Pirmdiena, 26. augusts
Šodien sveicam: Natālija, Tālija, Broņislavs, Broņislava

Pētera Korsaka fotoizstāde “Personības manā ceļā” būs skatām Talsu novada muzejā

27-05-2019

Fotomākslinieks un foto vēsturnieks Pēteris Korsaks (1937) ir lielākā autoritāte Latvijas fotogrāfijas vēsturē. Sava darba mūža 40 gadus viņš veltījis latviešu fotogrāfijas vēstures izpētei un dara to arī šobrīd.

Talsu novada muzejā līdz 14. jūlijam būs apskatāma mākslinieka 80. jubilejas foto izstāde “Personības manā dzīves ceļā”.

Aicinām uz tikšanos ar foto vēsturnieku 4. jūnijā plkst. 18:00, kad būs arī iespēja noskatīties videofilmu “Jel balsi paceliet, kas palikuši dzīvi” - par fotomākslinieka dzimtu un tās likteņgaitām.

Pēteris Korsaks savas  80. jubilejas foto izstādi “Personības manā dzīves ceļā”  veltījis saviem laikabiedriem. Tie ir dokumentāli stāsti par cilvēkiem, kas ar savu radošo darbu ir labi pazīstami Latvijā un aiz tās robežām: Andrejs Eglītis, Jānis Stradiņš, Gunārs Birkerts, Aleksandrs Pelēcis, Vaira Vīķe-Freiberga, arī Valters Caps. Pēteris Korsaks foto mirklī fiksējis dzejnieces Elzas Ķezberes atkal sastapšanos pēc 50 gadiem ar savu vīru,  Latvijas armijas virsnieku, deportētu uz Sibīriju no Litenes. Tādu stāstu ir daudz.

Pēteris Korsaks ir viens no Latvijas Fotogrāfijas  muzeja izveidotājiem, autors muzeja  pastāvīgajai  ekspozīcijai „Fotogrāfijas attīstība Latvijā. 1839 – 1940”. Pateicoties  savai darbībai fotomākslā un fotogrāfijas vēstures pētniecībā, Latvijas kultūrvēsture ir ieguvusi  izcilas un paliekošas laika liecības. Pēteris Korsaks ir iniciators un līdzautors līdz šim vienīgajai Latvijas foto vēsturei veltītai grāmatai “Latvijas fotomāksla. Vēsture un mūsdienas” (1985), viņš no aizmirstības “izcēlis” Viesītes fotogrāfu Mārtiņu Bucleru un atdevis viņam pienākošos vietu kā latviešu fotogrāfijas pamatlicējam. Savus atradumus ar līdz šim nezināmiem faktiem par latviešu fotogrāfiem un viņu darbību pirmskara Latvijas lauku novados Pēteris Korsaks regulāri publicējis Latvijas laikrakstos un žurnālos. Tas tik ļoti piesaistīja lasītāju interesi, ka cilvēki paši sākuši sūtīti fotogrāfijas ar komentāriem. Rīgas kinostudijā pēc Pētera Korsaka ierosinājuma tapušas divas dokumentālās filmas par fotogrāfijas vēsturi – “Putniņa izlidošana” (1979) un “Spoguļa dziļums” (1980), to režisors bija Aivars Freimanis.

Šobrīd foto pētnieks pievērsies tēmai par represijās cietušajiem fotogrāfiem un kara reportieriem. Pētera Korsaka iegūtie un apzinātie materiāli par unikālu personību Latvijas un pasaules vēsturē, cēsinieku, kara reportieri Jāni Džonu Doredu bija pamats izstādei Cēsu muzejā ( 2011 ). Daudzu gadu garumā Pēteris Korsaks pētījis pasaulē mazākās fotokameras VEF MINOX vēsturi, sameklējis izgudrotāju Valteru Capu, un tagad viņam ir iestrādes grāmatai par latviešu inženieru augsto sasniegumu, 1937. gadā radot pasaulē mazāko fotokameru.

Pēteris Korsaks ir Kultūras fonda Spīdolas fonda pirmais stipendiāts Latvijā (1988), Kultūrkapitāla fonda mūža stipendiāts, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks.

 

Guna Millersone, Talsu novada muzeja galvenā speciāliste mākslas jautājumos

Notikumu kalendārs

Klikšķini uz datuma

Aktuālie notikumi nedēļai

Laika ziņas

Vietnē tiek izmantotas sīkdatnes, lai mēs varētu jums piedāvāt labāku saturu. Izmantojot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Labi Uzzināt vairāk