Pirmdiena, 26. augusts
Šodien sveicam: Natālija, Tālija, Broņislavs, Broņislava

Sadarbība ar ārvalstu pašvaldībām

Saredz sadarbības iespējas Baltkrievijā

 

No 8. līdz 10. novembrim, Baltkrievijas pilsētās Oršā un Vitebskā, uzturējās Talsu novada pašvaldības un Talsu Komersantu kluba delegācija, lai piedalītos Starptautiskajā tūrisma seminārā, un iepazītos ar sadarbības iespējām uzņēmējdarbības jomā.

Ideja par došanos uz Baltkrievijas Republiku radās, pēc ielūguma saņemšanas no Latvijas Republikas konsulāta Vitebskā, piedalīties Latvijas kultūras dienās, kuru laikā notika arī Starptautiskais tūrisma seminārs.  Atgādinām, ka šī gada pavasarī arī Talsos viesojās Vitebskas reģiona pilsētas Oršas delegācija ar vēlmi meklēt sadarbības partnerus, un pēcāk arī Latvijas konsuls Vitebskas apgabalā Uģis Skuja. Tāpēc Talsu novada pašvaldības vadība izlēma doties atbildes vizītē, un vienoties par kopēju sadarbību dažādās jomās. Darba vizītē uz Baltkrieviju devās Talsu novada domes priekšsēdētāja 1. vietnieks Normunds Tropiņš, Talsu novada pašvaldības Kultūras, sporta un tūrisma centra vadītāja Linda Sūniņa, Tūrisma informācijas centra ceļojumu konsultante Bibija Millersone, kā arī Talsu Komersanta kluba biedri, SIA “VOKA” uzņēmēji Gedimins un Jānis Lubiņi.

Delegāciju vizītes laikā pavadīja konsuls Uģis Skuja ar dzīvesbiedri. Viesošanās laikā delegācija iepazinās ar Oršas un Vitebskas ekonomisko situāciju, uzņēmumiem, kā arī iepazinās ar kultūras, sporta un tūrisma nozarēm, un vienojās par dažādām sadarbības iespējām. Proti, saņemts ielūgums Talsu Krūmu mākslas grupai viesoties ar mākslas darbu izstādi Vitebskā 2017. gadā, tikties ar vietējiem māksliniekiem, veidot kopējus mākslas plenērus un izstādes gan Vitebskā, gan Talsos. Tāpat tika saņemts piedāvājums hokeja entuziastiem spēlēt draudzības turnīrā un pavadīt kopīgus treniņus jaunajā Oršas ledus arēnā, kas piedāvā 3500 skatītāju vietas, kā arī labus apstākļus sportistiem. Par šo piedāvājumu informēts Talsu ledus halles vadītājs Imants Ziediņš. Šobrīd notiek sarunas ar Oršas pilsētas priekšsēdētāja vietnieku Oļegu Smirnovski, lai plānotu tikšanos nākamajā gadā, jo Oršas pilsētas pašvaldības vadība labprāt piedalītos Eiropas projektā “Latvija, Lietuva, Baltkrievija” kā mūsu partneri, lai sadarbības iespēju ceļā, abas puses īstenotu idejas par nepieciešamajiem infrastruktūras objektiem savu pašvaldību teritorijās. Sarunās ar dažādu uzņēmumu vadītājiem tika saņemti piedāvājumi sadarbībai, ražošanā, viesnīcu biznesā un citās uzņēmējdarbības jomās. Nākamajā gadā plānots biznesa forums, kur tiks pārrunātas iespējas un piedāvājumi.

Kā atzina SIA “VOKA” mārketinga vadītājs Jānis Lubiņš: “Brauciens atstāja ļoti labu iespaidu par Baltkrieviju kā valsti, tās iedzīvotājiem un sadarbības iespējām. Iepazināmies ar lielākajiem pilsētas ražošanas uzņēmumiem, darba galdu ražošanas rūpnīcu, instrumentu ražošanas rūpnīcu un linu izstrādājumu rūpnīcu. Sarunas ir iesāktas, un saredzu potenciālu turpmākai sadarbībai uzņēmējdarbībā gan kā ar ražošanas partneriem, gan noieta tirgum. Turpināsim meklēt realizācijas iespējas arī savā nozarē – lauksaimniecības tehnikas tirgū, un ne tikai…”

Vizītes laikā abu pušu delegācijām bija iespēja apmainīties viedokļiem un dalīties pieredzē, rast jaunas idejas, ko īstenot savā dzīvesvietā. Talsu novada pašvaldības pārstāvjus ieinteresēja Oršas pašvaldības veidotā Oršas ābece, kas tiek dāvināta pilsētas bērniem, pirmsskolas izglītības iestādi beidzot, un, iespējams, ka ar laiku arī Talsu novada pašvaldības iestādes izveidos savu - Talsu novada ābeci.

Inga Priede
Bibija Millersone

.


Talsu draugu dienās – jaunas ieceres un sadarbības plāni

No 12. līdz 14. augustam, Dižmāras gadatirgus svētku laikā, tradicionāli norisinājās arī Talsu draugu dienas, kad ciemos tiek gaidīti pašvaldības sadarbības partneri no ārvalstīm. Piektdienas vakarā ar Lietuvas nacionālā koka – ozola iestādīšanu Eiropas birzī Laucienē, un brīvdabas koncertu Stendē tika atklātas Talsu draugu dienas, šoreiz – Prieņu (Lietuvas) zīmē.

Talsu novadā viesojās sadarbības partneri no Sederčepingas Zviedrijā, Alānijas Turcijā, Sāremas novada Igaunijā, Lejres Dānijā, Ščolkovas Krievijā, Latvijas vēstniecības Moldovā pārstāvji un, protams, plaša delegācija no Prieņu rajona Lietuvā. No Lietuvas ieradās, ne tikai oficiālā delegācija, bet arī amatierkolektīvi un muzeja darbinieki, lai iepazīstinātu svētku apmeklētājus ar lietuviešu kultūras tradīcijām un nacionālajiem ēdieniem. Apmeklētāji varēja priecāties par Prieņu rajona vidējās paaudzes tautisko deju kolektīva „Ringis” un Prieņu „Žiburis” ģimnāzijas vokālā ansambļa sniegumu, bet Prieņu nacionālā muzeja darbinieces apmeklētājus iepazīstinās ar vaska sveču liešanas mākslu, tautisko jostu aušanu un pankūku gatavošanas prasmēm.

Sestdien, 13. augustā, ārvalstu viesi piedalījās seminārā, lai pārrunātu turpmākās sadarbības iespējas un iepazīstos ar Latvijas Pašvaldības savienības sagatavoto informāciju par ES sniegtajām iespējām finanšu piesaistē dažādos projektu konkursos. Tāpat ar savas pašvaldības attīstības plāniem klātesošos iepazīstināja Prieņu rajona pašvaldības mēra padomniece Jurate Zailskienė, bet par attīstības tendencēm Lietuvā, prezentāciju sniedza Lietuvas Šilutes rajona pašvaldības eksperte Edita Sukyte. Tāpat viesi tika iepazīstināti ar notiekošo Talsu novada pašvaldībā.

Runājot par turpmākajiem sadarbības plāniem, ir skaidri zināms, ka turpināsies sadarbība izglītībā, sportā, kultūrā un uzņēmējdarbībā.  Talsu novada pārstāvji, projekta Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmā Valsts pārvaldes un pašvaldību darbiniekiem finansētā projekta “Labas prakses apmaiņa un kapacitātes celšana kultūras sektorā, tā izmantošana pilsētas konkurētspējas celšanai” ietvaros, jau augusta nogalē devās uz Lejri Dānijā, iepazīstināt iedzīvotājus ar latviešu kultūras un mākslas vērtībām, Talsu dienās, kas notika gan Lejres iestādēs, gan populārajā Leģendu zemē. Septembra nogalē, šī paša projekta ietvaros, ir plānota vizīte Sederčepinā Zviedrijā.

Savukārt no 26. līdz 28. augustam Talsos viesojās jaunie basketbolisti no Prieņiem Lietuvā, lai piedalītos Talsu novada sporta skolas rīkotajā basketbola turnīrā zēniem. Sadarbība turpināsies arī jauniešiem, tiekoties kopīgās izglītojošās un atpūtas nometnēs. Jūlija beigās jauniešu nometnē “MAN”, kas šoreiz notika Upesgrīvā, piedalījās dalībnieki no Prieņiem un Sāremas. No Alānijas pašvaldības Turcijā ir izteikts piedāvājums Talsu fotoklubam un Talsu televīzijai. Talsu fotokluba pārstāvji atkal varētu doties iemūžināt Alānijas skaistākās vietas, savukārt Talsu televīzija uzklausīt un atspoguļot latviešu stāstus par dzīvi Turcijā. Alānijas pārstāvji izteica ierosinājumu talseniekiem, nākamajā gadā piedalīties tūrisma un mākslas festivālā, rīkojot simboliskas Talsu dienas. Septembra sākumā pāris uzņēmēji un viens pašvaldības pārstāvis dosies uz Ščolkovu Krievijā, bet septembra nogalē Talsos ieradīsies Lejres futbola veterānu komanda, lai piedalītos draudzības turnīrā. Kopīgi projekti top arī starp Gruzijas Telavi un Talsu novada pašvaldībām.

 

 

 


„Talsu draugu diena” - iespēja iziet no ierastā

22-08-2014

Augusta vidus Talsos pagāja Lejres (Dānija) dienu izjūtās, aicinot tās baudīt ne tikai Talsu novada iedzīvotājus un viesus, bet arī piecu ārvalstu delegāciju pārstāvjus no Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Turcijas un Dānijas. No krāšņiem Dzelzs laikmeta uzvedumiem, tradīcijās balstītajām amatnieku prasmēm, līdz mūzikla deju grupas priekšnesumiem un senioru līnijdejām, pa vidu vēl iejūkot raibajā Dižmāras tirgus burkānošanā – tā šogad aizvadīts 15. un 16. augusts.

„Talsu draugu diena” sākās ar radošajām meistardarbnīcām visiem interesentiem 15. augustā pie Talsu novada muzeja. Kamēr bērni un jaunieši pārbaudīja iemaņas šaušanā ar loku, tikmēr ārvalstu delegāciju, Talsu novada domes vadības un Talsu Komersantu kluba pārstāvji ar Lejres uzņēmējdarbības speciālistu Tomasu Hordamu pārrunāja uzņēmējdarbības raksturīgākās iezīmes Lejrē. Tā bija iespēja uzzināt ko vairāk par Lejres spilgtākajiem vietējiem uzņēmumiem, kā arī par vispārējo atbalsta sniegšanas mehānismu. Uz tikšanos par uzņēmējdarbības jautājumiem bija ieradies arī Dānijas vēstnieks Latvijā Pers Karlsens.

Lejres dienu oficiālās pieņemšanas laikā tika sumināti arī Pasaules koru olimpiādes laureāti

„Lai nākotne apmirdz Talsu saules un draudzības staros! Dižmāras tirgus kā kultūras pasākums, Dižmāras tirgus kā izrādīšanās un izrāde paliek nemainīga Talsu novada vērtība,” 15. augusta oficiālajā pieņemšanā, viesus uzrunājot, atklāja Talsu novada domes priekšsēdētājs Aivars Lācarus.

Talsu novads svētkos saņēma sveicienus no Tukuma, Saldus, Kuldīgas un Dobeles novada, un no ārvalstu delegāciju pārstāvjiem. Tostarp ārvalstu draudzību apliecināja Glostrupas (Dānija) amatierteātris un viesi no Utajarvi pašvaldība (Somija). „Turpmāk Talsu novads plāno attīstīt sadarbību arī ar Gruziju un Moldovu. Tomēr šis gads paliks atmiņā kā dāņu gads – pie mums viesojas gan Lejres, gan Glostrupas draugi. Priecājos, ka draudzība ar Glostrupas amatierteātri saglabājas un attīstās,” uzsvēra A. Lācarus.

Svinīgās pieņemšanas laikā tika sumināti arī Pasaules kora olimpiādes zelta un sudraba diplomu ieguvēji no Talsu novada - sieviešu koris „Vaiva” un „Balgale” un vīru vokālais ansamblis „Stende”.

Skanot Lejres pūtēju orķestrim, visi svētku dalībnieki devās uz Talsu tautas namu

Ar stilizētu gājienu, skanot dāņu pūtēju orķestra spēlei, nokļūstot līdz Talsu tautas namam, varēja notikt Lejres dienu atklāšana, spilgtākās aktivitātes gan pietaupot 16. augusta rītam.

Talsu tautas namā tika atklāta arī dāņu mākslinieku „ArtGroup6” izstāde, viņu darbus varēja vērot arī pilsētā. Talsu ezera promenādi rotāja īpaši apgleznoti lietussargi, bet Pilskalna pakājē joprojām redzams vides mākslas objekts „Bura”.

Pārmaiņas „Talsu draugu dienu” laikā piedzīvoja pilsētas skeitparks. Šī jauniešu iecienītā atpūtas un aktivitāšu vieta saņēma īpašu dāvinājumu no Lejres jauniešiem. Lejres mākslas skolas audzēkņi kopā ar Talsu novada mākslas skolas skolotājiem, skolēniem, kā arī skeitparka aktīvākajiem lietotājiem, apgleznoja stilizētu sienu. Pēc darba „Vikingu sapnis Vilkmuižas ezerā” pabeigšanas, siena novietota skeitparkā, tādējādi šo pilsētvidi vēršot vizuāli pievilcīgāku un jauniešiem atbilstošāku.

Apgleznotā siena "Vikingu sapnis Vilkmuižas ezerā" ir dāvinājums Talsu pilsētas skeitparkam

Jau tradīcijām apvīta ir sadraudzības partneru koku stādīšana. Tā pagājušajā gadā ozolu Eiropas birzī iedēstīja draugi no Alānijas (Turcija), bet šogad Lejres cilvēki devās uz Pastendes parku, kur draudzību apliecinot, tika iestādīts dižskābardis.

Dižskābardi kā draudzības simbolu kopā iestādīja Lejres komūnas mērs Mete Tuborga un Talsu novada domes priekšsēdētājs Aivars Lācarus

Savdabību dāņu piedāvātajā kultūras programmā varēja rast „Prindsens Hverving” vēsturiskajā šovā. No Lejres uz Talsiem tika vesti īpaši apmācīti zirgi un Dzelzs laikmetam atbilstoši ieroči, tādējādi šova apmeklētājiem ļaujot līdz niansei izbaudīt tā laika atmosfēru. Pēc iestudējuma ikviens varēja iejusties Dzelzs laikmeta vidē un izmēģināt izrādē izmantotos aksesuārus, kā arī noskaidrot interesējošos jautājumus. 

Vēsturiskais šovs "Prindsens Hverving" pulcēja daudz interesentu

„Talsi, Ģibuļi un Lejre ir sadraudzības pašvaldības jau 20 gadus. To laikā cilvēki Lejrē ir daudz ieguvuši no šīs sadarbības – bērni, skolēni, pieaugušie, mākslinieki, tie, kas interesējas par vēsturi, un daudzi citi. Tas tikai liecina par to, ka mums ir ko piedāvāt viens otram. Kopš pastāv šī draudzība, abas valstis ir piedzīvojušas nopietnas pārmaiņas. Mums ir kaut kas kopējs, bet tajā pašā laikā esam ļoti atšķirīgi - šī ir iespēja iziet no ierastā un redzēt, kā paveikt ko jaunu,” tā par ilgstošo sadarbību ar Talsu novada pašvaldību, sacīja Lejres komūnas mērs Mete Tuborga.

 

Inita Fedko

Talsu novada pašvaldības

Komunikācijas speciāliste

 

 


Talsu novadā viesosies sadarbības partneri no Lejres

10.10.2013.

Piektdien, 11. oktobrī, Talsu novadā ieradīsies Lejres (Dānija) pašvaldības Futbola kluba prezidents Pierre Bjerre, kurš kopā ar savu dzīvesbiedri Heidi, Talsu novadā uzturēsies līdz 17. oktobrim. Viesi ieradīsies Talsos, lai izvērtētu turpmākās sadarbības iespējas starp Talsu novada Sporta skolas futbola nodaļu un Lejres Futbola klubu. Kā zināms, mūsu jaunie futbolisti šovasar pabija treniņnometnē Lejrē, kur tos viesmīlīgi uzņēma sadarbības partneru Lejres komūnas Futbola klubs. Dāņu jaunie futbolisti nākamajā vasarā labprāt ierastos arī Talsos, lai kopīgi ar Talsu novada Sporta skolas audzēkņiem trenētos un sacenstos draudzības turnīros.

Ciemiņus 11. oktobrī sagaidīs futbola treneri Aivars Eņģelis un Jānis Motivāns, kā arī viens no audzēkņu vecākiem - Andris Krišjānis. Viesi dosies līdzi mūsu futbola spēlētājiem gan uz Liepāju, gan Ventspili, kur vēros mūsu jauno sportistu sacensības, kā arī piedalīsies treniņu nodarbībās Talsos. Ciemiņi apskatīs Talsu novada interesantākās vietas un sporta bāzes, kā arī tiksies ar pašvaldības vadību un sporta speciālistiem. 15. oktobrī, viesi no Dānijas ieradīsies pašvaldības administratīvajā centrā, kur tiksies ar domes priekšsēdētāju Aivaru Lācaru, Talsu novada Sporta skolas direktoru Kasparu Sakniņu, Sporta nodaļas vadītāju Aivaru Pekmanu, Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāju Ingu Priedi un citiem pašvaldības pārstāvjiem. Tikšanās laikā viesi vizuālā prezentācijā iepazīsies ar Talsu novadu, Sporta nodaļas un Sporta skolas darbību. Sarunu noslēgumā tiks apkopotas idejas par turpmākām sadarbības iespējām un nometnes organizēšanu.


Vasaras izskaņa – Talsu draugu zīmē

28-08-2013

Vasaras nogalē, kā ierasts notiek Dižmāras gadatirgus, kad katrs, kam vien ir, ar ko dižoties un tirgoties ver vaļā savu pūra lādi un nes savu bagātību tautās. Šogad Dižmāras svētki pagāja ne tikai sīpola godināšanā, bet tika svinēti daudz plašākā mērogā. Proti, no 16. līdz 18. augustam tika rīkotas arī Alānijas (Turcija) dienas Talsos, kuru ietvaros tika atzīmēta Talsu draugu diena. 

Talsu draugu diena

16. augustā Talsos varēja manīt ne tikai augstas amatpersonas un viesus no saulainās Turcijas, bet svētkus pagodināt ieradās arī citu valstu sadarbības partneri no Ščolkovas (Krievija), Lejres (Dānija), Sāremas (Igaunija) un Vihmas (Igaunija). Talsos ieradās arī Latvijas Republikas aizsardzības ministrs Artis Pabriks un pārstāvji no ārlietu ministrijas - Eiropas departamenta direktore Ilze Rūse un Dienvidaustrumeiropas un ES paplašināšanās nodaļas 3. sekretārs Edvards Rubīns, kā arī Kaspars Ozols no Latvijas vēstniecības Turcijā, un kolēģi no Dobeles pašvaldības – domes priekšsēdētājs Andrejs Spridzāns un sabiedrisko attiecību speciāliste Dzintra Matisone.

Šim notikumam par godu Talsu novada domes priekšsēdētājs Aivars Lācarus rīkoja svinīgo pieņemšanu, un savā uzrunā sacīja: „Mēs, Talsu novada ļaudis esam lepni par sevi, savu novadu un Talsiem, kas ir mūsu novada sirds. Mūsu ļaudīm ir daudz sasniegumu uzņēmējdarbībā, nevalstiskajā sektorā, izglītības jomā, sociālajā sfērā, sportā un, protams, kultūras druvā. Visu nevar pieminēt un nevajag. „Talsi kā Talsi. Un tas jau tas labākais!” par mums teicis Jānis Peters. Arī tāds mūsu novērtējums ir ļoti nozīmīgs. Saku lielu un patiesu paldies visiem Jums, kas palīdzējuši, lai mums būtu krāšņi pilsētas svētki, lai notiktu Dižmāras tirgus, un, lai mēs varētu uzņemt viesus no Turcijas Alānijas dienās Talsu novadā.

Bet… mūsu lepnums nav augstprātīgs, mēs esam lepni arī par mūsu draugiem un mums līdz ar viņiem ir par ko lepoties. Igaunija mums ir tuva gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Mums ir prieks par Sāmsalas veiksmīgajiem Eiropas projektiem, elektronikas un jahtu rūpnīcām, ostām, vējdzirnavām un dabu, par Vihmas jauno brīvdabas estrādi un kultūras dzīves izaugsmi. Lepojamies par krievu draugu, Ščolkovas rajona panākumiem sociālajā jomā, dzīvokļu būvniecībā, par jaunu ražotņu atklāšanu un, protams, par sasniegumiem kosmosa apgūšanā, kas mums ir kā realitāte uz fantastikas robežas. Novērtējam Dānijas Lejres pašvaldības draugu panākumus sportā, kultūrā, izglītībā un, īpaši, jaunatnes politikas veidošanā. Aktuāli Talsu novadam – novērtējam sakārtoto pašvaldības siltumapgādes sistēmu Lejrē. Vissvarīgāko tradicionāli latviskajai domāšanai paturu beigām. Šogad īpašais notikums mūsu novadam ir Alānijas dienas Talsu novadā. Arī mūsu draugiem Alānijā ir ar ko dižoties – augsta līmeņa tūrisma industrija ar viesnīcām, teicamu servisu, tradicionāla, bet modernizēta lauksaimniecība, bagāta kultūras dzīve, īpaši, lietišķās mākslas un fotomākslas jomās, nenovērtējami vēstures pieminekļi. Sevišķa pateicība Alānijas draugiem par nu jau tradicionālo, ikgadējo iespēju Talsu novada talantīgākajiem bērniem piedalīties Starptautiskajā bērnu festivālā. Īpašs ir mūsu gandarījums par iespēju pagājušajā gadā lepoties ar mūsu tradīcijām un kultūru Talsu dienās Alānijā...” Pateicības vārdi tika veltīti arī tiem draugiem, kas šoreiz uz Talsiem atbraukt nevarēja.

Īpašs notikums bija sadarbības līguma parakstīšana ar Sāres novada pašvaldību Igaunijā uz turpmākajiem pieciem gadiem, ko parakstīja Sāres novada gubernators Kaido Kaasiks un Talsu novada domes priekšsēdētājs Aivars Lācarus. Pirmais atjaunotais sadarbības līgums tika noslēgts 1998. gadā. Tikpat svarīgs notikums bija arī sadarbības līguma noslēgšana ar Lejres komūnu Dānijā. Sadarbība ar Lejres komūnu ir iesākusies 2007. gadā ar Talsu rajona Ģibuļu pagasta padomi, šobrīd sadarbība ir vērsusies plašumā un līgums tika noslēgts starp Lejres komūnu un Talsu novada pašvaldību, ko parakstīja Lejres komūnas mērs Mette Touborga un Talsu novada domes priekšsēdētājs Aivars Lācarus.

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks savā uzrunā uzteica Talsus, kā labo piemēru sadarbībā ar ārvalstīm veicināšanā: „Talsu novads strādā kā otra Ārlietu ministrija, jo pieeja kā tiek veidoti sakari ar šīm valstīm un pilsētām, nereti atsver un papildina Latvijas valdības un Ārlietu ministrijas darbu. Tā ar cilvēciskajiem sakariem tiek veidoti labāki draudzības kontakti, kas palīdz arī uzņēmējdarbības un ekonomikas jomā, tā veicinot Latvijas vārda iziešanu pasaulē. Lūdzu, nenovērtējiet par zemu latviešu un turku savstarpēji piedāvātās iespējas. Skaitļi pierāda, ka aizvadītajā gadā Latvijā studēja 114 cilvēki no Turcijas, bet uz Turciju devās par 25% vairāk tūristu kā iepriekš.” Savukārt Alānijas pilsētas mērs Hasans Sipahioglu sacīja, ka Alānijas dienas Talsos nav nejaušība, bet gan astoņu gadu ilgas sadarbības auglis. Pasākuma viesus pārsteidza Ginta Ceplenieka vadītais Talsu 2. vidusskolas kora „Talsis” skanējums, un īpašā Raimonda Tigula atskaņotā mūzika, kuru papildināja Lindas Leen un Ievas Kerēvicas dziedājums.

Pēc svinīgās pieņemšanas tika atklāti Alānijas un Talsu amatniecības paviljoni, Turcijas zīda izstrādājumu un foto mākslas izstādes. Dvēseles lidojums izjusts klasiskās mūzikas koncertā, ko sniedza pasaulslaveni mākslinieki - Ankaras Nacionālās operas soliste Feryal Turkoglu un pianists Burcin Buke.

Vakara izskaņā, grandiozā strūklaku koncertuzveduma „Satikšanās pilsētā” noslēgumā, viesus sagaidīja īpašs pārsteigums, kas liecināja, ka uz pasaules nav nekas labāks un novērtējamāks par draudzību, un šis koncerts bija kā laba dāvana mūsu viesiem, kas paņēma sev līdzi daļiņu no Latvijas, atstājot šeit Talsos - gabaliņu savas sirds. 

Atmiņai par ciešo draudzību – vīrišķības un spēka simbols ozols 

Arī nākamās dienas pagāja saules un prieka pielietas. Dižmāras gadatirgus ņirbēt ņirbēja no apmeklētājiem, un raibajiem brunču rakstiem, ko papildināja uz skatuves notiekošās aktivitātes. Paldies Dižmāras svētku režisorei Kristīnei Brokai – Kristbergai, kas prata savērpt kopīgā sīpolu virtenē visdažādākos notikumus. Neiztrūka ne Sīpolu ģimenes raibie piedzīvojumi, ne atraktīvu danču, kuros savijās latvju un turku raksturdejas, bet dziesmas vienoja visdažādākās paaudzes un atspoguļoja pat krievu mentalitāti, jo uz lielās skatuves kāpa arī Ščolkovas delegācijas dīva – Jeļena Lazutkina. Turcijas amatniecības paviljoni tika iztukšoti vienā mirklī, jo tik lielu atsaucību un ļaužu interesi mūsu draugi nebija gaidījuši. Cilvēkus interesēja gan gaismekļi, kas veidoti no Turcijas ķirbjiem, gan zīda izstrādājumi, stikla figūras, nacionālie ēdieni un dzērieni, un īpaši izdotie kalendāri 2013. un 2014. gadam, kuros redzams vien Talsu novadam un Alānijai raksturīgais un kopīgais. Nekur, ne Polijā, ne Somijā, kur notikušas Alānijas dienas, neesot bijusi tik pastiprināta interese un sirsnība kā šeit - Kurzemē. Alānijas draugi, tirgojot savus izstrādājumus, maksājumus pieņēma ziedojumu veidā, ko pēcāk atdāvināja Talsu novada pašvaldībai, kādam cēlam mērķim, piemēram, cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Liels pārsteigums mūsu pašvaldības vadībai bija, saņemot ietirgotos 540 latus.

Latviju mīlēt mums palīdz varenie ozoli, jo viņi ir mūsu simboli, viņi ir mūsu iedvesmas un spēka devēji – mūsu spēkozoli! Tieši tāpēc svētdienas rītā, Eiropas birzī tika iestādīts Talsu un Alānijas draudzības ozols. Paldies, Baibas Veismanes-Rezongas „Dziesmu skolas” mazajiem dziedātājiem un Kristīnes Kristbergas vokālās studijas „Tonis” jaunajiem solistiem par pasākuma muzikālonoformējumu. Tālāk ceļš sekoja uz Stendes brīvdabas estrādi, kur sirsnīgā koncertā vienojās Pastendes kultūras nama jauniešu deju kolektīvs „Austris” Ivetas Kālbergas vadībā un Alānijas Nacionālo deju kolektīvs Hasana Dasci vadībā. Koncertu kuplināja Stendes vīru vokālā ansambļa dziedājums Armanda Ulmaņa vadībā. Paldies Ilvai Beinarovičai par jauko koncerta vadīšanu un Andrim Priedniekam par sirsnīgo uzņemšanu, kā arī visiem koncerta apmeklētājiem par sirsnīgo atmosfēru.

Svētki noslēdzās Talsu novada muzeja sētā, kur Turcijas draugi bija sarūpējuši svētku mielastu saviem vistuvākajiem draugiem un partneriem. Paldies, Talsu Fotokluba dalībniekiem Uldim Balgam un Dainim Kārkluvalkam par skaisto izstādi, kā arī Inesei Vemperei par draugu dāvinājumu izstādi.

Vēl noteikti gribu pateikties tiem cilvēkiem, bez, kuru līdzdalības svētkus noorganizēt nebūtu iespējams. Antrai Auziņai par negulētajām naktīm, lai paspētu noformēt visas pasākumu vietas un radošo izdomu pat bezcerīgās situācijās. Paldies maniem palīgiem – Lindai Sūniņai, Līvai Dāvidsonei, Martai Bumbierai, Zanei Zaļkalnei, Jolantai Ozolai, Ingai Krišānei, Ivetai Kālbergai, Inai Jurkevičai, Oskaram Kļavam, Anitai Zihelmanei, Gunai Millersonei, Inesei Rozei, Aivaram Varņeckim, kā arī Raimondam Tigulam un Gintam Cepleniekam. Paldies, pašvaldības šoferīšiem – Aināram Balodim, Ivaram Šmēdiņam, Uldim Lagzdiņam, Edmundam Spruģevicam, kā arī SIA „Talsu namsaimnieks” un „Nārone” šoferiem - abiem Jāņiem. Paldies, ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, viesnīcu un viesu namu saimniekiem, īpaši Zandai un Igoram Sigai. Motokluba vadītājam Armandam Jansonam, un, protams, Talsu tautas nama darbiniekiem – Dacei Erķenai, Zanei Ziemelei, Egitai Murauskai, Jānim, Atim un Vladimiram un pārējiem. Paldies, arī Talsu novada domes un pašvaldības vadībai par atbalstu. Īpaša pateicība Artim Kamparam, Artim Pabrikam un Latvijas Zemessardzes 46.KB komandierim, 1.Zemessardzes pulkvežleitnantam Edgaram Einikam un Talsu Zemessargiem, kā arī a/s „Latvijas Valsts meži” pārstāvim Jānim Zingnikam un pašvaldības policijai. Paldies informatīvajiem atbalstītājiem – laikrakstam „Talsu Vēstis”, portālam talsi24.lv un SIA „Talsu televīzija”.Paldies arī visiem tiem, kas piedalījās svētku radīšanā un tapšanā, bet, kurus neesmu šeit pieminējusi. 

Šajās svētku dienās mūs vienoja mūzika, dejas, māksla, kopā būšana, bet vēl vairāk un visa pamatā ilglaicīgi - mūs vieno mūsu draudzība, savstarpējas rūpes, kas satuvina, veldzē, izdaiļo, bagātina un paplašina apvārsni. Mēs esam lepni un dižojamies ne tikai ar saviem draugiem un draudzību, bet arī ar mūsu cilvēkiem, mūsu kolektīviem un radošumu!

Inga Priede

Talsu novada pašvaldības sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja

Foto: Marta Bumbiera

Līva Dāvidsone


Sveic sadraudzības partnerus Igaunijas Vihmas pilsētā

05.08.2013.

Viens no Talsu novada pašvaldības sadraudzības partneriem ir Vihmas pilsētas ( Võhma linn) pašvaldība Igaunijā, ar kuru draudzības saites ilgst jau daudzus gadus. Sadraudzību ar Vihmas pašvaldību 2001. gadā uzsākusi Stendes pilsētas vadība. Šogad sveikt igauņu draugus pilsētas svētkos un pārstāvēt Talsu novadu devās Stendes pilsētas pārvaldes vadītājs Mareks Zemītis kopā ar Laidzes vidējās paaudzes tautas deju kolektīva „Virpulis” dalībniekiem.

Pilsētas svētki ir ikgadējs pasākums, kas šogad Vihmas pilsētā norisinājās no 2. līdz 4. augustam. Ik gadus uz pilsētiņas pilsētas svētkiem tiek aicināti arī ārvalstu sadraudzības partneri. Svētku laikā Vihmas iedzīvotājiem un viesiem tika piedāvāta plaša kultūras programma ar dažādu iemīļotu igauņu mākslinieku uzstāšanos, sporta aktivitātes un tradicionālais gadatirgus. Vihmas pilsētas svētkus kuplināja arī Talsu novada tautas deju kolektīva „Virpulis” priekšnesumi.

Svētku svinīgajā atklāšanā sveicienus no Talsu novada igauņu draugiem nodeva arī Mareks Zemītis, novēlot turpināt sadarbību arī nākotnē un izsakot cerību, ka tā būs tikpat ilglaicīga un nemainīga kā laika ritējums. Vihmas pilsētas vadība dāvanā saņēma stilizētu laikrādi ar Talsu brunču rakstu ciparnīcas viducī.

Jāpiemin, ka Talsu novada pašvaldība un Vihmas pašvaldība pagājušajā gadā īstenoja kopēju projektu „Connecting Stende and Võhma”, kura rezultātā Stendē un Vihmā ir tapušas brīvdabas estrādes. Igaunijas un Latvijas kopprojekta divu gadu laikā tika organizētas vairākas „Draugu dienas” abās pilsētās, kuru laikā norisinājās lietišķās mākslas darbnīcas, abu valstu tautu deju un dziesmu apguve. Projekta norises laika Vihmā viesojušies mūsu deju kolektīvi „Teika” un „Virpulis”, koris „Uz augšu!” un Valdemārpils vidusskolas jauniešu koris, Talsu kristīgās vidusskolas jauniešu koris, izveidojot sirsnīgu un ciešu draudzību, kā arī bagātinot savu repertuāru ar igauņu tautas dejām un dziesmām.

 

Informāciju sagatavoja:

Anita Zihelmane

 


Uz treniņnometni Dānijā dodas jaunie futbolisti

29-07-2013

29. jūlija rīta agrumā uz Lejres komūnu Dānijā, devās 13 Talsu novada sporta skolas audzēkņi - jaunie futbolisti ar saviem treneriem Aivaru Enģeli un Jāni Motivānu, lai piedalītos treniņnometnē kopā ar Lejres futbola skolas audzēkņiem. Jaunajiem censoņiem līdzi devās arī četri vecāki. Treniņi un sacensības notiks visas nedēļas garumā, bet treniņnometnes noslēgumā bērni iepazīsies ar Dānijas galvaspilsētas Kopenhāgenas ievērojamākajām vietām un apskatīs Lejri.


Deju kolektīva "Spriganis" radošais „dejotprieks”

04-06-2013

Pastendes kultūras nama vidējās paaudzes deju kolektīvs "Spriganis" kultūras projekta „Dejotprieks” ietvaros no 24. līdz 26.maijam viesojās Lietuvā, Prieņu rajonā pie lietuviešu tautas deju kolektīva. Prieņu pilsētā "Spriganis" dejotāji sniedza divus koncertus ļoti atsaucīgajai un draudzīgajai lietuviešu publikai.

Kopīgā sadraudzības vakarā, omulīgā un sirsnīgā atmosfērā Prieņu deju kolektīvam tika mācītas latviešu tautas rotaļdejas un etnogrāfiskās dejas. Savukārt, atraktīvais lietuviešu deju kolektīva vadītājs Darius Žilinskas pārsteidza ar savu enerģiju, mācot latviešu dejotājiem lietuviešu tautas dejas.

Sprigaņa dejotāji Prieņos pavadīja brīnišķīgas, pozitīvu emociju un dejiski aktīvas darbošanās  piesātinātas dienas, sasniedzot projekta mērķi - veicināt kultūras nozares sadarbības stiprināšanu starp Talsu un Prieņu pašvaldībām, un kopā ar Prieņu dejotājiem.

Pēc projekta realizācijas "Sprigaņa" dejotāji kopā ar vadītāju Ivetu Kālbergu gatavojas deju svētkiem, turpina savu radošo darbu un ir atvērti jaunām idejām latviešu tautas dejas un etnogrāfisko tradīciju saglabāšanā un kopšanā.

Turpinot savu stipro Ceļu uz senču ozolu, "Sprigaņa" dejotāji aicina visus sasmelties un sajust mūsu senču gara spēku šajā brīnišķīgajā, latvju deju rakstu iedvesmotajā vasarā!

 

Inga Riekstiņa

Deju kolektīva "Spriganis" dalībniece

t.26403240


Talsu novada pašvaldības pārstāvji piedalās Kuresāres 450 gadu jubilejas svinībās

21-05-2013

No 7. līdz 8. maijam pie Talsu novada sadarbības partneriem Sāres novadā (Igaunijā) viesojās Talsu novada domes priekšsēdētāja Daiga Feldmane un pašvaldības sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Inga Priede, lai pagodinātu kolēģus Kuresāres pilsētas 450 gadu jubilejā.

Pasākumu programmā tika iekļautas arī plašas diskusijas par turpmāko sadarbību nākotnē, jo Kuresārē viesojās arī sadarbības partneri no Somijas, Zviedrijas, Ālandu salām un Beļģijas. Katras valsts pārstāvji iepazīstināja ar savas pašvaldības darbību un nākotnes iecerēm. Diskusiju laikā tika pārrunātas iespējamās tālākās sadarbības iespējas. Talsenieki uzsvēra sadarbības iespējas tūrisma, izglītības, kultūras, sporta un citās jomās, kā arī nākamajā plānošanas periodā ES projektu ietvaros. Piemēram, visu delegāciju pārstāvji nolēma piedalīties Centrālās Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020.gadam izstrādes procesā. Programmas ietvaros Latvijas partneriem tiks piedāvāta iespēja turpināt īstenot pārrobežu sadarbības aktivitātes un attīstīt sadarbības tīklus ar Zviedriju, Somiju, Igauniju un Ālandu salām. Latvijas attiecināmā teritorija programmas ietvaros ir Kurzeme. Tuvākais mērķis patlaban ir identificēt Centrālās Baltijas programmas reģioniem un specifikai piemērotākās investīciju prioritātes un sadarbības virzienus, ko savstarpēji sadarbojoties var veikt ar elektronisko saziņas līdzekļu starpniecību, vismaz reizi mēnesī apmainoties ar aktualitātēm. Tika atbalstītas sadarbības iespējas arī delegāciju apmaiņas braucieni, pieredzes apmaiņas iespējas dažādu nozaru speciālistiem.

Pavisam nesen noslēdzās sadarbība Latvijas - Igaunijas pārrobežas sadarbības programmā „Augstāka pierobežas reģionu konkurētspēja", projektā „Viens atvaļinājums - divas valstis", kura mērķis bija veicināt Igaunijas - Latvijas pārrobežas sadarbību un attīstīt Ziemeļkurzemes konkurētspēju tūrisma jomā. Projektā piedalījās Kuresāres pilsētas pašvaldība un Talsu novada tūrisma informācijas centrs, kā arī Ventspils pilsētas dome. Talsu novada projekta ietvaros tika dota iespēja piedalīties starptautiskos tūrisma gadatirgos (St.Pēterburgā, Helsinkos, Rīgā, Tallinā un Viļņā), kā arī izstrādāt Sāmsalas un Ziemeļkurzemes reģionam kopīgus tūrisma maršrutus.

Pēcpusdienā Kuresāres jubilejas ietvaros pils muzeja izstāžu zālē tika atklāta vēsturiska izstāde, kas veltīta pilsētas 450 gadu jubilejai. Mūsu delegāciju pārsteidza, latvieša, bioloģijas doktora, farmaceita un uzņēmēja Gunta Belēviča dāvinājums no savas gleznu kolekcijas Kuresāres muzejam – trīs grafiķa Alfrēda Plītes-Pleitas (1888 – 1921) akvareļu gleznas, kurās attēlota Kuresāres vecpilsēta, jeb vēsturiskajā nosaukumā dēvētā Arensburga. Vienlaicīgi ar izstādes atklāšanu tika atvērta arī mākslas darbu grāmata, kurā ir ietvertas minētās gleznas.

Arī turpmākais vizītes laiks Kuresārē pagāja notikumiem bagāts, jo tika apmeklētas pilsētas ievērojamākās vietas, ar kurām vietējie ļoti lepojas. Proti, tika apskatīts plašais golfa laukums, kas tika atklāts 2008. gadā. 18 bedrītes pa 72, 6505 metru garo golfa laukumu plānojis un projektējis Somijas golfa arhitekts, savulaik atzīts golfa spēlētājs. Golfa laukums ir piemērots arī starptautiskiem turnīriem un tajā regulāri tiek rīkotas treniņnometnes, pateicoties arī nakšņošanas iespējām moteļa tipa viesnīcā, kas izvietota vairākos namiņos.

Apmeklētājus vienaldzīgus noteikti neatstāj arī Kuresāres Sporta centrs, kurā ir trīs plašas zāles - basketbolam, volejbolam, florbolam un futbolam, vieglatlētikas un aerobikas zāle, fitnesa zāle un svarcelšanas stūris, džudo un reslinga zāle, tenisa (arī galda teniss) un badmintona spēlēšanas iespējas. Sporta centrs apmeklētājiem piedāvā arī pirtis, sporta inventāra īri un iespēju rīkot pasākumus Sporta centra telpās.

Kuresāres lepnums ir ar ES struktūrfondu atbalstu renovētā Mūzikas skola, kas izvietojusies senatnīgā, divstāvīgā ēkā. Skolā pietiek telpas gan mācību klasēm, gan īpašai mūzikas studijai un mēģinājuma telpām pagrabstāvā. Skola lepojas ne tikai ar mūsdienīgi aprīkotām klasēm un plašo koncertzāli, bet arī ar mūzikas instrumentu dažādību, sākot ar klasiskajiem mūzikas instrumentiem, koncertflīģeļiem teju vai katrā telpā, un beidzot ar elektroniskajiem mūzikas instrumentiem un mūzikas ierakstu studiju, kas sagatavo dažādas fonogrammas un ierakstus arī pašvaldības administrācijas vajadzībām.

Tikko no jauna uzcelts, bērnu čalām pieskandināts, daudzdzīvokļu māju ieskauts, stāv saulainām krāsām krāsots Ristiku bērnudārzs. Arī šī ēka renovēta ar ES atbalstu. Plašo rotaļlaukumu līdz plkst. 21.00 vakarā drīkst izmanot arī apkārtnes iedzīvotāji. Mazie pirmskolas iestādes audzēkņi ar prieku apmeklē šo iestādi, jo tajā atrodamas gan mūsdienīgas spēles, gan labiekārtotas telpas, sākot ar plašo ēdamzāli, virtuvi un labierīcībām. Pilsētas apskates noslēgumā viesojamies rūpnīcā, kas dod pilsētas iedzīvotājiem 105 darbavietas, bet rūpnīcas filiāle Orisārē – vēl 45. Rūpnīca ENERPOINT ražo dažādas mikroshēmas gan ūdenssildītāju (boileru), gan saunu, džakuzi, gaismas ķermeņu, gan citu iekārtu vajadzībām. Mikroshēmas un dažādas sīkas detaļas tālāk tiek eksportētas uz ārvalstīm.

Dienas noslēgumā gan pilsētas viesi, gan iedzīvotāji pulcējās koncertā, kurā uzstājās leģendārais dziedātājs Ivo Linna, Tallinas militārais pūtēju orķestris un vietējie pašdarbības kolektīvi.

Pirmais starptautiskās sadarbības līgums starp Sāres novada un Talsu rajona padomes pašvaldībām, kā arī starp Talsu un Kuresāres pilsētām noslēgts 1998. gada 14. novembrī. uz pieciem gadiem. Līgums ar Kuresāres pilsētu ir beztermiņa, bet līgumi starp rajoniem pagarināti 2003. gadā un 2008. gadā. Līgumi paredz turpināt abpusēji izdevīgas un ilgstošas attiecības un attīstīt sadarbību kultūras, izglītības un sociālās aprūpes nozarēs, kā arī veicināt ekonomisko attīstību, apmainīties ar informāciju par finanšu piesaistes iespējām no ES un citiem fondiem, sadarboties kopīgu projektu īstenošanā.

Inga Priede

Talsu novada pašvaldības sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja


Talsu novadu apmeklē Dānijas sadarbības partneri

07-02-2013

No 28. līdz 31. janvārim, Talsu novada pašvaldībā viesojās sadarbības partneru delegācija no Lejres (Dānija) pašvaldības. Šoreiz viesu ierašanās iemesls bija viedokļu saskaņošana par turpmāko divu gadu iespējamo sadarbības projektu idejām, akcentējot sporta un kultūras nozares.

Kultūras nozarē īpaša uzmanība tika vērsta sadarbībai ar mūzikas skolām. Tādejādi vizītē ieradās Lejres pašvaldības starptautiskā foruma pārstāvji sadarbībai ar Talsu novadu Latvijā Eriks Mikkelsens, Lisbet Kristiansena un Ole Ro, kā arī Lejres sporta klubu pārstāvis Jens P. Andersens, un mūzikas skolu vadītāji – Sonja Mie Sorensena un Stefans Moulvads.

Vizītes laikā viesi tikās ar pašvaldības vadību, sporta, izglītības un kultūras nozares speciālistiem, apmeklēja Talsu novada sporta skolu un Talsu sporta namu, sporta klubus, Talsu novada sporta centrus un sporta zāles, lai klātienē vērotu treniņu nodarbības dažādos sporta veidos.

Viesi bija pārsteigti par daudzveidīgo sporta veidu piedāvājumu. Dānijā pašvaldību finansējums sportam un kultūrai ir pavisam neliels, tur iedzīvotājiem šāda veida aktivitātes nodrošina klubi un biedrības. Dānijā sporta un kultūras aktivitātes tiek uzskatītas par brīvā laika pavadīšanas iespējām, tāpēc amatieru līmenī iedzīvotāji ar to nodarbojas vairāk prieka pēc, nevis tik profesionāli kā pie mums, izņemot, protams, profesionālās komandas un kolektīvus. Ciemiņus pārsteidza arī skolēnu disciplīna, klausoties trenera vai pedagoga stāstījumā un milzīgā atbildība treniņu vai nodarbību laikā. Ja pie mums mūzikas skolā nodarbības ir teju katru dienu, tad tur tās ir reizi nedēļā tikai 20 minūšu garumā.

Vizītes sākumā viesi tika iepazīstināti ar sporta dzīves norisēm Talsu novadā, bet pirmdienas vakarpusē apmeklēja Laucienes sporta centru, kur tos pārsteidza sporta centra vadītāja Normunda Krūzes entuziasms un enerģija, ar kādu tiek rīkoti dažādi sporta pasākumi. Viesi īpaši uzteica Normunda iniciatīvu sporta bāzes izveidē un labiekārtošanā pie Pļavmuižas ezera, kas pamatā ir pašu sportistu un interesentu brīvprātīgais roku darbs.

Otrā vizītes diena pagāja strādājot pie sadarbības plāna izstrādes kopā ar Kultūras nodaļas, Sporta nodaļas, Sporta skolas, Izglītības pārvaldes, Bērnu jauniešu centra, Sabiedrisko attiecību nodaļas speciālistiem un pašvaldības vadības pārstāvjiem. Pēcpusdienā viesi devās uz Talsu ledus halli, kur tika apgūta kērlinga spēle, Talsu sporta halli un Talsu Valsts ģimnāzijas sporta zāli, kur vēroja treniņu florbolā A. Raituma un M. Maķevica vadībā.

30. janvārī delegācijas pārstāvji kopā ar sporta skolas direktoru Kasparu Sakniņu, neskatoties uz nelabvēlīgajiem laika apstākļiem, devās slēpot un ievingrināja roku biatlonā, kas izvērtās par ekstrēmu piedzīvojumu. Pēcpusdienā viesi pabija Talsu Mūzikas skolā, kur skolas talantīgie audzēkņi sniedza brīnišķīgu koncertu K.F Amendas koncertzālē. Arī Bērnu un jauniešu centra apmeklējums izvērtās par neaizmirstamu piedzīvojumu, kur vienā ēkā sadzīvo tik daudz dažādu mākslu. Sirsnīga tikšanās izveidojās Baibas Veismanes-Rezongas vadītājā Pastendes „Dziesmu skolā”, kur mazie dziedātāji parādīja kā uzburt krāsainu skaņu pasauli.

Vizītes noslēgumā viesi apmeklēja Valdemārpili, kur iepazinās ar Valdemārpils vidusskolas mācību programmu un skolēnu iespējām saturīgi pavadīt brīvo laiku, ar interesi apskatīja Igurda Baņķa meistardarbnīcu, kur kokapstrādes amata noslēpumus šobrīd apgūst ap 40 topošie zeļļi, kā arī novērtēja audzēkņu darbus un talantu Valdemārpils mūzikas un mākslas skolā. Pēc tam viesi apmeklēja Sabili, kur iepazinās ar Sabiles mūzikas un mākslas skolas darbību, un piedalījās tenisa nodarbībās Sabiles sporta centrā.

Vizītes noslēgumā Lejres delegācijas pārstāvji kopā ar Talsu novada pašvaldības izpilddirektoru Normundu Tropiņu un Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāju Ingu Priedi apkopoja vizītes laikā radušās idejas un priekšlikumus 2013. – 2015. gadam, nonākot pie konkrētām kopīgas sadarbības aktivitātēm.

Proti, Dānijas partneri aicina š.g. vasarā mūsu sportistus piedalīties treniņnometnēs Lejres pašvaldībā. Paredzams, ka pludmales volejbolisti uz Lejri dosies no 1. līdz 8. jūlijam, bet uz Futbola skolu no 29. jūlija līdz 2. augustam dosies 13 Talsu sporta skolas audzēkņi, vecumā no 12 līdz 14 gadiem. Savukārt no 5. augusta nedēļu Lejrē pavadīs florbola kluba „Talsi” jaunie florbolisti, vecumā no 10 līdz 14 gadiem, kur mūsu treneri dalīsies pieredzes apmaiņā ar Lejres treneriem florbola specifikā, apmācot jaunos sportistus un sarīkojot draudzības turnīru.

Arī talsenieki ir gatavi uzņemt ciemiņus, un ir izteikuši piedāvājumu Lejres florbola komandai piedalīties nometnē Talsos, kur ar jaunajiem florbolistiem nodarbosies Zviedrijas treneri, bet pludmales volejbolisti 8. jūlijā ir laipni gaidīti sporta nometnē Mazirbē.

Jāpiebilst, ka arī pieci līdz desmit tautisko deju dejotāji vecumā no 12 – 17 gadiem, ir gaidīti Lejres deju skolā no 1. līdz 8. jūlijam. Šogad plānota arī Talsu Galvenās bibliotēkas darbinieku vizīte Lejrē.

Runājot par tālākiem nākotnes nodomiem, abas puses vienojās, ka 2014. gadā Talsos varētu notikt Lejres dienas, bet 2015. gadā – Talsu dienas Lejrē.

 

Inga Priede

 


Ščolkovas rajona pašvaldība aicina veicināt sadraudzību starp pašvaldībām

07-09-2012

No 2012. gada 23. līdz 27. augustam Ščolkovas rajona pašvaldība atzīmēja rajona svētkus, kuros, kā galvenie svētku viesi, piedalījās ārvalstu sadraudzības pašvaldību pārstāvji, tostarp arī Talsu novada pašvaldība, kuru ar ščolkoviešiem vieno ilggadēja draudzība.

Ārzemju delegāciju pārstāvji svinīgajā pieņemšanā pie Ščolkovas rajona pašvaldības vadības, foto I. Mikedo

Lai pārstāvētu Talsu novadu un stiprinātu ilggadējās sadraudzības saites, uz Maskavas apgabala Ščolkovu (Щёлково) devās trīs pārstāvji no Talsu novada pašvaldības – Talsu novada domes priekšsēdētājs Miervaldis Krotovs, Talsu novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks Oskars Kļava un Talsu novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Anita Zihelmane, kā arī Talsu komersantu kluba valdes priekšsēdētājs Andis Araks, valdes locekļi Sandra Peimane un Arnis Briedis.

Talsu novada delegācijas pārstāvji piedalās svinīgajā svētku gājienā, foto I. Mikedo

Sadraudzība ar Ščolkovas rajona pašvaldību aizsākusies tālajā 1967. gadā, kad tika noslēgtas sadraudzības saistību līgums starp abām pašvaldībām. Šogad apritēja šo saistību 45. jubileja, un šim notikumam par godu Talsu novada pašvaldība svinīgajā pieņemšanā pie Ščolkovas rajona pašvaldības vadītāja Aleksandra Gaņajeva saņēma apbalvojumu par ilggadējo draudzību un sadarbību kultūras, izglītības un sporta jomās. Savukārt Talsu novada domes priekšsēdētājs Miervaldis Krotovs Ščolkovas rajona pašvaldības vadībai uzdāvināja īpašu albumu, kurā apkopotas fotogrāfijas sadraudzības gadu garumā.

Miervaldis Krotovs saņem apbalvojumu par sadraudzības veicināšanu no Ščolkovas rajona pašvaldības vadītāja A. Gaņajeva un deputātu padomes priekšsēdētāja S.Varguzova, foto A. Zihelmane

 

Šogad Ščolkovas rajona svētkus apmeklēja astoņas delegācijas no dažādām valstīm - Baltkrievijas, Polijas, Vācijas, Ukrainas Brovari pilsētas un Brovari rajona, Lietuvas, Abhāzijas un Latvijas.

 

Talsu novada domes priekšsēdētājs Miervaldis Krotovs sveic Ščolkovas rajona vadību svētkos un dāvina foto albumu, foto I. Mikedo

 

Vizītes laikā Talsu novada delegācija apmeklēja Ščolkovas rajona pašvaldības kultūras un sporta iestādes, tikās ar pašvaldības lauku un pilsētu teritoriju vadītājiem, apmeklēja Ščolkovas rajona ražošanas uzņēmumus, kā arī piedalījās Ščolkovas rajona dienas svētku pasākumos.

 


Vizītes laikā delegācijai bija iespēja apmeklēt Ščolkovas maizes kombinātu, foto A. Zihelmane

 

 

Ščolkovas sporta centrs un stadions, kur norisinājās vietējās futbola komandas „Sparta” futbola spēle, foto A. Zihelmane

 

Talsu novada delegācija apskatīja arī Talsu ielu Ščolkovā, kura savu nosaukumu ieguvusi 1968. gada 26.februārī, kad Ščolkovas pilsētas deputātu padome kā cieņas un draudzības apliecinājumu nolēma piešķirt ielai Talsu nosaukumu.  Mūsdienās tā ir viena no centrālajām Ščolkovas pilsētas ielām, kurā slejas daudzdzīvokļu nami,  dažādas tirgotavas un uzņēmumu biroji, kā arī tiek būvētas jaunas ēkas. 

 

Ščolkovas rajona pašvaldības vadītāja vietnieks Aleksandrs Ščerbakovs un Talsu novada delegācijas pārstāvji pie kāda Talsu ielas nama, foto I. Mikedo

 

Vizītes laikā Talsu novada pašvaldības pārstāvji, tiekoties ar Ščolkovas rajona pašvaldības vadību, pārrunāja turpmākās sadarbības iespējas. Ščolkovas rajona pašvaldības vadība atzinīgi novērtēja līdzšinējo sadarbību un izteica vēlmi attīstīt un veicināt pašvaldību draudzīgās attiecības arī turpmāk. Tika izteikta ideja par bērnu un jaunieši apmaiņas nometņu rīkošanu, kā arī iespējamo sadarbību nākamajā gadā izglītības, sporta un kultūras jomā. „Jāturpina darbs pie līdzšinējās sadarbības veicināšanas, kā arī jāmeklē iespējas finansējuma piesaistei kopīgo ieceru īstenošanai nākotnē”, uzsvēra Talsu novada domes priekšsēdētājs Miervaldis Krotovs.

Kā atzina Talsu komersantu kluba valdes priekšsēdētājs Andis Araks: „ Šajā braucienā uz Maskavas apgabalā esošo Ščolkovas rajonu guvām tiešām labu pieredzi, apskatot vairākus vietējos ražošanas uzņēmumus. Vizītes laikā iepazināmies ar Ščolkovas uzņēmēju kluba vadītāju un daudziem citiem interesantiem cilvēkiem, kā arī iemantojām draudzīgas attiecības un baudījām krievu tautas viesmīlību. Šobrīd varu teikt, ka ir vērts padomāt par iespējamo sadarbību ar ščolkoviešiem arī uzņēmējdarbības jomā.  Neapšaubāmi nevaram konkurēt ar apmēros milzīgo Krievzemes tirgu un uzņēmējiem, bet ir vairākas idejas, kuras noteikti apspriedīsim Talsu komersantu vidū.”

Jāpiebilst, ka delegāciju viesošanos Ščolkovas rajona dienas svētkos filmēja  Ščolkovas teleradiokompānijas Ščolkovas TV informatīvās programmas galvenā redaktore Irina Mikedo, kas veidos īpašu informatīvu materiālu par katru ārvalstu sadraudzības delegāciju un tās viesošanos Ščolkovas rajonā.

 

Foto galerija

 

Informāciju sagatavoja:

Anita Zihelmane,

Sabiedrisko attiecību speciāliste


 

vohma_logo.PNG

 

 

 

Stendē atklāj brīvdabas estrādi

26-09-2012

21.septembrī 19.00 pie Stendes pilsētas pārvaldes ēkas notika ilgi gaidītās, Stendes jaunās brīvdabas estrādes atklāšana. Estrādes atklāšana notika pasākuma „Draugu diena Stendē” ietvaros, kas bija projekta „Connecting Stende and Võhma” aktivitātes „Igaunijas dienas Latvijā” noslēgums.

Jauno estrādi iedziedāja, iedejoja un ieskandēja gan Võhmas, gan Talsu novada amatierkolektīvi, kas priecēja skatītājus ar krāšņu svētku programmu. Šķiet, jauno danču placi iemēģināja visi Stendes tautas nama kolektīvi. Neiztika arī bez svinīgajām uzrunām, lentes griešanas, pateicības vārdiem un dāvanu pasniegšanām. Savā uzrunā Talsu novada priekšsēdētāja vietnieks Andris Dedzis sacīja, ka: „Stendenieki estrādi jau sen ir pelnījuši, un par tās būvniecību runāts jau daudzus gadus atpakaļ, bet nu tas beidzot ir noticis un stendenieki ieguvuši mūsdienīga dizaina brīvdabas estrādi ar 300 skatītāju sēdvietām. Nu pilsētas iedzīvotājiem un viesiem paveras plašākas brīvā laika pavadīšanas iespējas.” Andris Dedzis savu bērnību un jaunības dienas aizvadījis Stendē, tāpēc viņam ir divkāršs prieks, ka sen lolotais sapnis beidzot ir piepildījies.

Savukārt Võhmas pilsētas mērs Avo Põder apsveica stendeniekus ar projekta noslēgumu, novēlot turpināt veiksmīgo abpusējo sadarbību arī turpmāk, bet izpilddirektors Aare Jarvik dāvāja zaļojošas egles stādu, lai Ziemassvētku laikā tā rotātu pilsētas administratīvā centra apkārtni. Jāpiebilst, ka uz svinīgo notikumu bija ieradušies ap 70 mūsu sadraudzības pilsētas viesu.

Stendes pilsētas pārvaldes vadītājs Mareks Zemītis pateicās visiem par ieguldīto darbu estrādes tapšanā, īpaši uzsverot būvuzņēmuma SIA „Vīgantes” paveikto, jo bija grūti noticēt, ka tik īsā termiņā būs iespējams paveikt nepieciešamos būvniecības darbus. Darbs tika paveikts kvalitatīvi un precīzi, tika labiekārtota un iekopta apkārtne, izveidotas puķu dobes, bet svētku dienā apmeklētājus priecēja koši ziedu paklāji.

Pēc koncerta un labvēļu sumināšanas, jaunajā estrādē notika balle, kurā spēlēja grupa „Roja”.

 

Estrādes atklāšanā neiztika bez svinīgās lentas griešanas, ko veica Talsu novad domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Dedzis, Stendes pilsētas pārvaldes vadītājs Mareks Zemītis un estrādes būvētājfirmas SIA "Vīgantes" vadītājs Zintis Vicinskis, kā arī šo procesu uzraudzīja Stendes kultūras dīva Sandra Leja.

Projekta īstenošana veicinājusi daudzu labu lietu norisi

Võhmā estrāde tika uzbūvēta jau aizvadītajā gadā, un to ir ieskandinājuši arī Talsu novada kolektīvi. Võhmas brīvdabas estrāde ir pārvietojama (uzceļama uz pasākuma laiku un nojaucama). Pie estrādes ir izbūvēts apgaismojums un labierīcības, bet pati estrāde ir apjosta ar nožogojumu.

Võhmas sieviešu tautas deju kolektīva priekšsnesums

Stendes brīvdabas estrādes projekts tika apstiprināts jau 2008. gadā, bet līdz projekta aktivitātes īstenošanas laikam, tas bija jau novecojis un līdz ar to bija nepieciešams veikt projekta aktualizāciju. Tas prasīja papildus finanšu līdzekļus un izmainīja projekta gaitu. Kā arī, lai noskaidrotu stendenieku viedokli, tika veikta iedzīvotāju aptauja par estrādes būvniecības vietas izvēli. Aptaujas rezultātā tika noskaidrots iedzīvotāju viedoklis un nolemts estrādi celt citā vietā, nevis kā tas bija plānots projekta iesākumā. Atlika vien sakārtot nepieciešamo dokumentāciju, lai būvniecības process varētu uzsākties jaunajā vietā - Stendē, Dumpīšu ielā 3a, blakus pilsētas pārvaldes ēkai.

Talsu tauta nama kora "Uz augšu!" uzstāšanās, diriģente Agrita Priedniece

Projekta ietvaros uzbūvētas ne tikai brīvdabas estrādes Võhmā un Stendē. Mūsu deju kolektīvi „Teika” un „Virpulis”, koris „Uz augšu!” un Valdemārpils vidusskolas jauniešu koris kopīgi ar igauņu kolektīviem, ir apguvuši abu valstu tautu dejas un dziesmas. Šogad Võhmā pabija arī Talsu kristīgās vidusskolas jauniešu koris, kas ar jaunapgūto repertuāru skatītājus priecēja Stendes estrādes atklāšanas koncertā.

Igauņu un latviešu tautas deju kolektīvu kopīgi iestudētā kopdeja

Projekta ietvaros notika arī citas aktivitātes, proti, lietišķās mākslas veidotāju darbnīcā apgūtas gan latviešu, gan igauņu amatniecības prasmes.

Stende un Igaunijas pilsēta Vöhma ir sadraudzības pilsētas jau kopš 2001.gada. Talsu novada pašvaldības Stendes pilsētas pārvalde kopā ar Vöhmas pašvaldību Igaunijā īstenoja Igaunijas Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projektu „Connecting Stende and Vöhma". Visas projekta aktivitātes tika īstenotas abās pilsētās - Stendē un Vöhmā. Tāpēc gan 2011., gan 2012.gadā tika rīkotas „Igaunijas dienas Stendē" un „Latvijas dienas Vöhmā", kur abu novadu pašdarbnieki un mākslinieki sniedza iedzīvotājiem un pilsētu viesiem plašus koncertus. Bet pats galvenais, savstarpēji ir izveidojusies sirsnīga un cieša draudzība ne tikai Stendes un Vöhmas pilsētu vadības un iedzīvotāju līmenī, bet paplašinājusies arī Laidzes, Valdemārpils, Talsu un visa Talsu novada mērogā.

 

Ja kaut ko ļoti vēlas, izdodas

Stendes tautas nama vadītāja Sandra Leja bija estrādes atklāšanas scenārija autore un pasākuma vadītāja, tāpēc viņas emocijas šo jauko notikumu raksturoja visspilgtāk:

„Šis patiesi bija brīnums, jo tam, ka tik īsā laikā var uzcelt estrādi līdz galam neticēja neviens! Un to cik uztraukuma dēļ ir negulētu nakšu, agru darba rītu un vēlu vakaru, cik brīvdienu ir pavadīts darbā zina tikai tie, no kuriem bija atkarīgs tas, vai Stendē būs estrāde?! Pāri visam bija tikai viena doma - ir jābūt! Un bija!

Paldies visiem kolēģiem, atbalstītājiem, visiem, visiem pilsētas iedzīvotājiem, kuri strādāja, lai brīvdabas estrādes atklāšanas pasākums Stendē izdotos.

Paldies par nesavtīgi ziedoto laiku, enerģiju un izdomu Antonijai Līdumai un Marinai Bulkinai, floristēm Intai Osei, Tatjanai Bernanei, Ārijai Rozentālei un strādniekam Dainim Kraulim, paldies Intai Ulmanei par izstādes veidošanu. Paldies par ziedotajiem kokmateriāliem a/s „Talsu mežrūpniecība” un personīgi Gatim Štākam par atbalstu Stendes bānīša tapšanā! Visu koncerta dalībnieku un viesu vārdā liels paldies SIA „Miels” kafejnīcai „Lāsīte”.

Tikai pateicoties visu kopdarbam šie svētki izdevās!”

 

Pasākuma foto galerija

 

Inga Priede
Talsu novada pašvaldības sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
T.: 26350440; 29417255; 63232125

e-pasts: inga.priede@talsi.lv


Iemūrēta kapsula Stendes estrādes pamatos

22-08-2012

Stendes jaunceļamās estrādes pamatos, 22. augusta pēcpusdienā, svinīgi tika iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.

Attēlā: Stendes pārvaldes vadītājs Mareks Zemītis rāda topošās estrādes skici

Kapsulā tika ievietotas estrādes būvniecības skices un informācija par to, kā pilsēta attīstās un kāda tā ir patlaban - 2012. gadā. Nozīmīgajā pasākumā cementu kapsulai uzlēja Talsu novada domes priekšsēdētājs Miervaldis Krotovs, būvfirmas „Vīgantes” vadītājs Zintis Vicinskis, Stendes pilsētas pārvaldes vadītājs Mareks Zemītis ar pilsētas pārvaldes darbiniekiem, kā arī Stendes tautas nama amatierkolektīvu vadītāji.

„Stendenieki prot ne tikai strādāt, bet arī atpūsties, tādēļ šī estrādes būvniecība iedzīvotājiem ir ilgi gaidīts notikums,” tā pirms kapsulas svinīgās ielikšanas estrādes pamatos, teica Stendes tautas nama direktore Sandra Leja. Visvairāk estrādē pēc tās uzcelšanas strādās un „dzīvos” amatierkolektīvi, tādēļ arī kolektīvu vadītājiem un pārējiem klātesošajiem bija tas gods pasākumu ieskandināt, dziedot dziesmu „Bēdu, manu lielu bēdu”, kā arī tika iemēģināti soļi dejā „Tūdaliņ, tāgadiņ”.

Tā kā estrādi plānots uzcelt ļoti īsā laika posmā - līdz 20. septembrim, un atklāt ar pasākumu „Draugu diena Stendē”, strādnieki nepārtrauca būvdarbus pat lietus laikā, jo zina, ka stendenieki savu estrādi ir gaidījuši jau ļoti ilgi.

 

Marta Bumbiera

Talsu novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste


 

vohma_logo.PNG

 

Projekta noslēgumā Stendē būs brīvdabas estrāde!

 

Jūlija sākumā ar jauniešu koru četru dienu mākslas darbnīcu noslēdzās igauņu un latviešu kopīgās apmācības koriem, dejotājiem un rokdarbniekiem, kuras ilga turpat divus gadus. Mācības notika īstenojot Igaunijas un Latvijas kopprojektu „Connecting Stende and Vöhma”. Apmācībām noslēdzoties, Stendes pilsētas pārvaldes un Vihmas pašvaldības projekta īstenotāji izteica gandarījumu par projekta laikā paveikto.

Mūsu deju kolektīvi „Teika” un „Virpulis”, koris „Uz augšu!” un Valdemārpils vidusskolas jauniešu koris kopīgi ar igauņu kolektīviem ir iemācījušies viens otra tautas dejas un dziesmas. Kolektīvi ir gan viesojušies un uzstājušies „Latvijas dienās Vihmā” pagājušajā gadā,  gan šogad sagatavojušies dalībai „Latvijas un Igaunijas dienās”, kuras norisināsies Igaunijas pilsētā Vihmā augusta sākumā. Šogad uz Vihmu dosies arī Talsu kristīgās vidusskolas jauniešu koris. Kā jau ierasts „Latvijas un Igaunijas dienu” laiks sakrīt ar Vihmas pilsētas svētkiem, līdz ar to svētku pasākumi Igaunijā būs ļaužu apmeklēti un mūsu kolentīvu uzdevums ir parādīt pēc iespējas labāku sniegumu.

Arī lietišķās mākslas izstrādājumu darinātājas šī projekta ietvaros ir mācījušās un apguvušas dažādas interesantas rokdarbu tehnikas. Atliek vien apgūto pielietot praksē, darinot jaunus izstrādājumus, lai drīzumā varētu piedalīties „Latvijas un Igaunijas dienu” amatnieku izstādēs un tirdziņos.

Kā „punkts uz i” ir šī projekta īstenošanas noslēguma daļa, kad Stendē pie pārvaldes ēkas Dumpīšu ielā 3a tiks uzbūvēta brīvdabas estrāde. Būvdarbus plānots uzsākt jau jūlija beigās. Projekta īstenošanas gaitā estrādēm ir jātop abās pilsētās. Brīvdabas estrāde Vihmā jau ir uzbūvēta, un pagājušajā gadā tur norisinijās „Latvijas dienu Igaunijā” koncerti. Vihmas brīvdabas estrāde ir pārvietojama (uzceļama uz pasākuma laiku un nojaucama). Pie estrādes ir izbūvēts apgaismojums, labierīcības, kā arī estrāde ir apjosta ar nožogojumu.  

Estrādes būvniecību Stendē būtu iespējams uzsākt jau ātrāk, ja vien nebūtu  vairāki būtiski faktori, kuri aizkavēja šo procesu. Estrādes projekts tika apstirpināts projekta sākumā 2008. gadā, bet līdz projekta aktivitātes īstenošanas laikam, tas jau bija novecojis un līdz ar to bija nepieciešams veikt projekta aktualizāciju. Tas, savukārt, prasīja papildus finanšu līdzekļus un  izmainīja projekta gaitu. Kā arī, lai noskaidrotu stendenieku viedokli, tika veikta iedzīvotāju aptauja par estrādes būvniecības vietas izvēli. Aptaujas rezultātā tika noskaidrots iedzīvotāju viedoklis un nolemts estrādi celt citā vietā nekā tas bija plānots projekta iesākumā. Atlika vien sakārtot nepieciešamo dokumentāciju, lai  būvniecības process varētu uzsākties jaunajā vietā - Stendē, Dumpīšu ielā 3a.

Ja viss noritēs kā plānots, pasākums „Igaunijas dienas Stendē” notiks jaunizbūvētajā brīvdabas estrādē jau  šī gada 21.septembrī.

 

Aina Cebure

Projekta asistente


 

vohma_logo.PNG

Viesos pie sadarbības partneriem Igaunijā

 20.06.2012.

14. jūnijā uz sadarbības partneru pilsētu Vihmu (Igaunijā), devās Talsu novada pašvaldības darbinieki, tostarp arī pārstāvji no Stendes, lai piedalītos Stendes pilsētas pārvaldes administrētā projekta „Connecting Stende and Vöhma” vienā no aktivitātēm – lietišķās mākslas veidotāju darbnīcā.

Talsu novadu šajās mākslas darbnīcās Igaunijā pārstāvēja dalībnieku grupa 12 cilvēku sastāvā, bez projekta tiešajiem īstenotājiem – Stendes pilsētas pārvaldes vadītāja Mareka Zemīša un projekta asistentes Ainas Cebures, dalībnieku vidū bija arī Talsu tautas nama vadītāja Ieva Krūmiņa, pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Anita Zihelmane un novada amatnieki, radošo darbnīcu vadītāji un citi projektā paredzēto mērķu īstenotāji, kuri mākslas darbnīcās ne tikai apguva igauņu amatniecības prasmes, bet arī dižojās ar saviem līdzpaņemtajiem amatniecības izstrādājumiem.

Visiem šo radošo darbnīcu dalībniekiem bija sagādāta vienreizēja iespēja apskatīt Olustveres muižā esošās amatniecības un rokdarbu darbnīcas, kā arī izmēģināt roku stikla vāžu veidošanā, zīmējumu uz stikla veidošanā ar smilšu apdares tehniku, kā izcept maizi pēc Igauņu parašām. Jāpiebilst, ka muižas galvenajā ēkā atrodas Olustveres apkalpošanas un lauksaimniecības arodskola, kur audzēkņiem ir iespēja apgūt daudz un dažādas amatniecības prasmes, kā arī piedalīties radošajās darbnīcās, tādejādi uzlabojot savu meistarību.

Talsu novada delegācijai vizītes laikā Vihmā bija iespēja iepazīties arī ar vietējās pašvaldības pārstāvjiem – pilsētas mēru Avo Põder, izpilddirektoru Aare Jarvik, kultūras nama vadītāju Riina Pakane, kultūras un sporta komisijas locekli Hannes Männik, kā arī vietējiem uzņēmējiem.

Stende un Igaunijas pilsēta Vihma ir sadraudzības pilsētas jau kopš 2001.gada. Talsu novada pašvaldības Stendes pilsētas pārvalde kopā ar Vihmas pašvaldību Igaunijā īsteno Igaunijas Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projektu „Connecting Stende and Vöhma". Visas projekta aktivitātes tiek īstenotas abās pilsētās - Stendē un Vihmā. Projekta ietvaros tiek rīkotas mākslas darbnīcas dejotājiem, koriem un lietišķās mākslas veidotājiem, kā arī projekta nobeigumā tiks uzceltas brīvdabas estrādes abās pilsētās. Gan 2011., gan 2012.gadā tiek rīkotas „Igaunijas dienas Stendē" un „Latvijas dienas Vihmā", kur abu novadu pašdarbnieki un mākslinieki sniedz iedzīvotājiem un pilsētu viesiem plašus koncertus. Šogad Vihmas ģimnāzijas jauniešu un Valdemārpils vidusskolas jauniešu kopīga koru mākslas darbnīca Stendē un Valdemārpilī notiks  laikā no  2.-5.jūlijam, savukārt Latvijas dienas Vihmā tiks svinētas augusta sākumā.

 

Anita Zihelmane,

Sabiedrisko attiecību speciāliste


 16.04.2012.

Dāņus sajūsmina Latvijas straujā attīstība

16. aprīlī, Talsu novada pašvaldībā ieradās sadarbības partneru delegācija no Lejres (Dānija) pašvaldības. 1997. gadā iesāktā draudzība ar toreizējo Ģibuļu pagasta pašvaldību vērsusies plašumā, un nu, turpinās arī ar Talsu novada pašvaldību. Ierodoties Talsos, viesi  apmeklēja Pastendes sporta centru „Akmeņkaļi” un viesojās Pastendes kultūras namā, kur spontāni izveidojās akordeonistu duets Jura Lasenebrga un Erika Mikkelsena sastāvā. Otrajā vizītes dienā, 17. aprīlī, viesi no Lejres pašvaldības iepazinās ar Talsu novada domes deputātiem un pašvaldības speciālistiem. Ciemiņus interesēja gan vietējā mēroga politiskā dzīve, Talsu novada kultūras un sporta dzīve, kā arī izglītības, sociālie, ekonomiskie un finanšu jautājumi. Lejrieši izteica izbrīnu, kā pašvaldībai ir izdevies tik strauji attīstīties, saglabāt lauku teritorijās esošās izglītības iestādes, rekonstruēt kultūras un sporta centrus, īstenot ūdenssaimniecības projektus un piesaistīt ES finansējumu, lai attīstītu infrastruktūru? Ar labvēlīgu skaudību viesi prezentācijā noraudzījās uz plašājām brīvā laika pavadīšanas iespējām un lauku teritoriju attīstību. No prezentācijā gūtajiem iespaidiem, ciemiņi izteica vēlmi apskatīt Talsu sporta halli, kur vēroja skolēnu sporta nodarbības. Tā radās ideja sadarboties sporta jomā, piemēram, dāņu draugi ierosināja ierasties atkārtoti, lai pasniegtu nodarbības akrobātikā.

Viesi dienas gaitā apskatīja a/s „Talsu Piensaimnieks” jauno tirgotavu „Piena ceļš”, tikās ar Talsu komersantu kluba (TKK) vadību un apmeklēja jaunizveidoto industriālo parku Lauktehnikas teritorijā, kur savu darbību aktīvi uzsācis SIA „Krauzers” un darbojas uzņēmums „Talsu tehnika”. Viesu vidū bija arī Lejres uzņēmēju kluba pārstāvis, kuru ieinteresēja Talsu Komersantu kluba aktīvā darbošanās un sadarbība ar pašvaldību, tāpēc tika saņemts ielūgums TKK biedriem doties uz Dāniju. Dienas otrajā pusē, viesi devās uz Stendi, lai redzētu, kā darbojas Stendes pilsētas pārvalde un Stendes kultūras nams, apskatīja sociālo darbinieku ikdienu un Stendes katlumāju. Viesi izrādīja izteiktu interesi par mūsu uzņēmējdarbību un apskatot uzņēmumu „Talsu mežrūpniecība”, novērtēja latviešu uzņēmēju uzcītību, drosmi un izdomu, iesakot tiem vairāk reklamēties, lai varētu konkurēt pasaules tirgū. 

attēlā: viesi apmeklē uzņēmumu „Talsu Mežrūpniecība”

Īpašs pārsteigums viesiem bija sagādātā iespēja iestādīt Dānijas nacionālo koku – dižskābardi, Eiropas birzī, kas atrodas Talsu paugurainē, Laucienes pagastā.

Attēlā: Eiropas birzī  iestāda draudzības koku -  dižskābardi

Tikšanās noslēgumā tika pārrunātas turpmākās sadarbības iespējas un dalība kopprojektos starp Talsu novada un Lejres pašvaldībām.


22.12.2011.

Stendes un Vohmas  projekts –  jauns skatījums uz kopīgu sadarbību kultūras  jomā

 

Latvijas - Igaunijas pārrobežu sadarbības programmas 3.prioritātes „Aktīvas, ilgtspējīgas un integrētas kopienas” projekta „Connecting Stende and Vohma” pirmais gads noslēdzies. Nelielās pilsētiņas Stende un Vohma  ir kļuvušas atpazīstamākas, atraktīvākas vietas, kur dzīvot, strādāt un viesoties. Tajās ir palielinājies kultūras pasākumu skaits vasaras periodā, vietējie iedzīvotāji un viesi ir iepazīstināti ar kaimiņu tautas dejām, dziesmām un lietišķo mākslu. Tiek strādāts pie jaunas kultūras infrastruktūras izveides - celtas jaunas vasaras estrādes. Tas arī ir mūsu projekta mērķis! Mēs ticam un ceram, ka projekts palīdzēs samazināt iedzīvotāju migrāciju uz lielām pilsētām un ārzemēm, lai iegūtu labāku dzīves kvalitāti; palīdzēs nezaudēt potenciālos tūristus no Baltijas valstīm; palīdzēs iedzīvotājiem kļūt aktīvākiem un ieinteresētākiem. Šajā projektā mēs nākam ar jaunām iniciatīvām. Tāpēc šodien gribas atcerēties tos jaukos notikumus, kas risinājās Stendē un Vohmā visas vasaras garumā.

 

Neskatoties uz sarežģījumiem projekta sākumā, varam apgalvot, ka pirmais gads ir bijis veiksmīgs. Igauņu partneriem viesojoties Stendē mūsu pilsētas 20.dzimšanas dienā, esam pārrunājuši visus ieguvumus un, galvenais, zinām, kā labāk strādāt nākošajā gadā.

 

Šogad Stendē tika noorganizētas divas kopīgas 4-dienu mākslas darbnīcas: deju kolektīviem - mūsu TDK „Teika” un Vohmas „Lillekei”, kā arī lietišķās mākslas darbnīca. Turpretī Igaunijā notika mākslas darbnīcas pieaugušo koriem un jauniešu koriem. Šajās 4-dienu koru mākslas darbnīcās no mūsu novada piedalījās Talsu tautas nama jauktais koris „Uz  augšu!” un Valdemārpils vidusskolas jauniešu koris. Gan dziedātājiem, gan dejotājiem tā bija liela slodze, jo bija jāapgūst igauņu dejas un dziesmas igauņu valodā, turpretī mūsu tautas māksla jānodod igauņiem. Darbnīcu laikā tika sagatavotas jaunas, kopīgas koncertprogrammas, kuras tika nodotas  mūsu pilsētu skatītāju un viesu vērtējumam – „Latvijas dienās Vohmā” jūlija beigās un „Igaunijas dienās Stendē” augusta vidū. Šo pasākumu nobeigumā tika dejota  jauna pazīstamā latviešu horeogrāfa Agra Daņiļeviča iestudēta deja, kas tika izveidota tieši mūsu Stendes un Vohmas mākslinieku draudzībai, tā izpelnījās īpašu latviešu un igauņu publikas atsaucību un prieku, jo šajā dejā ir ietverti tautu mākslu modernie deju elementi. Lielu pateicību par radošu darbu gribu izteikt visiem kolektīvu vadītājiem: Lienei Konopackai, Agritai Priedniecei, Gunitai Pauliņai un mākslas darbnīcas  pasniedzējām: Sanitai Ziemelei un Antrai Auziņai.

Stende kā  projekta vadošais partneris, augusta beigās organizēja arī ar igauņiem kopīgas apmācības sabiedriskajās attiecībās un konsultācijas marketinga jomā. Tās notika Kandavas novadā un tās vadīja konkursā uzvarējušās „Firmas L4”pasniedzēji no Rīgas. Šajās apmācībās piedalījās gan Talsu novada pašvaldības 5 darbinieki, gan Vohmas pilsētas 5 pārstāvji. Kopīgo apmācību un individuālo konsultāciju laikā tika izstrādāti Stendes un Vohmas pilsētu logo. Abu sadraudzības pilsētu logo ir viens vienojošs elements – mozaīka, kas simbolizē dinamiku un attīstību. Tas ir mūsu pilsētu nākotnes redzējums.

 

Rudens mēnešos mēs veicam projekta dalībnieku aptaujas, izskatām pasākumos safilmēto materiālu un domājam par filmas koncepciju, kopā ar māksliniekiem un igauņu partneriem spriežam par interesantāko brošūru variantiem, kuras veidosim jau

tuvākajā laikā.

 

Mūsu projekta ietvaros ir tapusi jaunā Talsu novada mājas lapa un šobrīd dažas tās sadaļas tiek tulkotas angļu valodā.

 

Nedaudz gribu pastāstīt arī par nākamā gada darbiem. Pats galvenais – Stendē notiks jaunās estrādes celtniecība Jāņu laukumā. Toties Vohmā jau šovasar uzcēla pārvietojamu vasaras estrādi un „Latvijas dienas” notika jaunajā estrādē. Nākamajā gadā atkal katrā pilsētā notiks 2 mākslas darbnīcas, tiks veidotas jaunas koncertu programmas un atkal notiks „Latvijas dienas Vohmā” un „Igaunijas dienas Stendē”.

 

Strādājot šajā projektā, visi darbinieki ir ieguvuši nenovērtējamu pieredzi: projekta vadībā, projekta atskaišu un pārskatu sagatavošanā angļu valodā, jaunu, starptautisku kultūras pasākumu organizēšanā, kā arī komunikācijā angļu un krievu valodās.

 

Visiem, kas iesaistījušies mūsu projektā (dejotājiem, dziedātājiem, lietišķās mākslas darbu darinātājiem, pasniedzējiem un uzņēmējiem) novēlu, lai Ziemassvētku brīnums piepilda vispārdrošākos sapņus un Jaunajā gadā – ticēt, darīt un nepagurt!

 

Aina Cebure,

projekta „Connecting Stende and Vohma” asistente



vohma_logo.PNGL4_logo.jpg

Ar mērķi paaugstināt pilsētu konkurētspēju apmācību programmas “Talsu novada Stendes pilsētas un Vihmas pašvaldību darbinieku apmācība, konsultācijas sabiedrisko attiecību un mārketinga jomā” ietvaros abu pilsētu pašvaldību darbinieki izstrādāja savu pilsētu logo.

 

Apgūstot ar pilsētas attīstību un mārketingu saistītas tēmas, Stends un Vihmas pašvaldību darbinieki izstrādāja savu pilsētu logo. Un tā kā zīmols atspoguļo ne tikai to, kā pilsēta redz sevi, bet arī kā citi redz pilsētu, logo izstrādes laikā meklēja ne tikai pilsētas savas vērtības, bet arī deva savu skatījumu par sadraudzības pilsētu vizuālo izskatu.

stende_logo.jpg

Stendes pilsētas pārvaldes darbinieki logo izstrādes procesa laikā ierosināja adaptēt esošo ģerboni, jo tajā esošie simboli precīzi raksturo pilsētu. Ritenis – saules, ceļu un attiecīgi kustības simbols. Līdzīgi kā Vihma, arī Stende atrodas nozīmīgā infrastruktūras krustpunktā valsts vidienē.  Stendes logo pamatkrāsas ir zaļa, simbolizējot, saikni ar dabu, gan šī novada lielāko bagātību – mežus, kā arī gleznaino reljefu. Tumši brūnais tonis simbolizē saknes, piederību, saistību ar pagātni un kultūras mantojumu.

vihma_logo.jpg

Vihmas pašvaldības darbinieki kā savu simbolu izvēlējās stilizētu vārdu. Pelēkā krāsa simbolizē stabilitāti un mieru, harmonisku un stabilu attīstību – ceļu, kādu pilsēta iet pēc ekonomiskās krīzes, gan attīstot pilsētvidi, gan atbalstot uzņēmējdarbību. Svece kā simbols ir izvēlēta gan tāpēc, ka šajā pilsētā ir sveču rūpnīca, kura ne tikai nodrošina pilsētu ar darba vietām, bet arī ir izveidojusi Igaunijā vienīgo mākslīgā ledus slidotavu ar parafīna klājumu. Svece ir arī cerību, gaismas un viesmīlības simbols.

 

Abu pilsētu logo vienojošais elements ir mozaīka. Tā simbolizē dinamiku un attīstību.

 

Stendes pilsētas pārvaldes vadītājs Mareks Zemītis: „Mēs apzināmies, ka zīmola veidošana ir kas vairāk par logo, reklāmām, identitātes vadlīnijām. Tas ir ilgs laiks pilsētvides veidošanā, tūrisma objektu attīstīšanā, sadarbības veidošanā gan ar pilsētas iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem un investoriem un citām pilsētas mērķauditorijām. Tāpēc turpināsies vēl darbs gan pie logo, gan arī pie kopējā pilsētas tēla veidošanas, un mēs esam atvērti visu pušu ierosinājumiem”.

 

Tādējādi ir sasniegts šīs sadraudzības pilsētu Stendes un Vihmas apmācību programmas galvenais mērķis - izstrādāti pilsētu logo, lai ar kopīgām kultūras un mārketinga aktivitātēm stimulētu vietējo kopienu savstarpēju interesi un palielinātu tūristu skaitu gan Stendē un gan Vihmā. Apmācību programmu un konsultācijas īsteno SIA „Firma L4” Talsu novada Stendes pilsētas un Vihmas pašvaldību projekta „Connecting Stende and Vohma” ietvaros un to daļēji līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Eiropas Savienība.

 

 

Informāciju sagatavoja:


Nelda Elsiņa, SIA "Firma L4" Mācību centra un mārketinga vadītāja
Jelgavas iela 90, Rīga, LV1004
Tālr.+371 67500180, Mob. +371 26450388

E-pasts: nelda.elsina@L4.lv


 

Pastendē rosina idejas nākošā gada sadarbībai ar Lejres pašvaldības sadarbības partneriem

10-10-2011

 

Sestdien, 8.oktobrī 11:00 Talsu novada Ģibuļu pagasta Pastendes kultūras namā notika sarunas par nākotnes iespējamo starptautiskās sadarbības projektu ar Lejres pašvaldību Dānijā.

Sarunās par nākotnes iespējamajiem kopprojektiem ar kolēģiem no Dānijas – starptautiskā sadarbības vadītāju starp Lejri un Talsiem Eriku Mikkelsenu (Erik Mikkelsen), Roskildes jauniešu centra vadītāju Olavu Klausenu (Olav Clausen), sadarbībai ar Latviju atbalsta grupas vadītāju Loti Mikkelseni (Lotte Mikkelsen) un citiem Lejres pašvaldības pārstāvjiem, piedalījās Talsu novada Pastendes kultūras nama vadītāja Jolanta Ozola, kura ilgstoši veikusi sadarbības koordinatora pienākumus ar Lejres pašvaldību, kā arī biedrības „Talsu rajona partnerība” koordinatore Antra Jaunskalže, Talsu novada pašvaldības sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Inga Priede un kultūras nodaļas projektu koordinatore Zane Rorbaha. Tikšanās mērķis bija apspriest dalību kopējos projektos, kā arī atrast kopideju jauniešu sadarbībai. Rezultātā izkristalizējās ideja par Dānijā tik populārās programmas „Jaunieši – jauniešiem” iepazīšanu pie mums, kurā varētu piedalīties visi Talsu novadā darbojošies jauniešu klubi. Lai tas notiktu tika nolemts veikt pirmo soli sagatavošanas darbiem. Jau 2012.gada februārī paredzēta nākošā tikšanās un mācības iespējamo projekta vadītāju līmenī.

attēlā: Jolanta Ozola, Jens Friborgs un Olavs Klausens

 

Ģibuļu pagasta sadarbības vēsture ir pietiekami ilga, jau no 1997.gada. Tādēļ ir izveidojusies sistēma, kā notiek jaunas projektu idejas izvēle. Reizi gadā tiekas aktīvisti, sadarbības uzturētāji no Lejres un Ģibuļu pagastiem. Jau iepriekš ir saskaņota ideja par mērķauditoriju, kurai tiks veltīts projekts. Šīs tikšanās mērķis bija saskaņot viedokļus par iespējamo projekta ideju pusaudžiem un jauniešiem. Klātesošajiem šķita interesanta Roskildes jauniešu centra vadītāja Olava Klausena ideja par Dānijā tik populārās programmas „Jaunieši – jauniešiem” iepazīšanu pie mums.

Strādājot pie jaunas projekta idejas, ir ierasts, ka tas nav ātrs un sasteigts process. Tās ir mierīgas, atklātas un konstruktīvas sarunas, viedokļu apmaiņa, pienākumu sadale un atbildības uzņemšanās. Šādi darbojoties ir izdevies realizēt saturīgus, mērķauditorijai interesantus projektus. 2009.-2010.gadā tika realizēts projekts „Pieaugušo izglītības iespējas ir neierobežotas”, kurā piedalījās 27 dalībnieki no Lejres (Dānijā), Orisāres (Igaunijā) un Ģibuļiem (Latvijā). 2011.gadā tika izdota grāmata, kurā atspoguļots viss projekta veikums.

Tādēļ ir īstais laiks, lai ķertos klāt jaunam darbam, kas būs veltīts citai mērķauditorijai – pusaudžiem un jauniešiem. Patīkami, ka sadarbībai paveras jaunas, plašākas iespējas, ko dod iekļaušanās Talsu novadā.

 

 

Inga Priede       

Jolanta Ozola


 

vohma_logo.PNGL4_logo.jpg

Latvijas un Igaunijas mazo pilsētu Stendes un Vihmas pašvaldību darbinieki izstrādā savu pilsētu zīmolus

20/09/2011 

Ar mērķi paaugstināt pilsētu konkurētspēju apmācību programmas “Talsu novada Stendes pilsētas un Vihmas pašvaldību darbinieku apmācība, konsultācijas sabiedrisko attiecību un mārketinga jomā” ietvaros abu pilsētu pašvaldību darbinieki strādāja pie zīmola izstrādes

 

Latvijas pilsēta Stende un Igaunijas pilsēta Vihma ir sadraudzības pilsētas jau kopš 2001.gada. Šīs apmācību programmas galvenais mērķis ir izstrādāt pilsētu grafiskos zīmolus, lai ar kopīgām kultūras un mārketinga aktivitātēm stimulētu vietējo kopienu savstarpēju interesi un palielinātu tūristu skaitu.

Abu pilsētu zīmola izstrāde notika gan 40 stundu ilgā apmācību programmā un 140 stundu ilgās individuālās konsultācijās caur dažādām interaktīvām metodēm, caur kurām tika izkristalizēti gan pilsētu simboli, pilsētu vērtības, krāsas, kā arī pilsētu stratēģiskais attīstības virziens. Zīmola izstrādes apmācību programmas ietvaros klausītāji tika iepazīstināti gan ar pasaules pieredzi pilsētu zīmolu izstrādē un ieviešanā, gan ar tādām praktiskām tēmām kā zīmola integrācija ikdienas darbā, pilsētu mērķauditoriju noteikšana un komunikācijas principu izstrāde ar tiem, zīmola ieviešana pilsētvidē un citas tēmas.

Stendes pilsētas pārvaldes vadītājs Mareks Zemītis: „Laikā, kad vienlīdz strauji attīstās gan tehnoloģijas, gan zaļā domāšana, ir novērojamas divas iedzīvotāju migrācijas tendences. Pirmā – cilvēki dodas uz lielpilsētām un pat uz ārvalstīm. Otrā - cilvēki, kuriem tehnoloģijas ļauj strādāt no jebkuras vietas pasaulē, meklē harmonisku vidi darbam un atpūtai. Šī ir mūsu iespēja, jo pilsēta nodrošina gan infrastruktūru, gan radošu vidi, kultūras aktivitātes, kas nepieciešamas personību harmoniskai attīstībai.”

Savukārt, Vihmas pilsētas mērs Avo Poder uzskata: „Labs zīmols var izveidot pilsētu par sapņu zemi. Un otrādi. Mūsu pilsēta ir atguvusies pēc ekonomiskās krīzes 2004.gadā, un priecājamies par ikvienu jaunu darba vietu. Mūsu zīmola uzdevumi būs rādīt investoriem Vihmas pilsētu kā stabilu, uzticamu partneri uzņēmējdarbības attīstībai un veidot lojalitāti Vihmas pilsētas iedzīvotājos. Zīmola attīstību mēs skatāmies kontekstā ar visa reģiona izaugsmi, jo daļa iedzīvotāju strādā ārpus pilsētas esošajos uzņēmumos”.

Zīmola izstrādes apmācību programmu un konsultācijas vada sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Bērziņa: „Zīmols nav un nedrīkst būt tikai krāsains zīmējums logo formā. Zīmols ir apsolījums ikvienam, kurš nonāk mijiedarbībā ar to. Galvenie veidotāji mazajās pilsētās ir tās iedzīvotāji – cik atvērti un pozitīvi viņi noskaņoti, kādas vērtības nesīs, cik sakārtotas ir ne tikai galvenās ielas, bet ikviens pagalms, un kādu viņi redzēs pilsētas nākotni, tā arī formēsies grafiskais logo.

Apmācību programmu un konsultācijas īsteno SIA „Firma L4” Talsu novada Stendes pilsētas un Vihmas pašvaldību projekta „Connecting Stende and Vohma” ietvaros un to daļēji līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Eiropas Savienība.

Informāciju sagatavoja

Nelda Elsiņa
SIA "Firma L4" Mācību centra un mārketinga vadītāja
Jelgavas iela 90, Rīga, LV1004
Tālr.+371 67500180, Mob. +371 26450388


 

Sadraudzības projekta ietvaros uzsākta Stendes un Vihmas pilsētu zīmolu izstrāde

22/08/2011

22.augustā, Kandavas novada tūrisma un atpūtas bāzē „Plosti” uzsākta piecu dienu apmācību programma „Talsu novada Stendes pilsētas un Vihmas pašvaldību darbinieku apmācība, konsultācijas sabiedrisko attiecību un mārketinga jomā”, kurā piedalās pieci Talsu novada pašvaldības darbinieki un pieci Vihmas (Igaunijas) pašvaldības darbinieki.

vihma_logo.jpg

 

Stende un Igaunijas pilsēta Vihma ir sadraudzības pilsētas jau kopš 2001.gada. Šīs apmācību programmas mērķis ir veicināt Stendes un Vihmas (Igaunija) pašvaldību darbinieku sadarbību un stiprināt to profesionālo kapacitāti ar apmācībām mārketinga un sabiedrisko attiecību jomā projekta „Connecting Stende and Vohma” ietvaros, kā arī izstrādāt abu sadraudzības pilsētu zīmolus, lai ar kopīgām kultūras un mārketinga aktivitātēm stimulētu vietējo kopienu savstarpēju interesi, palielinātu tūristu skaitu gan Stendē, gan Vihmā un novērstu iedzīvotāju emigrāciju no abām pilsētām.  

Apmācībās piedalās pieci Stendes pilsētas pārvaldes un Talsu novada pašvaldības darbinieki, tai skaitā Stendes pilsētas pārvaldes vadītājs Mareks Zemītis, un Talsu novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Anita Zihelmane, kā arī pieci Vihmas pilsētas pašvaldības pārstāvji, tai skaitā pilsētas mērs Avo Põder.

  IMG_1722.JPG

Apmācību programmas ietvaros klausītāji tiks iepazīstināti ar tādām tēmām kā mārketinga jēdziens starpkultūru kontekstā, reputācijas un efektīvas komunikācijas saikne, klientu attiecību veidošana pašvaldībās, mārketinga plāna izstrāde, prezentēšanas prasmes, preses relīzes sagatavošanas un pilsētas zīmola izstrādes pamatprincipi. Apmācību programmas galvenais mērķis ir ne tikai apgūt šīs tēmas teorētiski, bet arī praktiski izstrādāt abu pilsētu zīmolus.

IMG_1704.JPG

Apmācību programmu vada Latvijā pazīstamas sabiedrisko attiecību speciālistes Inese Bērs un Līga Bērziņa. Inesei Bērs ir 14 gadu pieredze sabiedriskajās attiecībās, izstrādājot un vadot plaša mēroga sabiedrības informēšanas kampaņas par dažādiem sociāliem jautājumiem un vadot apmācības šajā jomā gan Latvijā, gan ārpus tās. Savukārt, Līga Bērziņa ir speciāliste organizāciju un uzņēmumu zīmolu izstrādē.

vihma_conecting.JPG

Inese Bērs atzīst: „Ir izaicinājums vadīt apmācības krievu valodā divu mentalitāšu un dažādu paaudžu pašvaldību speciālistiem, rosinot diskusijas un pārdomas par kopīgo un atšķirīgo abu valstu starpkultūru komunikācijas jomā mūsdienu globalizācijas laikmetā”.

Apmācību programmu īsteno SIA „Firma L4” Talsu novada Stendes pilsētas un Vihmas pašvaldību projekta „Connecting Stende and Vohma” ietvaros, un to daļēji līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Eiropas Savienība.

 

Informāciju sagatavoja
Nelda Elsiņa
SIA "Firma L4" Mācību centra un mārketinga vadītāja
Jelgavas iela 90, Rīga, LV1004
Tālr.+371 67500180
Mob. +371 26450388
E-pasts:
nelda.elsina@L4.lv


 

vohma_logo.PNG

Igauņi viesojas Stendē projekta Connecting Stende and Vohma ietvaros

05/05/2011

 

Talsu novada pašvaldības Stendes pilsētas pārvalde kopā ar Vohmas pašvaldību Igaunijā īsteno Igaunijas Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projektu „Connecting Stende and Vohma". Projekta kopējais budžets ir 324312 EUR.
Visas projekta aktivitātes jāīsteno abās pilsētās - Stendē un Vohmā. Projekta ietvaros ir jāuzceļ brīvdabas estrādes, jārīko mākslas darbnīcas dejotājiem, koriem un lietišķās mākslas veidotājiem. 2011. un 2012.gadā ir jāsarīko „Igaunijas dienas Stendē" un „Latvijas dienas Vohmā", kur abu novadu pašdarbnieki un mākslinieki sniedz iedzīvotājiem plašus koncertus.

No 28.aprīļa līdz 1.maijam Stendē un Talsos biežāk bija dzirdamas igauņu, angļu un krievu valodas - Projekta „Connecting Stende and Vohma" ietvaros Stendē notika pirmā kopīgā mākslas darbnīca dejotājiem no Vohmas (Igaunija) un mūsu tautas deju
kolektīvam „Teika", kuru vada Liene Konopacka kopā ar ilggadējo „Teikas" dejotāju Indru Nolendorfu. Bet deju kolektīva koncertmeistare ir Vita Broka, kura pati ir pieredzējusi dejotāja.

Uz 4-dienu mākslas darbnīcu bija atbraukuši divi igauņu deju ansambļi (pieaugušo un jauniešu). Viņu deju treneres uzdevums bija mācīt mūsu dejotājiem Igauņu tautas dejas. Savukārt viņi mācījās mūsu tautas dejas. Šajā laikā Stendē notika arī Talsu kultūras nodaļas projekta „Danču tūre Ziemeļķurzemē" 7.pasākums „Danču tūre Stendē", kur igauņi kopā ar „Teikas" un citiem dejotmīļiem nodejoja visu vakaru.

 

Vohma_dejotaji.JPG

Piektdienas pēcpusdiena tika veltīta, lai iepazīstinātu mūsu draugus ar pavasarīgām Kurzemes pilsētām - Kuldīgu (skatījām Ventas rumbu un tur lecošās zivis) un Sabili (apbrīnojām Vīna kalnu un lejā iekārtoto leļļu dārzu). Bet īpaši viesiem patika Talsi, daži jau Talsos bija pabijuši, bet citiem tā atklājās no jauna. Talsu pakalni, ezeri, viesnīca, tirgus, baznīcas un pati pilsēta tika apbrīnota pēdējās atvadu dienas ekskursijā. Paldies par ekskursijas vadīšanu Talsu TIC gidei Inesei Vemperei!

Deju mākslas darbnīcas trešā diena bija īpaša gan stendeniekiem, gan ansamblim „Teika", gan igauņiem. Visas dienas garumā ar dejotājiem un kolektīvu vadītājiem strādāja Latvijā labi pazīstamais, augstas klases deju speciālists, horeogrāfs Agris Daņiļevičs. Notika gatavošanās „Latvijas dienām Vohmā" un „Igaunijas dienām Stendē", kuras notiks 2011.un 2012.gada vasarās. Tika iestudēta jauna A.Daņileviča deja, kurā dejo pilnīgi visi projekta mākslas darbnīcas dalībnieki. Šajā draudzības dejā ir ieviesti mūsdienu moderno deju elementi, un, lai nonāktu līdz tai - dejotājiem bija ļoti daudz jātrenējas. Nelieli atpūtas brīži, treniņi, uznācieni, deja jauniešu grupai, „Teikai" un igauņu dejotājām. Igauņu grupā dejo tikai sievietes. Viņas uzstājās arī savos košajos tautas tērpos un izpelnījās lielu atzinību. Bet dzīvesprieku, smieklus un akrobātikas elementus šajā pasākumā ienesa igauņu jaunietes.
Savu sajūsmu par šo dienu izteica Liene Konopacka: „Ir piepildījies viens no maniem ilgi lolotajiem sapņiem reiz strādāt kopā ar Agri Daņiļeviču!"
Arī horeogrāfs A. Daņiļevičs bija gandarīts par kopā pavadīto laiku un paveikto darbu. Mums viss izdevās!

 

vihma_dejotaji_danjilevics.JPG

Pirmā mākslas darbnīca dejotājiem tika atzinīgi novērtēta un par to jāpateicas projekta „Connecting Stende and Vohma" idejas autorei Solvitai Ūdrei, Stendes pilsētas pārvaldes vadītājam, projekta vadītājam Marekam Zemītim un Stendes tautas nama vadītājai, projekta kultūras koordinatorei Sandrai Lejai. Bet īpaši igauņu draugi izsaka atzinību SIA „Miels" kolektīvam un kafejnīcas „Lāsīte" īpašniekam Normundam Laukšteinam par garšīgajām, skaisti servētajām pusdienām un vakariņām!

Nākamā mūsu projekta mākslas darbnīca notiks maija beigās pie partneriem Vohmā. Šoreiz uz Igauniju dosies Talsu tautas nama koris „Uz augšu!", diriģente Agrita Priedniece. Pirmās „Igaunijas dienas Stendē "notiks jau šā gada augustā un tās plānojam organizēt kopā ar jaunās estrādes atklāšanu Stendē, Jāņu laukumā.

Aina Cebure
Projekta „Connecting Stende and Vohma" asistente


Notikumu kalendārs

Klikšķini uz datuma

Aktuālie notikumi nedēļai

Laika ziņas

Vietnē tiek izmantotas sīkdatnes, lai mēs varētu jums piedāvāt labāku saturu. Izmantojot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Labi Uzzināt vairāk