Sestdiena, 1. novembris
Šodien sveicam: Ikars

Jautājumi un atbildes

 

1. Kas ir atkritumi?

Atkritumi ir jebkura viela vai priekšmets, no kura tā īpašnieks atbrīvojas, kad tas viņam vairs nav vajadzīgs. Viens Latvijas iedzīvotājs gadā rada 333 kg sadzīves atkritumu (Eurostat 2011. gada dati). Apmēram 70 % no sadzīves atkritumu tilpuma ir pārstrādājami, ja vien nonāk šķirošanas konteineros.

2. Kāpēc vajag šķirot atkritumus?

·         Atšķirojot izlietoto iepakojumu, vecās elektropreces, baterijas un citas pārstrādei derīgās lietas, mēs samazinām to atkritumu apjomu, kas nonāk izgāztuvēs.

·         Atkritumu šķirošana ir veids, kā varam taupīt dabas resursus, - no izlietotā iepakojuma, vecajām elektroprecēm, baterijām, riepām un citām nolietotām precēm iespējams atkārtoti ražot izejvielas jaunam iepakojumam vai citus produktus.

·         Ekonomiskais izdevīgums – jo vairāk atkritumu mājsaimniecībā tiks sašķirots, jo mazāk būs jāmaksā par atkritumu izvešanu.

 

3.      3. Ko nozīmē Zaļā punkta zīme uz iepakojuma?

                Zaļā punkta zīme apliecina preces ražotāja atbildību par tās iepakojuma tālāko likteni. Tas nozīmē, ka tiesības šādi marķēt preci iegūst uzņēmumi, kas gādā par savas produkcijas izlietotā iepakojuma savākšanu. Tas, vai uzņēmums izmanto savas tiesības un uz preces iepakojuma norāda Zaļā punkta preču zīmi, ir viņa paša ziņā.

                Katru gadu ar Zaļā punkta zīmi tiek marķēts vairāk kā 640 miljardi iepakojuma vienību un, pateicoties arvien pieaugošām patērētāju rūpēm par vides ilgtspējīgu attīstību, Zaļā punkta zīme kā apliecinājums iepakojuma savākšanas un pārstrādes sistēmai ir būtisks produkta konkurētspējas rādītājs.

 4. Cik kilogramu atkritumu gadā rodas Latvijas mājsaimniecībās?

Ir aprēķināts, ka nedēļas laikā viens Latvijas iedzīvotājs rada apmēram sešus kilogramus atkritumu, mēneša laikā apmēram 28 kg, bet gada laikā mēs katrs radām 333 kg atkritumu (Eurostat 2011. gada dati). Tiek lēsts, ka ik gadu Latvijā no jauna uzkrāja apmēram 600 - 700 tūkstoši tonnu sadzīves atkritumu.

 5. Vai Latvijā pārstrādā iepakojumu?

Jā, lielāko daļu Latvijā sašķirotā iepakojuma pārstrādā tepat Latvijā:

·         PET pudeles tiek pārstrādātas augstas kvalitātes PET pārslās rūpnīcā „PET Baltija” Jelgavā,

·         plastmasas plēves kausē un granulē „Nordic Plast” Olainē,

·         papīru, kartonu, sulu un piena kartona iepakojumu jaunos papīra izstrādājumos pārstrādā „Līgatnes papīrfabrika”.

Latvijā savāktā stikla pārstrāde notiek ārzemēs – galvenokārt Lietuvā un Ukrainā.

Apskati arī Latvijas Zaļā punkta sagatavotās īsfilmas par iepakojuma pārstrādi:

Plastmasas iepakojuma pārstrāde;

Stikla iepakojuma pārstrāde;

Papīra iepakojuma pārstrāde.

6.       Es labprāt šķirotu atkritumus, bet nekur tuvumā nav zaļā punkta atkritumu konteineri. Ar ko man jārunā, lai šādi konteineri tiktu uzstādīti arī pie mūsu daudzdzīvokļu mājas?

1)      ja atkritumu šķirošana Jūsu administratīvajā teritorijā (novadā, pilsētā) nav pieejama, vērsieties savā pašvaldībā. Atkritumu apsaimniekošanas likuma 9. pants nosaka, ka pašvaldību pienākums ir organizēt atkritumu dalītu vākšanu;

2)      ja atkritumu šķirošana Jūsu pašvaldībā ir uzsākta, bet šķirošanas konteineri uzstādīti jums neērtā vai nepieejamā vietā, vaicājiet sava nama apsaimniekotājam vai savas mājas atkritumu apsaimniekotājam par iespēju šķirošanas konteinerus uzstādīt Jūsu dzīvesvietas tuvumā

7.  Mūsu ģimene šķiro atkritumus un met tos tiem noteiktajā atkritumu konteinerā. Bet atkritumu savācējmašīna visus atkritumus (nešķirojot) samet vienā mašīnā. Kāda tad jēga šķirot?

Šai situācijai iespējami divi izskaidrojumi:
1) savācējmašīna nogādā visu šķirošanas konteineru saturu vienkopus uz šķirošanas līnijām, kur iepakojums tiek sašķirots pa to veidiem un krāsām (piemēram, atšķirotas baltās, zaļās un brūnās PET pudeles, kas nav jādara iedzīvotājiem). Svarīgākais, kas jāpatur prātā, – iedzīvotāju uzdevums ir atšķirot iepakojumu no sadzīves atkritumiem, tikai tad tas nezaudē kvalitāti un ir derīgs pārstrādei. Lai taupītu resursus, ir pilnībā pieļaujams, ka papīra un plastmasas šķirošanas konteineru saturs tiek izvests ar vienu atkritumu savācējmašīnu, jo iepakojuma kvalitāte no tā necieš. Atsevišķi ir jāizved stikla iepakojums, jo stikla lauskas var sabojāt citus iepakojuma materiālus.

Zaļā punkta pieredze rāda, ka visefektīvākā būtu sistēma, kurā iepakojums tiek šķirots divu veidu konteineros – vienā tiktu mestas stikla burkas un pudeles, bet otrā viss pārējais pārstrādei derīgais iepakojums. Tomēr katra pašvaldība izvēlas savu atkritumu šķirošanas sistēmu, atkarībā no tai pieejamiem resursiem un vietējās situācijas.

2)      izlietotajam iepakojam paredzētajos konteineros ir samests pārāk daudz sadzīves atkritumu, tāpēc sašķirotie materiāli vairs nav derīgi pārstrādei un tos nav izdevīgi atšķirot no pārējiem atkritumiem. Tādēļ savācējmašīna visu konteinera saturu samet pie sadzīves atkritumiem. Šajā situācijā ir svarīga arī iedzīvotāju loma un atbildība. Ja redzat, ka kāds atkritumu šķirošanas konteinerā met sadzīves atkritumus, aizrādiet, ka šādiem atkritumiem ir paredzēts cits konteiners.

8) Vai Zaļais punkts vāc tikai iepakojumu, uz kura ir Zaļā punkta zīme?

Zaļā punkta zīme uz produkta iepakojuma liecina, ka ražotājs ir iekļāvies Latvijas Zaļā punkta (LZP) sistēmā un uzticējis LZP savākt un nodot pārstrādei noteiktu daudzumu iepakojumu. Šķirojot iepakojumu, nav būtiski vai uz tā ir Zaļā punkta zīme, galvenais ir savākt un pārstrādāt valsts noteikto iepakojuma apjomu.

Daudzu sadzīves preču iepakojumus šobrīd Eiropā un Latvijā nepārstrādā, piemēram, čipsu pakas, jogurta trauciņus, kosmētikas tūbiņas. Lai izpildītu normatīvo aktu prasības, LZP šo iepakojumu vietā savāc vairāk kāda cita veida iepakojumu, kuru var pārstrādāt (piemēram, jogurta trauciņu vietā savāc vairāk plastmasas (PET) pudeles).

 

9) Kur var uzzināt pilsētā esošo atkritumu savākšanas (šķirošanas) konteineru atrašanās vietas?

Jaunāko informāciju par konteineru atrašanās vietu ir iespējams uzzināt no vietējā atkritumu apsaimniekotāja. Arī pašvaldībā būtu jābūt pieejamai informācijai par pilsētā izvietotajiem konteineriem. Atsevišķi atkritumu apsaimniekotāji šķirošanas konteineru adreses ir publicējuši savā mājaslapā.

 

10) Man mājās ir sakrājušās izlietotās baterijas. Esmu dzirdējis, ka ārā mest tās nedrīkst, bet, kur lai es tās lieku?

Pareizi! Izlietotās baterijas pieder pie videi kaitīgajiem atkritumiem, un tās nedrīkst izmest kopā ar sadzīves atkritumiem. Latvijas likumdošana paredz, ka tirgotājam, kurš tirgo baterijas, ir bez maksas jānodrošina izlietoto bateriju pieņemšana no patērētāja, tāpēc meklējiet izlietoto bateriju savākšanas konteinerus bateriju tirgošanas vietās.

Īpaši konteineri – kartona kastītes izlietotajām baterijām ir uzstādītas, piemēram, veikalos Maxima, Drogas, Rimi, Statoil degvielas uzpildes stacijās, kā arī sadzīves preču un elektropreču tirgošanas vietās. Latvijas Zaļā punkta sadarbības partneru pārziņā esošās bateriju savākšanas vietas varat noskaidrot atkritumu šķirošanas vietu kartē. http://www.zalais.lv/lv/iedzivotajiem/atkritumu-skirosanas-vietu-karte/

 

 

11) Kāpēc atkritumi neradīja problēmas pirms 100 gadiem, bet šodien rada?

Atkritumi neradīja problēmas, kamēr uz Zemes bija skaitliski maz iedzīvotāju (pašlaik pasaules iedzīvotāju skaits pārsniedz sešus miljardus, bet tikai pirms gadsimta tas nebija lielāks par diviem miljardiem), nepastāvēja izejvielu (naftas, gāzes) deficīts, bija mazāks vides piesārņojums, daudz brīvu platību, bet produktu iepakošanā un rūpniecībā izmantotie materiāli bija bioloģiski sadalošies vai inerti dabas produkti (koks, māls, vilna, lini, āda, utt.), kas, nonākot apkārtējā vidē, ar laiku sadalījās bez pēdām.

Šodien Zemes iedzīvotāju skaits pārsniedz 6 miljardus, neatjaunojamo dabas resursu (naftas, gāzes, akmeņogļu) krājumi nav neierobežoti, turklāt mūsu dzīvē plaši ienākuši sintētiskie materiāli (plastmasas, sintētiskās šķiedras, dažādas ķimikālijas, kompozītu materiāli un citi), kas dabā nav sastopami un vairumā gadījumu ir bioloģiski nesadalāmi. Šādiem materiāliem atkritumu veidā nonākot apkārtējā vidē, tā tiek piesārņota, jo daba nespēj tos asimilēt.

12) Kas ir PET?

PET ir termina "polietilēnteraftalāts" saīsinājums. PET ir plastmasas veids ar augstu izturību, kas saglabājas pie apkārtējās temperatūras svārstībām, kā arī mazu mitruma un gāzu caurlaidību. Visvairāk to izmanto minerālūdeņu, gāzēto atspirdzinošo dzērienu un eļļas pudeļu ražošanai. Tāpat no PET var ražot arī tekstilšķiedru un citus noderīgus produktus.

 

 

 

 

 

 

 

 

Notikumu kalendārs

Klikšķini uz datuma

Laika ziņas

Šobrīd:
-3º C
Rīt:
6.5º C