Piektdiena, 19. septembris
Šodien sveicam: Verners, Muntis

Eiropas pilsoņu gads

Konkursa „Eiropas gada pašvaldība 2013” Kurzemes komisija viesosies TalsosKonkursa „Eiropas gada pašvaldība 2013” Kurzemes komisija viesosies Talsos

12-08-2013

13. augustā Talsu novada pašvaldībā ieradīsies konkursa „Eiropas gada pašvaldība 2013” komisija piecu cilvēku sastāvā.

Turpinot labās tradīcijas, kuras Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) aizsāka rīkojot konkursu „Sakoptākais Latvijas pagasts”, šogad otro reizi apbalvos Eiropas gada pašvaldību. Katru gadu šī konkursa tēma mainās atbilstoši Eiropas gada tēmai. 2013.gads pasludināts par Eiropas Pilsoņa gadu.

Konkursa mērķis ir veicināt pašvaldību atbalstu iedzīvotāju integrācijai, kultūrai, veselīga dzīvesveida popularizēšanai, kā arī Eiropas Savienības vērtību popularizēšanai un sabiedrības iesaistei starptautiskā sadarbībā.

Pirmā kārta tiek organizēta sadarbībā ar Latvijas plānošanas reģioniem, kurai pieteikušās 30 pašvaldības, tostarp arī Talsu. Uz otro kārtu no katra reģiona vērtēšanas komisija izvirzīs trīs pašvaldības, kuras tiks vērtētas jau valsts mērogā. Rezultātā noskaidrosies balvas saņēmēji četrās nominācijās: „Pašvaldība kultūrai”; „Pašvaldība integrācijai un iekļaušanai”; „Pašvaldība veselībai”; „Pašvaldība Eiropas Savienības vērtību popularizēšanai”; kā arī galvenais uzvarētājs – „Eiropas Gada pašvaldība 2013”. Tāpat arī otrās kārtas vērtēšanas laikā pašvaldībās tiks meklēti Eiropas gada cilvēki.

Lai objektīvāk izvērtētu pirmajā kārtā pieteiktās Latvijas pašvaldības, Kurzemes plānošanas reģiona komisija 13. augustā iepazīsies ar Talsu novadu - pašvaldības sagatavoto prezentāciju, Eiropas projektu realizāciju Talsu pilsētā, ar „Dziedošo autobusu” apmeklēs Sauleskalna estrādi, pieturēs Amendas kapa vietā, vairāk uzzinot par Amendas svētkiem un Talsu saistību ar Eiropas himnas autoru Ludvigu van Bēthovenu, iepazīs Latvijā vienīgo katrai dalībvalstij stādītu koku birzi jeb Eiropas birzi Laucienes pagastā, kā arī apmeklēs Strazdes pagastu, iepazīstot darbīgu vietējo kopienu nozīmi Eiropas un vietējo kultūras vērtību saglabāšanā un attīstībā.

Konkursa rezultāti būs zināmi 18.oktobrī.

 

Marta Bumbiera,
sabiedrisko attiecību speciāliste


LĪDZ 1. JŪLIJAM PAGARINĀTS PIETEIKŠANĀS TERMIŅŠ KONKURSAM „EIROPAS GADA PAŠVALDĪBA 2013”

Uzklausot pašvaldību lūgumus un apzinoties saspringto darba gaitu pirms pašvaldību vēlēšanām un pēc tām, konkursam „Eiropas Gada pašvaldība 2013” pieteikšanās termiņš pagarināts līdz 1. jūlijam.
Lai pieteiktos konkursa pirmajai kārtai, pašvaldībām konkursa pieteikums jānosūta uz savu plānošanas reģionu.
Arī plānošanas reģioniem vērtēšanas termiņš tiek pagarināts līdz 14. augustam (rezultātu paziņošanas diena).
Plašāku informāciju skatiet šeit: http:// www.lps.lv/Eiropas_Gada_pasvaldiba/


Eiropas Pilsoņa gads (2013)  

Latvijas Pašvaldību savienība, Kultūras ministrija, Labklājības ministrija, Veselības ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā 2013.gadā izsludina un rīko konkursu “Eiropas Gada pašvaldība 2013”, nosakot Eiropas Gada pašvaldību 2013 un vēl četras nominācijas – „Pašvaldība kultūrai”, „Pašvaldība integrācijai un iekļaušanai”, „Pašvaldība veselībai”, „Pašvaldība Eiropas Savienības vērtību popularizēšanai”.  

Eiropas Pilsoņu gada vispārējais mērķis ir paaugstināt izpratni un zināšanas par tiesībām un pienākumiem, ko nodrošina Eiropas Savienības pilsonība, lai ļautu pilsoņiem pilnībā izmantot savas tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot dalībvalstu teritorijā. Šajā saistībā Eiropas Pilsoņu gads veicina arī Eiropas pilsoņu iespējas izmantot citas tiesības, ko sniedz Eiropas Savienības pilsonība. Viens no Eiropas Pilsoņu gada mērķiem ir veicināt debates par ietekmi un iespējām, ko dod Eiropas Savienības pilsoņu tiesības, lai sekmētu un stiprinātu Eiropas Savienības pilsoņu aktīvu pilsonisko un demokrātisko līdzdalību, jo īpaši pilsoniskos forumos par Savienības politiku un Eiropas Parlamenta vēlēšanās, tādējādi stiprinot sociālo kohēziju, kultūru daudzveidību, solidaritāti, sieviešu un vīriešu vienlīdzību, savstarpēju cieņu un kopējas Eiropas identitātes sajūtu starp Savienības pilsoņiem. 

1. Konkursa mērķis ir veicināt pašvaldību atbalstu iedzīvotāju integrācijai, kultūrai, veselīga dzīves veida popularizēšanai, kā arī Eiropas Savienības vērtību popularizēšanai un sabiedrības iesaistei starptautiskā sadarbībā. 

2. Konkursa dalībnieki

Konkursā aicinātas piedalīties visas pilsētu un novadu pašvaldības. Konkursā nevar piedalīties iepriekšējā gada konkursa uzvarētāji (Ventspils pilsētas pašvaldība un Gulbenes novada pašvaldība).

 

3. Konkursa norise, organizēšana un vērtēšana

Latvijas Pašvaldību savienība izsludina konkursu šī gada 1.martā.

Konkurss norit divās kārtās:

 

1.kārta – reģionu mērogā

Pašvaldības piesakās dalībai konkursā līdz šī gada 15.maijam katrā Latvijas plānošanas reģionā (Vidzemes, Zemgales, Kurzemes, Latgales un Rīgas reģionā), aizpildot un iesniedzot vienota parauga pieteikumu, sniedzot informāciju par pašvaldību un tās aktivitātēm (skat. 1.pielikumu – Pieteikuma anketa).

Katrs plānošanas reģions izveido plānošanas reģiona vērtēšanas komisiju un tās sastāvu apstiprina plānošanas reģiona attīstības padomes sēdē.

Katra plānošanas reģiona vērtēšanas komisija:

1)      vērtē pašvaldību pēc pašvaldību iesniegtās pieteikuma anketas un citiem kritērijiem;

2)      trīs no tām izvirza otrajai kārtai uz valsts mēroga konkursu;

3)      paziņo reģiona konkursa rezultātus konkursa vērtēšanas komisijai līdz šī gada 31.jūlijam.

2.kārta – valsts mērogā

Tiek izveidota konkursa vērtēšanas komisija.

Konkursa vērtēšanas komisija vērtē plānošanas reģionu vērtēšanas komisiju izvirzītās pašvaldības.

Konkursa vērtēšana notiek pēc vienotas metodikas, ko apstiprina konkursa vērtēšanas komisija.

Vērtē:

1)      pašvaldības iesniegto dokumentu atbilstību un kvalitāti nolikumā noteiktajiem kritērijiem (saskaņā ar pielikumu Nr. 2);

2)      pašvaldības sagatavoto prezentāciju (20 min.), kurā tiek norādīta informācija par pašvaldības darbību atbilstoši vērtēšanas kritērijiem;

3)      klātienē apmeklējot pašvaldības piedāvātās institūcijas un vietas, kas iespējami pilnīgāk raksturo pašvaldības aktivitātes.

 

Konkursa vērtēšanas komisija:

1)       vērtē plānošanas reģionu izvirzītās pašvaldības reģionu līmenī no 27.augusta līdz 26.septembrim:

Rīgas reģionā – 27.–29.augusts;

Latgalē – 3.–5.septembrim;

Vidzemē – 10.–12.septembrim;

Kurzemē– 17.–19.septembrim;

Zemgalē – 24.–26.septembrim.

2)      apkopo un paziņo rezultātus rīcības komitejai līdz 30.septembrim. 

4. Konkursa uzvarētāju apbalvošana 

Konkursa vērtēšanas komisijas priekšsēdētājs apstiprina vērtēšanas komisijas protokolu, kurā ir noteikts konkursa „Eiropas Gada pašvaldība 2013” uzvarētājs un pārējo četru nomināciju laureāti, un šis lēmums nav apstrīdams.

Konkursa noslēguma pasākumu rīko Latvijas Pašvaldību savienība 18.oktobrī. 

5.      Konkursa vērtēšanas komisija 

Priekšsēdētājs    Andris Jaunsleinis

Priekšsēdētāja vietnieks

Kultūras ministrijas valsts sekretārs     Guntis Puķītis

Komisijas locekļi:

Latvijas Pašvaldību savienība                                                          Olga Kokāne

Latvijas Pašvaldību savienība                                                           Mudīte Priede

Kultūras ministrija                                                                               Ēriks Ajausks

Kultūras ministrija                                                                              Ingrīda Vilkārse

Labklājības ministrija                                                                         Sanita Vasiļjeva

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija              Veronika Jurča

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija              Jānis Ilgavižs

Veselības ministrija                                                                            Solvita Kļaviņa

Izglītības un zinātnes ministrija                                                       Māra Katvare

Izglītības un zinātnes ministrija                                                      Agra Bērziņa

„Latvijas Avīze”                                                                                  Linda Rumka

Žurnāls “Logs”                                                                                   Gunta Klismeta

 

Atbildīgā sekretāre:

Latvijas Pašvaldību savienība                                                             Andra Miklucāne

Preses sekretāre:      

Latvijas Pašvaldību savienība                                                             Ilze Mutjanko

Konkursa vērtēšanas kritēriji

Nolikums


Pilsoniskā sabiedrība definē Eiropas Pilsoņu gada prioritātes

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja pēc A. Gobiņa ierosinājuma 23.-24. janvārī atklāja Eiropas Pilsoņu gadu, veidojot plašu EESK locekļu, pilsoniskās sabiedrības un citu partneru pasākumu pēc Open space tehnikas. Diskusijā paši dalībnieki veidoja savu pusotru dienu garo pasākuma darba kārtību, izvirzot priekšplānā tās tēmas, kas šobrīd pilsoniskai sabiedrībai ir nozīmīgākās. Pasākumā piedalījās vairāk nekā 150 dalībnieku, t.sk. no Latvijas.

Tēmu topa sešiniekā izvirzījās sekojošie jautājumi:

  • Pilsoniskās sabiedrības līdzdalības finansējums
  • Pilsoniskā izglītība
  • Pilsoniskās sabiedrības līdzdalība, loma un prasības veidojot jaunu ES līgumu (ja tāds taps)
  • Mana un mūsu Eiropa (diskusija par ES kopīgām vērtībām)
  • ES integrācijas nepilnību radītie izdevumi (Cost of Non-EU)
  • Jaunatnes bezdarba mazināšana ES

Pirmajā dienā notika diskusija par vairāk nekā 15 tēmām. Darba grupu rezultātu apkopojums angļu valodā pieejami te:  http://www.eesc.europa.eu/?i=portal.en.events-and-activities-youreurope2013-results

Pirmais fotografiju kopums par pasākumu atrodams te: http://www.eesc.europa.eu/?i=portal.en.photo-galleries.25860


Eiropas Komisija ierosina 2013. gadu pasludināt par „Eiropas pilsoņu gadu”

 

Eiropas Savienības pilsonība un ar to saistītās tiesības ir viens no ES galvenajiem pīlāriem. Atzīmējot divdesmito gadadienu, kopš saskaņā ar Māstrihtas līgumu 1993.gada 1.novembrī tika ieviesta Savienības pilsonība, Eiropas Komisija šodien ierosināja 2013. gadu pasludināt par „Eiropas pilsoņu gadu”.

Divdesmit gadus pēc Savienības pilsonības ieviešanas ir panākts konkrēts progress, kas tieši ietekmē miljoniem iedzīvotāju. Piemēram, šobrīd ceļošana uz ārzemēm ietver zemākas ceļojuma izmaksas, robežu šķērsošanu bez bažām, ceļojuma kompleksu garantijas, pieeju veselības aprūpes sistēmām un lētākus zvanus uz mājām. Šie ir tikai daži ar ES pilsonību saistīto priekšrocību piemēri. Komisijas mērķis ir panākt, ka tiek atcelti atlikušie šķēršļi, ar ko cilvēki saskaras, īstenojot savas tiesības ārzemēs.

„Brīva pārvietošanās ir visaugstāk vērtētās tiesības Eiropas Savienībā. Šīs tiesības ir sinonīms Savienības pilsonībai. Uzņēmumi un pilsoņi gūst lielas priekšrocības, jo ES nemitīgi atceļ iekšējos šķēršļus, kas ierobežo preču un pakalpojumu brīvu apriti un personu brīvu pārvietošanos. Es vēlos turpināt mūsu sasniegumus, lai visi ES pilsoņi varētu bez bažām ceļot, iepirkties, mācīties vai apmesties uz dzīvi citā ES dalībvalstī”, teica Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece un ES tieslietu un pilsonības lietu komisāre Viviāna Redinga. „Ja Eiropas iedzīvotāji nezina savas tiesības, viņi nevar tās efektīvi izmantot. Šobrīd 48 % eiropiešu uzskata, ka viņi nav pietiekami informēti par savām tiesībām. Eiropas pilsoņu gads mums palīdzēs izmainīt šo situāciju. Šī būs laba iespēja cilvēkiem atgādināt, ko Eiropas Savienība var darīt katra iedzīvotāja labā.”

Pamatinformācija

Pārvietošanās brīvība ir visaugstāk vērtētās tiesības, ko nodrošina ES pilsonība (skatīt paziņojumu presei Nr. 14/2011). Arvien vairāk eiropiešu izmanto šīs tiesības un dzīvo citā ES dalībvalstī. Piemēram, 2009. gadā apmēram 11,9 miljoni pilsoņu dzīvoja nevis savā, bet gan citā dalībvalstī; 2010. gadā šis rādītājs palielinājās, sasniedzot 12,3 miljonus (STAT/11/105). Pateicoties ES pilsonībai, kas papildina, nevis aizstāj valstu pilsonību, ES pilsoņi var izmantot dažādas tiesības visās ES dalībvalstīs, tostarp tiesības kā patērētājiem iegādāties preces un pakalpojumus citās dalībvalstīs un tiesības kā pilsoņiem iegūt izglītību, panākt profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, izmantot veselības aprūpes pakalpojumus, iegūt vai saglabāt sociālā nodrošinājuma tiesības vai tiesības balsot un kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās un dzīvesvietas dalībvalsts pašvaldību vēlēšanās.

Lai gan vairāk nekā trešā daļa (35 %) darba ņēmēju apsver iespēju strādāt citā dalībvalstī, gandrīz katrs piektais darba ņēmējs joprojām uzskata, ka pastāv pārāk daudz šķēršļu, lai šādu ieceri īstenotu. Vislielākais šķērslis pārrobežu darbam ir valodu barjeras un pastāvīgs informācijas trūkums. 2010. gadā veiktais pētījums liecina, ka daudzi cilvēki joprojām nejūtas pietiekami informēti par dažādām tiem pieejamām tiesībām: tikai 43 % iedzīvotāju izprot jēdziena „Eiropas Savienības pilsonis” nozīmi, un gandrīz puse Eiropas pilsoņu (48 %) norāda, ka viņi nav „pietiekami informēti” par savām tiesībām (skatīt pielikumu).

Turklāt 2010. gada ziņojums par ES pilsonību (skatīt IP/10/1390 un MEMO/10/525) liecina, ka joprojām pastāv daudz šķēršļu, kas cilvēkiem neļauj pārcelties uz ārvalstīm un attur viņus no šāda soļa. Šajā ziņojumā ir noteikti 25 konkrēti uzdevumi atlikušo šķēršļu novēršanai. Viens no šiem uzdevumiem ir „nostiprināt pilsoņu izpratni par viņu kā ES pilsoņu statusu, tiesībām un to nozīmi viņu ikdienas dzīvē, ierosinot pasludināt 2013. gadu par Eiropas pilsoņu gadu un organizējot šajā gadā īpašus pasākumus, kas veltīti ES pilsonībai un ar pilsonību saistītiem politikas jautājumiem”. Eiropas pilsoņu gadā tiks turpināta ziņojumā par ES pilsonību paustā iniciatīva. Komisija 2013. gadā publicēs rīcības plānu, lai novērstu atlikušos šķēršļus, kas iedzīvotājiem neļauj izmantot viņu Savienības pilsoņu tiesības.

Pasludinot 2013. gadu par Eiropas pilsoņu gadu, Eiropas Komisija pilda ziņojumā par ES pilsonību doto solījumu un sniedz atbildi uz Eiropas Parlamenta aicinājumu saistībā ar šo iniciatīvu.

Eiropas pilsoņu gada mērķis ir veicināt Savienības pilsoņu tiesības brīvi pārvietoties un uzturēties ES teritorijā, nodrošinot, ka viņi var netraucēti piekļūt informācijai par savām tiesībām. Konkrētāk, minētā pasākuma mērķis ir

-       palielināt pilsoņu izpratni par viņu tiesībām brīvi uzturēties Eiropas Savienības teritorijā;

-       palielināt pilsoņu izpratni par to, kā viņi var izmantot ES tiesības un politiku, un veicināt pilsoņu aktīvu līdzdalību Savienības politikas veidošanā;

-       veicināt debates par brīvas pārvietošanās tiesību ietekmi un potenciālu, jo īpaši par kohēzijas un cilvēku savstarpējās sapratnes stiprināšanu.

Lai atzīmētu Eiropas pilsoņu gadu, visā ES tiks rīkoti dažādi pasākumi, konferences un semināri Savienības, valstu, reģionālā un vietējā līmenī. Komisija plāno arī palielināt daudzvalodu interneta portālu Europe Direct un Your Europe pārredzamību, jo tie ir galvenie elementi vienas pieturas informācijas sistēmā, kas veltīta Savienības pilsoņu tiesībām, kā arī pastiprināt problēmu risināšanas instrumentu, piemēram, SOLVIT, lomu un pārredzamību, lai Savienības pilsoņi varētu efektīvāk izmantot un aizstāvēt savas tiesības.

Pasākumiem, kas 2013. gadā notiks saistībā ar Eiropas pilsoņu gadu, ir ierosināts budžets 1 miljona eiro apmērā.

Pieņemtais lēmums būs jāapstiprina Eiropas Parlamentam un Ministru padomei saskaņā ar „parasto likumdošanas procedūru” (koplēmuma procedūru). Komisija cer cieši sadarboties ar citām ES iestādēm, jo īpaši ar Eiropas Parlamentu, kā arī ar dalībvalstīm, lai nodrošinātu, ka šai iniciatīvai ir spēcīga un ilglaicīga ietekme.

 

Informāciju sagatavoja:

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā
Preses un informācijas nodaļa
Tel.: 67085425, 67085421
janis.krastins@ec.europa.eu
kaspars.kreics@ec.europa.eu


Tas. ES. jauniešu video konkursa "Labākā jauniešu organizācija" ietvaros par Eiropas pilsonību ---

http://tases.jimdo.com/konkurss-lab%C4%81k%C4%81-jaunie%C5%A1u-organiz%C4%81cija/

Notikumu kalendārs

Klikšķini uz datuma

Laika ziņas

Šobrīd:
8º C
Rīt:
14º C