši 1 100. Smags un grūts bija 1919.gads ar biežajām varu maiņām -boļševiki, bermontieši, landdesvērs.

Pilsētas tiesības Talsiem Krievijas Pagaidu valdība piešķīra 1917.gadā, bet mierlaika dzīve sākās ar 1920.gadu. Talsi bija un palika amatnieku un sīktirgotāju pilsēta, kur katrā mājā bija pa sīkbodītei. 1935.gadā Talsos bija 4 116 iedzīvotāji ( 82 % latvieši, 12 % ebreji, 3 % vācieši).

Jau no 1913.gada, kad tika uzcelts Latviešu biedrības nams, Talsos spēlēts teātris, dejots, dziedāts, rīkotas novada mākslinieku gleznu izstādes. 1930. gados populārākie sporta veidi bija futbols, vieglatlētika

1919.g. rudenī - nodibināja pirmo vidusskolu Talsos un apriņķī, kas atradās bijušajā barona Firksa pilsētas mājā. Kopš 1957.gada Talsu 1.vidusskola atrodas Brīvības ielā 28. 1998.gadā tā atgūst Talsu ģimnāzijas nosaukumu. 

Vācu okupācijas vara Talsos saimniekoja no 1941.g. 1.jūlija līdz pat Vācijas kapitulācijai 1945.g. 8.maijā
1950.-1960.-tie gadi bija Talsu sakopšanas laiks, sevišķi Talsu pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētāja K.Grīnberga laikā, līdzot dārzniekam V. Bērziņam. Pilsētas labiekārtošanā, tās parku, skvēru, laukumu, ielu un gājēju celiņu izbūve bija savdabīgs jaunrades darbs.
1960.gada novembrī atklāja savam laikam modernu platekrāna kinoteātri "AUSEKLIS" ar 500 skatītāju vietām, plašām uzgaidāmām telpām, lasītavu un bufeti.
1960.gadā sākās brīvdabas estrādes izbūves darbi, tika aizbērts nelielais dīķis, izbūvēta skatuve un dekoratīva plienakmens siena, celiņi un kāpnes no Fabrikas ielas gala pāri Saules ielai. Pēc estrādes rekonstrukcijas Sauleskalna estrādē vietas 5 000 skatītājiem.
Līdz 1961.g. pasažieru pārvadāšanai kalpoja šaursliežu dzelzceļš, pēdējais mazbānīša brauciens notika 1967.g.
1965.gadā dibināta metālapstrādes rūpnīca "TALSI" -savulaik lielākais un slavenākais pilsētas uzņēmums. 70.-80.-os gados te strādāja vairāk nekā 350 cilvēki. "TALSI" bija lielākā tāda tipa rūpnīca bijušajā PSRS , produkciju eksportēja uz padomju republikām, Mongoliju, Angliju. Latvijā palika 15 - 20 % saražotā.

1972.gada rudenī, uzspridzinot pareizticīgo baznīcu, sāka Jauntalsu apbūves un labiekārtošanas darbus. 1976.gadā atklāja jauno Talsu administratīvo centru, viesnīcu, mašīnu stāvlaukumu.1980.gadā darbu uzsāka sporta nams. 

1960.-1980.-os gados notika plaša daudzstāvu māju celtniecība A. Pumpura, Dundagas, Rīgas, Darba ielu rajonos.

Šodien viena no talsenieku ieceru piepildīšanās vietām ir Ķēniņkalns, kas ieguvis jaunu skanējumu un nozīmi. Jau Latvijas brīvvalsts laikā Talsu pilsēta pasūtīja tēlniekam Kārlim Zemdegam skulptūru "KOKLĒTĀJS" - veltījumu brīvības cīņās kritušajiem varoņiem. Dundagas puses mežos tika atrasts piemērots granītakmens, savākti līdzekļi. Tomēr tikai 1995.g. tēlnieks Vilnis Titāns ķērās pie šī plāna realizācijas un 1996.gada 16.novembrī notika pieminekļa atklāšana. 

Pašmāju ļaudis lepojas un ciemiņiem rāda Oktes barona Firksa pilsētas māju, kurā no 1996.g. 21.decembra uz darba dzīvi apmeties novada muzejs. 

Pārmaiņas skārušas visas dzīves jomas. Talsi saglabājuši iespēju saukties par tirgotāju pilsētu - veikali, cits aiz cita un viens par otru lielāki un krāšņāki. 

Atjaunotās republikas laikā jaunu vietu sabiedrībā un Talsos atgūst baznīcas dzīve. No jauna uzceļ Adventistu baznīcu, rekonstruē katoļu dievnamu.


 

Apskates objekti Talsu pilsētā

ATRODI TALSU DEVIŅUS PAKALNUS!

 

TIGUĻU KALNS 

Tiguļu kalnā atrodas augstākā vieta Talsos ar ozolu stādījumu apļa formā, kas varētu būt senas kulta vietas atjauninājums. Nosaukumu kalns ieguvis no "Tiguļu" mājām, kas atradušās šai vietā līdz 19. gs. vidum.

Dendroloģiskais parks - apskatāmi ap 270 dažādi kokaugi (baltais zīdkoks, parūkkoks, sarkanā pirokanta u.c.)

Talsu novada muzejs (K.Mīlenbaha iela 19; tālrunis: +371 29102628). Bijusī Oktes barona Firksa pilsētas māja Villa Hochheim (19. gs.), no 1923.-1955. gadam te atradās Talsu Valsts vidusskola.


 

SAULESKALNS 

 Senatnē Sauleskalns, Ķēniņkalns un Baznīckalns iespējams bijuši savstarpēji saistīti ar vizieriem saules lēktu un rietu novērošanai, kalendārā laika noteikšanai.

Brīvdabas estrāde amfiteātra formā (5000 sēdvietas), izbūvēta 1960-tajos gados.


 TALSU PILSKALNS 

 Teikas vēsta, ka pils nogrimusi un atkal celsies augšā, ja Vecgada vakarā pusnaktī, kamēr skan zvani, kāds apskries ap pilskalnu ar otrādi uzvilktu kažoku.

Seno kuršu 10.-14. gs. apdzīvota vieta. Vēstures dokumentos Talsu vārds pirmo reizi minēts 1231. gadā. Vienīgais "apkurināmais" pilskalns Latvijā ar blakus esošās Talsu rajona slimnīcas katlumājas skursteni.

Talsu Romas Katoļu baznīca (Ruģēna iela 6). 2005. gadā piebūvēts zvanu tornis un uzstādīti 3 zvani, kas simbolizē Ticību, Cerību, Mīlestību.


 

BAZNĪCKALNS 

 Kalna galā atrodas senākā mūra ēka Talsos, Vectalsu centrs - Talsu eveņģēliski luteriskā baznīca. Blakus esošā Lielā iela kopš 18.gs. savieno Vectalsus ar Jauntalsiem.

Talsu eveņģēliski luteriskā baznīca (Baznīcas laukums 4), celta 1567. gadā. Draudzē par mācītāju kalpojis komponista Ludviga van Bēthovena jaunības dienu draugs Kārlis Ferdinands Amenda (1771-1836).

Ūdens un Kalēju ielas ar neskaldītu akmeņu bruģi un ūdens notekrenēm ielas vidū.

Bijusī sinagoga (Kalna iela 5).

A.Bekeres namiņš - tirgotava (Lielā iela 41). Romantiska ēka ar vējrādi.


 

DZIRNAVKALNS 

 Pakalns nosaukumu ieguvis no holandiešu tipa vējdzirnavām, kas tur darbojušās 19. gs. vidū, bet tika nodedzinātas 1922. gadā.

Bijusī vācu bruņinieku ordeņa mūra pils vieta. Skats uz Vilkmuižas ezeru.

Ezeru laukums. Piemiņas vieta "Dzīvības aplis, nāves ēna", tēlnieks Ojārs Feldbergs.

 


ĶĒNIŅKALNS 

 Nosaukumu ieguvis no teikas par kuršu ķēniņu Lamekinu, kurš bijis tik ievērojams un godāts, ka viņam par godu ļaudis ar cepurēm sanesuši kalnu. 19. gs. beigās te ierīkots pilsētas parks, saukts par Ķeizardārzu, padomju varas gados - Festivāla laukums.

Piemineklis "Koklētājs" Latvijas brīvības cīnītājiem, autors tēlnieks Kārlis Zemdega. Bija iecerēts pieminekli uzstādīt 1930. gadu beigās. Atjaunotajā Latvijas brīvvalstī 1996. gadā pieminekli pēc autora veidotā ģipša modeļa pabeidza tēlnieks Vilnis Titāns.

"Moku kambari" (Fabrikas iela 11). 2.Pasaules kara laika cietums, padomju gados tajā izveidots piemiņas sienas bareljefs mocekļu piemiņai.

Talsu tautas nams (Lielā iela 19/21). Celts 1912. gadā kā Talsu Sadraudzīgās biedrības nams. Agrāk bijušā Plostakroga vieta pie kanāla, kas savienojis Talsu un Vilkmuižas ezerus.

"Talsu saulīte" - etnogrāfiskā zīme Lielās ielas 25. nama fasādē.

 


VILKMUIŽAS KALNS 

 Vārda izcelsme iespējama no vilkuvālēm, ar kurām bagāts Vilkmuižas ezers, vai arī no nikna saimnieka, kas dēvēts par vilkati.

Vilkmuižas ezers - arheoloģisks piemineklis, savdabīga seno kuršu ugunskapu apbedījuma vieta 11.-14. gs. Veicot arheoloģiskos pētījumus, atrastas ap 4000 senlietas. Ekspozīcija Talsu novada muzejā.

 


KRIEVRAGKALNS 

 Nosaukumu ieguvis no Austrumu pareizticīgo dievnama un draudzei piederošajām zemēm tā apkārtnē.

Administratīvais centrs, izveidots pareizticīgo baznīcas vietā 20. gs. 70. gados.

Talsu baptistu baznīca (K.Valdemāra iela 34).

Talsu Septītās dienas adventistu baznīca (Krievraga iela 3).

Kupferu dzimtas kapliča, celta 19. gs. sākumā trīsstūra formas neoklasicisma stilā.

 


LEČU KALNS 

 Nosaukumu ieguvis no "Leču" mājām, kuras īpašumi te atradušies līdz 2.Pasaules karam.

Piemineklis 1905.-1907. g. revolūcijas dalībniekiem, tēlniece O.Nigule, atklāts 1981. gadā. Iekalts Raiņa dzejojuma "Talsu tiesa" fragments.

"Talsu roka"- Talsu pilsētas ģerboņa robežzīme, kopš 1936. gada.

"Soda priedes" vieta, saistīta ar 1905.-1907. gada revolūciju.

Latvijas Lauksaimniecības muzejs (Celtnieku iela 11, tālrunis: +371 29142543).


 

 9 pakalnu trifeles.JPG - 744x1023 - 282.96 kb

 

Talsu TIC sadarbībā ar Pure Chocolate piedāvā DEVIŅU PAKALNU TRIFELES

Talsu novada tūrisma informācijas centrs sadarbībā ar Pure Chocolate izveidojis garšīgu Talsu suvenīru - „Deviņu pakalnu trifeles".
Talsu trifeļu izlase pārsteigs pat prasīgākos gardēžus. Tajā atrodamas deviņas dažādas šokolādes trifeles ar karameļu, tiramisu, apelsīnu, kalvadosa, zaļās tējas, ķiršu, marakujas, maskarpones-aveņu un plūmju garšām.

Mākslinieces Antras Auziņas radītajā iepakojuma dizainā izmantots stilizētais Talsu bruncis un visi deviņi Talsu pakalni - Pilskalns, Baznīckalns, Dzirnavkalns, Sauleskalns, Ķēniņkalns, Leču kalns, Tiguļu kalns, Krievragkalns un Vilkmuižas kalns.

Šī un citas jaukas dāvaniņas ar Talsu simboliku nopērkamas Talsu novada tūrisma informācijas centrā Lielā ielā 6!

 

Notikumu kalendārs

Klikšķini uz datuma

Tīkla kamera

Laika ziņas

Šobrīd:
9º C
Rīt:
9º C