Piektdiena, 27. maijs
Šodien sveicam: Dzidra, Dzidris, Gunita, Loreta

Projektu konkursi

 

  

 

Jauna informācija par projektu īstenošanas iespējām

 

 

JAUNUMI, 12.04.2016.

  1. Mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas veicināšanai tiks ieviesta jauna ES fondu programma – klasteru darbības atbalstam

Ministru kabinets šā gada 5. aprīļa sēdē apstiprināja Ekonomikas ministrijas izstrādāto jauno ES fondu programmu klasteru darbības atbalstam. “Jaunās klasteru atbalsta programmas mērķis ir veicināt komersantu, pētniecības, izglītības un citu institūciju sadarbību. Tādējādi tiks sekmēta komersantu konkurētspējas celšana, eksporta apjomu palielināšana, inovācijas un jaunu produktu veidošanās, kas ir iekšzemes kopprodukta pieaugumu veicinoši faktori un būtiskas komponentes valsts ilgtspējīga makroekonomikas modeļa attīstībai,” uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. “Klasteru atbalstam novirzīsim 6,2 miljonus eiro, kuru ietvaros laika periodā līdz 2020. gadam plānots atbalstīt 14 projektus,” norāda ministrs.
       Klasteru programmā projektus atbalsta saņemšanai varēs iesniegt biedrības vai nodibinājumi, kuri kopā ar partneriem veido klasteri, kas kopējā sadarbības tīklā apvieno komersantus, pētniecības, izglītības un citas saistītās institūcijas un darbojas savstarpēji saistītās nozarēs, tautsaimniecības nišā, produkta vai pakalpojuma grupā vai vērtības ķēdē, vai reģionā. Programmas gala labuma guvēji ir sīkie (mikro), mazie un vidējie komersanti.
           Klasteru programmas kopējais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ir 6,2 miljoni eiro, kuru ietvaros plānots atbalstīt vismaz 14 projektus. Vienam projektam maksimālais atbalsta apjoms būs 415 tūkstoši eiro, un projektu īstenošanas ilgums būs 4 gadi. Projektu iesniegumu pieņemšanu Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā plānots uzsākt šā gada jūnijā.

                Klasteru programma paredz, ka klasteri var īstenot dažāda veida darbības, kas visvairāk sekmē to stratēģijā definēto mērķu sasniegšanu un klastera dalībnieku un nozares attīstību. Programmas ietvaros tiks atbalstīti tādi pasākumi kā:

eksporta un starptautiskās sadarbības veicināšana;

sadarbības ar pētniecības organizācijām sekmēšana;

zināšanu pārneses par klastera dalībniekiem saistošām inovācijām un jaunākajām tehnoloģijām sekmēšana;

resursu efektivitātes un produktivitātes paaugstināšana produkta, pakalpojuma,

piegādes vai vērtības ķēdes ietvaros.

Svarīgi uzsvērt, ka klasterī būtiski īstenot arī dažādus pieredzes apmaiņas un informatīvus pasākumus, lai klastera dalībnieki iegūtu jaunāko informāciju par, piemēram, veiksmīgu ieiešanu ārējos tirgos, labās prakses piemēriem eksporta veicināšanā, pieejamo valsts atbalstu un citiem jautājumiem.

 Detalizēti ar apstiprinātajiem Ministru kabineta noteikumiem „ Darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 3.2.1. specifiskā atbalsta mērķa „Palielināt augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu eksporta proporciju” 3.2.1.1. pasākuma „Klasteru programma” pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi” var iepazīties Ministru kabineta tīmekļa vietnē, papildu informācija par programmu publicēta Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē.

 Papildu informācijai norādām, ka 2007.-2013. gada ES fondu plānošanas periodā klasteru programmā atbalsts tika sniegts 11 klasteriem 5,5 miljonu eiro apmērā.
 Informācijas avots: Evita Urpena, Ekonomikas ministrijas, Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja, Tālr: 67013193, E-pasts: Evita.Urpena@em.gov.lv; prese@em.gov.lv
Web:
www.em.gov.lv

2.     CFLA: Uzsāk projektu atlasi par ES fondu atbalstu praktiskas ievirzes pētījumiem


Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) izsludina atklātu projektu iesniegumu atlasi Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotajā Eiropas Savienības (ES) fondu programmā par Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu praktiskas ievirzes pētījumiem. Atlases pirmajā kārtā kopējais pieejamais finansējums ir 25 miljoni eiro.

Projektu iesniegumu pieņemšana CFLA notiek no ceturtdienas, 7. aprīļa, līdz š.g. 8. jūnijam. Projektu iesniedzēji var būt zinātniskās institūcijas, kā arī komersanti (sīkie (mikro), mazie, vidējie vai lielie), kuri var iesniegt ar saimniecisko darbību saistītus praktiskas ievirzes pētījumu projektus atbilstoši programmas nosacījumiem.
CFLA direktore Anita Krūmiņa uzsver: “Šīs būs nozīmīgas investīcijas, veicinot sadarbību starp uzņēmumiem, zinātniskajām institūcijām un augstākās izglītības iestādēm, nodrošinot zināšanu pārnesi viedās specializācijas jomās”.

Pasākuma mērķis ir atbalstīt pētniecību, kas sniedz ieguldījumu Latvijas viedās specializācijas stratēģijas mērķu sasniegšanā, zinātnes un tehnoloģiju cilvēkkapitāla attīstībā un jaunu zināšanu radīšanā tautsaimniecības konkurētspējas uzlabošanai.
Viena projekta maksimālais publiskā finansējuma apmērs ir 600 000 eiro, bet minimālais publiskā finansējuma apmērs - 30 000 eiro. Paredzēts, ka tiek atbalstīti pētniecības projekti, kas sniedz ieguldījumu Latvijas viedās specializācijas stratēģijas noteikto tautsaimniecības transformācijas virzienu un izaugsmes prioritāšu īstenošanā un šādu specializācijas jomu attīstībā: zināšanu ietilpīga bioekonomika, biomedicīna, medicīnas tehnoloģija, biofarmācija un biotehnoloģija, viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas, viedā enerģētika, kā arī informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.
Ar saimniecisku darbību nesaistītam projektam maksimālā publiskā finansējuma intensitāte ir 92,5 procenti, ko veido valsts budžeta atbalsta intensitāte – 7,5 procentu apmērā un ERAF atbalsta intensitāte – 85 procentu apmērā. Savukārt tādiem projektiem, kas ir saistīti ar saimniecisku darbību, maksimālā publiskā finansējuma apmērs ir 25 – 85 procenti, un to nosaka atkarībā no projektā paredzētajām darbībām un projekta iesniedzēja veida.
Detalizēti projektu iesniegumu atlases nosacījumi pieejami Ministru kabineta 12.01.2016. noteikumos Nr. 34. Lai projektu vērtēšanā nodrošinātu neatkarīgu starptautisku ekspertu līdzdalību un jau savlaicīgi varētu apzināt atbilstošus piesaistāmos Eiropas Komisijas ekspertus, CFLA aicina projektu iesniedzējus sagatavot īsu (līdz 200 vārdiem) projekta iesnieguma kopsavilkumu latviešu un angļu valodā, ietverot projekta būtību raksturojošus atslēgvārdus. Šo kopsavilkumu CFLA lūdz iesniegt līdz 2016.gada 6.maijam.
ERAF atbalsts projekta īstenošanai paredzēts plānošanas dokumenta - Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa  “Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā” 1.1.1.1. pasākuma “Praktiskas ievirzes pētījumi”  ietvaros. Paziņojums par atklātu projektu iesniegumu atlasi 07.04.2016. publicēts Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Projektu atlases nolikums, projekta iesnieguma veidlapas un palīgmateriāli pieejami CFLA mājaslapas sadaļā “Izsludinātās atlases”. Informācija par visām CFLA izsludinātajām atlasēm pieejama CFLA mājaslapā.

 Informāciju sagatavoja: Daiga Reihmane,, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras, sabiedrisko attiecību vadītāja, tālr. 26820413, 26553175, daiga.reihmane@cfla.gov.lv
Informācijas avots:
www.cfla.gov.lv 

 

  1. Sākas pieteikšanās pasākumam "Zvejas ostas un izkraušanas vietas"

Pasākuma mērķis ir zvejas ostu un zvejas produktu izkraušanas vietu infrastruktūras uzlabošana zvejnieku vajadzībām, lai paaugstinātu izkrauto zvejas produktu kvalitāti, pastiprinātu kontroli un izsekojamību, palielinātu energoefektivitāti, veicinātu vides aizsardzību un uzlabotu zvejnieku drošību un darba apstākļus.
Pasākuma īstenošanas vieta ir esošās zvejas ostas vai Pārtikas un veterinārajā dienestā reģistrētās zvejas produktu izkraušanas vietas Latvijas teritorijā, ja vien tās neatrodas iekšējos ūdeņos.

Pretendents ir:

  • biedrība, kura reģistrēta saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likumu un kurā vismaz trim biedriem komercdarbības joma pārsvarā ir zvejniecība;
  • ostas pārvalde.

Publiskā finansējuma apmērs ir: 

  • zvejas produktu ražotāju organizācijai, kas atzīta, saskaņā ar normatīvajiem aktiem, par zvejas un akvakultūras produktu ražotāju grupu atzīšanas kritērijiem, darbības nosacījumiem un darbības kontroli ir 75% no attiecināmajām izmaksām;
  • biedrībai, kurā vismaz vienai trešdaļai tās biedru ir spēkā esoša Zemkopības ministrijas izsniegta speciālā atļauja (licence) komercdarbībai zvejniecībā Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos un kura projektu īsteno piekrastes zvejnieku vajadzībām, ir 80% no attiecināmajām izmaksām;
  • pārējām biedrībām ir 60% no attiecināmajām izmaksām;
  • ostas pārvaldei ir 90% no attiecināmajām izmaksām.
  1. Sākas pieteikšanās pasākumam "Zvejas flotes modernizācija"

Pasākuma "Zvejas flotes modernizācija" ietvaros ir atbalstāmi šādi apakšpasākumi:
"Veselība un drošība"  - zvejnieku higiēnas, veselības, drošības un darba apstākļu uzlabošanai;
"Zvejas ietekmes uz jūras vidi ierobežošana un zvejas pielāgošana sugu aizsardzībai" - zvejas rīku selektivitātes uzlabošanai attiecībā uz zivju izmēru vai sugu, izmetumu izskaušanai vai nevēlamās nozvejas apstrādei, vai zvejas rīku un nozvejas pasargāšanai no aizsargājamiem zīdītājiem un putniem. Pretendents ir Eiropas Savienībā reģistrēta zvejas kuģa īpašnieks.

http://www.lad.gov.lv/lv/atbalsta-veidi/projekti-un-investicijas/atbalsta-pasakumi/zvejas-flotes-modernizacija-244

5. Liepājā notiks seminārs par valsts atbalstu uzņēmējdarbības attīstībai

 

Lai iespējami plašu Kurzemes reģiona uzņēmēju auditoriju informētu par pieejamo valsts atbalstu uzņēmējdarbības attīstībai, otrdien, 19.aprīlī Liepājā notiks seminārs “Attīstības finanšu institūcijas ALTUM valsts atbalsta programmas uzņēmējdarbības attīstībai”.
 Seminārs notiks 19.aprīlī no plkst.13:00 līdz 17:00 Liepājas Olimpiskā centra Tango zālē. Dalība seminārā ir bez maksas. Semināru rīko Liepājas pilsētas dome, ALTUM un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK). Pasākumā būs pieejama izsmeļoša informācija par uzņēmējiem pieejamajām kredītu garantijām, kas kalpo kā papildu nodrošinājums aizdevuma saņemšanai komercbankās un eksporta kredītu garantijām darījumu finansēšanai un risku apdrošināšanai. Tāpat varēs uzzināt par mezanīna aizdevumiem, kas ir valsts atbalsta līdzfinansējums komercbanku aizdevumam lielu biznesa projektu īstenošanai, kā arī par citām valsts atbalsta programmām, kuras iedzīvotājiem un uzņēmējiem pieejamas ALTUM.

 Semināru atklās Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks, par atbalsta saņemšanu biznesam runās arī LTRK valdes padomnieks reģionālajos jautājumos Ģirts Kronbergs un ALTUM valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš. Pieredzes stāstā par biznesa attīstīšanu dalīsies AS “Liepājas papīrs” valdes loceklis Normunds Jansons.
 Attīstības finanšu institūcija ALTUM ir Latvijas valstij piederoša kapitālsabiedrība, kas ar valsts atbalsta finanšu instrumentu palīdzību sniedz atbalstu noteiktām mērķa grupām finanšu instrumentu veidā (aizdevumi, garantijas, ieguldījumi riska kapitāla fondos, u.c.), konkrētu programmu ietvaros papildinot to arī ar nefinanšu atbalstu (konsultācijas, mentorings), kā arī realizējot citas valsts deleģētas funkcijas. 
Papildu informācija: Ira Jākobsone, ALTUM Liepājas reģionālā centra vadītāja, tālr. 63424915, 29121674, ira.jakobsone@altum.lv

 



 Programmas, kas attiecas ne tikai uz uzņēmējdarbību:

  1. Uzsākot atbalsta programmas daudzdzīvokļu ēku renovācijai īstenošanu, šā gada 13. aprīlī Ekonomikas ministrija sadarbībā ar AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" organizē konferenci “Atbalsts daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku energoefektivitātes uzlabošanai”.

Konferences laikā Ekonomikas ministrijas un Altum pārstāvji sniegs informāciju par pieejamo atbalstu energoefektivitātes pasākumu īstenošanai daudzdzīvokļu dzīvojamajās ēkās, atbalsta saņemšanas pamata nosacījumiem, apmēru un termiņiem. Tāpat Latvijas Namu pārvaldnieku un apsaimniekotāju asociācija dalīsies pieredzē par iepriekš  īstenotajiem energoefektivitātes paaugstināšanas projektiem daudzdzīvokļu ēkās, savukārt  Latvijas Lielo pilsētu asociācijas iepazīstinās ar pašvaldības iespējām atbalstīt dzīvokļu īpašniekus energoefektivitātes pasākumu īstenošanā.Konferenci atklās ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens un Attīstības finanšu institūcijas Altum valdes locekle Inese Zīle. Aicinām Jūs piedalīties konferencē š.g. 13.aprīlī plkst. 9.30 (ierašanās no plkst. 9.00). Pasākums notiks Doma laukumā 4, Rīgā (Attīstības finanšu institūcijas Altum telpās). Precīza dienas kārtība Ekonomikas ministrijas mājas lapā. Pieteikšanās pasākumam šeit. https://www.em.gov.lv/lv/par_ministriju/notikumu_kalendars/9119-konfernece-atbalsts-daudzdzivoklu-dzivojamo-eku-energoefektivitates-uzlabosanaiPasākumu varēs arī vērot tiešraidē www.em.gov.lvInformācijas avots: Ekonomikas ministrija un Attīstības finanšu institūcija

Altumdzivosiltak@em.gov.lvSīkāka informācija: 67013240;

 

 

 

2.      Tiek izsludināti divi projektu konkursi vadlīnijā „Dabas un bioloģiskās daudzveidības aizsardzība un saglabāšana”              

Latvijas vides aizsardzības fonda (LVAF) administrācija, saskaņā ar Latvijas vides aizsardzības fonda padomes 2016.gada 30.marta sēdes Nr.4 lēmumiem, izsludina projektu konkursus finansējuma saņemšanai 2016.gadā vadlīnijā „Dabas un bioloģiskās daudzveidības aizsardzība un saglabāšana”.LVAF administrācija izsludina šādus projektu konkursus finansējuma saņemšanai 2016.gadā vadlīnijā „Dabas un bioloģiskās daudzveidības aizsardzība un saglabāšana”:

Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (ĪADT) dabas aizsardzības plānu ieviešana (projektu konkursā var pieteikties biedrības, nodibinājumi un pašvaldības, konkursā kopējais pieejamais finansējums EUR 120 000 );

Zivju resursu aizsardzības pasākumi (projektu konkursā var pieteikties biedrības un nodibinājumi, konkursā kopējais pieejamais finansējums EUR 45 000).
Projektu iesniegumu iesniegšanas termiņš: 2016.gada 6.maijs. Projekta iesniegums, noformēts atbilstoši konkursa nolikuma prasībām, ir jāiesniedz LVAF administrācijā (Rīgā, Eksporta ielā 5, LV–1010) personīgi darba dienās no plkst. 9:00 līdz 17:00, vai, sūtot ierakstītā vēstulē pa pastu, vai elektroniskā dokumenta veidā, kas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu. Projektu konkursu nolikumi un to pielikumi elektroniski ir pieejami LVAF administrācijas mājas lapas www.lvafa.gov.lv sadaļā – „Projektu konkursu nolikumi”

3.     VKKF organizē kultūras projektu konkursus.

Līdz 29. aprīlim pulksten 12.00 (vai sūtot pa pastu - līdz 25. aprīlim (pasta zīmogs)) VKKF pieņem pieteikumus 2016. gada 2. kultūras projektu konkursā Literatūras, Mūzikas un dejas mākslas, Teātra mākslas, Filmu mākslas, Vizuālās mākslas, Dizaina un arhitektūras, Kultūras mantojuma, Tradicionālās kultūras nozarēs, iespējams iesniegt arī starpdisciplinārus projektus. Konkursa nolikumā izmaiņas!

Informācijas avots: http://vkkf.lv/

 

4.     LKIF izsludina jaunu pieteikšanos programmā „Plaukstošu kopienu attīstībai”

 Latvijas Kopienu iniciatīvu fonds turpina programmu „Plaukstošu kopienu attīstībai”. Šoreiz uzrunājam jau esošos sadarbības partnerus – biedrības un nodibinājumus, ar ko ir bijusi sekmīga sadarbība un kas ir saņēmuši atbalstu savām aktivitātēm kādā no LKIF īstenotajām programmām. Piešķīruma summa vienam projektam ir tikai 500 EUR, taču vēlamies ar to palīdzēt jums stiprināt savu kapacitāti un ilgtspēju. Dažreiz pietrūkst pavisam nedaudz, lai kopienu centrs varētu darboties vēl labāk, piedāvāt vairāk pakalpojumus un iespējas saviem iedzīvotājiem, uzlabot to dzīves kvalitāti. Tāpēc šoreiz atbalsts ir paredzēts inventāra un aprīkojuma iegādei, kas noderēs ilgtermiņā. Uzsvaru liekam uz kopienu centriem, kas darbojas Latvijas reģionos, savā darbībā un aktivitātēs iesaistot dažādu paaudžu un sociālo grupu iedzīvotājus. Vērtējot projektus, ņemsim vērā gan to, ko esat līdz šim paveikuši, gan aktivitātes ko īstenosiet izmantojot iegādāto inventāru un aprīkojumu. Ir plānots atbalstīt 7-8 projektu pieteikumus. Informācijas avots: www.
iniciativa.lv

 

 

5.     Aicina piedalīties INTERREG EUROPE programmas otrajā projektu konkursā
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – VARAM) aicina piedalīties starpreģionu sadarbības programmas INTERREG EUROPE 2014.-2020.gadam (turpmāk – programma) otrajā projektu konkursā, kas atvērts no 2016.gada 5.aprīļa līdz 2016.gada 13.maijam. Projektus iespējams iesniegt visās programmas prioritātēs:

Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācijas;

Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja;

Ekonomika ar zemu oglekļa  dioksīda emisiju līmeni;

Apkārtējā vide un efektīva resursu izmantošana (īpaši gaidīti).
Projektiem ir jāsekmē Eiropas reģionālās attīstības politiku un programmu ieviešanu, galvenokārt darbības programmās „Investīcijas izaugsmē un nodarbinātībā” un „Eiropas teritoriālās sadarbības” mērķa programmās (katrā projektā vismaz pusei no partnerībā iesaistītiem reģioniem jāsekmē Eiropas Strukturālo un investīciju fondu mērķu programmu ieviešana). Projekta partnerībā jāpiedalās partneriem no vismaz trim valstīm (t.sk. no vismaz divām Eiropas Savienības dalībvalstīm). Programmas atbalstam var pieteikties organizācijas no visas Eiropas Savienības teritorijas, Norvēģijas un Šveices:
 valsts budžeta iestādes;

    no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātās publiskās personas un to izveidotās iestādes;
   pašvaldības un to izveidotās iestādes;

    biedrības un nodibinājumi.

Privātais sektors projektos var piedalīties ar savu finansējumu.
Projektos ieteicams iesaistīt partnerus (attiecīgās institūcijas), kas ir atbildīgi par politikas instrumentiem, kuru ieviešanu plānots sekmēt. Piemēram, ja plānots sekmēt darbības programmas „Investīcijas izaugsmē un nodarbinātībā” ieviešanu, partnerībā vēlams iesaistīt par attiecīgo politiku atbildīgo nozares ministriju. Gadījumā, ja atbildīgā institūcija par politikas izstrādi un ieviešanu nav partnerībā, nepieciešams saņemt atbalsta vēstuli no tās.

Informācija par kontaktpersonām Latvijā atbalsta vēstuļu saņemšanai darbības programmas „Investīcijas izaugsmē un nodarbinātībā” ieviešanas sekmēšanai pieejama VARAM tīmekļa vietnē.

Programmas līdzfinansējuma likme valsts budžeta iestādēm, no valsts budžeta daļēji finansētām atvasinātām publiskām personām un to izveidotām iestādēm, kā arī pašvaldībām un to izveidotām iestādēm ir 85% no attiecināmajiem izdevumiem, savukārt biedrībām un nodibinājumiem 75%. Līdzfinansējums attiecīgi 15% un 25% apmērā jānodrošina projekta partneriem. Ņemot vērā, ka programmas valoda ir angļu valoda, projektu pieteikumi jāiesniedz angļu valodā. Projektu konkursa nosacījumi, saistītie dokumenti un cita noderīga informācija pieejama Programmas interneta vietnē.
Jautājumu gadījumā aicinām sazināties ar programmas Kopīgā Sekretariāta pārstāvjiem (http://www.interregeurope.eu/contact-us/), kā arī programmas Nacionālā kontaktpunkta Latvijā kontaktpersonu VARAM Ilgu Gruševu (ilga.gruseva@varam.gov.lv; tālr.: 67026472).
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pilda Nacionālās atbildīgās iestādes funkcijas Eiropas Strukturālo un investīciju fondu mērķa „Eiropas teritoriālā sadarbība” programmu, tai skaitā starpreģionu sadarbības programmas INTERREG EUROPE koordinācijai Latvijā. Informācijas avots: Sabiedrisko attiecību nodaļa, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 
www.varam.gov.lv

 

 

 6. URBACT III programma izsludina pirmo projektu pieteikumu konkursu īstenošanas tīklu izveidei

 

2016. gada 22. martā URBACT III* programma izsludināja atklātu projektu pieteikumu konkursu īstenošanas tīklu (Implementation Networks) izveidei. Pieteikumu iesniegšanas termiņš - 2016. gada 22. jūnijs. Īstenošanas tīklu mērķis ir uzlabot pilsētu integrēto attīstības stratēģiju un rīcības plānu ieviešanu. Iesaistoties īstenošanas tīklā, strādājot kopā pie pilsētu stratēģiju un rīcības plānu uzlabošanas un rodot jaunus risinājumus ilgtspējīgas pilsētvides attīstības izaicinājumiem, pilsētām būs iespēja dalīties ar pieredzi un labo praksi. Projektu pieteikumu konkurss ir vērsts uz Eiropas Savienības 28 dalībvalstu, Norvēģijas un Šveices pilsētām, kurām jau ir integrētas pilsētvides attīstības stratēģijas/rīcības plāni. Šiem plāniem ir jābūt vērstiem uz specifisku politiku izaicinājumu risināšanu un pilsētai, kura vēlas iesaistīties īstenošanas tīklā ir jābūt nodrošinātai pieejai finansējumam savas stratēģijas/rīcības plāna ieviešanai.
Programmas finansējums vienam tīklam ir no 600 000 EUR līdz 750 000 EUR, kas ir atkarīgs no partneru skaita, kuri tiek iesaistīti tīklā, kā arī papildus 127 000 EUR ekspertu piesaistei. Projektu pieteikumu konkursa laikā tiks atlasīti 15 īstenošanas tīklu izveides projekti.
Informācija par atklāto projektu pieteikumu konkursu īstenošanas tīklu izveidei ir pieejama URBACT mājas lapā, kur tiks ievietota arī aktualizētā informācija par plānotajiem pasākumiem un partnerības izveides iespējām. Jaunāko informāciju par projektu pieteikumu konkursu var uzzināt URBACT Twitter kontā: Latvia@urbact.
* Eiropas strukturālo un investīciju fondu mērķa “Eiropas teritoriāla sadarbība” programma integrētas pilsētvides attīstībai

Informācijas avots: Sabiedrisko attiecību nodaļa , Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija www.varam.gov.lv

 

 

6.     Kultūras ministrija (KM) un Valsts kultūrkapitāla fonds (VKKF) aicina piedalīties seminārā par š.g. 1.aprīlī izsludināto VKKF mērķprogrammu „Latvijai-100”.


Seminārs norisināsies 19.aprīlī plkst. 11:00 Eiropas mājā, Aspazijas bulvārī 28, Rīgā.
Seminārā VKKF pārstāvji informēs un atbildēs uz jautājumiem par projektu noformēšanu un iesniegšanas kārtību, savukārt KM Latvijas valsts simtgades biroja pārstāvji sniegs informāciju par mērķprogrammas mērķi, uzdevumiem un kvalitatīvajiem kritērijiem.
 Mērķprogrammas „Latvijai-100” kopīgais finansējums ir 560 000 euro, un tās mērķis ir nodrošināt Latvijas valsts simtgades svinību daudzveidīgu un kvalitatīvu kultūras pasākumu un norišu sagatavošanu un īstenošanu atbilstoši Latvijas valsts simtgades vēstījumam ES ESMU LATVIJA un Latvijas valsts simtgades svinību sagatavošanas programmai, kas publicēta /lv/ministrija/simtgade.html.

 Mērķprogrammā var pieteikt:

projektus, kas ar radošiem līdzekļiem un aktīvu sabiedrības līdzdalību paplašina zināšanas un izpratni par Latvijas valstiskuma būtību, tā tapšanas vēsturi un priekšnoteikumiem, tajā skaitā atklājot kultūras lomu nācijas un valsts veidošanās procesā; projektus, kas radošiem līdzekļiem godina Latvijas valsts un valstiskuma tapšanā nozīmīgas personības un cilvēku grupas, kas dažādos laikos ziedojušas savu dzīvi un dzīvību, savas zināšanas un talantus Latvijai un tās uzplaukumam;

projektus, kas vērsti uz sabiedrības iesaisti Latvijas kultūrvides sakopšanā un bagātināšanā un kas rada jaunas paliekošas vērtības, iedvesmojoties no pārmantotā kultūras mantojuma un nesot vēstījumu par mūsdienu Latviju un tās nākotnes redzējumu;
projektus, kas paredz par Latviju vēstošu starptautisku aktivitāšu sagatavošanu un īstenošanu ārpus Latvijas, īpaši attiecībā uz valstīm, kuras ir spēlējušas nozīmīgu lomu Latvijas valsts tapšanā vai valstīm, kuras tuvākajā laikā svin simtgades, tostarp Igaunija, Lietuva, Somija, Polija, Islande, Lielbritānija, ASV. Ņemot vērā to, ka vietu skaits ir ierobežots, lūdzam pieteikt dalību seminārā līdz 18.aprīlim plkst.12:00, rakstot uz e-pasta adresi lv100km.gov.lv vai piesakoties telefoniski 67330322.

 Informācijas avots: www.km.gov.lv

 

 

7.     Izsludināts konkurss par nacionālā filmu festivāla rīkošanu


Līdz 22. aprīlim Nacionālais Kino centrs gaida pieteikumus konkursā par Nacionālā filmu festivāla rīkošanu; pretendentiem nepieciešama nopietna pieredze filmu nozares projektu īstenošanā.
Kopš 2016. gada Kultūras ministrija mainījusi kārtību, kādā tiek organizētas un finansētas nacionālās balvas dažādās kultūras nozarēs, tāpēc Nacionālais Kino centrs kā filmu nozares vadošā institūcija izsludina konkursu potenciālajiem Nacionālā filmu festivāla rīkotājiem, kam jānodrošina Latvijas filmu nozares darba rezultātu izvērtējums, veicinot Latvijas kino un filmu nozares ilgtspējīgu attīstību un konkurētspēju, mākslinieciskās kvalitātes atbalstīšanu un sabiedrības izpratni un interesi par filmu nozares sasniegumiem.
Pieteikumus konkursam var iesniegt pretendenti, kas atbilst šādiem nosacījumiem – Latvijā reģistrēts komersants, biedrība vai nodibinājums, kas darbojas kino nozarē ne mazāk kā divus gadus un ir piedalījies vismaz divu līdzvērtīgu kultūras jomas projektu koordinēšanā un īstenošanā pēdējo trīs gadu laikā. Konkursa finansējuma avots ir Kultūras ministrijas valsts budžeta apakšprogrammas “Kultūras pasākumi, sadarbības līgumi un programmas” konkursa mērķim paredzētie finanšu līdzekļi.
Konkursa dokumenti līdz 2016.gada 22.aprīlim plkst.17:00 jāiesniedz Nacionālajā kino c
entrā. Konkursa nolikums
http://nkc.gov.lv/aktualitates/izsludinats-konkurss-par-nacionala-filmu-festivala-rikosanu/

 


Vairākas Kurzemes reģiona pašvaldības ir izsludinājušas projektu konkursus:
 

Liepājas pilsētā izsludināts izglītības projektu konkurss 2016. gadam
Liepājas pilsētas Izglītības pārvalde izsludina izglītības projektu konkursu 2016.gadam un aicina iesniegt projektus līdz šā gada 22. aprīlim. Par šī gada prioritātēm noteiktas: inovācijas izglītībā, īstenojot starptautiski atzītus izglītības prakses piemērus un darba tirgū noderīgu prasmju apguve Liepājas bērniem un jauniešiem.

 Konkursa mērķis ir atbalstīt izglītības nozarei nozīmīgu programmu, projektu un pasākumu īstenošanu Liepājā, veicināt iedzīvotāju un nevalstisko organizāciju līdzdalību izglītībā aktuālu problēmu risināšanā, uzlabojot izglītības kvalitāti  un veicinot Liepājas pilsētas pašvaldības izglītības iestāžu dalību starptautiskajās mobilitātēs.
 Konkursa pretendentiem ir iespēja saņemt finansējumu ne vairāk kā divu projektu īstenošanai, kā arī līdzfinansējumu no citiem finanšu avotiem atbalstīta, lielāka projekta īstenošanai.

Projektā pieprasītā līdzfinansējuma apmērs nedrīkst būt mazāks par 300 eiro un lielāks par 2500 eiro, nepārsniedzot 75 procentus no projekta kopējām izmaksām.
 Projekta aktivitātēm jānotiek Liepājā vai ieguvējiem no tām jābūt Liepājas iedzīvotājiem. Izglītības pārvaldes līdzfinansējumu plānots piešķirt pretendentiem, kuru projekti  paredz izglītības nozarei nozīmīgu programmu, projektu un pasākumu īstenošanu Liepājā, piesaista ievērojamus vietējos resursus un brīvprātīgos izglītības jomai nozīmīgos projektos, piedāvā brīvā laika pavadīšanas dažādošanas un kvalitātes uzlabošanas iespējas, veicina jauniešu nodarbinātību, profesionālo orientāciju un karjeras izvēles iespējas, piedāvā jaunus ar izglītību saistītus pakalpojumus bērniem un jauniešiem utt.
 Izglītības projektu līdzfinansēšanai Liepājas pašvaldības budžetā šogad ieplānots  finansējums 25 000 eiro apmērā.

Projektus var iesniegt līdz 22.aprīlim (plkst. 16.00), Liepājas pilsētas Izglītības pārvaldes 15.kabinetā, darba dienās no plkst. 10.00- 16.00 vai iesūtot pa pastu ( pasta zīmogs 22.04.2016.)
 Izglītības projektu konkursa nolikumu un pieteikuma veidlapas iespējams lejuplādēt Izglītības pārvaldes mājas lapā
www.lip.lv , sadaļā PROJEKTI

Informācijas avots: www.liepaja.lv

 


Jaunumi, 06.04.2016.

 

 


Uzaicina VARAM iesniegt ES fondu projektu vienotas IKT sistēmas organizēšanai un uzraudzībai

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir nosūtījusi uzaicinājumu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) sagatavot un iesniegt Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma saņemšanai projekta iesniegumu “Publiskās pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) arhitektūras pārvaldības sistēma”, kuram no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) paredzēti 3,8 miljoni eiro.

Projekts paredzēts kā ES fondu IKT programmas vadošais projekts, un tam ir izvirzīti vairāki mērķi - nodrošināt 2014.-2020. gada plānošanas perioda ERAF IKT projektu savstarpējo saskaņotību, sekmēt publiskās pārvaldes informācijas sistēmu konceptuālās arhitektūras principu īstenošanu, radīt priekšnosacījumus informācijas pārvaldības plašākai ieviešanai, izstrādāt centralizēto koplietošanas platformu projektējumus un nodrošināt to īstenošanas autoruzraudzību, radīt publiskās pārvaldes institūcijām drošas elektroniskas piegādes iespējas u.c.

VARAM projekta ietvaros nodrošinās metodisko atbalstu publiskās pārvaldes IKT projektu izstrādē, kā arī īstenos IKT arhitektūras pārvaldību. Tiks izveidots un ieviests valsts informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas reģistrs, izveidota datu publicēšanas platforma, kā arī veikti citi pasākumi.

Projekta īstenošanai kopējais attiecināmais finansējums paredzēts - līdz 4 500 000 eiro, tai skaitā ERAF finansējums – 3 825 000 eiro un valsts budžeta finansējums – 675 000 eiro.

Projekta aprakstu un paredzēto finansējumu konceptuāli jau ir apstiprinājis Ministru kabinets, iekļaujot to IKT vienotās mērķarhitektūras sākotnējā versijā. Noteikts, ka VARAM, kura šīs ES fondu programmas ietvaros pilda atbildīgās iestādes funkcijas, nākamās mērķarhitektūras versijas ar izvērtētiem publiskās pārvaldes IKT projektiem arī iesniedz apstiprināšanai Ministru kabinetā.

Ierobežotā projektu iesniegumu atlase, kurā sākotnēji uzaicināta piedalīties Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, notiek no š.g. 5. aprīļa līdz 2018.gada 31. decembrim.

ERAF atbalsts paredzēts plānošanas dokumenta - darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākums "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" ietvaros.
 

Informācija par visām CFLA izsludinātajām atlasēm pieejama CFLA mājaslapā - sadaļā Izsludinātās atlses.

 

Mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas veicināšanai tiks ieviesta jauna ES fondu programma – klasteru darbības atbalstam

Ministru kabinets šā gada 5. aprīļa sēdē apstiprinājis Ekonomikas ministrijas izstrādāto jauno Eiropas Savienības (ES) fondu programmu klasteru darbības atbalstam.

Kasteru programmā projektus atbalsta saņemšanai varēs iesniegt biedrības vai nodibinājumi, kuri kopā ar partneriem veido klasteri, kas kopējā sadarbības tīklā apvieno komersantus, pētniecības, izglītības un citas saistītās institūcijas un darbojas savstarpēji saistītās nozarēs, tautsaimniecības nišā, produkta vai pakalpojuma grupā vai vērtības ķēdē, vai reģionā. Programmas gala labuma guvēji ir sīkie (mikro), mazie un vidējie komersanti.

Klasteru programmas kopējais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ir 6,2 miljoni eiro, kuru ietvaros plānots atbalstīt vismaz 14 projektus. Vienam projektam maksimālais atbalsta apjoms būs 415 tūkstoši eiro, un projektu īstenošanas ilgums būs 4 gadi. Plānots, ka projektu iesniegumu pieņemšanu varētu uzsākt šā gada jūnijā.

Klasteru programma paredz, ka klasteri var īstenot dažāda veida darbības, kas visvairāk sekmē to stratēģijā definēto mērķu sasniegšanu un klastera dalībnieku un nozares attīstību. Programmas ietvaros tiks atbalstīti tādi pasākumi kā:

  1. eksporta un starptautiskās sadarbības veicināšana;
  2. sadarbības ar pētniecības organizācijām sekmēšana;
  3. zināšanu pārneses par klastera dalībniekiem saistošām inovācijām un jaunākajām tehnoloģijām sekmēšana;
  4. resursu efektivitātes un produktivitātes paaugstināšana produkta, pakalpojuma, piegādes vai vērtības ķēdes ietvaros.

Klasterī būtiski īstenot arī dažādus pieredzes apmaiņas un informatīvus pasākumus, lai klastera dalībnieki iegūtu jaunāko informāciju par, piemēram, veiksmīgu ieiešanu ārējos tirgos, labās prakses piemēriem eksporta veicināšanā, pieejamo valsts atbalstu un citiem jautājumiem.

Papildu informācija - Ekonomikas ministrijas mājas lapā.




Jaunumi, 29.03.2016.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija aicina iesniegt projekta iesniegumus Emisijas kvotu izsolīšanas finanšu instrumenta finansēto projektu atklātā konkursa "Siltumnīcefektu gāzu emisiju samazināšana - zema enerģijas patēriņa ēkas" (turpmāk - konkurss) ietvaros.

Konkursa mērķis ir oglekļa dioksīda emisiju samazināšana, veicot jaunu zema enerģijas patēriņa ēku būvniecību, kā arī esošu ēku pārbūvi vai atjaunošanu par zema enerģijas patēriņa ēkām.

Konkursa ietvaros pieejamais Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansējums ir 23 000 000 euro, tai skaitā 15 000 000 euro - jaunu zema enerģijas patēriņa ēku būvniecībai un 8 000 000 euro - esošu ēku pārbūvei vai atjaunošanai par zema enerģijas patēriņa ēkām.



Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija aicina iesniegt projekta iesniegumus

Emisijas kvotu izsolīšanas finanšu instrumenta finansēto projektu atklātā konkursa

"Siltumnīcefektu gāzu emisiju

samazināšana - zema enerģijas patēriņa ēkas" (turpmāk - konkurss) ietvaros.

Konkursa mērķis ir oglekļa dioksīda emisiju samazināšana, veicot jaunu zema

 enerģijas patēriņa ēku būvniecību,

kā arī esošu ēku pārbūvi vai atjaunošanu par zema enerģijas patēriņa ēkām.

Konkursa ietvaros pieejamais Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansējums

 ir 23 000 000 euro,

tai skaitā 15 000 000 euro - jaunu zema enerģijas patēriņa ēku būvniecībai un

 8 000 000 euro - esošu ēku

 

pārbūvei vai atjaunošanai par zema enerģijas patēriņa ēkām.

 

Konkursa ietvaros vienam projektam pieejamais maksimālais finanšu instrumenta finansējums ir:

1)     jaunu zema enerģijas patēriņa ēku būvniecībai no 7 000 000 euro (ieskaitot)

2)     līdz 15 000 000 euro (ieskaitot); esošu ēku pārbūvei vai atjaunošanai par zema

 

enerģijas patēriņa ēkām no 400 000 euro (ieskaitot) līdz 2 000 000 euro (ieskaitot).

Konkursa ietvaros maksimāli pieļaujamā Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta

atbalsta intensitāte nepārsniedz 85 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

Konkursa ietvaros apstiprināta projekta īstenošanas periods ir trīs gadi no projekta

līguma stāšanās spēkā līdz dienai, kad ēka, kurā īstenotas projektā plānotās aktivitātes,

ir pieņemta ekspluatācijā  un noslēguma pārskats ir iesniegts SIA "Vides investīciju fonds".

Projekta iesniedzējam ir tiesības iesniegt tikai vienu projekta iesniegumu. Vienā projekta

 iesniegumā var ietvert aktivitātes, kuras paredzēts īstenot vienā ēkā, izņemot gadījumu,

 ja ēkas ir savienotas vai funkcionāli saistītas.

Projekta iesniedzējs var būt Latvijas Republikas pašvaldība vai tās iestāde, vai valsts

 tiešās pārvaldes iestāde.

Projekta iesniedzējs var pretendēt uz Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansējumu,

ja ir nodrošināta šādu nosacījumu izpilde:

1)     projektā iekļautās aktivitātes plānots īstenot ēkā vai jaunbūvē, kas saskaņā ar,

normatīvajiem aktiem par, būvju klasifikāciju atbilst kādai no šādām ēku klasēm:

a.      ja ēkas izmantošanai ir noteikts funkciju sadalījums - ne mazāk kā 60 % no ēkas

platības aizņem skolas,

b.     universitātes un zinātniskajai pētniecībai paredzētās funkcijas (kods 1263) un

ne mazāk kā 20 % no ēkas platības izmanto plašizklaides pasākumiem

 (kods 1261); muzeji un bibliotēkas (kods 1262);

2) projektā iekļautās aktivitātes plānots īstenot ēkā, kas atbilst vismaz vienam no šādiem

nosacījumiem (attiecināms uz ēkas pārbūvi un atjaunošanu):

a. tā ir projekta iesniedzēja īpašumā;

b. tā, pamatojoties uz normatīvo aktu, līgumu vai iestādes lēmumu, ir nodota projekta

iesniedzēja valdījumā vai turējumā;

3)     zeme (attiecināms uz jaunbūvi) ir projekta iesniedzēja īpašumā vai ir nodota projekta

 iesniedzēja valdījumā vai turējumā;

4)     īpašuma, valdījuma vai turējuma tiesības ir nostiprinātas vai līdz projekta līguma

noslēgšanai tiks nostiprinātas zemesgrāmatā uz laiku, ne mazāku par pieciem

gadiem pēc projekta īstenošanas, vai ar zemes īpašnieku ir noslēgts ilgtermiņa

 zemes nomas līgums ne mazāk kā uz pieciem gadiem;

5)     ēka ir nodota ekspluatācijā vismaz 20 gadus, un tajā vismaz divos pēdējos noslēgtajos

 kalendāra gados ir  īstenota izglītības, kultūras vai plašizklaides funkcija (attiecināms

 uz ēkas pārbūvi un  atjaunošanu);

6)       projekta iesniegumu ir parakstījusi atbildīgā amatpersona vai tās pilnvarotā persona,

 un projekta iesniegums SIA "Vides investīciju fonds" ir iesniegts šī sludinājumā

 minētajā termiņā;

7)      projekta iesniedzējs projekta iesniegumā ir sniedzis patiesu informāciju.

 

Konkursa ietvaros atbalstāmas ir šādas projekta aktivitātes:

1) jaunas zema enerģijas patēriņa ēkas būvniecība;

2) esošas ēkas pārbūve vai atjaunošana par zema enerģijas patēriņa ēku.

 

 

Projekta iesniegumus no 2016. gada 16. marta līdz 2016. gada 17. maijam (ieskaitot). 

 

 

Otrdien, 2016.gada 22.martā,

valdība atbalstīja     vienotu    prasību    noteikšanu   sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanai un lietošanai. To paredz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vadītās darba grupas* sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts "Noteikumi par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu un lietošanu".

VARAM vadībā sagatavotie priekšlikumi paredz noteikt kārtību, kādā sniedz, izmanto un pārtrauc sniegt sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus. Tāpat tiek noteikta vienota kārtība, kādā nekustamo īpašumu pieslēdz centralizētajai ūdensapgādes vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai, tai skaitā prasības attiecībā uz komercuzskaites mēraparāta mezgla atrašanās vietu un gadījumus, kad pieļaujama komercuzskaites mēraparāta mezgla izbūve ārpus piederības robežas, paredzot, ka līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai izbūvētajiem komercuzskaites mēraparātu mezgliem to atrašanās vieta nav jāmaina. Vienlaikus plānots noteikt pakalpojumu sniedzēja sniegto sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu uzskaites kārtību un kārtību, kādā veicami norēķini par saņemtajiem pakalpojumiem. Tāpat turpmāk būs vienota kārtība, kādā aprēķina kompensāciju par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu lietošanas noteikumu pārkāpšanu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards uzsver: “Ar šodienas valdības lēmumu esam pabeiguši darbu pie vienota regulējuma sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas un lietošanas jomā, kas palīdzēs gan pakalpojuma sniedzējiem, gan saņēmējiem. Visi jautājumi un darbības, kas ir saistītas ar ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu un lietošanu, ir vienkopus atrunāti Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumā un šodien apstiprinātajos Ministru kabineta noteikumos”.

Jāatgādina, ka 2015.gada 18.jūnijā Saeimā pieņemts VARAM izstrādātais  Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums, kas stājās spēkā 2016.gada 1.janvārī. Likums tika izstrādāts ar mērķi sekmēt kvalitatīvu un vides prasībām atbilstošu ūdenssaimniecības pakalpojumu pieejamību, lai nodrošinātu pakalpojumu lietotājus ar nepārtrauktiem un drošiem pakalpojumiem, līdzsvarojot vides aizsardzības, dabas resursu ilgtspējīgas izmantošanas un sabiedrības ekonomiskās intereses, nosakot vienotas prasības un nosacījumus ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu sniegšanai un lietošanai.

*MK noteikumu projektu izstrādāja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra K.Gerharda izveidotā darba grupa, kurā piedalījās LPS, atsevišķu pašvaldību, Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijas un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas pārstāvji.

 

 

 

Pirmajā Reģionālās attīstības koordinācijas padomes sēdē saskaņo pašvaldību uzņēmējdarbību veicinošo projektu idejas to tālākai virzībai


Trešdien, 2016.gada 23.martā, Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijā (VARAM) norisinājās pirmā Reģionālās attīstības koordinācijas padomes (Padome) sēde. Tās laikā tika saskaņotas pašvaldību pieteiktās Eiropas Savienības (ES) fondu projektu idejas, lai palielinātu privāto investīciju apjomu reģionos, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai, kā arī teritoriju revitalizācijai atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām. Tādējādi panākta vienošanās par Latgales plānošanas reģiona, nacionālas un reģionālas nozīmes centru pašvaldībām pieejamo ES fondu finansējuma apjomu un sasniedzamajiem rezultātiem.

Padomes laikā panākta vienošanās par Latgales plānošanas reģiona attīstības programmas pielikumu, kurā minētas pašvaldību projektu idejas degradēto teritoriju revitalizācijai, kuras varēs īstenot ar ES fondu finansējumu. Tas šīm pašvaldībām jau drīzumā ļaus uzsākt pilsētvides revitalizācijas projektu īstenošanu vietās vai pilsētas daļās, kas līdzšinējā laikā ir izmantotas, apbūvētas vai plānotas uzņēmējdarbības aktivitātēm, bet kurās šobrīd uzņēmējdarbības aktivitātes un nodarbinātība nav apmierinošā līmenī. Kopumā identificētas projektu idejas 52,24 milj. eiro apmērā (Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējums).   

Tāpat Padome vienojās par nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru pašvaldību attīstības programmu investīciju plāniem, kā arī saskaņoja projektu idejas. Projektu ietvaros, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai, tiks palielināts privāto investīciju apjoms un tiks radītas jaunas darba vietas reģionos. Sanāksmes laikā tika saskaņots finansējuma un rezultātu sadalījumu nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru pašvaldībām to attīstībās programmās noteikto projektu īstenošanai uzņēmējdarbības veicināšanai un degradēto teritoriju sakārtošanai.

Balstoties uz šodienas Padomes sēdē pieņemtajiem lēmumiem, VARAM līdz aprīļa beigām izskatīšanā valdībā virzīs Ministru kabineta rīkojumu par Latgales plānošanas reģiona un reģionālās nozīmes attīstības centru pašvaldībām pieejamo ES fondu finansējuma apjomu un sasniedzamajiem rezultātiem. Sagaidāms, ka pēc tā apstiprināšanas valdībā, pašvaldības varēs iesniegt projekta pieteikumus Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā to izvērtēšanai un apstiprināšanai. Tāpat republikas pilsētas pēc šodienas padomes lēmuma, atbilstoši precizējot attīstības programmas, var iesniegt  savas projektu idejas tālāk projektu atlasei pilsētu komisijās. Atgādinām, ka Finanšu ministrija ir deleģējusi projektu atlases funkcijas 9 republikas pilsētām  aktivitātēs, kas skar uzņēmējdarbības, energoefektivitātes, vispārējās un profesionālās izglītības (pašvaldību iestādes), kā arī sociālo pakalpojumu infrastruktūru.

Visiem iepriekš minētajiem mērķiem kopējais finansējums līdz 2022. gadam plānots ne mazāks kā 311, 3 milj. eiro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 264,6 milj. eiro un nacionālais finansējums – ne mazāks kā 46,7 milj. eiro.

Atgādinām, ka Reģionālās attīstības koordinācijas padomē piedalās ne tikai ministriju amatpersonas, bet arī Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas, Reģionālo attīstības centru apvienības, Novadu apvienības, katra plānošanas reģiona, Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvji.

 

Ceturtdien, 2016. gada 31. martā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) organizē Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2009.-2014. gada programmas “Nacionālā klimata politika” projektu konferenci “Klimata pārmaiņas – vai jāmainās arī mums?”.

 

Tā notiks “Koka Rīga”, Krāsotāju ielā 12, Rīgā.

Konferences mērķis ir informēt par Latvijā īstenotajos projektos par klimata politikas jomā* sasniegtajiem rezultātiem un turpmāk veicamajiem darbiem. Tāpat plānots pārrunāt šo projektu rezultātu pielietojumu turpmākai Latvijas klimata politikas attīstīšanai un pilnveidošanai.

Pasākumā tiks sniegta informācija par Latvijas meteoroloģisko parametru klimatisko analīzi periodā no 1961. līdz 2010. gadam. Klātesošie tiks informēti par plūdu riska kartēm Lielupes, Ventas un Gaujas upju baseiniem, jūras telpiskā plānojuma 1. redakciju, lauksaimniecības sektora siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķina metodoloģiju un digitālo augšņu datu bāzi. Konferencē ar pieredzi dalīsies arī partneri no Norvēģijas.

Pasākuma norises dienā konferenci būs iespējams vērot arī interneta tiešraidē VARAM mājas lapā.

Tā kā dalībnieku skaits pasākumā ir ierobežots, aicinām pieteikt savu dalību, sazinoties ar Solvitu Degaini (solvita.degaine@varam.gov.lv, 67026475) vai Elīnu Reihmani (elina.reihmane@varam.gov.lv, 67026476).

* Projekti “Priekšlikuma izstrāde Nacionālajai klimata pārmaiņu pielāgošanās stratēģijai, identificējot zinātniskos datus un pasākumus pielāgošanās klimata pārmaiņām nodrošināšanai, kā arī veicot ietekmju un izmaksu novērtējumu” un “Nacionālās sistēmas pilnveidošana siltumnīcefekta gāzu inventarizācijai un ziņošanai par politikām, pasākumiem un prognozēm”.

 

Starptautiskās zinātnes un inovācijas programmas

Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas atbalsta programma "Apvārsnis 2020" ir nozīmīgs "Eiropa 2020" stratēģijas pamatiniciatīvas "Inovācijas savienība" ieviešanas instruments, kas vērsts uz Eiropas konkurētspējas stiprināšanu pasaules mērogā.  Programma "Apvārsnis 2020" ar savu darbību un atbalsta instrumentiem tieši stimulēs ekonomiku, stiprinās Eiropas Savienības zinātnes un tehnoloģijas bāzi, tās rūpniecisko konkurētspēju nākotnē, tiecoties uz viedāku, ilgtspējīgāku un iekļaujošāku sabiedrību.

"Apvārsnis 2020" pirmo reizi apvieno dažādus Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas finansējuma instrumentus vienotā programmā. Vairāk nekā jebkad iepriekš programma ir vērsta uz to, lai zinātniskos atklājumus pārvērstu inovatīvos produktos un pakalpojumos, kas radītu jaunas iespējas uzņēmējdarbībai un uzlabotu cilvēku dzīvi.

Programmas "Apvārsnis 2020" līdzekļi paredzēti trīs galveno mērķu sasniegšanai:

·        zinātnes izcilība,

·        vadošā loma rūpniecībā,

·        sabiedrības problēmu risināšana.

Programma atbalsta Eiropas Savienības kā pasaules līdera zinātnē pozīcijas nostiprināšanu ar īpaši šim nolūkam paredzētu budžetu 24,6 miljardu eiro apmērā. Tas palīdzēs nodrošināt rūpniecības vadošās pozīcijas inovāciju jomā ar budžetu 17,9 miljardu eiro apmērā. Tas ietver apjomīgu ieguldījumu svarīgāko tehnoloģiju attīstībā 13,7 miljardu eiro apmērā, kā arī labāku piekļuvi kapitālam un atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem. 31,7 miljardi eiro tiks izmantoti, lai risinātu svarīgas visu Eiropas iedzīvotāju problēmas šādās sešās galvenajās jomās: veselība, demogrāfiskās pārmaiņas un labklājība; pārtikas nodrošinājums, ilgtspējīga lauksaimniecība, jūras zinātniskā un tehniskā pētniecība un bioekonomika; droša, tīra un efektīva enerģija; vieds, videi nekaitīgs un integrēts transports; klimata politika, resursu efektivitāte un izejmateriāli; un visiem atvērta, inovatīva un droša sabiedrība.

 

 

Publiskā – privātā

partnerība

 

ECSEL

IMI 2

HFC 2

Clean Sky 2

BBI 

 

I Zinātnes  izcilība
(24,4 miljardi EUR)

 

1. Eiropas Zinātnes padome 

2. Nākotnes un jaunās tehnoloģijas (FET)

3. Marijas Sklodovskas - Kirī vārdā nosauktās darbības

4. Pētniecības infrastruktūras

 

II Vadošā loma rūpniecībā
(17 miljardi EUR)

 

 

1. Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas

2.Nanotehnoloģijas,

moderni materiāli, progresīva ražošana un pārstrāde

3. Kosmoss

4. Piekļuve riska finansējumam

5. Inovācija MVU

 

 

III Sabiedrības problēmu risināšana
(29,7 miljardi EUR)

 

 

1. Veselība, demogrāfiskās pārmaiņas un labklājība

2. Pārtikas nodrošinājums, ilgtspējīga lauksaimniecība un mežsaimniecība, jūras, jūrlietu un iekšzemes ūdeņu pētniecība un bioekonomika

3. Droša, tīra un efektīva enerģija

4. Vieds, videi nekaitīgs un integrēts transports

5. Klimata politika, vide, resursu efektivitāte un izejvielas

6. Eiropa mainīgā pasaulē - iekļaujoša, novatoriska un domājoša sabiedrība

7. Droša sabiedrība – Eiropas un tās iedzīvotāju brīvības un drošības aizsargāšana

 

Publiskā – publiskā partnerība

 

ERA-NET

BONUS

EUROSTARS-2 

EUREKA

COST




 

 

IV 

Izcilības izplatīšana un dalības paplašināšana
(0,8 miljardi EUR)

Zinātne sabiedrībā un sadarbībā ar to
(0,5 miljardi EUR)

 

Vienotais pētījumu centrs
(1,9 miljardi EUR)

 

Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts (EIT)
(2,7 miljardi EUR)

EURATOM







 

 

Erasmus+

Eiropas Komisija informē, ka pieejamas aktualizētas Erasmus+programmas Pamatdarbības Nr.2 (KA2) “Sadarbība inovācijas veicināšanai un labas prakses apmaiņai” stratēģisko partnerību skolu, profesionālās, pieaugušo un augstākās izglītības sektoros 2016. gada konkursa pieteikuma veidlapas, kurās novērstas vairākas tehniskas nepilnības.

Aicinām izmantot Valsts izglītības attīstības aģentūras mājaslapā ievietotās aktualizētās projektu pieteikumu veidlapas.

Jautājumu gadījumā lūdzam sazināties ar Eiropas Savienības Izglītības programmu departamenta Stratēģisko partnerību nodaļas speciālistiem: Jana Meržvinska (tālr. 67359078, e-pasts: jana.merzvinska@viaa.gov.lv), Irīna Stoļarova (tālr. 67814740, e-pasts: irina.stolarova@viaa.gov.lv).

 

 

Karjeras atbalsts

Nacionālā izglītības iespēju datubāze (NIID.LV) apkopo Latvijas izglītības iestāžu piedāvātās izglītības iespējas. Datubāzē (www.niid.lv) atrodamas profesionālās vidējās izglītības programmas, augstākās izglītības studiju programmas, kā arī augstskolu, koledžu, un pieaugušo izglītības iestāžu piedāvātie kursi pieaugušajiem un jauniešiem.

 

NIID.LV vietne sastāv no divām daļām – no datubāzes un no portāla daļas, kas satur noderīgu papildu informāciju - rakstus par aktuāliem izglītības jautājumiem, karjeras izvēles testus un iespēju uzdot jautājumu e-konsultantam, Latvijas izglītības sistēmas apraksts un noderīgu saišu sadaļa. Portāla sadaļa regulāri  tiek papildināta ar jaunu saturu un jauniem pakalpojumiem izglītības meklētājiem.

NIID.LV ir izstrādāta Eiropas Sociālā fonda projekta "Karjeras izglītības programmu nodrošinājums izglītības sistēmā" (KIPNIS) ietvaros. Projekts noslēdzās 2008.gada 20.augustā un tā uzdevums bija uzlabot profesionālās orientācijas pakalpojumu un karjeras izglītības pieejamību un kvalitāti visu līmeņu un veidu izglītības iestādēs mūžizglītības kontekstā. Mērķu sasniegšanai projekta ietvaros tika uzlabota karjeras izglītības īstenošana vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs, izstrādājot metodiskos un informatīvos materiālus dažādām mērķa grupām, izglītojot pedagogus, kā arī izveidojot studiju programmu karjeras konsultanta kvalifikācijas ieguvei.

NIID.LV uztur Valsts izglītības attīstības aģentūra.

http://viaa.gov.lv/lat/karjeras_atbalsts/niid_lv_sadala/par_niid_lv2/

 

 

Notiks konference par mūsdienīgu karjeras attīstības atbalstu


Šī gada 27. aprīlī Informācijas un karjeras atbalsta departaments sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes Mūžizglītības centru organizē konferenci “Mūsdienīgs karjeras attīstības atbalsts izglītības iestādē – būtība un īstenošanas iespējas”. Piedalīties aicināti pašvaldību pārstāvji, izglītības pārvalžu un iestāžu vadītāji. 

Konferences mērķis ir paplašināt izpratni par daudzveidīga karjeras attīstības atbalsta nodrošināšanas vajadzībām un iespējām izglītības iestādēs, uzsverot atbildības sadalījumu starp iesaistītajām institūcijām un pedagoga karjeras konsultanta lomu.

Norises laiks: 27.04.2016. plkst. 10:00-15:30

Vieta: Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Lielā iela 2, Jelgava

Pasākumā ir iecerēts darba grupās diskutēt par ekonomiski izdevīgākajiem karjeras attīstības atbalsta nodrošināšanas modeļiem dažāda lieluma pašvaldībās.

Konferences noslēguma daļā tiks sniegts ieskats ESF 2014.-2020. darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 8.3.5.specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot pieeju karjeras atbalstam izglītojamajiem vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs” projekta īstenošanas plānotajās aktivitātēs, to mērķos un īstenošanas veidos.

Konferences uzdevumi:

·        veidot vienotu izpratni par karjeras attīstības atbalsta pasākumu kopumu un īpaši par karjeras izglītības mērķiem un metodēm tās īstenošanai izglītības iestādēs;

·        veidot izpratni par pedagoga karjeras konsultanta un karjeras konsultanta lomām karjeras attīstības atbalstā un kvalifikācijas prasībām šo lomu veikšanai;

·        veicināt pieredzes apmaiņu par karjeras attīstības atbalsta pašreizējām īstenošanas grūtībām un sasniegumiem reģionālā un nacionālā mērogā;

·        diskutēt par ekonomiski izdevīgākajiem karjeras attīstības atbalsta nodrošināšanas modeļiem dažāda lieluma pašvaldībās.

·         

 

Pilnveidoti ieteikumi karjeras izvēles jautājumu integrēšanai klases stundās


Valsts izglītības satura centrs ir pilnveidojis un aktualizējis metodisko līdzekli “Klases stundu programmas paraugs", kurā ietverti ieteikumi arī tematiskajai grupai "Karjeras izvēle". 

Saturs tematiskajai grupai papildināts ar jaunām tēmām un ieteicamajiem informācijas avotiem.

Klases stundu programmas paraugam ir rekomendējošs raksturs, tas paredzēts izglītības iestāžu 1.-12. klašu audzinātājiem un profesionālās izglītības iestāžu grupu audzinātājiem.

Materiāls pieejams lejupielādei šeit: 

www.visc.gov.lv.

 

 

 

 

Notiks seminārs par karjeras vadības prasmēm

 

 

Šī gada 14. aprīlī Euroguidance programma organizē semināru “Karjeras vadības prasmes un to integrēšana kompetenču pieejā balstītā vispārējās izglītības saturā”.

Semināra mērķis ir veidot vienotu izpratni par karjeras attīstības atbalsta lomu izglītības procesā un veicināt karjeras vadības prasmju integrēšanu kompetenču pieejā balstītā vispārējās izglītības saturā.

Pasākuma dalībniekiem būs iespēja iepazīties ar Eiropas mūžilga karjeras atbalsta politikas tīkla (EMKAPT) rekomendācijām, Eiropas valstu pieredzi karjeras vadības prasmju ietvarstruktūras izstrādē un Somijas pieredzi karjeras vadības prasmju integrēšanā kompetenču pieejā balstītā vispārējās izglītības saturā.
Pasākuma programma: 

Semināru vadīs Dr. Raimo Vuorinens, EMKAPT vadītājs, Somijas izglītības pētījumu institūta vadošais eksperts, Starptautiskās karjeras atbalsta asociācijas IAEVG viceprezidents. Pasākumā piedalīties aicināti izglītības un karjeras atbalsta politikas veidotāji un īstenotāji.

Semināra norises laiks: 14.04.2016., plkst. 10.00-17.00
Vieta: Valsts izglītības attīstības aģentūra, Z.A.Meierovica bulvāris 16-1, 5. stāva zālē, Rīga

Semināra darba valoda - angļu

Pieteikšanās semināram zvanot vai rakstot Brigitai Miķelsonei: tālr. 67830829, e-pastsbrigita.mikelsone@viaa.gov.lv.



Jaunumi, 21.03.2016.

Apstiprinātas izmaiņas tiešo maksājumu piešķiršanas kārtībā lauksaimniekiem

15. marts, 2016

Platību maksājumi

Valdība otrdien, 15.martā, apstiprināja grozījumus tiešo maksājumu piešķiršanas kārtībā lauksaimniekiem, pilnveidojot atsevišķus piemērošanas noteikumus.

Par vienotā iesnieguma iesniegšanu, grozījumi tiešmaksājumu piešķiršanas kārtībā noteic, ka tā iesniegšanas gala termiņš turpmāk ik gadu būs 22.maijs, un paredz obligātu pienākumu iesniegt vienoto iesniegumu Lauku atbalsta dienesta (LAD) elektroniskās pieteikšanās sistēmā (EPS) tiem lauksaimniekiem, kuru rīcībā ir 10 vai vairāk hektāru lauksaimniecības zemes.

Lauksaimnieki, kuru rīcībā ir mazāk nekā 10 ha lauksaimniecības zemes, arī tiek aicināti iesniegt vienoto iesniegumu LAD elektroniskajā pieteikšanās sistēmā, jo tas palīdzēs izvairīties no kļūdām un tām sekojošām sankcijām, tas atvieglos iesniegumu datu apstrādi un veicinās savlaicīgāku maksājumu izmaksu. Lai palīdzētu sagatavot vienoto iesnieguma iesniegšanai EPS, LAD šiem lauksaimniekiem sniegs tehnisku palīdzību uz vietas vairākos pagastos vai novados saskaņā ar iepriekš izsludinātu pagastu vai novadu apmeklējuma grafiku. Lauksaimniekiem, kuru lauksaimniecības zemes platība ir mazāka par 10 ha, varēs iesniegt vienoto iesniegumu arī papīra formā, bet tad līdz 10. maijam ir jāiesniedz pieprasījums LAD vienotā iesnieguma veidlapas un lauku bloku kartes papīra formā saņemšanai.

Saskaņā ar noteikumiem būs iespēja LAD publiskajā lauku bloku kartē redzēt saimniecības laukiem blakus esošus bioloģiski apsaimniekotus laukus un apzināt šo lauku saskares joslas, kurās piesardzīgi lietojami augu aizsardzības un mēslošanas līdzekļi.

Ilggadīgo stādījumu platībām noteikta papildu prasība, kas paredz pienākumu aizvākt nokaltušos ilggadīgo stādījumu kokus vai krūmus līdz kārtējā gada 15.septembrim. Bet par papuvēm noteikts, ka tās mehāniski apstrādājamas arī līdz kārtējā gada 30.maijam, ja tās ierīkotas platībās, kuras iepriekšējā gadā bijušas deklarētas kā ilggadīgais zālājs.

Aktīva lauksaimnieka statuss turpmāk būs jāpierāda tiešmaksājuma pretendentam arī tajos gadījumos, kad tā saistītā persona būs iesaistīta noteiktās nelauksaimniecības darbības jomās kā, piemēram, nekustamā īpašuma pakalpojumu sniegšanā. Savukārt aktīva lauksaimnieka statusa pierādīšanai divi līdzšinējie kritēriji aizstāti ar jauniem, kas saistīti ar lauksaimniecības zemes platību vai saimniecības un tās saistīto personu lauksaimnieciskās darbības apgrozījumu.

Gados jauna lauksaimnieka atbalsta piešķiršanas noteikumos skaidri noteikts, ka maksājumu piešķir tikai par pirmās izveidotās saimniecības lauksaimniecības zemes hektāriem. Bet, lai gados jaunu lauksaimnieku atbalstu saņemtu juridiska persona, tad vienam vai vairākiem gados jauniem lauksaimniekiem jānodrošina kontrole pār šo juridisko personu vismaz no kārtējā gada 22. maija līdz 31.decembrim, un kontrole nozīmē situācijas, kad vienam vai vairākiem gados jauniem lauksaimniekiem kopā pieder vismaz 50% juridiskās personas kapitāldaļu un paraksttiesības

Precizēti noteikumi par piena izmantošanas uzskaiti saimniecībās, kuras vēlas saņemt brīvprātīgo saistīto atbalstu par slaucamām govīm, skaidri nosakot, ka informācija hronoloģiskā secībā uzskaitāma par jebkuru piena izmantošanas veidu un izmantotā piena daudzumu, tai skaitā par lopbarībai un iznīcināšanai paredzēto pienu, lai varētu noteikt pārraudzības izslaukuma apjomu atbilstību faktiski iegūtā piena apjomam.

Lauksaimniekiem, kuri vēlēsies saņemt brīvprātīgo saistīto atbalstu par cietes kartupeļiem, noteikts, ka maksimālais cietes kartupeļu hektāru skaits nepārsniedz līgumā ar kartupeļu cietes ražotāju noteikto cietes kartupeļu aizņemto hektāru skaitu.

Par tiesībām saņemt mazo lauksaimnieku atbalstu noteikts, ka šīs tiesības nav nododamas citai personai, izņemot gadījumu, kad saimniecību pārņem tikai viena persona mantošanas ceļā no lauksaimnieka, kurš piedalās mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā, pārņemot visus saimniecības 2015.gadā deklarētos atbalsttiesīgos lauksaimniecības zemes hektārus.

Noteikumi „Grozījumi Ministru kabineta 2015.gada 10.marta noteikumos Nr.126 „Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem”” stāsies spēkā pēc to publicēšanas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.

Pagarināts lauku bloku un ainavu elementu precizēšanas termiņš - precizēšana jāveic līdz 1.maijam

15. marts, 2016

Platību maksājumi

Pagarināts lauku bloku un ainavu elementu precizēšanas termiņš - tagad tas ir 1.maijs, kad Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā (EPS) ir iespējams iesniegt lauku bloku un ainavu elementu precizēšanas pieprasījumus 2016.gada Platību maksājumu sezonai.

Lauku bloku precizēšana ir jāveic, ja LAD lauku bloku kartē zemei, kuru lauksaimnieks apstrādā:

  • nav uzrādīts lauku bloks;
  • situācija LAD lauku bloku kartē un dabā atšķiras, piemēram, dabā ir izrakts dīķis, uzcelta ēka, izcirsti krūmi un sakopta platība;
  • ja apsaimniekotā platība šobrīd ir labā lauksaimniecības un vides stāvoklī, bet tā līdz šim nav iekļauta LAD lauku blokos.

Ainavu elementi ir viens no veidiem, kā nodrošināt zaļināšanas prasību izpildi. Ainavu elementu (dīķu un koku, krūmu grupas) precizēšanas pieprasījums jāiesniedz LAD, ja kadastrā Lauku reģistra ģeogrāfiskajā informācijas sistēmā, kurā LAD ir izveidojis ainavu elementu slāni ar iekļautiem dīķiem un koku, krūmu grupām:

  • nav norādīts dabā esošs ainavu elements (dīķis vai koku, krūmu grupa);
  • ir norādīts neatbilstoša lieluma vai izvietojuma ainavu elements.

Ja situācija LAD lauku bloku karšu slānī atbilst situācijai dabā un nav nepieciešams veikt izmaiņas ainavu elementiem, tad lauku bloku precizēšanas pieprasījums nav jāiesniedz. Ar aktuālo LAD lauku bloku karšu slāni un šobrīd tajā iekļautajiem ainavu elementiem ir iespējams iepazīties, izmantojot saiti – http://karte.lad.gov.lv/

Jautājumu un neskaidrību gadījumos jāsazinās ar LAD, nosūtot e-pastu: eps@lad.gov.lv vai zvanot pa tālruni 67027843 vai 27876161.

 

 


Jaunumi, 29.02.2016.

1.     Pieejams finansējums projektu īstenošanai Igaunijas-Latvijas programmas ietvaros


Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programma 2014.-2020.gadam (turpmāk – Igaunijas – Latvijas programma) izsludina projektu konkursu un aicina iesniegt sadarbības projektu idejas pārrobežu uzņēmējdarbības veicināšanai, tūrisma attīstībai, vides aizsardzībai un darbaspēka kustības atvieglošanai.

Pirmajā konkursā projektu īstenošanai ir plānots piešķirt aptuveni 18 miljonus eiro, no kuriem aptuveni 8 miljoni eiro tiks novirzīti ar atbalstu uzņēmējdarbībai saistītiem projektiem.
Finansējumam var pieteikties nacionālā, reģionālā un vietējā līmeņa iestādes, to izveidotās institūcijas, pašvaldību un valsts kapitālsabiedrības, plānošanas reģioni, kā arī zinātnes un izglītības iestādes, biedrības un nodibinājumi un privāti uzņēmumi no Kurzemes, Pierīgas, Rīgas un Vidzemes. Projektu idejas ir jāsagatavo, sadarbojoties partneriem no Igaunijas un Latvijas, un jāiesniedz Apvienotajā sekretariātā līdz 2016. gada 22. aprīlim. Apvienotā sekretariāta komanda laipni aicina visus interesentus konsultēties par atbalstāmām aktivitātēm un finansējuma piešķiršanas nosacījumiem. Plašāku un detalizētāku informāciju var iegūt programmas mājaslapā – 
www.estlat.eu

Lai labāk izprastu jaunos atbalsta virzienus un nosacījumus, kā arī, lai satiktu potenciālos sadarbības partnerus un saņemtu konsultācijas, programma 31. martā aicina uz informatīvu pasākumu „saldējuma galvaspilsētā” Rūjienā. Informācija par pasākumu tiks publicēta programmas mājaslapā un Facebook lapā Estonia-Latvia Programme.
Igaunijas-Latvijas programma ir viena no 60 pārrobežu sadarbības programmām, kuras ievieš Eiropas Savienības iekšējām robežām pieguļošos reģionos. Programmas ieviešanu vada Igaunijas Finanšu ministrija, kura vienlaikus pilda arī nacionālās atbildīgās iestādes funkcijas. Latvijā nacionālās atbildīgās iestādes funkcijas veic Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Programmu finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds, un kopējais atbalsts programmai ir 38 miljoni eiro. Igaunijas-Latvijas programma ir turpinājums 2007. – 2013. gadu periodā īstenotajai pārrobežu programmai.


Kontaktinformācija: Vineta Šnore, Tālr. + 371 29274310, e-pasts: 
vineta.snore@estlat.eu


 
2. Jauniešiem bezdarbniekiem NVA piedāvā atbalstu komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) aicina jauniešus bezdarbniekus vecumā no 18 līdz 29 gadiem pieteikties dalībai atbalsta pasākumā komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai, kas tiek īstenots Eiropas Savienības projekta “Jauniešu garantija” ietvaros.
Pasākumā var iesaistīties tie NVA reģistrētie jaunieši bezdarbnieki, kuri ir ieguvuši profesionālo vidējo vai augstāko izglītību uzņēmējdarbības, biznesa vadības vai citā tām pielīdzināmā jomā, vai izvēlētās komercdarbības vai pašnodarbinātības jomā. Pasākumā var piedalīties arī tie jaunieši, kuri apguvuši tādas profesionālās izglītības programmas, kas nodrošina uzņēmējdarbības uzsākšanai un vadībai nepieciešamās zināšanas, vai ir ieguvuši profesionālo vidējo vai augstāko izglītību un apguvuši ar uzņēmējdarbības vadību saistītu neformālās izglītības programmu.

Iesaistoties komercdarbības vai pašnodarbinātības atbalsta pasākumā, jaunietis ar NVA piesaistīto profesionālo uzņēmējdarbības konsultantu palīdzību izstrādās biznesa plānu, kas vēlāk tiks iesniegts izvērtēšanai ekspertiem. Ja eksperti uzskatīs, ka izstrādātais biznesa plāns ir dzīvotspējīgs un tā īstenošanai nepieciešams atbalsts, NVA piedāvās jaunietim slēgt līgumu par atbalsta pakalpojumu saņemšanu. Noslēdzot līgumu ar NVA, jaunietis varēs saņemt uzņēmējdarbības profesionāļu konsultācijas biznesa plāna īstenošanas pirmajā gadā, komercdarbības dotāciju biznesa plāna īstenošanai - līdz 3000 eiro atbilstoši apstiprinātajai biznesa plāna tāmei un ikmēneša dotāciju valstī noteiktās minimālās darba algas apmērā pirmo sešu mēnešu biznesa plāna īstenošanas laikā. Saņemt detalizētāku informāciju un pieteikties pasākumam jaunieši var NVA filiālē, kurā ir reģistrējušies. Aģentūras filiāļu kontaktinformācija atrodama NVA interneta vietnē www.nva.gov.lv


Pilna laika studenti „Jauniešu garantijas” atbalsta pasākumos netiek iesaistīti.
 
 3. Pieejams finansējums augsti kvalificēta personāla piesaistei

Eiropas Savienība (ES) ir spērusi pirmos soļus, lai palīdzētu Eiropas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kā arī start-up uzņēmumiem augsti kvalificēta ārvalstu personāla piesaistei. Līdz š.g. 30. jūnijam mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ir iespēja pieteikties ES atbalstam pēcdoktorantūras pētnieku piesaistei ar mērķi veicināt uzņēmuma produktivitāti un inovāciju.
 Inovācijas process MVU vidū bieži vien kavējas, jo uzņēmumiem dažādu apstākļu dēļ trūkst darbinieku ar specifiskām prasmēm un zināšanām. Tāpat arī problēmas mēdz sagādāt ekspertīzes trūkums inovācijas procesa pārvaldībā, kā arī personāla atlasē. Jauniem uzņēmumiem parasti nav pieejas plašam starptautisku partneru tīklam vai arī uzņēmums nav vēl paguvis izveidot plaši atpazīstamu zīmolu, kas šāda veida procesu spētu atvieglot.
 Ar SME Innovation Associate programmu ES plāno uzlabot MVU un start-up uzņēmumu pieeju augsti kvalificētam personālam, kā arī veicināt mobilitāti pētnieku vidū. Laika periods, kurā speciālisti tiks nodarbināti uzņēmumā, atbilst akadēmiskajam gadam vairumā Eiropas valstu.

 

 Kas var pieteikties?

 SME Innovation Associate programma ir pieejama visiem MVU un start-up uzņēmumiem, kas ir dibināti ES dalībvalstīs, kā arī programmas Horizonts 2020 sadarbības valstīs. Prasības pētniekiem: doktora grāds (vai līdzvērtīgs), ekspertīze, kas atbilst konkrētajam darba piedāvājumam, kā arī atbilstība starpvalstu mobilitātes kritērijiem. MVU tiks piešķirts grants, ar kura palīdzību būs iespējams segt algas un citas ar pētnieka nodarbinātību saistītās izmaksas, kā arī  ar apmācībām saistītos izdevumus. Savukārt pētniekiem šī ir iespēja gūt praktisku pieredzi biznesa inovāciju procesu pārvaldīšanā, vadības prasmes, kā arī papildināt savu CV ar unikālu pieredzi ārvalstīs. Papildus informācija par programmu pieejama šeit.
http://een.lv


  
4. Saskaņošanai nodota atbalsta programma jaunu produktu ieviešanai ražošanā

 


Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi un saskaņošanai nodevusi vēl vienu jaunā ES fondu plānošanas perioda 2014. – 2020.gadam atbalsta programmu - jaunu produktu ieviešanai ražošanā (turpmāk – programma). Programmas ietvaros tiks palielināti privātā sektora ieguldījumi pētniecībā un attīstībā (P&A), veicināta pētniecības rezultātu komercializācija, radošuma pārnese un netehnoloģisko inovāciju attīstība, kā arī jaunu produktu un tehnoloģiju attīstība un ieviešana ražošanā. Tādejādi tiks paaugstināta komersantu produktivitāte un konkurētspēja.  Latvijas uzņēmumu konkurētspējas un produktivitātes veicināšanai nozīmīgs ir darbaspēka ražīguma pieaugums. Pārdomāta inovācijas un uzņēmējdarbības konkurētspējas politika un atbilstoši inovācijas politikas instrumenti, piemēram, atbalsts modernu iekārtu iegādei, veicinās arī darbaspēka produktivitāti un cels Latvijas uzņēmumu konkurētspēju globālā mērogā. Programmas ietvaros atbalstu piešķirs projektu iesniedzējiem, kuri definēs prasības eksperimentālajai tehnoloģijai (integrētai ražošanas līnijai), izgatavos paši vai pasūtīs iekārtu ražotājiem (ārpakalpojumu sniedzējiem vai piegādātājiem) eksperimentālo tehnoloģiju (integrēto ražošanas līniju) un pēc tam ar šo eksperimentālo tehnoloģiju (integrēto ražošanas līniju) ražos produktus vai sniegs pakalpojumus.
 Projekta iesniedzējam pašam vai pēc projekta iesniedzēja definētajām prasībām būs jāizgatavo vismaz 20% no eksperimentālās tehnoloģijas (integrētās ražošanas līnijas) komponentēm (iekārtām). Programma tiks ieviesta atklātas projektu iesniegumu atlases veidā. Programmas ietvaros pieejamais Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) finansējums ir 60 000 000 eiro un ar pieejamo finansējumu ir plānots atbalstīt 30 komersantus. Maksimālais ERAF finansējums vienam projektam (projekta iesniedzēja saistīto personu grupai) pasākuma ietvaros ir plānots 2 000 000 eiro. Maksimālā ERAF līdzfinansējuma likme ir 35%.

Projektu varēs iesniegt gan mazie un vidējie komersanti, gan arī lielie komersanti, kuri darbojas apstrādes rūpniecības vai veselības aprūpes nozarē. Izņēmums ir komersanti, kuri darbojas apstrādes rūpniecības apakšnozarēs, kurām nevar piešķirt valsts atbalstu (kuģu būve, tērauda rūpniecība, sintētisko šķiedru ražošana, u.c.). Iesniegto projektu iesniegumu pieņemšanu un vērtēšanu nodrošinās Centrālā Finanšu līgumu aģentūra. Jaunā programma varētu būt pieejama 2016.gada 3.ceturksnī.

 Atbalsta programmas jaunu produktu ieviešanai ražošanā īstenošanas noteikumu izstrādē piedalījās arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Lielo pilsētu asociācija, Latvijas Pašvaldību savienība, Mašīnbūves un Metālapstrādes Rūpniecības asociācija, Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācija, Latvijas ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācija, Latvijas Kokrūpniecības federācija, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija un Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija. Detalizētāk ar sagatavoto darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 1.2.1.specifiskā atbalsta mērķa „Palielināt privātā sektora investīcijas P&A” 1.2.1.4.pasākuma „Atbalsts jaunu produktu ieviešanai ražošanā” īstenošanas noteikumu projektu var iepazīties Ministru kabineta tīmekļa vietnē:

http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40382542
 Informācijas avots: LR Ekonomikas ministrija

 

 5. Lauku atbalsta dienests izsludina projektu konkursu EJZF: "Tirdzniecības pasākumi"

 

Otrās kārtas projektu iesniegumu pieņemšana notiks no 2016. gada 1. marta līdz 2016. gada 15. decembrim.

Otrās kārtas pieejamais publiskais finansējums ir 900 000 EUR (deviņi simti tūkstoši euro).

01.03.2016.-15.12.2016. Pasākuma mērķis ir sekmēt jaunu tirgu apgūšanu, kā arī uzņēmumu un produktu sertificēšanu, produkcijas izsekojamību un marķējuma nostiprināšanu.

Pretendents ir:

  • biedrība, kura ir reģistrēta vismaz trīs gadus pirms projekta iesnieguma iesniegšanas;

 - kurā vismaz piecu biedru komercdarbības joma ir zvejniecība, akvakultūra vai zivju, vēžveidīgo un mīkstmiešu pārstrāde un konservēšana;

  • atvasināta publiska persona – zinātniskā institūcija, kas ir reģistrēta Latvijas zinātnisko institūciju reģistrā, vai tiešās pārvaldes iestāde, kuras mērķis ir sekmēt uzņēmējdarbības attīstību Latvijā, palielinot Latvijas konkurētspēju starptautiskajos tirgos, un kurai ir pieredze pasākumā paredzēto aktivitāšu īstenošanā.

Pasākumā atbalsta šādas aktivitātes:

   - sabiedrības izpratnes palielināšanu par ilgtspējīgiem zvejas un akvakultūras produktiem (reklāmas kampaņu rīkošanu);

  - tirgus izpēti, ko veic šo noteikumu zinātniskā institūcija un kas ir saskaņota ar pētāmās zivsaimniecības nozares nevalstiskajām organizācijām, kā arī ir saņemts pozitīvs

Zivsaimniecības konsultatīvās padomes atzinums par pētāmo jomu;

  - kvalitātes uzlabošanu noteikumos minētai biedrībai, veicinot:

                     * konkrēta produkta reģistrācijas pieteikuma iesniegšanu un iesaistīto operatoru pielāgošanos attiecīgajām atbilstības un sertifikācijas prasībām saskaņā ar regulu Nr. 1151/2012;

                     * ilgtspējīgu zvejas un akvakultūras produktu, tostarp mazapjoma piekrastes zvejas produktu, sertificēšanu un veicināšanu un videi nekaitīgu apstrādes metožu sertificēšanu un veicināšanu;

  - zvejas vai akvakultūras produktu izsekojamības nodrošināšanu un – atbilstošā gadījumā – Eiropas

Savienības mēroga ekomarķējuma izveidi zvejas un akvakultūras produktiem saskaņā ar regulu Nr. 1379/2013;

  - jaunu produkcijas noieta tirgu meklēšanu, tajā skaitā dalību starptautiskajās izstādēs.

 Informācijas avots: www.lad.gov.lv


 

Programmas, kas attiecas ne tikai uz uzņēmējdarbību!!!

 

 

 

1. Līdz šā gada 1. aprīlim pulksten 12.00 (vai sūtot pa pastu - līdz 29.martam (pasta zīmogs)) VKKFpieņem pieteikumus mērķprogrammas konkursā:

VKKF mērķprogrammas 2016 

Mūzikas un dejas mākslas izglītības iestāžu materiāli tehniskās bāzes uzlabošana.

Mērķprogrammas mērķis ir nodrošināt mūzikas un dejas mākslas izglītības izcilību un starptautisku konkurētspēju, veidojot un uzlabojot mūzikas un dejas mākslas izglītības iestādēm nepieciešamo materiāli tehnisko bāzi. Finansējums - 100 000 EUR.

Viens konkurss gadā –

Iesniegšana no 22.02.2016. līdz 01.04.2016. pulksten 12.00; konkursa rezultāti pēc 21.04.2016.
 Kontaktinformācija:
Nozares kuratore Santa Zirne, tālrunis: 67509945; 67503177, e-pasts: 
santa@kkf.lv
http://www.vkkf.lv/#2778


 
 2. Aicina pašvaldības pieteikties projektu konkursam EK iniciatīvā - Pilsētu inovatīvās darbības
uzlabošana

 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija aicina Latvijas pašvaldības pieteikties izsludinātajam pirmajam projektu konkursam Eiropas Komisijas (EK) iniciatīvā - Pilsētu inovatīvās darbības (Urban Innovative Actions).
Konkursā var pieteikties pilsētu pašvaldības, kurās ir vismaz 50 000 iedzīvotāju, kā arī pilsētu pašvaldību asociācijas vai grupas, ieskaitot pārrobežu asociācijas vai grupas, kurās kopējais iedzīvotāju skaits ir vismaz 50 000 iedzīvotāju.
Projektu iesniegšanas termiņš – 2016. gada 31. marts plkst. 14:00 (pēc centrālā Eiropas laika).
Kopā iniciatīvai piešķirtais EK finansējums ir gandrīz 372 miljoni eiro. Pirmajā projektu atlases kārtā plānotais finansējums – 80 miljoni eiro, savukārt viena projekta maksimālais atbalsts nepārsniedz 5 miljonus eiro.
Projektus iespējams iesniegt atbilstoši 4 prioritārajām tēmām: enerģētikas pārkārtošana, pilsētu nabadzības novēršana (fokuss uz degradētajām pilsētu teritorijām), migrantu un bēgļu iekļaušana, kā arī darba vietas un prasmes vietējā ekonomikā.
Projektiem jādemonstrē radoši, vēl nebijuši, eksperimentāli, ilgtspējīgi risinājumi pilsētu izaicinājumu pārvarēšanai. To izstrādei un īstenošanai ir jānotiek partnerībā ar ieinteresētajām pusēm, iesaistot gan publisko un privāto sektoru, gan sabiedrību. Projektā testētajiem risinājumiem jārada zināšanas, ko var pārņemt savā praksē citas Eiropas Savienības pilsētas.
Detalizētāka informācija par šo iniciatīvu, projektu sagatavošanu un informatīvajiem semināriem pieejama tīmekļa vietnē: http://www.uia-initiative.eu/ Turpat atrodama arī projektu pieteikuma veidlapa un saistītie dokumenti, tajā skaitā darba uzdevums un UIA vadlīnijas.

Papildus informācijai:
Projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds, nepārsniedzot 80% no attiecināmajām izmaksām.
Projektā paredzētā attiecināmās izmaksas ir personāls, birojs un administrācija, ceļošana un viesnīcas, ārējās zināšanas un pakalpojumi, aprīkojums infrastruktūra un būvniecības darbi.
Projektu īstenošanas termiņš – 3 gadi.
Informācijas avots: Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 
www.varam.gov.lv

3.VARAM aicina piedalīties Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2. projektu konkursā
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – VARAM) aicina piedalīties Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020.gadam (turpmāk  – programma) 2.projektu konkursa 1.posmā, kas notiks no 2016.gada 1.marta līdz 2016.gada 1.jūnijam.
Programma atbalsta transnacionālo sadarbību ar mērķi stiprināt integrētu teritoriālo attīstību un sadarbību inovatīvākam, vieglāk pieejamam un ilgtspējīgākam Baltijas jūras reģionam.
Projektus iespējams iesniegt visās programmas prioritātēs, īpaši gaidīti projekti ir specifiskajos mērķos:

2.     1.prioritāte „Inovācijas spējas”
           1.2. „Viedā specializācija”
           1.3. „Ar tehnoloģijām nesaistītas inovācijas”
2.prioritāte „Efektīva dabas resursu pārvaldība”
           2.2. „Atjaunojamie energoresursi”
           2.3. „Energoefektivitāte”
           2.4. „Resursu izmantošanas ziņā efektīva jūras nozaru izaugsme”
3.prioritāte „Ilgtspējīga transporta nozare”
          3.2. „Piekļuve attālākiem apvidiem vai apvidiem, kurus ietekmē demogrāfiskas izmaiņas”
           3.5. „Videi nekaitīga mobilitāte pilsētās”
Projektu konkurss tiks organizēts divos posmos.

1.posmā vadošie partneri aicināti iesniegt projekta ideju, aprakstot projekta stratēģisko nozīmi, plānotos rezultātus, iznākumus, galvenās aktivitātes un partnerību. Tās projekta idejas, ko programmas Uzraudzības komiteja atlasīs 1.posmā, tiks aicinātas iesniegt pilnu projekta pieteikumu 2.posmā, papildinot ar informāciju par projekta ieviešanas gaitu, sniedzot detalizētu informāciju par projekta budžetu un projekta ilgtspēju.
Projekta partnerībā jāiesaistās vismaz trīs partnera iestādēm no trīs dažādām programmas dalībvalstīm. Vienam no partneriem jāuzņemas Vadošā partnera loma, pārējie partnerībā iesaistītie piedalās kā projekta partneri vai asociētie partneri.
Projekti aicināti iepazīties ar Eiropas Savienības Stratēģijas Baltijas jūras reģionam (Stratēģija) rīcības plānu, izvērtējot iespējamo projekta ieguldījumu Stratēģijas politikas jomās. Īpaši aicināti pieteikties konkursā ir esošie un potenciālie rīcības plānā iekļautie flagship projekti. Stratēģijas politikas jomu un horizontālo rīcību koordinatori ir atbildīgi par atbalsta vēstules izsniegšanu. Gadījumā, ja vairākas projektu idejas demonstrē līdzvērtīgu kvalitāti, prioritāte tiks dota Stratēģijas flagship projektiem.
Programma nav noteikusi ERAF finansējuma apjomu, kas tiks piešķirts 2.projektu konkursā. Vienlaikus tiek vērsta uzmanība, ka netiks piešķirts viss programmas projektiem atlikušais finansējums.
2.projektu konkursa laika grafiks:
           Atvērts 1.posms – 2016.gada 1.marts – 1.jūnijs.
           Projekta ideju atlase – 2016.gada septembris.
           Atvērts 2.posms – 2016.gada septembris – 2017.gada janvāris.
           Projektu atlase finansējuma piešķiršanai – 2017.gada maijs.
          Projekta īstenošanas ilgums: 18-36 mēneši.
Tā kā programmas valoda ir angļu, projektu pieteikumi jāiesniedz angliski. Projektu iesniegšana notiek elektroniski, projekta ideju sūtot uz e-pastu: application@interreg-baltic.eu.
Sīkāka informācija par programmu, projektu konkursa nosacījumiem un citiem saistītajiem dokumentiem un informatīviem pasākumiem ir pieejama programmas tīmekļa vietnē www.interreg-baltic.eu. Savukārt informācija par Stratēģiju pieejama www.balticsea-region-strategy.eu/
Projektu partneriem iespējams pieteikties konsultācijām ar programmas Kopīgo sekretariātu rakstot uz e-pastu: info@interreg-baltic.eu. Tāpat programma nodrošina rīku, kurā iespējams meklēt potenciālos sadarbības partnerus –
https://www.linkedin.com/groups/6754612/profile.
VARAM pilda Nacionālās atbildīgās iestādes funkcijas Eiropas Strukturālo un investīciju fondu mērķa „Eiropas teritoriālā sadarbība” programmu 2014.-2020.gadam, tai skaitā Interreg Baltijas jūras reģiona programmas ieviešanas koordinācijai Latvijā.
Informācijas avots: Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
www.varam.gov.lv
Informācija par Programmas citu partnervalstu kontaktpunktiem pieejama interneta vietnē:
http://www.centralbaltic.eu/organisational-structure/national-contact-points
Informācija par Centrālā Baltijas jūras reģiona programmas aktualitātēm:
www.centralbaltic.eu

 

 


 

Jaunumi, 15.02.2016.

Produktīvi ieguldījumi akvakultūrā

Sākot no 2015.gada 20.oktobra stājas spēkā grozījumi MK noteikumos Nr.598, nosakot izmaiņas to EJZF investīciju projektu atmaksas kārtībā, kuros tiek izmantoti finanšu līzinga maksājumi. Līzinga izmantošanas gadījumā projekti tiek administrēti atbilstoši shēmai.

Pasākuma mērķis ir akvakultūras uzņēmumu konkurētspējas un dzīvotspējas palielināšana.

Pasākumā atbalstu piešķir pretendentiem, kuru investīcijas projektā ir saistītas ar karpu, foreļu, zandartu, ālantu, sterletu, līdaku, līņu, samu, storu un vēžu audzēšanu. Atbalstu par citām akvakultūras dzīvnieku sugām piešķir saskaņā ar pretendenta iesniegtu neatkarīgu tirgus pētījumu, kuru veikusi zinātniska institūcija.

Saskaņā ar Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta 2015.gada novembra ziņojumu par Latvijas akvakultūrā audzējamo zivju ekonomisko pamatojumu un tirgus iespējām atbalstu piešķir arī par pāliju un garneļu audzēšanu, jo to audzēšana Latvijā ir perspektīva. Bet tilapiju audzēšanas perspektīva, saskaņā ar veikto pētījumu nav apstiprinājusies, un par to audzēšanu atbalsts pasākuma ietvaros nav piešķirams.

Atbalsta pretendents ir komersants, zemnieku vai zvejnieku saimniecība:

  • kas pirms projekta iesnieguma iesniegšanas ir audzējis akvakultūras produkciju pārdošanai vismaz vienu gadu;
  • kas plāno audzēt akvakultūras produkciju pārdošanai, vai komersants, zemnieku vai zvejnieku saimniecība, kas audzē akvakultūras produkciju pārdošanai mazāk nekā vienu gadu

Atbalsta pretendentam pieejamo attiecināmo izmaksu kopējā apmērā iekļauj arī šā atbalsta pretendenta saistītajiem uzņēmumiem (tai skaitā vienam vienotam uzņēmumam) piešķirtās attiecināmās izmaksas.

Pieejamais finansējums
8 000 000 EUR

Kārta atvērta
01.03.2016.-01.04.2016.

Finansējuma ierobežojums 
4 000 000 EUR

Atbalstāmās nozares:

·        Akvakultūra

Atbalstāmās aktivitātes:

·        Modernizācija

·        Būvniecība

·        Iekārtu iegāde

Atbalsta pretendenti:

·        Juridiska persona

·        Zemnieku saimniecība

·        Individuālais komersants

Svarīgi

Projektu iesniegumu iesniedz personīgi LAD reģionālajās lauksaimniecības pārvaldēs, LAD Centrālajā aparātā vai ievērojot Elektronisko dokumentu likumu. Projekta iesniegumi, kas tiks saņemti pasta sūtījuma veidā, netiks pieņemti un reģistrēti.

Investīcijas tādos zemes darbos (rakšanas un zemes līdzināšanas), kuri ir saistīti ar jaunu dīķu būvniecību vai esošo dīķu pārbūvi nav atbalstāmas.

 

Iespēja pieteikties atbalstam zivsaimniecībā

Lauku atbalsta dienests izsludina projektu iesniegumu pieņemšanu atbalsta pasākumiem:

"Produktīvi ieguldījumi akvakultūrā", 
"Zvejas un akvakultūras produktu apstrāde"
"Uzglabāšanas atbalsts". 

Otrās kārtas projektu iesniegumu pieņemšana minētajos pasākumos notiks no 2016.gada 1.marta līdz 2016.gada 1.aprīlim.

Pasākuma 
"Produktīvi ieguldījumi akvakultūrā" mērķis ir akvakultūras uzņēmumu konkurētspējas un dzīvotspējas palielināšana. Pasākumā atbalstu piešķir pretendentiem, kuru investīcijas projektā ir saistītas ar karpu, foreļu, zandartu, ālantu, sterletu, līdaku, līņu, samu, storu un vēžu audzēšanu. Atbalstu par citām akvakultūras dzīvnieku sugām piešķir saskaņā ar pretendenta iesniegtu neatkarīgu tirgus pētījumu, kuru veikusi zinātniska institūcija. Atbalstu var saņemt komersanti un zemnieku vai zvejnieku saimniecības.

Pasākuma "Zvejas un akvakultūras produktu apstrāde" mērķis ir sekmēt ieguldījumus zvejas un akvakultūras produktu apstrādes sektorā. Atbalsta pretendenti var būt zvejas produktu apstrādes uzņēmumi, fiziskas vai juridiskas personas, kas mājas apstākļos apstrādā zvejas produktus, un esoši komersanti, kas veido jaunu zvejas produktu apstrādes uzņēmumu, vai jaundibināti komersanti, kas veido jaunu zvejas produktu apstrādes uzņēmumu. Precīzāka informācija par prasībām pretendentiem ir lasāma LAD mājaslapā.


Ir pieejams atbalsts arī pasākumā
 "Uzglabāšanas atbalsts". Šim pasākumam pieejamais publiskais finansējums ir 300 000 eiro.

Plašāka informācija par atbalsta pasākumiem, pretendentiem, projektu iesnieguma veidlapas un cita noderīga informācija ir  pieejama LAD mājaslapā 
www.lad.gov.lv.

 

Tirdzniecības pasākumi

Pasākuma mērķis ir sekmēt jaunu tirgu apgūšanu, kā arī uzņēmumu un produktu sertificēšanu, produkcijas izsekojamību un marķējuma nostiprināšanu.

Pretendents ir:

  • biedrība,

           - kura ir reģistrēta vismaz trīs gadus pirms projekta iesnieguma iesniegšanas;
           - kurā vismaz piecu biedru komercdarbības joma ir zvejniecība, akvakultūra vai zivju, vēžveidīgo un mīkstmiešu pārstrāde un konservēšana;

  • atvasināta publiska persona – zinātniskā institūcija, kas ir reģistrēta Latvijas zinātnisko institūciju reģistrā, vai tiešās pārvaldes iestāde, kuras mērķis ir sekmēt uzņēmējdarbības attīstību Latvijā, palielinot Latvijas konkurētspēju starptautiskajos tirgos, un kurai ir pieredze pasākumā paredzēto aktivitāšu īstenošanā.

Pieejamais finansējums
900 000
EUR

Kārta atvērta 01.03.2016.-15.12.2016.

Atbalstāmās nozares:

·        Zvejniecība

·        Zivju pārstrāde

·        Akvakultūra

Atbalsta pretendenti:

·        Juridiska persona

·        Biedrības un nodibinājumi

 

Būs pieejams atbalsts zivsaimniekiem akvakultūras attīstībai

Zivsaimniekiem būs iespējams saņemt atbalstu akvakultūras attīstībai, jo Lauku atbalsta dienests (LAD) izsludina projektu iesniegumu pieņemšanu pasākumā "Akvakultūra, kas nodrošina vides pakalpojumus" no 2016.gada 1.aprīļa līdz 2016.gada 15.maijam. Šī ir trešā projektu iesniegumu pieņemšanas kārta, tās kopējais publiskais finansējums ir EUR 3 403 682.

Pasākuma mērķis ir veicināt jaunus akvakultūras veidus, kuros ir iekļauta vides, dabas resursu un ģenētiskās daudzveidības aizsardzība un stiprināšana, kā arī ainavu un akvakultūras zonu tradicionālo iezīmju apsaimniekošana. “Atbalstu var saņemt par dīķu platībām, kuros tiek ievērota videi draudzīga zivju audzēšana. Piesakoties uz atbalstu, atbalsta pretendents uzņemas piecu gadu saistības, ievērot noteikumos noteiktās prasības. Par to katru gadu atbalsta saņēmējs saņem maksājumu,” saka LAD Zivsaimniecības un valsts atbalsta departamenta direktors Rinalds Vācers. 

Plašāka informācija par atbalsta pasākuma nosacījumiem un prasībām pretendentiem, projektu iesnieguma veidlapas un cita noderīga informācija ir  pieejama LAD mājaslapā 
www.lad.gov.lv. izvēlnē “Atbalsta pasākumi”.

 

Apstiprināti sadarbības projekti Latvijas – Francijas partnerības programmā "OSMOZE"

 

Rīgā šī gada 10. februārī Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas un Francijas Republikas Ārlietu un starptautiskās attīstības ministrijas sadarbības Hubert Curienpartnerības programmas „Osmoze” Latvijas – Francijas atlases komisijas pārstāvju sanāksmē tika apstiprināti pieci zinātniskās sadarbības projekti.

Apstiprinātie projekti:

·        “Bakteriālo ogļskābes anhidrāžu multivalentie inhibitori: molekulārā inovācija pretinfekcijas līdzekļu laukā” –  Organiskās sintēzes institūts (projekta vadītājs Dr.chem. Raivis Žalubovskis);

·        “Nanodaļiņu iemaisīšana metāliskos sakausējumos ar impulsveida elektromagnētisko iedarbību” – Latvijas Universitātes Fizikas institūts (projekta vadītājs Dr. phys. Andris Bojarēvičs);

·        “ALD uz grafēna pielietojumam optiskos biosensoros” – Latvijas Universitātes Ķīmiskās fizikas institūts (projekta vadītājs Dr.chem. Donāts Erts);

·        “Dipola blokādes/antiblokādes efekta kontrole Ridberga atomu ansambļos ar elektromagnētiskā lauka palīdzību” – Latvijas Universitātes Atomfizikas un spektroskopijas institūts (projekta vadītāja Dr. phys. Teodora V. Kirova);

·        “Eiropas nemateriālā kultūras mantojuma tiesību salīdzinošs pētījums” – Latvijas Kultūras akadēmija (projekta vadītāja Anita Vaivade,  PhD in Arts).

Projektu īstenošana notiks 2016. – 2017. gadā, paredzot sadarbības vizītes abu pušu zinātniekiem Latvijā un Francijā. Latvijas un Francijas zinātniskās institūcijas iesniedza kopējus projektus par sadarbību divu gadu periodā mobilitātes pasākumu ietvaros, lai izstrādātu vai sekmētu augsta līmeņa zinātnisko pētījumu īstenošanu un konkurētspējīgu tehnoloģiju izstrādi.

Ar apstiprināto projektu iesniedzējiem no Latvijas puses līgumus slēgs Valsts izglītības attīstības aģentūra.

Šī bija jau astotā reize, kad Latvijas – Francijas partnerības programmā „Osmoze” tika apstiprināti zinātniskās pētniecības sadarbības projekti. Plānots, ka nākamais projektu konkurss tiks izsludināts 2017. gada 1. februārī, bet devītā Latvijas – Francijas atlases komisijas pārstāvju sanāksme notiks 2017. gada novembra otrajā pusē Parīzē.

 

Slovākijas stipendijas 2016./2017. akadēmiskajam gadam

Līdz 2016. gada 30. aprīlim iespējams pieteikties Slovākijas stipendijām, lai studētu un veiktu pētniecības darbu Slovākijā 2016./2017. akadēmiskajā gadā.

Šīm stipendijām var pieteikties Latvijas augstskolu:

·              studenti uz 1–2 semestriem maģistra studijām;

·              studenti uz 1–12 mēnešiem doktora studijām;

·              pasniedzēji, pētnieki un mākslinieki uz 1–12 mēnešiem, lai lasītu lekcijas, veiktu pētniecības darbu vai radītu mākslas darbus.


Stipendijai jāpiesakās tiešsaistē Slovākijas Akadēmiskās informācijas aģentūras mājaslapā
 www.scholarships.sk, pievienojot nepieciešamos dokumentus. Uzreiz pēc tam visi dokumenti un Slovākijas augstskolas ielūguma vēstules oriģināls jānosūta pa pastu Slovākijas Akadēmiskās informācijas aģentūrai. Pieteikšanās sistēma tiek atvērta ne vēlāk kā 6 nedēļas pirms pieteikšanās beigu datuma.

Iesniedzamo dokumentu saraksts, stipendiju apjoms, vērtēšanas kārtība un cita informācija ir atrodama interneta vietnē 
www.scholarships.sk.

·    Pieteikšanās termiņš – 2016. gada 30. aprīlis (līdz plkst. 16:00 pēc Centrāleiropas laika), ja grib studēt vai veikt pētījumus 2016./2017. akadēmiskajā gadā.

·     Nākamais pieteikšanās termiņš – 2016. gada 31. oktobris (līdz plkst. 16:00 pēc Centrāleiropas laika), ja grib studēt vai veikt pētījumus 2016./2017. akadēmiskā gada pavasara semestrī.


Informācija ievietota, pamatojoties uz Slovākijas Republikas vēstniecības Rīgā 2016. gada 3. februāra vēstuli Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijai.

 


  

Jaunumi, 09.02.2016.




Iespēja pieteikties atbalstam zivsaimniecībā
Lauku atbalsta dienests izsludina projektu iesniegumu pieņemšanu atbalsta pasākumiem:
                   "Produktīvi ieguldījumi akvakultūrā", 
                   "Zvejas un akvakultūras produktu apstrāde"
                   "Uzglabāšanas atbalsts". 
Otrās kārtas projektu iesniegumu pieņemšana minētajos pasākumos notiks no 2016.gada 1.marta līdz 2016.gada 1.aprīlim.
Pasākuma "Produktīvi ieguldījumi akvakultūrā"mērķis ir akvakultūras uzņēmumu konkurētspējas un dzīvotspējas palielināšana. Pasākumā atbalstu piešķir pretendentiem, kuru investīcijas projektā ir saistītas ar karpu, foreļu, zandartu, ālantu, sterletu, līdaku, līņu, samu, storu un vēžu audzēšanu. Atbalstu par citām akvakultūras dzīvnieku sugām piešķir saskaņā ar pretendenta iesniegtu neatkarīgu tirgus pētījumu, kuru veikusi zinātniska institūcija. Atbalstu var saņemt komersanti un zemnieku vai zvejnieku saimniecības.
Pasākuma "Zvejas un akvakultūras produktu apstrāde" mērķis ir sekmēt ieguldījumus zvejas un akvakultūras produktu apstrādes sektorā. Atbalsta pretendenti var būt zvejas produktu apstrādes uzņēmumi, fiziskas vai juridiskas personas, kas mājas apstākļos apstrādā zvejas produktus, un esoši komersanti, kas veido jaunu zvejas produktu apstrādes uzņēmumu, vai jaundibināti komersanti, kas veido jaunu zvejas produktu apstrādes uzņēmumu. Precīzāka informācija par prasībām pretendentiem ir lasāma LAD mājaslapā.
Ir pieejams atbalsts arī pasākumā"Uzglabāšanas atbalsts". Šim pasākumam pieejamais publiskais finansējums ir 300 000 eiro.
Plašāka informācija par atbalsta pasākumiem, pretendentiem, projektu iesnieguma veidlapas un cita noderīga informācija ir pieejama LAD mājaslapā www.lad.gov.lv.


 

Būs pieejams atbalsts zivsaimniekiem akvakultūras attīstībai
Zivsaimniekiem būs iespējams saņemt atbalstu akvakultūras attīstībai, jo Lauku atbalsta dienests (LAD) izsludina projektu iesniegumu pieņemšanu pasākumā "Akvakultūra, kas nodrošina vides pakalpojumus" no 2016.gada 1.aprīļa līdz 2016.gada 15.maijam. Šī ir trešā projektu iesniegumu pieņemšanas kārta, tās kopējais publiskais finansējums ir EUR 3 403 682.
Pasākuma mērķis ir veicināt jaunus akvakultūras veidus, kuros ir iekļauta vides, dabas resursu un ģenētiskās daudzveidības aizsardzība un stiprināšana, kā arī ainavu un akvakultūras zonu tradicionālo iezīmju apsaimniekošana. “Atbalstu var saņemt par dīķu platībām, kuros tiek ievērota videi draudzīga zivju audzēšana. Piesakoties uz atbalstu, atbalsta pretendents uzņemas piecu gadu saistības, ievērot noteikumos noteiktās prasības. Par to katru gadu atbalsta saņēmējs saņem maksājumu,” saka LAD Zivsaimniecības un valsts atbalsta departamenta direktors Rinalds Vācers. 
Plašāka informācija par atbalsta pasākuma nosacījumiem un prasībām pretendentiem, projektu iesnieguma veidlapas un cita noderīga informācija ir  pieejama LAD mājaslapā www.lad.gov.lv. izvēlnē “Atbalsta pasākumi”.


Uzņēmēji un zinātnieki var iegūt programmas EUREKA finansējumu inovāciju radīšanai
Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) aicina uzņēmējus un zinātniekus piedalīties Eiropas programmas EUREKA projektu konkursā. Programma atbalsta uzņēmēju un zinātnisko institūciju starptautisko sadarbību, lai izstrādātu un ieviestu tirgū pieprasītus, inovatīvus un konkurētspējīgus produktus, tehnoloģijas vai pakalpojumus. Projektu pieteikumi iesniedzami līdz š.g. 31. martam.
EUREKA projektu konkursā var piedalīties Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra Komercreģistrā reģistrēts sīkais (mikro), mazais, vidējais vai lielais komersants ar juridiskās personas statusu vai zinātniskā institūcija, kas reģistrēta Latvijas Republikas Zinātnisko institūciju reģistrā. 
Maksimālais atbalsts vienam dalībniekam ir 60 000 eiro gadā, projekta maksimālais īstenošanas laiks ir 36 mēneši, un inovatīvā produkta komercializācijas periods - līdz 3 gadiem. Plānots, ka konkursā tiks atbalstīti pieci līdz seši EUREKA programmas projekti.
Informācijas avots: http://www.izm.gov.lv/lv/aktualitates/1564-uznemeji-un-zinatnieki-var-iegut-programmas-eureka-finansejumu-inovaciju-radisanai


Programmas, kas attiecas ne tikai uz uzņēmējdarbību

Liepājas Kultūras pārvalde izsludina projektu konkursu

Lai Liepājā veicinātu jaunrades procesus un pilsētas iedzīvotāju līdzdalību kultūras dzīves norisēs, Liepājas Kultūras pārvalde izsludina kultūras projektu konkursu, paredzot sadalīt 40 000 eiro lielu līdzfinansējumu. Konkursā var piedalīties projekti, kuru realizācija notiek Liepājā un kuru rezultāti ir sabiedriski nozīmīgs ieguvums pilsētai. Projektu pieteikumus var iesniegt no 25. janvāra līdz 22. februārim. Rezultāti būs zināmi pēc 14. marta.
Projektu konkursa mērķis ir finansiāli atbalstīt Liepājas pilsētai nozīmīgu kultūras projektu īstenošanu dažādās kultūras nozarēs, kā arī starpdisciplinārus projektus.
2016. gadā projektu konkurss tiek izsludināts vienu reizi, nosakot projektu realizēšanas termiņu no 2016. gada 27. marta līdz 2017.gada 26. martam. Pirms iesniegt projektu, aicinām iepazīties ar NOLIKUMU. Piešķirtā finansējuma apjoms vienam projektam ir no 500 EUR līdz 5000 EUR.
2016. gada projektu konkursa prioritātes ir kultūras aktivitātes un procesi, kas:
            - piedāvā jaunu un inovatīvu kultūras ideju realizēšanu Liepājā, kas spēj radīt rezonansi un būt unikālas Latvijas un starptautiskā mērogā;
            - sekmē radošo industriju attīstību;
            - vērsti uz Liepājas kultūras vērtību (mantojums, mūzika, māksla, kino, teātris, dizains un arhitektūra) apzināšanu, dokumentēšanu vai popularizēšanu Liepājas, Latvijas un starptautiskā mērogā;
             - veicina starptautisku pasākumu (meistarklases, izstādes, lekcijas, seminārus, koncertus u.c.) norisi Liepājā;
              - nodrošina pētījumus par Liepājas kultūras un mākslas telpu (tajā skaitā - kultūrvēsturiskā mantojuma, Liepājas lomas Latvijas 100 simtgades kontekstā un Liepājas kultūras procesu izpēte);
             - nodrošina starptautiskas kultūras un mākslas rezidences Liepājā.
Informācijas avots: http://liepajaskultura.lv/lv/projekti/liepajas-kulturas-parvaldes-2016-gada-kulturas-projektu-konkurss/


Aicina pašvaldības pieteikties projektu konkursam EK iniciatīvā - Pilsētu inovatīvās darbības
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija aicina Latvijas pašvaldības pieteikties izsludinātajam pirmajam projektu konkursam Eiropas Komisijas (EK) iniciatīvā - Pilsētu inovatīvās darbības (Urban Innovative Actions).
Konkursā var pieteikties pilsētu pašvaldības, kurās ir vismaz 50 000 iedzīvotāju, kā arī pilsētu pašvaldību asociācijas vai grupas, ieskaitot pārrobežu asociācijas vai grupas, kurās kopējais iedzīvotāju skaits ir vismaz 50 000 iedzīvotāju.
Projektu iesniegšanas termiņš – 2016. gada 31. marts plkst. 14:00 (pēc centrālā Eiropas laika).
Kopā iniciatīvai piešķirtais EK finansējums ir gandrīz 372 miljoni eiro. Pirmajā projektu atlases kārtā plānotais finansējums – 80 miljoni eiro, savukārt viena projekta maksimālais atbalsts nepārsniedz 5 miljonus eiro.
Projektus iespējams iesniegt atbilstoši 4 prioritārajām tēmām: enerģētikas pārkārtošana, pilsētu nabadzības novēršana (fokuss uz degradētajām pilsētu teritorijām), migrantu un bēgļu iekļaušana, kā arī darba vietas un prasmes vietējā ekonomikā.
Projektiem jādemonstrē radoši, vēl nebijuši, eksperimentāli, ilgtspējīgi risinājumi pilsētu izaicinājumu pārvarēšanai. To izstrādei un īstenošanai ir jānotiek partnerībā ar ieinteresētajām pusēm, iesaistot gan publisko un privāto sektoru, gan sabiedrību. Projektā testētajiem risinājumiem jārada zināšanas, ko var pārņemt savā praksē citas Eiropas Savienības pilsētas.
Lai skaidrotu iniciatīvu un palīdzētu sagatavot kvalitatīvus projektu pieteikumus, EK 2016. gada janvārī un februārī organizē vairākus informatīvos seminārus. Viens no tiem notiks Rīgā 20. janvārī. Lai tajā piedalītos, lūgums līdz 14. janvārim pieteikt savu dalību, reģistrējoties http://www.uia-initiative.eu/en/riga-applicant-seminar.
Detalizētāka informācija par šo iniciatīvu, projektu sagatavošanu un informatīvajiem semināriem pieejama tīmekļa vietnē: http://www.uia-initiative.eu/ Turpat atrodama arī projektu pieteikuma veidlapa un saistītie dokumenti, tajā skaitā darba uzdevums un UIA vadlīnijas.
Papildus informācijai:
Projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds, nepārsniedzot 80% no attiecināmajām izmaksām.
Projektā paredzētā attiecināmās izmaksas ir personāls, birojs un administrācija, ceļošana un viesnīcas, ārējās zināšanas un pakalpojumi, aprīkojums infrastruktūra un būvniecības darbi.
Projektu īstenošanas termiņš – 3 gadi.
Informācijas avots: www.varam.gov.lv


2016. gada konkurss Latvijas filmu demonstrēšanas, marketinga un nozares profesionāļu tālākizglītības atbalstam

Nacionālais kino centrs (NKC) 25.01.2016. izsludina 2016. gada konkursu ar pieejamo finansējumu EUR 120 000 apmērā Latvijas filmu demonstrēšanas, marketinga un nozares profesionāļu tālākizglītības atbalstam.
Konkursa mērķis ir veicināt Latvijas filmu atpazīstamību Latvijā un ārvalstīs, kā arī nozares profesionāļu izaugsmi un konkurētspēju, atbalstot sekojošus projektus, kas īstenojami gada laikā no to iesniegšanas konkursā:
1) jaunāko Latvijas filmu marketinga aktivitātes profesionālai filmu demonstrēšanai (DCP formātā) kino izrādīšanas vietās visā Latvijā, par katru filmu iesniedzot atsevišķu projektu;
2) jaunāko Latvijas filmu sistemātiska un regulāra demonstrēšana, nodrošinot šo filmu ģeogrāfiski vienmērīgu izplatīšanu filmu programmās (ne mazāk kā 3 filmas) Latvijā un/vai tās diasporā;
3) Latvijas filmu, kas atlasītas konkursa kārtībā, marketinga aktivitātes to dalībai nozīmīgos starptautiskos filmu mākslas pasākumos;
4) Latvijas filmu projektu, kas atlasīti konkursa kārtībā, marketinga aktivitātes to dalībai ES kultūras atbalsta programmas “Radošā Eiropa” audiovizuālās jomas apakšprogrammas (turpmāk – MEDIA) atbalstītajos filmu projektu tirgos ārvalstīs;
5) Latvijas filmu nozares profesionāļu dalība MEDIA atbalstītajos tālākizglītības kursos un semināros ārvalstīs;
6) tālākizglītības kursu un semināru rīkošana Latvijas filmu nozares profesionāļiem Latvijā.
Jaunākās Latvijas filmas šī konkursa izpratnē ir Latvijas filmas, kuru nacionālās pirmizrādes nav notikušas pirms 2016. gada 1. janvāra un kuru izplatīšana tiek plānota 2016. un 2017. gadā.
Projektu iesniegšanas termiņš ir atvērts līdz 2016. gada 30. novembra plkst. 12:00 visiem projektu veidiem, izņemot nolikuma 3.2. punktā minētos projektus (jaunāko Latvijas filmu sistemātiska un regulāra demonstrēšana), kuri iesniedzami laika posmā no 2016. gada 2. maija līdz 31. maijam plkst. 12:00.
Projektu izvērtēšana notiek reizi mēnesī pēc 1. datuma. Projekti, kas iesniegti pēc attiecīgā mēneša 1. datuma, tiek izvērtēti nākamajā mēnesī pēc 1. datuma.
Ar konkursa nolikumu var iepazīties NKC mājas lapā www.nkc.gov.lv, kā arī NKC birojā, Rīgā, Peitavas ielā 10, tālrunis 67358878.
Informācijas avots: http://nkc.gov.lv/finansejums/izsludinati-konkursi/

 

 


Jaunumi, 01.02.2016.

Izsludināts EUREKA programmas projektu konkurss

2016. gada 27. janvārī, pamatojoties uz Ministru kabineta 2015. gada 26. maija noteikumiem Nr. 258 “Valsts atbalsta piešķiršanas kārtība projektu īstenošanai EUREKA programmas ietvaros”, ir izsludināts EUREKA programmas projektu konkurss. Tā mērķis ir komercsabiedrību un zinātnisko institūciju starptautiskās sadarbības veicināšana, lai izstrādātu un ieviestu inovatīvus, konkurētspējīgus produktus, tehnoloģijas vai pakalpojumus.

Plānots, ka konkursa ietvaros tiks atbalstīti 5 līdz 6 EUREKA programmas projekti.


Konkursa nolikums: 

·        Projekta maksimālais īstenošanas laiks – 36 mēneši.

·        Finansējums projekta Latvijas dalībniekam – līdz 60 000 eiro gadā.


Projekta Latvijas dalībnieki:

·        viens vai vairāki Latvijas Republikas Uzņēmumu Komercreģistrā reģistrēti sīkie (mikro), mazie, vidējie vai lielie komersanti;

·        un/vai viena, vai vairākas zinātniskās institūcijas, kas reģistrētas zinātnisko institūciju reģistrā.


Projekta iesniegšanas nosacījumi:

Pretendents projekta pieteikumu ( ) un citus konkursa nolikumā minētos projekta dokumentus ( ) iesniedz papīra formā Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) lietvedībā (Vaļņu iela 1, Rīga, 5. stāvs) vai nosūtot pa pastu (Valsts izglītības attīstības aģentūra, Vaļņu iela 1, Rīga, LV-1050, Latvija), vai arī elektroniski (DOC, XLS vai PDF datņu formātā, ievērojot konkursa termiņu), nosūtot uz e-pasta adresi: info@viaa.gov.lv. Nosūtot projekta iesniegumu pa pastu, pasta zīmogs var būt reģistrēts līdz 2016. gada 31. marta plkst. 24.00. 

Projekta pieteikuma iesniegšanas termiņš ir 2016. gada 31. marts (plkst. 17.00). 

 

Pieejamas Lietuvas valsts stipendijas studijām, pētniecībai un vasaras kursiem

Lietuvas Republikas Izglītības apmaiņas atbalsta fonds piedāvā stipendijas studijām un pētniecībai Lietuvas augstskolās un dalībai lietuviešu valodas un kultūras vasaras kursos. Pieteikumu iesniegšanas termiņš – 2016. gada 1. aprīlis.

Pieteikties var tikai Latvijas augstskolu studenti (izņemot pēdējā kursa studentus), pētnieki un mācībspēki.

Iespēja pieteikties atbalstam zivsaimniecībā

Projekti un investīcijas

Lauku atbalsta dienests izsludina projektu iesniegumu pieņemšanu atbalsta pasākumiem "Produktīvi ieguldījumi akvakultūrā", "Zvejas un akvakultūras produktu apstrāde" un "Uzglabāšanas atbalsts". Otrās kārtas projektu iesniegumu pieņemšana minētajos pasākumos notiks no 2016.gada 1.marta līdz 2016.gada 1.aprīlim.

Pasākumā "Produktīvi ieguldījumi akvakultūrā" pieejamais publiskais finansējums ir 8 miljoni eiro. Pasākuma mērķis ir akvakultūras uzņēmumu konkurētspējas un dzīvotspējas palielināšana. Pasākumā atbalstu piešķir pretendentiem, kuru investīcijas projektā ir saistītas ar karpu, foreļu, zandartu, ālantu, sterletu, līdaku, līņu, samu, storu un vēžu audzēšanu. Atbalstu par citām akvakultūras dzīvnieku sugām piešķir saskaņā ar pretendenta iesniegtu neatkarīgu tirgus pētījumu, kuru veikusi zinātniska institūcija. Atbalstu var saņemt komersanti un zemnieku vai zvejnieku saimniecības.

Pasākumā "Zvejas un akvakultūras produktu apstrāde" pieejamais publiskais finansējums ir 8 miljoni eiro. Pasākuma mērķis ir sekmēt ieguldījumus zvejas un akvakultūras produktu apstrādes sektorā. Atbalsta pretendenti var būt zvejas produktu apstrādes uzņēmumi, fiziskas vai juridiskas personas, kas mājas apstākļos apstrādā zvejas produktus, un esoši komersanti, kas veido jaunu zvejas produktu apstrādes uzņēmumu, vai jaundibināti komersanti, kas veido jaunu zvejas produktu apstrādes uzņēmumu. Precīzāka informācija par prasībām pretendentiem ir lasāma LAD mājaslapā.

Ir pieejams atbalsts arī pasākumā "Uzglabāšanas atbalsts". Šim pasākumam pieejamais publiskais finansējums ir 300 000 eiro.

Plašāka informācija par atbalsta pasākumiem, pretendentiem, projektu iesnieguma veidlapas un cita noderīga informācija ir pieejama LAD mājaslapā www.lad.gov.lv.

Projektu iesniegumi jāiesniedz LAD reģionālo lauksaimniecības pārvalžu klientu apkalpošanas daļās vai LAD klientu apkalpošanas daļā Rīgā, Republikas laukumā 2, 2.stāvā (tālr. 67095000, 67027693).

Projekta iesniegumu elektroniska dokumenta formā, parakstītu ar elektronisko parakstu un apliecinātu ar laika zīmogu Elektronisko dokumentu likumā noteiktajā kārtībā, var iesniegt arī lad@lad.gov.lv

Specifiskais atbalsta mērķis 4.2.2.: Atbilstoši pašvaldības integrētajām attīstības programmām sekmēt energoefektivitātes paaugstināšanu un AER izmantošanu pašvaldību ēkās

Plānotais ERAF* finansējums:

31 393 658  EUR

Finansējuma saņēmēji:

Pašvaldības, pašvaldību iestādes, pašvaldību kapitālsabiedrības

Atbalstāmās darbības:

Atbilstoši pašvaldību integrētās attīstības programmām:

•  pašvaldību ēku renovācija un rekonstrukcija energoefektivitātes paaugstināšanai

•  ēku energosertifikācija

•  būvdarbi energoefektivitātes palielināšanai (norobežojošo konstrukciju siltināšana, ēkas inženiersistēmu rekonstrukcija, rekuperācijas, enerģijas kontroles un vadības iekārtu uzstādīšana, tai skaitā viedie skaitītāji un venilācijas sistēmas)

•  atjaunojamo energoresursu izmantošana ēkās, ja tiek sasniegti īpaši augsti energoefektivitātātes rādītāji un šādu iekārtu uzstādīšana ir ekonomiski pamatota, t.sk. pasākumi lokālo siltumavotu energoefektivitātes paaugstināšanai un atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanai

Sasniedzamais rezultāts:

•  Vidējais siltumenerģijas patēriņš apkurei, kWh/m2/gadā – 120 (patēriņš 2012.gadā – 150)

•  Primārās enerģijas patēriņa samazinājums publiskajās ēkās – 19,47 GWh/gadā

•  No atjaunojamiem energoresursiem ražotā papildjauda – 1,2 MW

Projektu atlases laiks:

no 2016.gada I ceturkšņa

Ministru kabineta noteikumu un projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju projekti:

Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 4.2.2. specifiskā atbalsta mērķa „Atbilstoši pašvaldības integrētajām attīstības programmām sekmēt energoefektivitātes paaugstināšanu un AER izmantošanu pašvaldību ēkās”” un 4.2.2. specifiskā atbalsta mērķa projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju projekts

*Eiropas Reģionālās attīstības fonds

APRAKSTS:

Publisko ēku un citu nedzīvojamo ēku sektors ietver būtisku potenciālu enerģijas un izmaksu ietaupījumam un atjaunojamās enerģijas izmantošanai. Atbilstoši pašvaldības integrētajiem attīstības plāniem SAM 4.2.2. ietvaros plānotas investīcijas pašvaldību ēku renovācijā energoefektivitātes paaugstināšanai, kā arī lokālo siltumavotu rekonstrukcijā, tai skaitā veicot pielāgošanu atjaunojamo energoresursu izmantošanai. Investīcijas veicinās primārās enerģijas patēriņa samazinājumu, samazinot arī pašvaldību izdevumus par siltumapgādi. Situācijā, kad demogrāfijas prognozes liecina par negatīvu tendenci, pašvaldību izdevumu samazināšana ir būtisks priekšnosacījums reģionālās izaugsmes veicināšanai, vienlaikus atbrīvojot pašvaldību līdzekļus, kurus iespējams novirzīt sociālekonomisko jautājumu risināšanai.
Lai nodrošinātu atbalsta sniegšanu tikai tādai infrastruktūrai, par kuras turpmāko pielietojumu ir skaidrs attīstības programmās nostiprināts redzējums, specifiskā atbalsta mērķa ietvaros īpaši tiks vērtēta projektu ilgtspēja.

 

Specifiskais atbalsta mērķis 5.6.2.: Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām

Plānotais ERAF finansējums*:

264 623 652  EUR

Finansējuma saņēmēji:

Pašvaldības – nacionālās nozīmes attīstības centri (t.sk. Rīga), reģionālās nozīmes attīstības centri, Latgales plānošanas reģiona attīstības programmas pielikumā noteikto teritoriju pašvaldības

Atbalstāmās darbības:

Atbalsts investīcijām rūpniecisko teritoriju un citu uzņēmējdarbībai plānoto vai izmantoto degradēto teritoriju atjaunošanā, kas tiks pielāgotas jaunu uzņēmumu izvietošanai tajās, vai esošo paplašināšanai, lai sekmētu nodarbinātību un ekonomisko aktivitāti pašvaldībās saskaņā ar pašvaldības attīstības programmā noteikto, tai skaitā novadu teritorijās ārpus attīstības centriem

Sasniedzamais rezultāts:

•  Strādājošo skaits privātajā sektorā 2023.gadā – 446,3-475,1 tūkst. (skaits 2011.gadā – 429,9 tūkst.)
•  Atjaunotas degradētās teritorijas 622 hektāru platībā, kas pielāgotas jaunu vai esošo komersantu izvietošanai

Projektu atlases laiks:

Indikatīvi no 2016.gada I ceturkšņa

Ministru kabineta noteikumu un projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji:

2015.gada 13.oktobra Ministru kabineta noteikumi Nr. 593 “Noteikumi par darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 3.3.1. specifiskā atbalsta mērķa „Palielināt privāto investīciju apjomu reģionos, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai atbilstoši pašvaldību attīstības programmās noteiktajai teritoriju ekonomiskajai specializācijai un balstoties uz vietējo uzņēmēju vajadzībām” īstenošanu””

Dokumentu arhīvs

Komersanta apliecinājums par interesi [.docx]

   

* Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums un piešķirtais virssaistību apjoms


APRAKSTS:

Tā kā Latvijā pilsētās koncentrējas lielākā daļa valsts iedzīvotāju, saimnieciskās darbības aktivitāte un publiskie pakalpojumi, t.sk. augstākās izglītības iestādes, tad, plānojot to attīstību, īpašu uzmanību nepieciešams pievērst vides kvalitātes aspektam. Pašvaldību attīstības programmās noteiktajiem prioritārajiem publiskās infrastruktūras investīciju projektiem, kas veicinātu pilsētvides revitalizāciju un atbalstītu labiekārtošanas darbus bijušajās rūpnieciskajās teritorijās un citās degradētajās teritorijās - vietās vai pilsētas daļās, kas līdzšinējā laikā ir izmantota, apbūvēta, vai plānota uzņēmējdarbības aktivitātēm, bet kurās šobrīd uzņēmējdarbības aktivitātes un nodarbinātība nav apmierinošā līmenī. Šīs teritorijas vai tajās esošie objekti ir pilnībā vai daļēji pamesti vai nolaisti un nereti arī piesārņoti.
Saskaņā ar VARAM 2013.gadā veikto analīzi tika konstatēts, ka Latvijā pašlaik ir 5826 ha degradētās teritoriju platības, kuru attīstību pašvaldības novērtēja kā perspektīvu. No 5826 ha degradētajām platībām tiek plānots revitalizēt 891 ha jeb 14,1% degradēto teritoriju. Rezultātā tiks veikti ieguldījumi bijušo rūpniecisko teritoriju un citu degradēto teritoriju sakārtošanā un novērsti vides piesārņojuma riski vai likvidēti esošie piesārņojumi, vienlaikus veicinot teritoriju pieejamību uzņēmējdarbībai un palielinot strādājošo skaitu uzņēmumos, kuru ražošanas vai pakalpojuma sniegšanas vieta ir nacionālas un reģionālās nozīmes attīstības centri. Projektu rezultātā tiks nodrošināta videi draudzīga un uz vides ilgtspējas veicinoša teritoriāla izaugsme un jaunu darbavietu radīšana, revitalizējot pilsētvidi un reģenerējot degradētās teritorijas, ņemot vērā. Sakārtotās degradētās teritorijas tiks pielāgotas jaunu uzņēmumu izvietošanai tajās vai esošo paplašināšanai, lai sekmētu nodarbinātību un ekonomisko aktivitāti pašvaldībās.

  


Jaunumi, 25.01.2016.

Plānots otrais projektu konkurss INTERREG Baltijas jūras reģiona programmas ietvaros


Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020.gadam (turpmāk – programma) ietvaros 2016.gada 1.martā plānots izsludināt 2.projektu konkursu.

Programmas mērķis ir stiprināt integrētu teritoriālo attīstību un sadarbību, lai padarītu Baltijas jūras reģionu inovatīvāku, vieglāk pieejamu un ilgtspējīgāku.

Pieteikties atbalstam varēs valsts budžeta iestādes, no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātās publiskās personas un to izveidotās iestādes, pašvaldības un to izveidotās iestādes, biedrības un nodibinājumi, uzņēmumi no astoņām Eiropas Savienības valstīm (Latvijas, Dānijas, Igaunijas, Somijas, Lietuvas, Polijas, Zviedrijas un atsevišķiem Vācijas apgabaliem), kā arī Norvēģijas.

Projekta partnerībā jāiesaista vismaz trīs partneri no trim dažādām programmas teritorijas valstīm.

Projektu partneri, pēc konkursa izsludināšanas 2016.gada 1.martā, aicināti iesniegt aizpildītu projekta idejas veidlapu programmas Vadošajai iestādei/Kopīgajam sekretariātam līdz 2016.gada 12.maijam. Projekta idejas veidlapu izvērtējums sagaidāms 2016.gada septembrī. Tās projektu idejas, kas tiks uzaicinātas aizpildīt pilnu projekta veidlapu, plānots izvērtēt līdz 2017.gada maijam.

Ņemot vērā, ka programmas valoda ir angļu valoda, projektu pieteikumi iesniedzami angļu valodā.

Plašāka informācija par programmas 2.kārtas konkursa nosacījumiem būs pieejama pilnajā konkursa paziņojumā.

Informācija par programmu un cita noderīga informācija atrodama Programmas interneta vietnē (informācija angļu valodā). Īsa informācija par programmu pieejama arī latviešu valodā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas interneta vietnē.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija īsteno Nacionālās atbildīgā iestādes funkcijas, kas nodrošina Eiropas Strukturālo un investīciju fondu mērķa „Eiropas teritoriālā sadarbība” programmas, tai skaitā Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020.gadam koordināciju Latvijā.

Jautājumu gadījumā, lūdzu, sazināties ar programmas Vadošās iestādes/Kopīgā sekretariāta pārstāvjiem, tālr.: +371 6735 735 7368, e-pasts: info@eu.baltic.net

Informācijas avots: Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un Interreg Baltijas jūras reģiona programmas kopīgais sekretariāts

Plānots izsludināt INTERREG EUROPE programmas 2014.-2020.gadam otro konkursu


INTERREG EUROPE ir Eiropas teritoriālās sadarbības programma, kuras mērķis ir uzlabot reģionālās attīstības politiku un ar to saistīto programmu ieviešanu, sekmējot pieredzes un ideju apmaiņu, kā arī politikas apguvi programmas dalībnieku starpā.

Programmas finansējuma saņēmēji ir valsts budžeta iestādes, no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskās personas un to izveidotās iestādes, pašvaldības un to izveidotas iestādes, biedrības un nodibinājumi. Privātais sektors var piedalīties projektos ar savu finansējumu.

Projektu pieteikumu plānotais iesniegšanas termiņš - no 2016.gada 5.aprīļa līdz 13.maijam.

Informācija par programmu pieejama šeit. 

Programmas projektiem pieejamais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 2014.-2020.gada plānošanas periodā ir 322 500 000 EUR.


Avots: Starpreģionu sadarbības programmas INTERREG EUROPE kopējais sekretariāts


Jaunumi, 18.01.2016.


VARAM aicina novadu pašvaldības iesniegt projektu idejas ieguldījumiem uzņēmējdarbībai nozīmīgā infrastruktūrā

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk - VARAM) aicina novadu pašvaldības līdz 2016. gada 16. februārim (ieskaitot) iesniegt projektu idejas Eiropas Savienības fondu finansējumam ar mērķi veikt ieguldījumus uzņēmējdarbībai nepieciešamās publiskās infrastruktūras un industriālo pieslēgumu izveidei. Šādu projektu īstenošanas rezultātā ilgtermiņā pašvaldībās tiks piesaistītas komersantu investīcijas un radītas papildu darbavietas privātajā sektorā, palielinot ekonomisko aktivitāti un nodarbinātību reģionos.

Šajā atlases kārtā* līdz 2018. gadam pieejamais Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums ir 34,92 milj. eiro. Uz Eiropas Savienības fondu finansējumu var pretendēt Latvijas novadu pašvaldības (89 novadi), to izveidotas iestādes un pašvaldību kapitālsabiedrības, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi. Vienas novada pašvaldības ietvaros iesniedzamo projektu ideju konceptu skaits nevar būt lielāks par trīs un to kopējais ERAF finansējums nevar pārsniegt 3 milj. eiro.

„Jau tagad varam paredzēt, ka potenciālo projektu iesniedzēju loks būs plašs. Tādēļ, lai taupītu pašvaldību administratīvos resursus, VARAM organizēs projektu ideju konceptu priekšatlasi. Izvēlēsimies projektus, kuri dos lielāku ieguldījumu ekonomiskās aktivitātes veicināšanā un darbavietu radīšanā reģionos. Labākie projektu ideju koncepti tiks saskaņoti VARAM izveidotajā Reģionālās attīstības koordinācijas padomē un būvdarbus plānotajos objektos varēs veikt jau 2016. gada būvniecības sezonā,” informēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards.

VARAM aicina komersantus interesēties pašvaldībās par publiskās infrastruktūras atbalstu savas komercdarbības attīstībai. Investīcijas paredzētas maza mēroga uzņēmējdarbības atbalsta publiskās infrastruktūras attīstībai un pieejamības veicināšanai, pašvaldību attīstības programmās noteiktajās ar komercdarbību saistītajās teritorijās, tās attīstot, izveidojot nepieciešamos industriālos pieslēgumus un sagatavojot komercdarbībai nepieciešamās industriālās ēkas un pievedceļus.

Ar projektu priekšatlases dokumentāciju (projekta idejas koncepta priekšatlases veidlapu, projektu ideju konceptu priekšatlases vērtēšanas kritērijiem un to piemērošanas metodiku) var iepazīties VARAM mājas lapā - /lat/fondi/kohez/2014_2020/?doc=18635.

Sagatavotos projektu ideju konceptus pašvaldībām jāiesniedz VARAM līdz 2016. gada 16. februārim (ieskaitot) vienā no šādiem veidiem:

1) personīgi VARAM Rīgā, Peldu ielā 25, darbdienās no plkst.8:30 līdz plkst.17:00;

2) nosūtot ierakstītā vēstulē pa pastu VARAM, Peldu ielā 25, Rīgā, LV-1494;

3) noformētu elektroniskā dokumenta veidā, nosūtot uz elektroniskā pasta adresi: pasts@varam.gov.lv.

*Projektu priekšatlase norisinās Eiropas Savienības fondu specifiskā atbalsta mērķa Nr. 3.3.1. “Palielināt privāto investīciju apjomu reģionos, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai atbilstoši pašvaldību attīstības programmās noteiktajai teritoriju ekonomiskajai specializācijai un balstoties uz vietējo uzņēmēju vajadzībām” trešās projektu iesniegumu atlases kārtas “Ieguldījumi uzņēmējdarbībai nozīmīgā infrastruktūrā pašvaldībās, kuras nav nacionālas vai reģionālas nozīmes attīstības centru pašvaldība” ietvaros.

Papildus informācija: 
Reģionālās attīstības koordinācijas padomē piedalās ne tikai ministriju amatpersonas, bet arī Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas, Reģionālo attīstības centru apvienības, katra plānošanas reģiona, Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvji.

Līdz 4.februārim var pieteikties atbalstam lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstībai


Lauku atbalsta dienests (LAD) izsludina projektu iesniegumu pieņemšanu pasākuma „Ieguldījumi materiālajos aktīvos” apakšpasākumos:

  • “Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās”;
  • „Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē”;
  • „Atbalsts ieguldījumiem lauksaimniecības un mežsaimniecības infrastruktūras attīstībā”.

Projektu iesniegumu pieņemšana pasākumos notiks no 2016.gada 4.janvāra līdz 2016.gada 4.februārim.

Apakšpasākuma “Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās” pieejamais publiskais finansējums ir lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām – EUR 4 500 000 , bet lauku saimniecībām - EUR 65 943 771. Mērķis ir atbalstīt lauku saimniecības, lai uzlabotu to ekonomiskās darbības rādītājus un konkurētspēju, kā arī veicināt kooperācijas attīstību, nodrošinot dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un atbalstot pret klimata pārmaiņām noturīgu ekonomiku.

Apakšpasākuma ietvaros tiks atbalstītas šādas aktivitātes:

  • investīcijas tādu jaunu iekārtu, tehnikas, aprīkojuma, informācijas tehnoloģiju un programmu nodrošinājuma iegādei un uzstādīšanai, kas paredzētas nepārstrādāto lauksaimniecības produktu ražošanai, un ar to saistītai iepakošanai un pirmapstrādei, kā arī ilggadīgo augļkopības kultūraugu (izņemot zemenes) stādu iegādei, stādījumu balstu sistēmu, žogu, žogu balstu iegādei, uzstādīšanai un stādījumu ierīkošanai;
  • nepārstrādāto lauksaimniecības produktu ražošanai, ar to saistītai iepakošanai un pirmapstrādei paredzētu jaunu būvju būvniecībai, esošo būvju pārbūvei, būvju ierīkošanai, būvju novietošanai, būvju atjaunošanai, ja būves tiek tehniski vai funkcionāli uzlabotas.

Atbalsta pretendents var būt lauku saimniecība (juridiska vai fiziska persona), fiziska persona vai atbilstīga lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība, ievērojot noteiktas prasības.

Sīkāk par atbalstāmajām aktivitātēm, prasībām pretendentiem, finansējuma sadalījumu un citu aktuālo informāciju var lasīt Dienesta mājaslapā izvēlnē “Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās”.

Apakšpasākuma „Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē” kārtā pieejamais publiskais finansējums ir EUR 16197836. Mērķis ir paaugstināt lauksaimniecības produktu pārstrādes efektivitāti un palielināt produktu pievienoto vērtību, veicinot konkurētspējīgas kooperācijas attīstību un ilgtspējīgas lauksaimnieciskās ražošanas attīstību un inovāciju ieviešanu uzņēmumos.

Apakšpasākuma ietvaros tiks atbalstītas šādas aktivitātes:

  • investīcijas tādu jaunu iekārtu, tehnikas, aprīkojuma, informācijas tehnoloģiju un programmnodrošinājuma iegādei un uzstādīšanai, kas paredzēts lauksaimniecības produktu pārstrādei, un ar to saistītai iepakošanai un pirmapstrādei;
  • pamatojoties uz līgumiem ar trešajām personām, kas atbildīgas par darbu veikšanu,– lauksaimniecības produktu pārstrādei, ar to saistītai iepakošanai un pirmapstrādei paredzētu jaunu būvju būvniecībai un esošo būvju pārbūvei, būvju ierīkošanai, būvju novietošanai, būvju atjaunošanai, ja būves tiek tehniski vai funkcionāli uzlabotas.

Atbalsta pretendents var būt juridiska persona (tai skaitā kooperatīvā sabiedrība), kas lauksaimniecības produktu pārstrādes uzņēmumā nodarbojas ar lauksaimniecības produktu pārstrādi, juridiska persona, kas plāno uzsākt lauksaimniecības produktu pārstrādi vai juridiska persona, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu pārstrādi mājas apstākļos.

Sīkāk par atbalstāmajām aktivitātēm, prasībām pretendentiem, finansējuma sadalījumu un citu aktuālo informāciju var lasīt Dienesta mājaslapā izvēlnē „Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē”.

Apakšpasākuma “Atbalsts ieguldījumiem lauksaimniecības un mežsaimniecības infrastruktūras attīstībā” pieejamais publiskais finansējums fiziskām personām, juridiskām personām, lauku saimniecībām un pašvaldībām EUR 10 519 239, bet valsts nozīmes meliorācijas sistēmu apsaimniekotājiem vai tiesiskajiem valdītājiem - EUR 36 596 500. Mērķis ir uzlabot infrastruktūru, kas attiecas uz lauksaimniecības attīstību, meža ražības paaugstināšanu, audzes veselības un kokmateriālu kvalitātes uzlabošanu, saglabājot un uzlabojot meža ilgtermiņa ieguldījumu globālajā oglekļa apritē, uzturot bioloģisko daudzveidību un nodrošinot klimata pārmaiņu mazināšanu, kā arī lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares konkurētspējas paaugstināšanu.

Atbalstāmās aktivitātes:

  • meliorācijas sistēmu pārbūve un atjaunošana, tai skaitā pārbūvētajam vai atjaunotajam meliorācijas objektam piegulošo ceļu pārbūve vai atjaunošana (bez seguma);
  • laukumu būvniecība vai pārbūve pie ražošanas objektiem un ražošanas objektu pievadceļu būvniecība un pārbūve (bez cietā seguma);
  • pārbūvētajam vai atjaunotajam meliorācijas objektam piegulošo ceļu un ražošanas objektu pievadceļu izveidošana ar betona plākšņu klājumu lauksaimniecībā izmantojamu augsto sūnu purvā vai izstrādātā kūdras purvā.

Sīkāk par atbalstāmajām aktivitātēm, prasībām pretendentiem, finansējuma sadalījumu un citu aktuālo informāciju var lasīt Dienesta mājaslapā izvēlnē “Atbalsts ieguldījumiem lauksaimniecības un mežsaimniecības infrastruktūras attīstībā”.

Projekti tiks īstenoti Eiropas Savienības Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un Lauku attīstības programmas (LAP) ietvaros 2014.-2020. gada plānošanas periodā.

Projektu iesniegumi jāiesniedz izmantojot LAD elektroniskās pieteikšanās sistēmu vai ievērojot Elektronisko dokumentu likumu, vai personīgi LAD reģionālajās lauksaimniecības pārvaldēs vai LAD Centrālajā aparātā Zemkopības ministrijas Klientu apkalpošanas centrā, Rīgā, Republikas laukumā 2, 2.stāva foajē.

Plašāku informāciju par pasākumu un pieteikšanās nosacījumiem var iegūt, zvanot LAD Klientu apkalpošanas daļai pa tālruni 67095000.

Izsludināts Nordplus programmas projektu konkurss


Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) aicina izglītības iestādes un organizācijas, kas darbojas izglītības jomā, līdz 1. martam iesniegt pieteikumus Nordplus Jauniešu, Pieaugušo, Augstākās izglītības, Horizontālajā un Ziemeļvalstu valodu programmās. Nordplus piedāvā īstenot studentu, skolēnu un pasniedzēju mobilitātes, kā arī dažādas sadarbības tīklu un projektu aktivitātes izglītībā starp Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm. 

Jauniešu programma paredzēta pirmsskolas izglītības iestādēm, sākumskolām un vidusskolām. Tā sniedz iespēju īstenot skolēnu klašu braucienus pie saviem vienaudžiem, skolēnu prakses, skolotāju apmaiņu un citas aktivitātes, kas uzlabo izglītības kvalitāti, attīsta starpkultūru dialogu, kā arī veicina Ziemeļvalstu un Baltijas valstu valodu apguvi.

Augstākās izglītības programma atbalsta Ziemeļu un Baltijas reģiona augstākās izglītības iestāžu pieredzes apmaiņu, inovatīvu ideju kopīgu radīšanu un pārņemšanu. Programma paredz arī sadarbības veidošanu ar darba devējiem, vairāku augstskolu kopīgu studiju programmu attīstīšanu, kā arī individuālās studentu un pasniedzēju mobilitātes projektus.

Pieaugušo izglītības programmā iespējams attīstīt sadarbību starp pieaugušo izglītības iestādēm un ieviest jauninājumus pieaugušo izglītības kvalitātes uzlabošanai, stiprināt to pamata kompetences, veidot ciešāku saiti starp pieaugušo izglītību un darba dzīvi.

Horizontālā programma ir starpnozaru programma, kas nodrošina jaunas un paplašinātas sadarbības iespējas mūžizglītībā, atbalstot tādas aktivitātes kā semināri, konferences, inovatīvi kursi u.tml.

OtraNordpluspiedāvātāstarpnozaru programma irZiemeļvalstu valodu programma, kas veicina Ziemeļvalstu valodu apguvi bērniem, jauniešiem, pieaugušajiem, kā arī atbalsta šo valodu mācību materiālu, metožu un stratēģiju izstrādi visu līmeņu izglītības sistēmās. Šī programma veicina arī starpvalstu un starpnozaru sadarbību Ziemeļvalstu valodu apguvē.

Kopējais Nordplus budžets 2016. gadam ir aptuveni 9,1 miljons eiro. Programmā piedalās Baltijas valstis un Ziemeļvalstis: Dānija, Somija, Islande, Norvēģija, Zviedrija, Lietuva, Igaunija un Latvija. Nordplus projekti veicina starpkultūru sadarbību, uzlabo un ievieš jauninājumus Ziemeļvalstu un Baltijas valstu izglītības sistēmās.

Vairāk par projektu konkursu, katras programmas mērķiem, projektu īstenotāju pieredzi un līdzfinansējuma apjomu iespējams uzzināt VIAA mājaslapā vai Nordplus oficiālajā vietnē internetā www.nordplusonline.org.

Jautājumu gadījumā aicinām sazināties ar VIAA Starptautiskās sadarbības programmu nodaļas Vecāko projektu vadītāju Lieni Gailīti, Tālr. 67785424, e-pasts: liene.gailite@viaa.gov.lv vai nordplus@viaa.gov.lv.

 

Izsludināti projektu konkursi Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmā "Kultūra"


Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programma „Kultūra” atbalsta profesionālu mākslinieku un kultūras darbinieku radošos braucienus, mākslinieku rezidences un ilgtermiņa un īstermiņa sadarbības tīklu izveidi. Tās mērķis ir izveidot pamatu inovatīvai, dinamiskai Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mākslas un kultūras dzīvei. Šo programmu kopīgi finansē Ziemeļvalstis un Baltijas valstis, un to administrē Ziemeļvalstu Kultūras punkts Somijā.

No 2016.gada 4.janvāra mobilitātes programmā „Kultūra” ir atvērta pieteikšanās divos moduļos:

1) atbalsts radošiem braucieniem: 
pieteikumus var iesniegt profesionāli mākslinieki un citu radošo profesiju pārstāvji visās mākslas un kultūras jomās, lai dotos radošā braucienā uz kādu no Baltijas valstīm vai Ziemeļvalstīm (brauciena ilgums 1-10 dienas). Finansiālais atbalsts paredzēts ceļa un uzturēšanās izmaksu segšanai. Braucieniem var pieteikties arī nelielas grupas (līdz 6 personām), ja visi grupas dalībnieki dodas uz vienu un to pašu vietu, vienā un tajā pašā laikā. Pieteikšanās termiņš līdz 2016.gada 3.februārim. 
Plašāka informācija

2) atbalsts mākslinieku rezidencēm: 
finansiālais atbalsts paredzēts mākslinieku rezidenču centriem Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs, lai tie varētu uzņemt profesionālus māksliniekus un kultūras darbiniekus no citām šī reģiona valstīm. Tiek segtas ceļa, uzturēšanās un citas tieši ar mākslinieka uzņemšanu saistītās izmaksas. 
Pieteikšanās termiņš līdz 2016.gada 1.februārim. 
Plašāka informācija

Pieteikšanās Ziemeļvalstu Kultūras punkta mājaslapā: 
www.kulturkontaktnord.org

 


Jaunumi, 11.01.2016.

Pilsētu pašvaldībām izsludināts pirmais projektu konkurss Eiropas Komisijas iniciatīvā Urban Innovative Actions


Informēju, ka ir izsludināts pirmais projektu konkurss Eiropas Komisijas iniciatīvas – Urban Innovative Actions (UIA) –  ietvaros. Šī ir unikāla iespēja pilsētu pašvaldībām piesaistīt papildus finansējumu ārpus ESIF fondu pieejamām dalībvalstu aploksnēm.

Finansējumam var pieteikties: 1) pilsētas pašvaldība, kurā ir vismaz 50 000 iedzīvotāju; 2) pilsētu pašvaldību asociācija vai grupa (var būt arī pārrobežu asociācija vai grupa), kuras kopējais iedzīvotāju skaits ir vismaz 50 000 iedzīvotāju. Projektu iesniegšanas termiņš – 2016. gada 31. marts plkst. 14.00 (pēc Centrālās Eiropas laika).

Kopējais finansējums iniciatīvai ir ~372 miljoni eiro, pirmajā projektu atlases kārtā – 80 miljoni eiro, bet viena projekta maksimālais atbalsts ir 5 miljoni eiro. Projektu līdzfinansē ERAF, nepārsniedzot 80% no attiecināmajām izmaksām.

Tiek gaidīti projekti par 4 tēmām: enerģētikas pārkārtošana (energy transition), pilsētu nabadzības novēršana (fokuss uz degradētajām pilsētu teritorijām), migrantu un bēgļu iekļaušana, darbvietas un prasmes vietējā ekonomikā. Projektiem jādemonstrē radoši, novatoriski (vēl nebijuši), eksperimentāli, ilgtspējīgi risinājumi pilsētu izaicinājumu pārvarēšanai. Projektu izstrādei un īstenošanai ir jānotiek partnerībā ar ieinteresētajām pusēm (iesaistot publisko un privāto sektoru un sabiedrību). Projektā testētajiem risinājumiem jārada zināšanas, ko savā praksē var pārņemt citas ES pilsētas.

2016. gada janvārī un februārī EK organizēs 4 informatīvus seminārus, lai skaidrotu iniciatīvu un palīdzētu sagatavot kvalitatīvus projektus. Pirmais seminārs plānots Briselē 13. janvārī. Viens no semināriem plānots arī Rīgā – 3. februārī.

Detalizētāku informāciju par iniciatīvu, iespējamiem atbalsta pretendentiem, projektu sagatavošanu un informatīvajiem semināriem var atrast šajā mājaslapā: http://www.uia-initiative.eu/. Turpat atrodama arī projektu pieteikuma veidlapa un saistītie dokumenti (t.sk. darba uzdevums, UIA vadlīnijas).

Zaļo tehnoloģiju inkubatora pirmsinkubācijas un inkubācijas pakalpojumu saņēmējiem pieejams papildu finansējumu

Norvēģijas finanšu instrumenta 2009.-2014. gada perioda programmas "Inovācijas "zaļās" ražošanas jomā" atbalstītajām aktivitātēm ir izveidojies finansējuma ietaupījums, tāpēc Ekonomikas ministrija rosina pārdalīt finansējumu starp programmas aktivitātēm.

Ministrija izstrādājusi un saskaņošanai nodevusi grozījumus Norvēģijas finanšu instrumenta programmas "Inovācijas "zaļās" ražošanas jomā" īstenošanas kārtībā, kas pirmsinkubācijas un inkubācijas pakalpojumu saņēmējiem palielina pieejamo finansējumu 1 090 000 EUR apmērā, no kura 70% ir paredzēti pirmsinkubācijas pakalpojumu sniegšanai. Tāpat plānots pagarināt Programmas īstenošanas termiņu līdz 2017. gada 31. decembrim.

Programmas atbalstītās kārtas ir noslēgušās un šobrīd norit 15 atklāta projektu konkursa projektu īstenošana un 24 neliela apjoma grantu shēmas projektu īstenošana. Tāpat notiek arī iepriekš noteiktā projekta – Zaļo tehnoloģiju inkubators - īstenošana, kas nodrošina pirmsinkubācijas un inkubācijas pakalpojumus.

Biznesa ideju autori uz inkubācijas pakalpojumu saņemšanu pieteikties nevar, jo šie pakalpojumi tiek sniegti vienlaicīgi ar neliela apjoma grantu shēmas projektu īstenošanu. Tomēr līdz ar grozījumu spēkā stāšanās brīdi, Zaļo Tehnoloģiju inkubators izsludinās 6. kārtas uzsaukums, uz kuru biznesa ideju autori varēs iesniegt biznesa idejas pieteikumu, aizpildot anketu Zaļo Tehnoloģiju inkubatora tīmekļa vietnē www.giic.lv/atbalsts/anketa, un pretendēt uz atbalstu no EUR 5 000 līdz EUR 10 000.

Pirmsinkubācijas fonda mērķis ir veicināt jaunu komercdarbības aktivitāšu uzsākšanu, sniedzot atbalstu fiziskām personām un komersantiem inovatīvu biznesa ideju izstrādei un sākotnējai pārbaudei Norvēģijas finanšu instrumenta 2009.-2014. gada perioda programmas "Inovācijas "zaļās" ražošanas jomā" atbalstītajās jomās, lai veicinātu komercdarbības pieaugumu. Pirmsinkubācijas pakalpojumus sniedz SIA "Green Industry Innovation Center", kas rīko pirmsinkubācijas biznesa ideju atlases kārtu uzsaukumus.

Kopš programmas īstenošanas uzsākšanas, interese par pirmsinkubācijas pakalpojumiem ir liela.Laika posmā no 2014. gada jūlija līdz 2015. gada oktobrim ir bijuši 5 pirmsinkubācijas biznesa ideju uzsaukumi un ir iesniegtas 379 biznesa idejas, no kurām 81 ir atbalstītas. Turklāt vidēji 50% no apstiprinātajiem projektu iesniegumiem ir saņēmuši pirmsinkubācijas pakalpojumus, kas liecina par pozitīvu pirmsinkubācijas pakalpojumu ietekmi uz tālāko biznesa ideju attīstīšanos.

Detalizēti ar saskaņošanai nodotajiem grozījumiem Ministru kabineta 2013. gada 2. aprīļa noteikumos Nr.181 "Norvēģijas finanšu instrumenta programmas "Inovācijas "zaļās" ražošanas jomā" īstenošanas kārtība" var iepazīties Ministru kabineta tīmekļa vietnē.

Jaunu produktu izstrādei kompetenču centros būs pieejami 65 miljoni eiro

Ministru kabinets 5. janvāra sēdē apstiprināja Ekonomikas ministrijas izstrādāto jauno ES fondu programmu kompetenču centru darbības atbalstam. Kompetences centru atbalsta programmas mērķis ir komersantu konkurētspējas paaugstināšana, veicinot pētniecības un rūpniecības sektoru sadarbību rūpniecisko pētījumu, jaunu produktu un tehnoloģiju attīstības projektu īstenošanā līdz 2021. gadam.

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola norāda: “Šī ir būtiskākā programma jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei astoņās tautsaimniecībai svarīgās nozarēs. Līdz šim, sadarbojoties uzņēmējiem un zinātniekiem, kompetences centros radīti  vairāk kā 180 jauni produkti, sākot no medicīnā un pārtikā izmantojamu aktīvu vielu izpētes, līdz trīsdimensiju ekrāniem, radiācijas  monitoriem, elektromotoru kontrolieriem un mašīntulkotājiem.”

2007.-2013. gada plānošanas periodā kompetences centru programmā atbalstu saņēma 180 uzņēmumu. Daudzi no tiem jau guvuši starptautisku ievērību. Piemēram, automašīna, kas izmantoja “Drive eO” elektromotora tehnoloģiju, guvusi uzvaru prestižajās Paikspīkas sacensībās. SIA „Baltic Scientific Instruments” izstrādāto, savukārt pārnēsājamo analizatoru jau izmanto ANO Starptautiskā Atomenerģijas aģentūrā, savukārt SIA “EUROLCDS” izstrādājis unikālu Volumetriskā 3 dimensiju monitora prototipu, kas neprasa lietotājam lietot speciālās brilles, ne arī citus palīglīdzekļus.

Jaunās programmas kopējais finansējums ir 65 125 000 eiro, t.sk. Eiropas Reģionālās attīstības fonda un privātais līdzfinansējums. Atbalsts tiks sniegts kompetences centriem rūpniecisko pētījumu, eksperimentālo izstrādņu, tehnoloģiski ekonomisko priekšizpēšu veikšanai un kompetences centru vadības izmaksām.

Vienam kompetences centram maksimāli pieejamais finansējuma apjoms ir 3 206 250 euro.Projektu īstenošana atbalsta programmas ietvaros varēs notikt līdz 2021. gada 31. decembrim. Konkursu plānots sludināt 2016. gada martā. Pieteikties varēs kompetences centri, kuri apvieno vismaz piecus komersantus, ir saņēmuši atbalsta vēstuli no nozares asociācijas un ir sagatavojuši kompetences centra attīstības stratēģiju. Stratēģijā ir jāapraksta kompetences centra pārstāvētās jomas attīstības tendences Latvijā un pasaulē, sadarbība ar zinātniskajiem institūtiem un augstskolām, plānotie rezultāti, risku izvērtējums u.c.

Kompetenču centru projektu atlase notiks atklāta projektu iesniegumu atlases konkursa veidā, atbalstot vismaz vienu kompetences centru katrā no astoņām Viedās specializācijas jomām:

  • inovatīvi risinājumi mežsaimniecībai un kokapstrādē;
  • inovatīvi risinājumi lauksaimniecībai un pārtikas ražošanai;
  • biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, biofarmācija un biotehnoloģijas;
  • viedie materiāli;
  • modernas ražošanas tehnoloģijas un inženiersistēmas;
  • aparātbūve (elektronika);
  • informācijas un komunikāciju tehnoloģijas;
  • viedā enerģētika.

Detalizēti ar apstiprināto Ministru kabineta noteikumu projektu „Darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 1.2.1.specifiskā atbalsta mērķa „Palielināt privātā sektora investīcijas P&A” 1.2.1.1.pasākuma „Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei kompetences centru ietvaros” pirmās, otrās un ceturtās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi” var iepazīties Ministru kabineta tīmekļa vietnē

 

Izsludināts konkurss Erasmus+ politikas iniciatīvu eksperimentēšanas projektiem izglītības, mācību un jaunatnes jomā

Eiropas Komisija (EK) 2015. gada 15. decembrī izsludinājusi konkursu Eiropas Savienības Erasmus+ programmas 3. pamatdarbības centralizētajā aktivitātē – atbalsts politikas reformām: politikas inovācijas iniciatīvas – Eiropas politikas eksperimentēšanas projekti izglītības, mācību un jaunatnes jomā, ko vada augsta līmeņa valsts pārvaldes iestādes.

Aktivitāti centralizēti administrē EK izpildaģentūra EACEA.

Uzaicinājuma iesniegt projektu priekšlikumus vispārīgais mērķis ir veicināt izglītības un mācību sistēmu, kā arī jaunatnes politikas efektivitātes un lietderīguma uzlabošanu, apkopojot un izvērtējot pierādījumus par inovatīvu politikas pasākumu sistēmisko ietekmi. Uzaicinājums nosaka atbilstošo valstu augsta līmeņa valsts pārvaldes iestāžu iesaistīšanos, un rūpīgu un plaši atzītu tādu novērtēšanas metožu izmantošanu, kuras pamatotas ar laukizmēģinājumiem (eksperimentiem).

Šī uzaicinājuma prasība attiecībā uz minimālo projekta partnerības sastāvu ir: četras struktūras, kas pārstāv trīs Erasmus+ programmas valstis. Laukizmēģinājumiem jānotiek vismaz trīs atbilstošās valstīs, kuru ministrijas (vai deleģētās struktūras) ir iesaistītas projektā. Priekšlikumus ir tiesīgas iesniegt tikai juridiskās personas, kas atbilst konkursa nosacījumiem.

Projektu priekšlikumu iesniegšana un izvērtēšana notiks divos posmos: iepriekšējo priekšlikumu un pilno priekšlikumu posms.

Kopējais budžets, kas pieejams projektu līdzfinansēšanai saskaņā ar šo EK uzaicinājumu ir 14 milj. eiro. Tā sadalījums starp darbības jomām ir šāds:

·       Izglītība un mācības - 12 milj. eiro;

·       Jaunatne - 2 milj. eiro.

Viena projekta maksimālais Eiropas Savienības (ES) finansējums var būt 2 000 000 eiro.

ES finansiālais atbalsts nedrīkst pārsniegt 75 % no kopējām attiecināmajām izmaksām.

·       Detalizēta informācija par aktivitāti ir pieejama EK izpildaģentūras EACEA mājaslapā.

·       Izsludinātā 2016. gada konkursa dokumentācija, pieteikuma veidlapa, pievienojamie dokumenti, pieteikuma sagatavošanas vadlīnijas u.c. noderīga informācija pieejama šeit: www.eacea.ec.europa.eu/erasmus-plus.

Pieteikuma pakete jāiesniedz tiešsaistē (on-line) EACEA, izmantojot attiecīgo e-veidlapu (https://eacea.ec.europa.eu/documents/eforms_en), kura ir pilnībā aizpildīta un kurai pievienoti visi attiecīgie pielikumi un apliecinošie dokumenti. Pieteikuma veidlapas, kas neietver visu nepieciešamo informāciju un kas nav iesniegtas tiešsaistē pirms noteiktā termiņa beigām, netiks izskatītas.

Iesniegšanas termiņi:

·       iepriekšējie priekšlikumi: 2016. gada 14. aprīlis (plkst. 12.00 pēc Centrāleiropas laika) (visi pretendenti, kuri iesnieguši iepriekšējos priekšlikumus, saņems iepriekšējas atlases rezultātus un iepriekšējā priekšlikuma novērtējuma kopsavilkumu);

·       pilnie priekšlikumi: 2016. gada 13. oktobris (plkst. 12.00 pēc Centrāleiropas laika).

Apstiprināts projekts ir jāuzsāk laikposmā no 2017. gada 1. janvāra līdz 28. februārim. Projekts ir jāīsteno 24–36 mēnešu laikā.

Informatīvs seminārs augsta līmeņa valsts pārvaldes iestāžu pārstāvjiem notiks Briselē, 2016. gada 27. janvārī.

E-pasts saziņai: EACEA-Policy-Support@ec.europa.eu 


Jaunumi, 4.01.2016.


Publicētas pieteikuma formas 1.marta projektu uzsaukumiem ES programmā „Eiropa pilsoņiem”


Izsludināti 2016.gada 1.marta projektu konkursi ES programmā "Eiropa pilsoņiem". Pašvaldības un tām padotās iestādes, kā arī nevalstiskās organizācijas tiek aicinātas iesniegt projekta pieteikumus ES programmā „Eiropa pilsoņiem”.

ES programmas „Eiropa pilsoņiem” (2014-2020) mērķis ir tuvināt Eiropu tās iedzīvotājiem, stiprināt piemiņu un palielināt sabiedriskās līdzdalības iespējas ES, nodrošinot vietējā, reģionālā un dalībvalstu līmenī atklātākas debates par ES jautājumiem. Programma veicinās pilsoniskās sabiedrības organizāciju iespēju palielināšanos, lai to biedrus un plašāku sabiedrību iesaistītu ES demokrātiskajā dzīvē. 

 

Plašāka informācija par 2016.gada 1.marta uzsaukums:

 
1.darbība „Eiropas vēstures piemiņas pasākumi” (European Remembrance) 

Projektu iesniegšanas termiņš: 1.marts 
Projektu aktivitāšu uzsākšana: No 01.08.2016. līdz 31.01.2017. 
Projekta iesniegšanas kārtība un dokumentācija 
ŠEIT 

 

2.darbība „Demokrātiskā iesaistīšanās un sabiedriskā līdzdalība” (Democratic engagement and civic participation)


2.1.apakšpasākums „Pašvaldību sadraudzība” (Town Twinning) 

Projektu iesniegšanas termiņš 1.kārtā: 1.marts 
1.kārtas projektu aktivitāšu realizēšana: No 01.07.2016. līdz 31.03.2017. 
Projekta iesniegšanas kārtība un dokumentācija ŠEIT 

2.2.apakšpasākums „Pašvaldību tīklojumi” (Networks of Towns) 

Projektu iesniegšanas termiņš 1.kārtā: 1.marts 
1.kārtas projektu aktivitāšu uzsākšana: No 01.07.2016. līdz 31.12.2016. 
Projekta iesniegšanas kārtība un dokumentācija 
ŠEIT 

2.3.apakšpasākums „Pilsoniskās sabiedrības projekti” (Civil Society Projects) 

Projektu iesniegšanas termiņš: 1.marts 
Projekta aktivitāšu uzsākšana: No 01.08.2016. līdz 31.01.2017. 
Projekta iesniegšanas kārtība un dokumentācija 
ŠEIT 

Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūra (EACEA) ir publicējusi ikgadējās prioritātes programmas turpmākajiem darbības gadiem. Iepazīties ar prioritātēm var gan EACEA mājas lapā, gan lasot atsevišķu un detalizētāku dokumentu ŠEIT

Instrukcija pieteikuma aizpildīšanai angļu valodā EACEA mājas lapā ŠEIT 
 („Europe for Citizens” slejā, kolonnā „User Guides”) 

Prezentācija PIC koda iegūšanai ŠEIT 

Video kā iegūt PIC kodu (No Erasmus+: Jaunatne darbībā programmas) ŠEIT 

Tehnisku problēmu gadījumā ar pieteikuma veidlapu var sazināties ar ES programmas “Eiropa pilsoņiem” informācijas punktu Latvijā vai pa tiešo Izpildaģentūras e-pastu: eacea-helpdeskec.europa.eu (tel. +32 229 90705) 

http://eacea.ec.europa.eu/documents/eforms_en (Helpdesk service)

Notikumu kalendārs

Klikšķini uz datuma

Aktuālie notikumi nedēļai

Laika ziņas