Eksperti – jaundzimušo mirstību perinatālajā periodā var samazināt ārstniecības procesu sakārtošana, sabiedrības izglītošana un atbildīga ģimenes plānošana
2012. gadā perinatālās mirstības rādītāji Latvijā ir mazinājušies līdz 8,8 gadījumiem uz 1000 dzimušajiem, salīdzinot ar 9,3 gadījumiem 2011. gadā. Nepilna gada laikā ir īstenotas nozīmīgas izmaiņas bērnu perinatālās mirstības samazināšanai, tomēr Latvijas dzemdniecības un neonatoloģijas speciālisti ir vienisprātis – uzlabojamā vēl ir daudz gan veselības aprūpes jomā, gan veselas un atbildīgas grūtniecības apziņas radīšanā.
Nozīmīgākās izmaiņas veiktas, ieviešot pirmā grūtniecības trimestra ultrasonogrāfijas izmeklējumus, pirmo reizi piedāvājot definēt Perinatālās aprūpes centrus, kas turpmāk ļaus efektivizēt un sekot līdzi to darbībai, kā arī uzlabojot medicīniskās dokumentācijas kvalitāti un īstenojot ārstu un vecmāšu apmācības, tāpat arī veicinot ārstu multisektoriālo sadarbību. Topošo vecāku izglītošanai Rīgas Dzemdību nama galvenā ginekoloģe un LR Veselības ministrijas galvenā speciāliste ginekoloģijā un dzemdniecībā, asociētā profesore, Dr. Dace Rezeberga izstrādājusi rokasgrāmatu „Gribu būt māmiņa”, kurā izklāstīti veselas grūtniecības priekšnoteikumi.
Kā nozīmīgākās ieviestās izmaiņas Dr. Dace Rezeberga izceļ grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas paredz iekļaut ultrasonogrāfiskās izmeklēšanas veikšanu I un II grūtniecības trimestrī, ģenētisko anomāliju skrīningu visām grūtniecēm, papildus izmeklējumu veikšanu grūtnieču cukura diabēta diagnostikai un B grupas streptokoka atklāšanai.
„Visi grozījumi, kas stāsies spēkā no šī gada 1. jūlija ir veidoti, lai uzlabotu gan mātes, gan bērna veselības stāvokli un palīdzētu risināt jautājumus, kas saistīti ar bērnu pāragru mirstību. Vecākiem ne vienmēr ir nepieciešams finansiāls atbalsts no valsts, reizēm pietiek ar organizatoriskiem pārkārtojumiem, kas uzlabotu grūtnieces aprūpi un savlaicīgu slimību diagnostiku, un apliecinātu, ka katra bērniņa nākšana pasaulē ir svarīga ne tikai vecākiem, bet arī valstij kopumā,” skaidro Dr. Dace Rezeberga.
Kā norāda Latvijas dzemdniecības eksperti, atsevišķi ierosinājumi joprojām ir iniciatīvas līmenī, un to ieviešanai nepieciešams turpmākas izmaiņas. Piemēram, reģionālo slimnīcu nodaļu standartu izstrāde, perinatālās mirstības audits un kritisko gadījumu analīze tām iestādēm, kas piekritīs viņu darbības padziļinātai izpētei. Padziļinātu iesaisti un atbildību ginekologi sagaida arī no ģimenes ārstu puses – gan ģimenes plānošanas uzsākšanas, gan grūtniecības laikā.
„Pats galvenais ir precīzi diagnosticēt potenciālās problēmas kopā ar dažādu jomu speciālistiem – ģenētikas, sirds un citiem speciālistiem – maksimāli informējot vecākus un kopīgi meklējot risinājumus,” skaidro Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidente Dr. Dace Matule. Viņa turpina: „Ultrasonogrāfija ir svarīgs diagnostikas līdzeklis, lai noteiktu dzemdībām piemērotāko vietu. Aktīvi strādājam pie tā, lai paaugstinātu ultrasonogrāfijas speciālistu kvalifikāciju.”
Rīgas Stradiņa universitātes Pataloģijas katedras lektore Dr. Ivanda Franckēviča īpašu uzmanību vērš nepieciešamībai uzlabot pataloģijas speciālistu kvalifikāciju. „Mūsu speciālistiem kvalifikācijas paaugstināšanai ļoti vērtīgi un noderīgi būtu apmeklēt Pediatru patalogu biedrības rīkotos ikgadējos pediatriskās pataloģijas kursus. Tāpat vērtīga būtu arī dalība biedrības rīkotajā ikgadējā kongresā, kurā notiek profesionālās pieredzes apmaiņa, kā arī ir iespēja uzzināt par jaunākajām zinātniskajām tendencēm nozarē.”
SavukārtVeselības ministrijas parlamentārā sekretāre Liene Cipule uzsver, ka ministrija pastiprināti izvērtēs ārstniecību iestāžu kvalitātes rādītājus, nākotnē tos saistot ar pakalpojumu pirkšanas atlīdzību. Turklāt, rūpējoties par kvalitātes nodrošināšanu, Nacionālā veselības dienesta līgumi ar reģionu iestādēm atbilstoši iestādes kapacitātei pieļaus ne vairāk kā 200 dzemdības gadā. L.Cipule akcentē arī sabiedrības atbildības lomu: „Ārsti ir izpētījuši un kopīgi strādā pie daudzprofilu problēmas risinājuma valstiskā mērogā, tostarp ārstēšanās, ārstu izglītības un sociālās jomas jautājumiem, bet ļoti nozīmīga ir cilvēkam ieaudzinātā atbildība pret veselību jeb paša cilvēka atbildība.”
Sabiedrības izglītošanu veiks arī ar Šveices veselības aprūpes firmas Roche un Austrumu slimnīcas atbalsta fonda gādību iznākusī Dr. Daces Rezebergas rokasgrāmata “Gribu būt māmiņa”. Tā ir orientēta uz lauku novados dzīvojošiem jaunajiem un topošajiem vecākiem, kuri to var prasīt gan sava novada sociālajiem darbiniekiem, gan ginekologiem, gan arī ģimenes ārstiem. Rokasgrāmata ikvienam aplūkojama un lejupielādējama arī internetā: ej.uz/GribuButMamina.
Par Veselības ministrijai iesniegtajām rekomendācijām
2012. gada vasarā tika prezentēts pētījums „Izglābsim 100 bērnus”, kurā noskaidrots, ka perinatālajā periodā (no 22.grūtniecības nedēļai līdz 6. pēcdzemdību dienai) notikušie nāves gadījumi 2010.gadā bija 8,2 uz 1000 jaundzimušajiem. 2011.gadā šis skaits paaugstinājies līdz 9,3 gadījumiem, kas ir augstākais rādītājs salīdzinājumā ar Igauniju un Lietuvu. Apzinot Latvijas situāciju perinatālās mirstības jautājumos, LR Veselības ministrei tika iesniegti kopumā 12 ieteikumi perinatālās mirstības samazināšanai, no kuriem lielākā daļa šobrīd tiek ieviesti likumdošanā vai jau realizēti praksē.
Par „Izglābsim 100 bērnus”
2011.gadā Latvijas vadošie dzemdniecības speciālisti Asoc. Prof. Daces Rezebergas vadībā apvienoja spēkus projektā „Izglābsim 100 bērnus”, lai kopīgiem spēkiem samazinātu perinatālās mirstības rādītājus, kas Latvijā ir viens no augstākajiem Eiropas Savienībā. Apjomīgā pētījumā tika noskaidroti galvenie iemesli augstajiem mirstības rādītājiem un izstrādātas rekomendācijas situācijas uzlabošanai. Projekta nākamie soļi ir aktīva līdzdalība rekomendāciju ieviešanā un sabiedrības informēšanā, lai sasniegtu mērķi – panākt, ka perinatālā mirstība sasniedz vidējos Eiropas Savienības rādītājus – ne vairāk kā 5,6 gadījumi no 1000.
Rokasgrāmatu „Gribu būt māmiņa” izdod Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Atbalsta fonds un Šveices veselības aprūpes firmas Roche „Roche Akadēmija” Zinātniskās padomes sociālās atbildības projekts “Izglābsim 100 bērnus”.
Papildu informācijai:
Lāsma Trofimova projekta „Izglābsim 100 bērnus” sabiedrisko attiecību konsultante, mobilais tālrunis 26480407, e-pasts: lasma.trofimova@ka.lv
Izmaiņas AS "Latvenergo" sociālā atbalsta kampaņā
25-03-2013
Izmaiņas AS "Latvenergo" sociālā atbalsta kampaņā.
Saskaņā ar 2013. gada 1. martā parakstīto starp AS „Latvenergo” un biedrību „Latvijas Pašvaldību savienība” „Vienošanās par grozījumiem 2011.gada 14.oktobrī noslēgtajā dāvinājuma (ziedojuma) līgumā Nr.010000/11-769”
Talsu novada sociālais dienests līdz 31.12.2013. turpina izsniegt AS „Latvenergo” dāvanu kartes „Elektrības norēķinu karte – 53.70 LVL”.
2011.gada 21.decembrī Sociālajam dienestam tika nodotas 1080 dāvinājuma kartes. No 2012.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 28. februārim izsniegtas 478 elektrības norēķinu kartes. Uz 01.03.2013. Sociālā dienesta rīcībā ir 602 kartes.
Jaunā vienošanās paredz, ka sociālās atbalsta kampaņas ietvaros dāvanu kartes no 01.04.2013. varēs saņemt arī citas mazaizsargātās ģimenes ar bērniem (līdz 18 gadu vecumam). Tās ir:
· maznodrošinātas ģimenes ar bērniem;
· ģimenes, kurās ir bērni, kas slimo ar celiakiju;
· ģimenes ar jaundzimušajiem (bērni, kuri dzimuši sākot ar 2013.gada 1.janvāri);
· Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībnieku ģimenes, kurās ir bērni;
· Nepilnās ģimenes, kurās zaudēts kāds no apgādniekiem vai viens no vecākiem audzina bērnu viens (ja bērna dzimšanas apliecībā nav norādītas ziņas par vienu no vecākiem);
· Ģimenes ar bērniem, kurās kāds no vecākiem ir invalīds;
· Daudzbērnu ģimenes, ( ! tās daudzbērnu ģimenes, kuras jau saņēmušas vienu Dāvanu karti, varēs saņemt otru karti).
Esošā kārtība paredz, ka joprojām dāvanu kartes "Elektrības norēķinu karte – 53,70LVL" var saņemt šādas mājsaimniecības:
· Trūcīgas ģimenes ar bērniem (izņemot tās ģimenes, kas iepriekšējās akcijas ietvaros saņēmušas 2 kartes);
· ģimenes, kurās ir bērns ar invaliditāti;
· audžuģimenes un aizbildņu ģimenes, kurās ir bērns/-i;
· daudzbērnu ģimenes, kuras nav saņēmušas tarifa kompensāciju 2400 kWh patēriņam no AS "Latvenergo".
Vēršam uzmanību, ka viena mājsaimniecība var saņemt tikai 1 dāvanu karti (arī ja tā atbilst vairākām mērķa grupām). Vienīgā mērķa grupa, kura sākot ar šī gada 1. aprīli varēs saņemt dāvanu karti atkārtoti, ir daudzbērnu ģimenes.
Latvenergo Elektrības norēķinu kartes Talsu pilsētas iedzīvotāji var saņemt sociālajā dienestāTalsos,Kareivju ielā 7, 112.kab. pirmdien, ceturtdien 9-12 un 13-16, otrdien 9-12 un 13-18.
Pārējie novada iedzīvotāji sava pagasta pārvaldē pie sociālā darbinieka.
Lai saņemtu dāvanu karti, nākot uz Sociālo dienestu, jāņem līdzi:
· personu apliecinošs dokuments;
· AS "Latvenergo" klienta līgums vai Latvenergo Klienta karte (lai noskaidrotu klienta līguma numuru);
· ja ģimenei (personai) nav noslēgts līgums ar AS „Latvenergo”, jāzina elektroenerģijas piegādes līguma numurs, kas slēgts ar privātpersonu mājoklim, kurā dāvanu kartes saņēmējs dzīvo un lieto elektroenerģiju;
· aizbildņa apliecība vai bāriņtiesas lēmums par aizbildņa iecelšanu bērnam;
· Bāriņtiesas lēmums par bērna ievietošanu audžuģimenē;
· Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībnieka apliecība;
· bērna dzimšanas apliecība.
! Saņemot Elektrības norēķinu karti Jūs varat norādīt jebkuru privātpersonas vai juridiskas personas līguma numuru un dāvinājums 53.70LVL tiks attiecināts atbilstoši Jūsu izvēlētajam līgumam. Ja, Jūs norādāt juridiskās personas līguma numuru, tad pirms došanās uz Sociālo dienestu saņemt karti, nepieciešams noskaidrot juridiskās personas līguma numuru.
Tas nozīmē, ka kartes varēs saņemt arī personas, kas dzīvo sociālajās mājās, māju kooperatīvos u.tml., kuriem nav līguma ar Latvenergo, jo par elektroenerģiju norēķinās ar apsaimniekotāju.
Tālrunis informācijai:
63221889
29357075
Talsu novada sociālais dienests informē par izmaiņām 2013. gadā
2012.gada 16.novembrī Talsu novada dome pieņēma grozījumus saistošajos noteikumos „Par trūcīgas un maznodrošinātas ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas statusa noteikšanu Talsu novadā” un „Par sociālo palīdzību Talsu novadā”. Grozījumi stājās spēkā 2013.gada 1.janvārī.
Talsu novada domes 29.04.2010. saistošajos noteikumos Nr.23 „Par trūcīgas un maznodrošinātas ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas statusa noteikšanu Talsu novadā” veiktie grozījumi nosaka kritērijus un ienākumu līmeni, pie kuriem atsevišķas personas vai ģimenes var tikt atzītas par maznodrošinātām – ir paaugstināts ienākumu līmenis pretendentiem.
Ģimene (persona) atzīstama par maznodrošinātu, ja tā atbilst sekojošiem kritērijiem:
- Vientuļš pensionārs vai invalīds, kuram nav likumīgu apgādnieku, kurš saņem vecuma pensiju vai invaliditātes pensiju un kura ienākumi mēnesī nepārsniedz 178 latus;
- Kopā dzīvojoši pensionāri un invalīdi, kuriem nav likumīgu apgādnieku, kuru vienīgie ienākumi ir valsts piešķirtā vecuma pensija vai invaliditātes pensija, un kuru ienākumi uz vienu ģimenes locekli nepārsniedz 168 latus;
- Atsevišķi dzīvojošs pensionārs vai invalīds, kura likumīgie apgādnieki dzīvo atsevišķi, kurš saņem vecuma pensiju vai invaliditātes pensiju un kura ienākumi mēnesī nepārsniedz 158 latus;
- Kopā dzīvojoši pensionāri un invalīdi, kuru likumīgie apgādnieki dzīvo atsevišķi, un kuru vienīgie ienākumi ir valsts piešķirtā vecuma pensija vai invaliditātes pensija un kuru ienākumi uz vienu ģimenes locekli mēnesī nepārsniedz 148 latus
- Nestrādājoši invalīdi un/vai pensionāri, kuri dzīvo kopā ar apgādnieku – nestrādājošu invalīdu vai pensionāru, kuru ienākumi uz vienu ģimenes locekli mēnesī nepārsniedz 138 latus;
- Ģimene (persona), kura nav atzīta par trūcīgu, bet tās ienākumi uz katru ģimenes locekli pēdējo 3 mēnešu laikā nepārsniedz 118 latus.
Trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas statuss turpmāk tiek noteikts uz laiku no trim līdz sešiem mēnešiem, izvērtējot ģimenes situāciju.
Talsu novada domes 2009. gada 10. septembra saistošajos noteikumos Nr.48 „Par sociālo palīdzību Talsu novadā” veiktie grozījumi paredz, ka ar Sociālo un veselības jautājumu komitejas iepriekšēju piekrišanu vienreizēju pabalstu ārkārtas situācijā var izmaksāt līdz Ls 500 vienai ģimenei vai personai.
No 2013. gada 1. janvāra pabalsts bērnu ēdināšanas izdevumu apmaksai tiek piešķirts katru mēnesi mācību gada laikā, saskaņā ar ēdināšanas pakalpojumu sniedzēja, kurš atrodas izglītības iestādē, izsniegtu personalizētu maksājumu apliecinošu dokumentu un pabalsta apmērs tiek aprēķināts atbilstoši iesniegtā maksājumu apliecinošā dokumentā norādītajai summai, bet tas nevar pārsniegt Ls 1 dienā bērnam. Lai saņemtu pabalstu bērnu ēdināšanas izdevumu apmaksai, Sociālajā dienestā jāiesniedz iesniegums; pirmoreiz pieprasot pabalstu uzsākot mācību gadu, izziņa no izglītības iestādes, ka bērns uzsāk vai turpina mācības, ja šāda informācija jau nav Sociālā dienesta rīcībā. Atsevišķos gadījumos, pēc sociālā darbinieka izvērtējuma, pabalstu bērnu ēdināšanas izdevumu apmaksai piešķir trūcīgām vai maznodrošinātām ģimenēm, kurās ir bērna attīstībai nelabvēlīgi apstākļi un kuru bērni mācās vispārējās izglītības iestādēs.
No 2013. gada 1. janvāra pašvaldībā paredzēts jauns pabalsts – transporta izdevumu segšanai bērniem ar īpašām vajadzībām – bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Pabalstu piešķir nokļūšanai līdz tuvākajai izglītības iestādei, kura var nodrošināt bērna veselības stāvoklim atbilstošu izglītības programmu, gadījumos, kad pašvaldība vai Sociālais dienests bērnam nevar nodrošināt atbilstošu transporta pakalpojumu. Pabalsta apmērs noteikts atbilstoši pieprasītāja iesniegtajā čekā vai kvītī norādītajai summai transporta izdevumu segšanai, bet nepārsniedzot Ls 70 mēnesī vienam bērnam. Pabalsta saņemšanai Sociālajā dienestā jāiesniedz iesniegums, ģimenes ārsta atzinums, kurā ir pamatota nepieciešamība bērnam izmantot specializēto autotransportu, izziņa no izglītības iestādes, kurā bērns uzsāk vai turpina mācīties, norādot bērna izglītības iestādes apmeklējuma biežumu. Pabalstu piešķir reizi mēnesī mācību gada laikā, pamatojoties uz Sociālā dienesta speciālista atzinumu.
2012. gada 18. decembra Ministru kabineta noteikumi Nr.913 „Noteikumi par garantēto minimālo ienākumu līmeni” nosaka, ka no 2013. gada 1. janvāra garantētais minimālais ienākumu līmenis (GMI) vienam cilvēkam būs 35 lati mēnesī. Līdz 2012. gada 31. decembrim piešķirtais GMI pabalsts netiks pārrēķināts.
No 2013. gada 1. janvāra tiek paredzēts pārtraukt līdzfinansējuma piešķiršanu pašvaldībām un saglabāt pirms Sociālās drošības tīkla stratēģijas īstenošanas uzsākšanas noteikto sociālās palīdzības pabalstu finansēšanas principu. Tas nozīmē, ka pabalstus pilnībā finansēs no pašvaldības budžeta līdzekļiem.
Individuālu skaidrojumu par saistošo noteikumu piemērošanu, sociālās palīdzības vai pakalpojumu saņemšanu iespējams saņemt Talsu novada Sociālajā dienestā pie speciālistiem Talsos vai katrā Talsu novada pilsētas vai pagasta pārvaldē pie sociālā darbinieka atbilstoši personas deklarētajai dzīvesvietai.
Dace Upleja,
Sociālā dienesta vadītāja
63232126 dace.upleja@talsi.lv
2013.gadā GMI līmenis būs 35 lati
19-12-2012
No 2013.gada 1.janvāra garantētais minimālais ienākumu līmenis (GMI) vienam cilvēkam būs noteikts – 35 lati mēnesī, informē Labklājības ministrija (LM).
Vienlaikus pašvaldības domei būs tiesības noteikt augstāku GMI līmeni dažādām iedzīvotāju grupām, piemēram, bērniem, vecuma un invaliditātes pensiju saņēmējiem, kā arī pirmspensijas vecuma cilvēkiem u.c. Tā maksimālais līmenis plānots līdz 90 latiem.
LM uzsver, ka līdz 2012.gada 31.decembrim piešķirtais GMI pabalsts netiks pārrēķināts.
GMI pabalstu izmaksu nodrošināšanai 2013.gadā kopējais finansējums plānots 15, 45 milj. latu apmērā, t.sk. pašvaldībās 14, 52 milj. latu un LM līdzfinansējums 937, 3 tūkst. latu apmērā par pašvaldību izlietotajiem līdzekļiem GMI pabalsta izmaksām līdz 2012.gada 31.decembrim.
No 2013.gada 1.janvāra paredzēts pārtraukt līdzfinansējuma piešķiršanu pašvaldībām un saglabāt pirms Sociālās drošības tīkla stratēģijas īstenošanas uzsākšanas noteikto sociālās palīdzības pabalstu finansēšanas principu. Tas nozīmē, ka pabalstus pilnībā finansēs no pašvaldības budžeta līdzekļiem.
GMI pabalsta apmēru aprēķina kā starpību starp Ministru kabineta vai pašvaldības domes noteikto GMI līmeni katram ģimenes loceklim un trūcīgas ģimenes (personas) kopējiem ienākumiem. GMI pabalsta vidējais apmērs 2011.gadā cilvēkam bija 25 lati mēnesī. Ja pašvaldības izmantos tām dotās tiesības noteikt augstāku GMI līmeni, tad pastāv iespēja, ka pabalsta vidējais apmērs varētu saglabāties iepriekšējā apmērā vai pat pieaugt.
GMI pabalsts ir viena no sastāvdaļām pašvaldības sociālās palīdzības sistēmā iedzīvotāju pamatvajadzību (ēdiens, apģērbs, mājoklis, veselības aprūpe un obligātā izglītība) nodrošināšanai, jo trūcīgām ģimenēm ļoti svarīgs ir arī dzīvokļa pabalsts. GMI pabalsts paredzēts pārtikas nodrošināšanai un katra pašvaldība var izveidot savu sociālās palīdzības sistēmu pārtikas nodrošināšanai trūcīgām ģimenēm un personām, turklāt, jāņem vērā, ka pilsētā un laukos šī sistēma var atšķirties.
LM uzsver, ka turpmāk par galveno darbības virzienu uzskatāma nepieciešamība saskaņot rīcības starp pašvaldību sociālajiem dienestiem, Nodarbinātības valsts aģentūras filiālēm, lai veicinātu cilvēku, kuriem nav darba, atgriešanos darba tirgū. To pierāda skaitļi, jo 2011.gadā 50,5 tūkst. cilvēki jeb 41,4% no GMI pabalsta saņēmējiem bija nestrādājoši cilvēki darbspējas vecumā. Kopumā 2011.gadā GMI pabalstu saņēma 121,8 tūkst. cilvēki jeb 40,5% no kopējā pašvaldību sociālās palīdzības pabalstu saņēmēju skaita.
2013.gadā paredzēts ieviest divus jaunus aktīvās nodarbinātības pasākumus - komersantu nodarbināto personu reģionālās mobilitātes veicināšana „Darbs Latvijā” un atbalsts bezdarbniekiem ar atkarības problēmām. Atbalsta mērķis ir sekmēt iedzīvotāju palikšanu Latvijā, sniedzot iespēju strādāt pēc iespējas tuvāk savai dzīvesvietai, nevis kļūt par ilgstošo bezdarbnieku un GMI pabalsta saņēmēju.
Informāciju sagatavoja:
Marika Kupče, Komunikācijas nodaļas vadītāja,
67021581, 29538825, marika.kupce@lm.gov.lv.
Cilvēkiem ar invaliditāti pašvaldībās nodrošinās asistenta pakalpojumu
19-12-2012
No 2013.gada 1.janvāra cilvēki ar I un II invaliditātes grupu un bērni ar invaliditāti varēs pašvaldībā saņemt asistenta pakalpojumu. Asistents palīdzēs pārvietoties ārpus mājokļa – uz skolu, darbu, pakalpojuma saņemšanas vietu.
Labklājības ministrijas (LM) sagatavotie Ministru kabineta noteikumi Kārtība, kādā piešķir un finansē asistenta pakalpojumu pašvaldībā, ko otrdien, 18.decembrī, atbalstīja valdība, paredz, ka asistenta pakalpojumu saņems cilvēki, kas neatrodas ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā, stacionārā ārstniecības iestādē vai ieslodzījuma vietā.
Šo pakalpojumu līdz 40 stundām nedēļā varēs saņemt pieaugušie cilvēki ar I vai II invaliditātes grupu, pamatojoties uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) atzinumu par asistenta pakalpojuma nepieciešamību, un bērni no 5 līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti, pamatojoties uz VDEĀVK atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem.
Lai saņemtu asistenta pakalpojumu, cilvēkam ar invaliditāti vai viņa likumiskajam pārstāvim deklarētās dzīvesvietas pašvaldības sociālajā dienestā būs jāiesniedz iesniegums ar lūgumu piešķirt asistenta pakalpojumu. Pieaugušajiem būs jāuzrāda VDEĀVK atzinums par asistenta pakalpojuma nepieciešamību, bet bērniem - VDEĀVK atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību smagu funkcionālu traucējumu dēļ.
Asistenta pakalpojums paredzēts galvenokārt cilvēkiem ar pārvietošanās traucējumiem, ļoti smagiem redzes traucējumiem vai smagiem garīga rakstura traucējumiem, kā arī kopjamiem bērniem no 5 līdz 18 gadiem, kuriem vajadzīgs atbalsts, pārvietojoties ārpus mājokļa, lai nokļūtu vietā, kur viņi mācās, strādā, saņem pakalpojumus.
Lēmumu par asistenta pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu piešķirt pakalpojumu pieņems pašvaldības sociālais dienests viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas. Tā speciālisti noteiks asistenta pakalpojuma apjomu katram cilvēkam individuāli, ņemot vērā izglītības apgūšanu, algotu darbu, ārstniecības pakalpojumu saņemšanas nepieciešamību un aktīvu darbu nevalstiskajās organizācijās.
Pakalpojumu līdz 40 stundām nedēļā apmaksās no valsts budžeta līdzekļiem. Pašvaldības sociālais dienests slēgs līgumu ar pakalpojuma saņēmēju un asistentu, līgumā nosakot asistenta pakalpojuma apjomu, tā sniegšanas ilgumu un kārtību, atbildību pakalpojuma sniedzējam, cilvēkam ar invaliditāti un pašvaldībai, norēķinu kārtību un citus būtiskus jautājumus, kuri saistīti ar asistenta pakalpojumu.
Asistenta pakalpojumu varēs sniegt ikviens cilvēks, kuram ir izglītība, darba vai personiskā pieredze, aprūpējot cilvēku ar invaliditāti.
LM rīcībā esošie dati liecina, ka asistenta pakalpojumu pašvaldībā ik mēnesi varētu saņemt aptuveni 540 bērni ar invaliditāti, 1100 pieaugušie ar I grupas invaliditāti un 854 pieaugušie ar II grupas invaliditāti. 2012.gada novembra sākumā Latvijā dzīvoja 17,6 tūkst. cilvēku ar I invaliditātes grupu, 70,5 tūkst. cilvēku ar II invaliditātes grupu un 7,7 tūkst. bērni ar invaliditāti.
Lai nodrošinātu asistenta pakalpojumu pašvaldībā, no valsts budžeta 2013.gadā plānots atvēlēt 1,87 miljonus latu, bet 2014. un nākamajos gados – 1,9 miljonus latu ik gadu, no tiem 10% paredzēti pašvaldībām ar pakalpojuma administrēšanu saistīto izdevumu segšanai.
Plašāks skaidrojums par to, kā pieteikties asistenta pakalpojumam pašvaldībā no nākamā gada 1.janvāra, pieejams LM interneta vietnē: www.lm.gov.lv/news/id/4058
Video fails par jaunajiem pakalpojumiem cilvēkiem ar invaliditāti no 2013.gada 1.janvāra pieejams LM Youtube kanālā: www.youtube.com/watch?v=e1Bn1ItfIq8
Informāciju sagatavoja:
Zane Brīvmane, Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste, 67021666, 26134505, zane.brivmane@lm.gov.lv
NVA sniedz atbalstu bezdarbniekiem ar atkarībām
05-12-2012
Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta Kompleksi atbalsta pasākumi ietvaros sāk īstenot Atbalsta pasākumu ilgstošajiem bezdarbniekiem ar atkarības problēmām, kas paredzēts tiem ilgstošajiem bezdarbniekiem, kuriem, lai atsāktu strādāt, ir nepieciešams atbrīvoties no alkohola, narkotiku, psihotropo vielu vai azartspēļu atkarības.
Programmas galvenais uzdevums ir uzlabot cilvēka dzīves kvalitāti, iemācīt viņam saprast, ka, lai pārvarētu atkarības radītās negatīvās sekas, nav jāmaina ģimene, draugi vai dzīvesvieta, bet vispirms jāmainās pašam, jāmaina domāšana un uzskati, tādēļ pirmais noteikums - paša atkarīgā labprātīga vēlēšanās aktīvi līdzdarboties un mainīt savu dzīvi.
Bezdarbnieki ar atkarībām ārstēsies pilnīgi brīvprātīgi, parakstot vienošanos, kurā būs noteikti pacienta pienākumi un tiesības ārstēšanās laikā. Lai atjaunotu sociālo komunikāciju un attiecību kultūru, ārstēšanās gaitā tiks ievērots komūnas princips, slimnieki piedalīsies arī sadzīves jautājumu risināšanā. Ārstēšanās no atkarības notiek stacionārā, tā ilgst 28 dienas.
Jaunajā pasākumā varēs piedalīties NVA ilgāk nekā gadu reģistrēti bezdarbnieki no 18 gadu vecuma, kuriem ir narkologa izsniegts atzinums par atkarību no alkohola, narkotiskām vai psihotropām vielām. Ārstēšanās notiks medicīnas iestādēs, kurām ir noslēgts līgums ar Nacionālo veselības dienestu par atkarības slimību ārstēšanu pēc Minesotas programmas metodes un ar NVA par Atbalsta pasākuma ilgstošajiem bezdarbniekiem ar atkarības problēmām īstenošanu. Norīkojumu pasākumā iesaistītajam bezdarbniekam uz konkrēto ārstniecības iestādi izsniegs NVA filiālē.
NVA pacientiem apmaksās pacientu iemaksas 5 latu apmērā par vienu ārstēšanās dienu, izņemot pacientus, kuri ir atbrīvoti no pacientu iemaksas, saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību. Saņemot ārstniecības pakalpojumus ambulatori (dienas stacionārā), pasākumā iesaistītajiem bezdarbniekiem tiks finansēti arī izmitināšanas un ēdināšanas izdevumi – 9 lati un 40 santīmi dienā atbilstoši faktiskajam bezdarbnieka izmitināšanas un ēdināšanas dienu skaitam.
Šogad pasākumā plānots iesaistīt 40 ilgstošos bezdarbniekus ar atkarību problēmām, savukārt 2013.gadā - 220 un 2014.gadā vēl 220. Ilgstošajiem bezdarbniekiem, kuri ir motivēti un vēlas ārstēties no atkarībām, jāsazinās ar savu NVA filiāli un jāpaziņo par vēlmi piedalīties Atbalsta pasākumā ilgstošajiem bezdarbniekiem ar atkarības problēmām.
Kā piedalīties pasākumā?
(Instrukcija „soli pa solim”)
- Dodies uz savu NVA filiāli un paziņo par vēlmi piedalīties pasākumā,
- Aizpildi pieteikuma anketu;
- Dodies uz ārstniecības iestādi pie narkologa un saņem atzinumu par atkarību;
- Narkologa atzinuma kopiju iesniedz NVA filiāles projekta karjeras konsultantam;
- Izvēlies ārstniecības iestādi;
- NVA filiālē saņem norīkojumu ārstēšanai pēc Minesotas 12 soļu programmas medicīniskās tehnoloģijas;
- 10 darba dienu laikā pēc norīkojuma saņemšanas ierodies izvēlētajā ārstniecības iestādē līdzi ņemot:
- Pasi;
- Narkologa atzinumu;
- Norīkojumu;
- Individuālo darba meklēšanas plānu;
8. Uzsāc ārstēšanos pēc Minesotas 12 soļu programmas medicīniskās tehnoloģijas, kas ilgs 28 dienas.
Pēc ārstēšanās:
- Individuālajā darba meklēšanas plānā norādītājā datumā dodies uz NVA filiāli un, ja nepieciešams, saņem Psihologa, Psihoterepeita vai Karjeras plānošanas konsultācijas;
- Izvērtē iespēju piedalīties citos NVA aktīvajos nodarbinātības pasākumos;
- Uzsāc pastāvīga darba meklēšanu un saņem NVA atbalstu.
Sagatavoja:
Sabiedrisko attiecību nodaļa
Tālr. 67021829; 67021808
info@nva.gov.lv
Pārbaudi veselību, valsts maksā!
12-11-2012
Veselības ministrijā atklāta vēža savlaicīgas atklāšanas programmai veltītā sociālā kampaņa „Pārbaudi veselību, valsts maksā!”. Kampaņas mērķis ir palielināt iedzīvotāju izpratni par profilaktisko pārbaužu nozīmīgumu. Iedzīvotāji tiks aicināti aktīvāk izmantot iespēju veikt valsts apmaksātās profilaktiskās pārbaudes krūts, dzemdes kakla un zarnu vēzim.
Ingrīda Circene, Veselības ministre: „Svarīgi, lai cilvēki Latvijā saprot, ka pārbaužu veikšana ir katra paša interesēs, jo runa ir par cilvēka veselību un dzīvību. Valsts apmaksā pārbaudi vēža profilaksei. Pēdējos gados esam panākuši, ka profilaktisko izmeklējumu apmeklējums pamazām uzlabojas, tomēr tikai katra trešā sieviete dodas uz skrīningu. Ja katra sieviete paņemtu līdzi vēl vienu sievieti, tad jau divas trešdaļas būtu pārbaudījušās!”
Valsts apmaksāta dzemdes kakla vēža profilakse pieejama sievietēm no 25 līdz 70 gadiem, krūts vēža profilakse sievietēm no 50 līdz 69 gadiem, zarnu vēža profilakse sievietēm un vīriešiem no 50 gadu vecuma.
Valsts apmaksāto pārbaužu veikšana ir plaši pieejama visā Latvijā. Zarnu vēža profilaktisko pārbaudi nodrošina 1371 ģimenes ārsts, dzemdes kakla profilaktisko pārbaudi veic 160 ārstniecības iestādes, savukārt krūšu profilaktisko pārbaudi veic 29 ārstniecības iestādes un digitālais mobilais mamogrāfs, kurš dodas izbraukumos pa visu Latviju. Izbraukuma mamogrāfa grafiku skat. šeit: http://ej.uz/z38n. Papildu informācija par pārbaudēm un to veikšanu: www.vmnvd.gov.lv, kā arī zvanot uz bezmaksas informatīvo tālruni 80001234 (darba dienās no 8.30 līdz 17.00).
Lai mazinātu cilvēku bailes un neskaidrību par profilaktisko pārbaužu norisi, kampaņas laikā tiks skaidrota pārbaužu veikšanas kārtība – uzaicinājuma saņemšana (zarnu vēža profilakses gadījumā – vēršanās pie ģimenes ārsta), pieraksta un pārbaužu veikšana, kā arī rezultātu saņemšana, informējot iedzīvotājus par vēlamo rīcību profilakses veikšanā. Informēšanas kampaņa norisināsies līdz 7. decembrim.
Informācija politiski represētajām personām par pabalstu Valsts svētkos
06-11-2012
Politiski represētām personām, kuras vēl nav saņēmušas vienreizēju pabalstu Valsts svētkos, vērsties pie Talsu novada Sociālā dienesta sociālā darbinieka atbilstoši savai deklarētajai dzīvesvietai līdz 2012. gada 1. decembrim.
Līdzi jāņem pase un politiski represētās personas apliecība. Informācija pa tālruni 63221889 vai 29357075.
Talsu novada pašvaldība atbalstīs novada iedzīvotājus
2012.gada 14.jūnijā Talsu novada dome apstiprināja jaunus saistošos noteikumus „Par materiālo palīdzību Talsu novada pašvaldībā”, kā arī izdarīja grozījumus saistošajos noteikumos „Par trūcīgas un maznodrošinātas ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas statusa noteikšanu Talsu novadā”. Šie noteikumi paredz pašvaldības materiālu atbalstu noteiktam personu lokam, kā arī tiek mainīta trūcīgas un maznodrošinātas personas statusa izvērtēšanas kārtība.
Saistošie noteikumi Nr.12 „Par materiālo palīdzību Talsu novada pašvaldībā” tika izstrādāti un apstiprināti kā Talsu novada domes iniciatīva, lai sniegtu vienreizēju materiālu atbalstu jaundzimušo bērnu vecākiem, politiski represētajām personām, cienījamu vecumu sasniegušām Talsu novada personām 90 un vairāk gadu jubilejās, kā arī lai precizētu nosacījumus jau izmaksājamiem pabalstiem personu apbedīšanai un personai atbrīvojoties no ieslodzījuma vietas pēc soda izciešanas.
Vienreizējs bērna piedzimšanas pabalsts tiks izmaksāts, lai sniegtu materiālu atbalstu jaundzimušā bērna vajadzību nodrošināšanai. Tiesības saņemt pabalstu ir Latvijas Republikas pilsoņiem, nepilsoņiem un ārvalstniekiem, kuriem piešķirts personas kods un vismaz viena no bērna vecāku pamata dzīvesvieta Talsu novada administratīvajā teritorijā ir deklarēta ne mazāk kā pēdējos 12 mēnešus pirms bērna piedzimšanas, pie nosacījuma, ka bērna pamatdzīvesvieta no dzimšanas reģistrācijas brīža ir deklarēta Talsu novada administratīvajā teritorijā. Pabalsta apmērs ir 100 Ls ja abu vecāku deklarētā dzīvesvieta 12 mēnešus pirms bērna dzimšanas ir Talsu novadā, ja viens vecāks ir Talsu novada iedzīvotājs – 50 Ls. Īpaši padomāts par ģimenēm, kurās dzimst vairāki bērni – pabalsta apmērs ir lielāks dvīnīšu vai trīnīšu vecākiem. Pabalsts jāpieprasa Sociālajā dienestā tajā administratīvajā teritorijā, kur ir pieprasītāju deklarētā dzīvesvieta. Tas izdarāms 6 mēnešu laikā no bērna piedzimšanas brīža. Tiem vecākiem, kuru bērni dzimuši laikā no 2012.gada 1.janvāra līdz šī informatīvā izdevuma „Talsu novada ziņas” iznākšanas brīdim, vienreizējo bērna piedzimšanas pabalstu jāpieprasa tuvāko 3 mēnešu laikā (ne vēlāk kā līdz 01.11.2012.).
Talsu novada dome vēlas atbalstīt politiski represētas personas, tādēļ saistošajos noteikumos paredzēts vienreizējs pabalsts politiski represētajām personām Valsts svētkos 18.novembrī. Pabalstu 20 Ls apmērā saņems personas, kurām piešķirts politiski represētās personas statuss, katru gadu laikā no 1.oktobra līdz 1.decembrim. Pabalsta saņēmēji Sociālajā dienestā iesniedz iesniegumu un uzrāda politiski represētās personas apliecību.
Talsu novada dome saistošajos noteikumos apstiprinājusi iniciatīvu sniegt materiālu atbalstu cienījamu vecumu sasniegušām personām. Talsu novada iedzīvotājiem, kuri sasnieguši 90 gadu vecumu tiks izmaksāts pabalsts 50 Ls, 95 gadu jubilejā 75 Ls, bet 100 gadu jubilejā, kā arī katrā nākamajā jubilejā pēc 100 gadu sasniegšanas jubilārs saņems 100 Ls. Pabalstu paredzēts izmaksāt jubilejas dienā, bet ne vēlāk kā piecas dienas pēc dzimšanas dienas. Pabalsta izmaksa sāksies pēc saistošo noteikumu spēkā stāšanās brīža ( ar š.g. augustu).
Talsu novada domes 29.04.2010. saistošajos noteikumos Nr.23 „Par trūcīgas un maznodrošinātas ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas statusa noteikšanu Talsu novadā” veiktie grozījumi bija nepieciešami, jo 2012.gada 1.jūnijā stājās spēkā Ministru kabineta 29.05.2012. noteikumi Nr.366 „Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 30.marta noteikumos Nr.299 “Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu””.
Noteikumu grozījumos noteikts, ka novērtējot ģimenes vai personas atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes vai personas statusam, par īpašumu šo noteikumu izpratnē nav uzskatāms iesniedzēja vai tā ģimenes locekļa īpašumā vai tiesiskā valdījumā esošais nekustamais īpašums vai tā daļa, kur savu dzīvesvietu deklarējis un dzīvo iesniedzējs un pārējās personas, kurām ir kopēja saimniecība ar iesniedzēju un kurām nepieder cits nekustamais īpašums. Tāpat, novērtējot ģimenes vai personas atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes vai personas statusam, par īpašumu šo noteikumu izpratnē nav uzskatāma iesniedzēja vai tā ģimenes locekļa īpašumā vai tiesiskā valdījumā esošā zeme, kuras platība nepārsniedz 5 hektārus; zeme tiek izmantota mājsaimniecības uzturēšanai un ģimenes vai personas pamatvajadzību nodrošināšanai, netiek iznomāta citai personai; par īpašumu šo noteikumu izpratnē nav uzskatāms iesniedzēja vai tā ģimenes locekļa īpašumā vai tiesiskā valdījumā esošais mežs, kura platība nepārsniedz 2 hektārus; tas tiek izmantots mājsaimniecības uzturēšanai un ģimenes vai personas pamatvajadzību nodrošināšanai, netiek iznomāts citai personai. Novērtējot ģimenes vai personas atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes vai personas statusam, par īpašumu šo noteikumu izpratnē nav uzskatāms iesniedzēja vai tā ģimenes locekļa īpašumā vai tiesiskā valdījumā esošais viens automobilis vai viens motocikls, viena laiva, kas ir ģimenes īpašumā un viens motorollers, velosipēds, mopēds katram ģimenes loceklim.
Trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas statuss turpmāk tiek noteikts uz trim mēnešiem, ja vismaz viens no iesniedzēja pilngadīgajiem ģimenes locekļiem ir darbspējas vecumā, izņemot nestrādājošas personas ar invaliditāti vai uz sešiem mēnešiem - pārējos gadījumos.
Ja radušies jautājumi attiecībā par noteikumu piemērošanu, lūgums vērsties pie Talsu novada Sociālā dienesta speciālistiem pēc skaidrojuma. Sociālais darbinieks strādā arī katrā Talsu novada pilsētas vai pagasta pārvaldē.
Dace Upleja,
Sociālā dienesta vadītāja
Tālr. 63232126, e-pasts: dace.upleja@talsi.lv
Talsu novada Sociālais dienests izsniegs pārtikas produktu komplektus
Talsu novada Sociālais dienests sākot ar 6. augustu izsniegs pārtikas produktu komplektus vistrūcīgākajām personām. Pārtikas produktu komplektu izdale ir uzsākta visā Latvijā Eiropas Komisijas „Pārtikas palīdzības programmas vistrūcīgākajām personām” ietvaros.
Pārtikas produktu komplekts satur pilnpiena pulveri, makaronus, auzu pārslu biezputru ar ogām vai augļiem, pankūku miltus, kartupeļu biezputru, griķus, mannu, augstākā labuma kviešu miltus, sautētu cūkgaļu
Saņemt pārtikas produktus varēs viens no ģimenes locekļiem vai atsevišķi dzīvojoša persona uzrādot pašvaldības sociālā dienesta izsniegtu izziņas oriģinālu par attiecīgā statusa piešķiršanu, kas produktu saņemšanas brīdī ir spēkā esoša.
Iespējas saņemt pārtikas produktus ir:
· ģimenēm vai atsevišķi dzīvojošām personām, kuras ir atzītas par trūcīgām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu (Ministru kabineta 2010.gada 30.marta noteikumi Nr.299 „Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu”);
· ģimenēm vai atsevišķi dzīvojošām personām, kas atzītas par maznodrošinātām saskaņā ar pašvaldību saistošajiem noteikumiem par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par maznodrošinātu;
· ģimenēm vai atsevišķi dzīvojošām personām, kas atzītas par tiesīgām saņemt Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteikto vienreizējo pašvaldības pabalstu ārkārtas situācijā, ja to apliecina attiecīgās pašvaldības sociālais dienests.
|
Pārtikas produkts
|
Viena iepakojuma svars
|
Pārtikas produkta ražotājs
|
|
Pilnpiena pulveris
|
0,4 kg
|
AS „Valmieras piens”
|
|
Makaroni
|
2 x 0,5 kg
|
AS „Dobeles dzirnavnieks”
|
|
Auzu pārslu biezputra ar ogām vai augļiem
|
2 x 0,07 kg
|
AS „Rīgas dzirnavnieks”
|
|
Pankūku milti
|
0,4 kg
|
AS „Dobeles dzirnavnieks”
|
|
Kartupeļu biezputra
|
0,2 kg
|
AS „Dobeles dzirnavnieks”
|
|
Griķi
|
0,3 kg
|
AS „Dobeles dzirnavnieks”
|
|
Manna
|
0,5 kg
|
AS „Dobeles dzirnavnieks”
|
|
Kviešu milti a/l
|
1,0 kg
|
AS „Dobeles dzirnavnieks”
|
|
Sautēta cūkgaļa
|
0,25 kg
|
SIA „ARDEKS”
|
Pārtikas paku sastāvā ietilpst tikai vietējo ražotāju produkcija.
Pārtikas produktu saņemšana ir katras personas brīvprātīga izvēle.
Eiropas Savienības programmas ietvaros izsniegtā pārtika ir papildus palīdzība vistrūcīgākajām personām un tās mērķis nav nodrošināt ar sabalansētu pārtiku vistrūcīgākās personas ikdienā vai mēneša garumā.
EK Pārtikas palīdzības programmu vistrūcīgākajām personām tiek finansēta no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda līdzekļiem un to administrē Lauku atbalsta dienests.
Talsu novada Sociālais dienests
Uzticības tālruņa 116111 ikgadējā akcijā konsultēs pedagogus un vecākus
29-08-2012
Sagaidot 1.septembri, no 27.augusta līdz 2.septembrim pedagogiem un vecākiem būs iespēja zvanīt uz Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas bezmaksas Bērnu un pusaudžu uzticības tālruni 116111 un saņemt profesionālas psiholoģiskās konsultācijas un atbalstu sev aktuālos jautājumos saistībā ar psiholoģiskām problēmām attiecībās ar bērniem.
Uzticības tālruņa speciālisti atbildēs uz pedagogu un vecāku jautājumiem darba dienās no plkst. 8:00 līdz 23:00, sestdienā no 8:00 līdz 22:00 un svētdienā no 10:00 līdz 22:00. Visas akcijas laikā pedagogi un vecāki tiek aicināti uzdot jautājumus, kā arī konsultēties par sev nozīmīgām tēmām saistībā ar bērnu disciplinēšanu, konfliktsituāciju risināšanu, attiecībām skolā u.c.
Uzticības tālrunis 116111 dažādas tematiskas akcijas rīko regulāri. Šī akcija iecerēta, lai sniegtu psiholoģisku atbalstu skolotājiem un vecākiem jaunā mācību gada sākumā, atvieglojot ar skolas gaitu atsākšanu saistītās problēmas.
Uzticības tālruņa konsultanti ir psihologi, kuri uzklausa, sniedz atbalstu un kopīgi ar zvanītāju meklē piemērotākos risinājumus grūtā brīdī.
Sarunas notiek par visdažādākajiem tematiem, kuru vidū visizplatītākie ir:
- savstarpējās attiecības ar vecākiem, brāļiem un māsām;
- attiecības skolā ar vienaudžiem un pedagogiem;
- partnerattiecības;
- vardarbība (fiziskā, emocionālā vai seksuālā) ģimenē, izglītības iestādē vai citur;
- atkarības;
- interneta drošība;
- jautājumi par fizioloģisko attīstību, seksuālām attiecībām un higiēnu;
- dažādas emocionālās problēmas: bezspēcība, aizvainojums, bailes, dusmas, kauns, vientulība, zaudējums, vainas sajūta, pašvērtējums, depresīvs garastāvoklis, autoagresija, ēšanas traucējumi, suicīds.
Uz Uzticības tālruni var zvanīt:
- darba dienās no plkst. 08:00 līdz plkst. 23:00
- sestdienās no 08:00 līdz 22:00
- svētdienās no 10:00 līdz 22:00
UT ir bezmaksas tālruņa līnija, zvanot gan no fiksētā, gan mobilā telefona.
Bezmaksas psihologa konsultācijas krīzes situācijā pieejamas arī šogad
29-08-2012
Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija informē, ka arī 2012. gadā bez maksas tiks nodrošināta psiholoģiskā palīdzība audžuģimenēm, aizbildņiem, adoptētājiem, viesģimenēm, kā arī bērniem un ģimenēm krīzes situācijās. Lai saņemtu profesionāla psihologa konsultāciju ģimenes krīzes situācijā, būs nepieciešams pašvaldības sociālā dienesta vai bāriņtiesas norīkojums.
Psihologu konsultācijas būs pieejamas visā Latvijā līdz š.g. decembrim un notiks gan latviešu, gan krievu valodā.
Tās sniegs profesionāli psihologi ar kuriem noslēgts sadarbības līgums.
Kurzemes reģionā – Liepājā, Ventspilī, Kandavā
Zemgales reģionā - Rīgā, Tukumā
Latgales reģionā – Rēzeknē, Jēkabpilī
Vidzemes reģionā – Valmierā, Madonā, Gulbenē
Lai pieteiktos konsultācijām, interesentiem jāsazinās ar Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Bāriņtiesu un audžuģimeņu departamenta speciālistiem, kuri savukārt nodrošinās, lai informāciju saņemtu psihologi personas dzīvesvietā vai tās tuvumā.
Lai pieteiktos konsultācijām, lūdzam zvanīt: 67 359 154; 67 359 150; 67 359 149
Sīkāka informācija: www. bti.gov.lv
Šis nav stāsts par politiku... šis ir stāsts par dzīvību
Uz katriem 53 Latvijas iedzīvotājiem ir viens C hepatīta slimnieks. Aptuveni puse no viņiem neārstējas, jo nevar to atļauties - valsts apmaksā ārstēšanu tikai 75% apmērā. Jo vairāk saslimušo – jo lielāka iespēja ir inficēties ikvienam - jo vairāk šādu stāstu!
Hepatīta biedrība ir uzsākusi parakstu vākšanu www.manabalss.lv, lai panāktu, ka valsts kompensē ārstēšanos 100% apmērā. Iniciatīva ir guvusi plašu sabiedrības atbalstu, tomēr vairums ļaužu bīstas par drošību interneta vidē, tādēļ izvairās lietot interneta bankas datus parakstu vākšanas portālā.
Aicinām Jūs būt sociāli atbildīgiem un atbalstīt parakstu vākšanu - parakstoties un izplatot šo informāciju. Katram parakstam ir liela vērtība, jo no tā ir atkarīgs, vai biedrībai izdosies savākt 10 000 parakstu, lai ierosinātu izmaiņas likumdošanā.
Informācijai:
Lai mazinātu sabiedrībā valdošos kļūdainos stereotipus par to, kas ir C hepatīts, cilvēkiem, kuri ar to slimo, kā arī lai veicinātu iespēju ikvienam slimniekam izārstēties, saņemot valsts atbalstu, Hepatīta biedrība uzsāka sabiedrības informēšanas kampaņu „Šis nav stāsts par politiku....šis ir stāsts par dzīvību”.
Plaši izplatīts ir uzskats, ka ar hepatītu slimo vienīgi zemāko sabiedrības sociālo slāņu pārstāvji, kas ne vien mazina sabiedrības atbalstu šīs slimības ārstēšanas nepieciešamībai, bet veido nepamatotu drošības sajūtu iedzīvotāju vidū. Tiek uzskatīts, ka šī problēma ir attālināta no mūsu ikdienas un neapdraud sabiedrību tās ikdienas gaitās. Tādēļ Hepatīta biedrība īsteno virkni aktivitāšu, lai šos aizspriedumus mazinātu.
Hepatīta biedrība ir sabiedriska bezpeļņas organizācija, kas izveidota, lai apvienotu hepatīta C vīrusa inficētas personas, viņu radiniekus, ārstniecības personālu un citus cilvēkus kopīgā darbībā, lai risinātu ar slimību saistītos jautājumus medicīnas, sociālajā, ekonomiskajā, izglītības un citās jomās.
Papildu informācijai:
Ieva Galuza
tālr. 67504737, 27085194
e-pasts: ieva.galuza@eurorscqpr.lv
VSAC klienti aktīvi iesaistīsies Starptautiskās bērnu aizsardzības dienas pasākumos
01-06-2012
Jau iepriekšējos gados izveidojusies laba tradīcija tieši Starptautiskās bērnu aizsardzības dienas nedēļā valsts sociālās aprūpes centros, īpaši filiālēs, kurās uzturas bērni un jaunieši, organizēt izglītojošus un izklaidējošus pasākumus. Tādi norisināsies arī šonedēļ. Sarīkojumos centru klienti varēs gan noklausīties koncertus, gan piedalīties sporta un mākslas aktivitātēs, doties ekskursijās un iesaistīties citās radošās aktivitātēs.
Filiālē "Veģi" 1. jūnijā plkst.10.30 notiks koncerts „Dziedāsim, dejosim, visiem prieku nesīsim", plkst.11.00 radošās darbnīcas un izstāde „Re, ko mēs varam", bet plkst. 16.00 diskotēka „Saules bērni".
Atgādinām, ka 1. jūniju kā Starptautisko bērnu aizsardzības dienu atzīmē gan Latvijā, gan pasaulē. Šajā dienā notiek dažādi bērniem veltīti pasākumi, sniedzot prieku un sajūtu, ka šī ir viņu diena. Starptautiskās bērnu aizsardzības dienas pirmsākumi meklējami 1925. gadā, kad Ženēvā norisinājās Pasaules konference bērnu labklājībai. Kā bērnu svētku diena 1. jūnijs pirmoreiz atzīmēts 1950. gadā.
Bērnu uzticības tālruņu dienā aktualizē meiteņu pasargāšanu no vardarbības
17. maijā pasaulē atzīmē Starptautisko Bērnu uzticības tālruņu dienu. Šogad Starptautiskā bērnu uzticības tālruņu asociācija (Child Helpline International – CHI) par būtiskāko tēmu pasludinājusi tehnoloģiju lomu meiteņu pasargāšanā no vardarbības un ļaunprātīgas izmantošanas.
CHI apkopotie dati liecina, ka valstīs, kur darbojas bērnu uzticības tālruņi, vairāk nekā 55% no visiem palīdzības saucieniem saņemti tieši no meitenēm un jaunām sievietēm. Līdzīgas tendences apstiprina arī Latvijas Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) Bērnu un pusaudžu uzticības tālruņa 116111 (UT) statistika.
Lai gan aizvadītajā gadā meiteņu – UT klientu - skaits Latvijā samazinājies no 66,25% līdz 60,02%, savukārt zēnu skaits pieaudzis no 33,75% līdz 39,73%, meiteņu īpatsvars vidēji joprojām ir augstāks nekā vairumā citu CHI dalībvalstu.
VBTAI Ģimeņu ar bērniem atbalsta departamenta direktore Amanda Gruze norāda: „Bērnu un pusaudžu uzticības tālruņa loma bērnu ikdienā ir ļoti svarīga, ko apliecina gadiem nemainīgi augstais psiholoģisko konsultāciju skaits. UT konsultanti nereti ir pirmie, kam bērns uztic savu bezspēcību, bailes, izmisumu, jo mājās vai skolā nav uzdrošinājies lūgt palīdzību vai arī nav neviena, kam uzticēties. Šobrīd aktuālākās bērnu un pusaudžu problēmas Latvijā ir grūtības savstarpējās attiecībās un vardarbība visos attiecību veidos. Bērnu ikdienā ienākot tehnoloģijām, aizvien biežāk bērni un pusaudži savstarpējās attiecību problēmas mēdz risināt ar interneta starpniecību. Tādējādi vardarbība, ar kuru pusaudži saskaras, piemēram, skolā, tiek „pārnesta” uz interneta vidi un otrādi – tas, kas ir aizsācies internetā, ietekmē attiecības klātienē. Bērni un pusaudži internetā var kļūt ne tikai par svešinieka, bet arī par upuri skolasbiedru vardarbības upuri.”
Aizvadītajā gadā VBTAI speciālisti atbildējuši uz 120 426 UT zvaniem, no tiem 14 298 jeb 12% gadījumu zvanītājiem sniegtas psiholoģiskās konsultācijas. To skaits ir pieaudzis par 3,8%, kas liecina, ka zvanītāji kļuvuši informētāki par UT darbu un daudz mērķtiecīgāk zvanījuši, lai saņemtu tieši psiholoģisko atbalstu un palīdzību krīzes situācijā. 2010. un 2011. gadā visvairāk psiholoģisko konsultācijas saņēmušo zvanītāju bija pusaudži vecumā no 12 līdz 15 gadiem, kas 2010. gadā ir 30 %, bet 2011. gadā - 33 % zvanu.
Bērnu un pusaudžu informētība par UT pakalpojumiem īpaši pieaugusi, pateicoties UT speciālistu regulāram izglītojošam darbam, veicot gan dažādas akcijas, gan arī, strādājot ar klasēm un bērnu grupām dažādu vardarbības veidu prevencijā. Tāpat arvien aktīvāk Latvijā tiek izmantotas modernās tehnoloģijas: konsultēšana e-vidē, aktīva sadarbība ar Latvijas Drošāka interneta centru un populārākajiem sociālajiem tīkliem.
Starptautisko Bērnu uzticības tālruņu dienu pirmo reizi atzīmēja 2007. gadā. Šogad tas notiek jau sesto reizi. CHI norāda, ka gandrīz visās valstīs meitenes un jaunas sievietes ir sociālā grupa, kas visvairāk pakļauta dažādām vardarbības formām, tostarp seksuālai izmantošanai, cilvēku tirdzniecībai u.tml. Saskaņā ar CHI datiem, visas organizācijas dalībvalstis vidēji gada laikā saņem vairāk nekā 20 miljonus lūgumu pēc palīdzības, no tiem vairāk nekā pusi - no meitenēm.
Atgādinām, ka uzticības tālrunis 116111 ir bezmaksas tālruņa līnija, zvanot gan no fiksētā, gan mobilā telefona. Pa tālruni 116111 var sazvanīt katru darba dienu no plkst. 8.00 līdz 23.00, sestdienās no plkst. 8.00 līdz 22.00, bet svētdienās - no plkst. 10.00 līdz 22.00.
2012.gada 8.maijā apritēja jau trīs gadi, kopš Talsos darbojas zupas virtuve
14-05-2012
Biedrība “Latvijas Sarkanais Krusts” Talsu komiteja un Reliģiskā organizācija “LELB Talsu evaņgēliski luteriskā draudze” nu jau 3 gadus īsteno kopīgu sadarbību Projektā “Zupas virtuve Talsos”!
Projekts tika uzsākts 2009.gada pavasarī, ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī, kad arvien vairāk cilvēku zaudēja darbu un saskārās ar grūtībām nodrošināt ģimeni pat ar uzturu. Zupas virtuve ir atbalsts šādās grūtībās nonākušajiem un to var izmantot ikviens Talsu un apkārtnes iedzīvotājs, kuram tas būtu nepieciešams - maznodrošinātas ģimenes, cilvēki bez pajumtes, mazturīgie pensionāri, bez darba palikušie u.c. Zupas virtuves darbojās nu jau daudzās Latvijas pilsētās – Cēsīs, Jelgavā, Jēkabpilī, Kuldīgā, Smiltenē un, protams, Rīgā, kur atvērtas vairākas zupas virtuves dažādās Rīgas vietās. Vairums no šīm zupas virtuvēm darbojas ar pašvaldības finansiālu atbalstu un kristīgo draudžu piedalīšanos.
Talsos Zupas virtuves projektu realizē Latvijas Sarkanā Krusta Talsu komiteja, no savas puses nodrošinot zupas pagatavošanu un piegādāšanu ēdināšanas punktā, savukārt Talsu evaņģēliski luteriskā draudze nodrošina zupas izdalīšanu, piesaista finansējumu un iespēju robežās arī pārtikas produktus.
Liels paldies šo 3 gadu garumā jāsaka Talsu novada pašvaldībai, Talsu komersantiem, kuri atsaucās un šajos grūtajos laikos atrada līdzekļus projekta finansiālajam atbalstam.
PATEICAMIES IKVIENAM, KAS BRĪVPRĀTĪGI KALPO ZUPAS VIRTUVĒ, PATEICAMIES ZUPAS GATAVOTĀJIEM PAR GARŠĪGO ZUPU, PATEICĪBA MŪSU ZIEDOTĀJIEM UN ATBALSTĪTĀJIEM PAR ZIEDOJUMIEM UN VISLIELĀKĀ PATEICĪBA DIEVAM PAR TO, KA VIŅŠ SVĒTĪ ŠO KOPĪGO DARBU, JO ZUPAS VIRTUVE JOPROJĀM IR VAJADZĪGA DAUDZIEM CILVĒKIEM TALSOS!
ZUPAS VIRTUVE DARBOJAS KATRU DARBA DIENU NO 13:00-13:30 TALSU DRAUDZES DIAKONIJĀ, TALSOS, LIELĀ IELĀ 40.
GAIDĪTS IKVIENS, KURAM NEPIECIEŠAMS ŠĀDS ATBALSTS! (IERASTIES AR SAVIEM TRAUKIEM)
Informācija no www.pilsetakalna.lv
Pieci mediķi gūst atzinību par profesionālu darbu
03-05-2012
Ceturtdien, 3 maijā Veselības ministrijā pieciem Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas mediķiem tika pasniegti Atzinības raksti par ieguldījumu Latvijas medicīnā.
No Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas ar Veselības ministrijas Atzinības rakstu apbalvoti:
· Laboratorijas vadītāja Inta Čirkše par ilggadīgu un pašaizliedzīgu darbu;
· Traumatoloģijas nodaļas vadītājs Jurijs Krupnovs par profesionālu un pacientu novērtētu darbu;
· Slimnīcas Talsu filiāles Reanimācijas – anestezioloģijas nodaļas anesteziologs reanimatologs Aivars Ķiņķers par profesionālu un pacientu novērtētu darbu;
· Anestezioloģijas un intensīvās terapijas nodaļas virsmāsa Līga Grīnfelde par izcilu darbu pacientu aprūpē;
· Slimnīcas Talsu filiāles Iekšķīgo slimību un ķirurģijas nodaļas māsu palīgs Skaidrīte Pūliņa par izcilu darbu pacientu aprūpē.
Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētāja Egija Siliniece uzsver, ka slimnīcas vadība ir ļoti gandarīta, ka mūsu mediķi ir tik augstu novērtēti. Tas apliecina mūsu veselības aprūpes darbinieku varēšanu un profesionalitāti. Turklāt šāds darba novērtējums arī motivē mediķus turpmākajam darbam.
Turpmākai informācijai:
SIA „Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca”
valdes priekšsēdētāja Egija Siliniece
Tālr. 636 22658
Talsu slimnīca saņem sūtījumu no Šveices labdarības organizācijas.
2011.gada septembrī SIA „Ziemeļkurzemes slimnīca” Talsu filiāle saņēma pirmo sūtījumu ar medicīnas pakalpojumu sniegšanai nepieciešamām precēm, ko nodrošināja uzsāktā sadarbība ar organizāciju „Schweizerisch-Baltische Hilfskomitee” no Šveices.
Arī šogad labdarības organizācijas prezidents A.Scherrer kungs noorganizējis tāda paša apjoma sūtījumu, kas Talsos tika nogādāts īsi pēc Lieldienām – 11.aprīlī.
SIA „Ziemeļkurzemes slimnīca” Talsu filiāle valdes locekle K.Bidzāne un Talsu filiāles virsārsts A.Lācarus piedalījās sūtījuma saņemšanā un priecājās par saņemtajiem materiāliem.
Dace Upleja,
Talsu novada Sociālā dienesta vadītāja
VC4 aicina veikt krūšu izmeklējumus tuvāk savai dzīvesvietai
2009. gadā tika uzsākta valsts organizētā un apmaksātā krūts dziedzera un dzemdes kakla ļaundabīgo audzēju savlaicīgas atklāšanas programma. Nozīmīgs šī projekta ieguvums vēža kontroles programmā ir mobilais digitālās mamogrāfijas kabinets, kas darbojas SIA „Veselības centrs 4” paspārnē un nodrošina krūšu izmeklējumu veikšanu Latvijas reģionos. Tā ir īpaši pielāgota automašīna, kurā atrodas mamogrāfs - iekārta, ar kuru veic krūts dziedzera izmeklējumus sievietēm, lai atklātu iespējamās izmaiņas. Arī 2012.gadā visu novadu sievietes tiek aicinātas veikt krūšu izmeklējumus tuvāk savai dzīvesvietai – „Veselības Centrs 4” mobilajā mamogrāfā.
Krūts vēzis ir viena no izplatītākajām vēža formām Latvijā, kuru savlaicīgi atklājot, iespējama pilnīga izārstēšanās. Vēža kontroles programmas ietvaros Nacionālais Veselības dienests (NVD) katru mēnesi izsūta uzaicinājuma vēstules sievietēm, lai aicinātu veikt mamogrāfiskos izmeklējumus.
2012.gadā uzaicinājumu vēstules veikt valsts apmaksātu krūts vēža profilaktisko pārbaudi saņems sievietes, kuras ir dzimušas 1944., 1946., 1948., 1950., 1952., 1954., 1956., 1958., 1960. un 1962.gadā.
Atgādinām, ka 2011.gadā izsūtītās uzaicinājuma vēstules uz krūts vēža profilaktisko pārbaudi ir derīgas līdz pat 2012.gada beigām.
SVARĪGI! Uzaicinājuma vēstule netiek nosūtīta sievietei, kura gada laikā līdz uzaicinājuma vēstules sagatavošanas datumam ir veikusi mamogrāfisko izmeklējumu.
Mamogrāfisko izmeklējumu vēlams veikt 35 - 40 gadu vecumā. Ja pirmā mamogrāfijas izmeklējuma rezultāts ir normas robežās un nav vērojamas nekādas vizuālas krūts izmaiņas, šo pārbaudi var veikt ik pēc diviem gadiem. Krūts vēža skrīningu ar mamogrāfijas metodi neatkarīgi no rezultāta reizi gadā vajadzētu veikt sievietēm no 50 līdz 69 gadiem. Jāatceras, ka šo pirmo izmeklējumu saglabāšana ir ļoti svarīga! Vēlāk veicot atkārtotus izmeklējumus, lai savlaicīgi pamanītu radušās pārmaiņas, svarīgi tos salīdzināt ar iepriekšējiem un iegūt svarīgu informāciju dinamikā.
Jaunākie statistikas dati apliecina, ka sievietes Latvijā labprāt izmanto iespēju veikt šos izmeklējumus dzīvesvietas tuvumā.
Sievietēm, kuras ir saņēmušas uzaicinājuma vēstuli no Nacionālā veselības dienesta Valsts skrīninga programmas ietvaros izmeklējums ir BEZ MAKSAS,
· Ar ģimenes vai ārstējošā ārsta norīkojumu – pacienta līdzmaksājums ir 2 lati.
· Ar ģimenes ārsta vai ārstējoša ārsta norīkojumu, kuram NAV līgumattiecību ar Nacionālo Veselības dienestu, par maksu.
Lai veiktu izmeklējumu, jāpierakstās pa telefonu: 67144031; 67143550; 67142840 vai 27866655.
Sīkāka informācija www.mamografija.lv pa e pastu info@mamografija.lv
Kampaņa „Esmu mazs – saudzē mani!”
12-04-2012
Kampaņas „Esmu mazs – saudzē mani!” mērķis ir veicināt mazu bērnu (0-3 gadi) vecāku izpratni par fiziskas sodīšanas un jebkuras citas cietsirdīgas izturēšanās pret maziem bērniem mājas vidē negatīvajām sekām, kā arī uzlabot pieaugušo praktiskās zināšanas par pozitīvām bērnu disciplinēšanas metodēm.
Kampaņas idejas autors ir nevalstiskā organizācija „Nobody’s Children Foundation” (Polija), kas par savu sadarbības partneri Latvijā ir izvēlējusies nevalstisko organizāciju „Centrs Dardedze", piešķirot atļauju izmantot vizuālos materiālus. Paralēli kampaņa norisinās arī Bulgārijā, kur to īsteno Sociālo aktivitāšu un prakses centrs, kā arī Lietuvā - Lietuvas Bērnu atbalsta centra pārraudzībā.
Kampaņas atklāšana Latvijā plānota š.g. 12.aprīlī nodibinājuma „Centrs Dardedze” (Cieceres ielā 3a) telpās. Preses konferences sākums plkst. 12:00, piedalīsies: NVO „Centrs Dardedze” speciālisti, atbildīgo institūciju vadītāji, sociālie darbinieki, projekta „Māja bez vardarbības ikvienam bērnam” eksperti, piedalīties aicināta ar veselības ministre I.Circene un labklājības ministre I.Viņķele. Preses konferencē tiks prezentēti 2011.gadā Latvijā veiktā vērienīgā pētījuma „Mazu bērnu tiesību aizsardzības sistēmas izvērtējums” rezultāti.
Kampaņas laikā tiks izmantoti šādi materiāli:
- Kampaņas ietvaros LTV tiks demonstrēti 2 kampaņas video klipi, kā arī radio skanēs kampaņas džingls.
- Kampaņai ir radīts plakāts, lai uzrunātu vecākus un bērnu aprūpētājus.
- Tiks popularizēta mājaslapa www.paligsvecakiem.lv, kurā būs atrodama ne tikai informācija par kampaņu, bet vecāki varēs atrast arī informāciju par pozitīvas disciplinēšanas metodēm, bērna vecumposma raksturīgajām iezīmēm, kā tikt galā ar sarežģījumiem vecāku dzīvē. Mājaslapā būs arī atrodama informācija par atbalsta pasākumiem un organizācijām vecākiem.
- Vecākiem tiks dalītas īpašas uzlīmes "Es mācos dzīvi no Tevis", kas vecākiem dos iespēju demostrēt savu pozitīvu attieksmi un veicināt pozitīvu audzināšanu, tā būs kā simbolisks līgums ar bērnu par nevardarbīgu audzināšanu.
- Brošūra vecākiem „Augsim kopā – veiksmīgas bērnu audzināšanas pamati” mazu bērnu vecākiem par pozitīvu audzināšanu.
- Skrejlapa vecākiem “Esi uzmanīgs ar mani!”, kas skaidro, kā bērni attīstās līdz 3 gadu vecumam un šada vecumposma bērnu vecākiem vajadzētu ņemt vērā.
- Tiek prezentēts sociālantropoloģes Aivitas Putniņas un zinātniskās asistentes Zanes Lindes projekta ietvaros radītais pētījums “Mazu bērnu tiesību aizsardzības sistēmas izvērtējums”.
Kampaņu atbalsta īpaši Kampaņas "Esmu mazs – saudzē mani" aģenti (sociālie darbinieki) 25 Latvijas novados – Pāvilostas, Rojas, Talsu, Brocēnu, Jaunpils, Dobeles, Ozolnieku, Bauskas, Skrīveru, Viesītes, Babītes, Stopiņu, Garkalnes, Saulkrastu, Krimuldas, Salacgrīvas, Beverīnas, Līgatnes, Strenču, Gulbenes, Balvu, Viļānu, Krustpils, Līvānu un Dagdas novados.
Bērnu un pusaudžu uzticības tālruņa 116111 akcija „Redzi, dzirdi? Nepaliec vienaldzīgs!”
05-04-2012
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) nedēļas garumā, no 10. līdz 15. aprīlim, rīkos īpašu Bērnu un pusaudžu uzticības tālruņa 116111 akciju „Redzi, dzirdi? Nepaliec vienaldzīgs!”
Akcijas laikā ikviens varēs zvanīt un ziņot par vardarbības gadījumiem ģimenē, izglītības un aprūpes iestādēs vai citviet, kā arī saņemt psiholoģisku palīdzību un atbalstu. Ja tam būs iemesls, informāciju par iespējamu vardarbību nodos VBTAI inspektoriem un citām institūcijām: bāriņtiesai, sociālajam dienestam, Drošāka interneta centram vai policijai. Tas palīdzēs uzlabot bērniem drošu dzīves vidi un bērnu tiesību ievērošanu.
VBTAI Bērnu un pusaudžu uzticības tālruņa 116111 apkopotā statistika liecina, ka bērni un pusaudži joprojām ikdienā bieži saskaras gan ar emocionālu un fizisku, gan arī seksuālu vardarbību. Vardarbības izpausmes sastopamas visos attiecību veidos. Vardarbība novērojama gan vienaudžu vidū, gan attiecībās ar pedagogiem, ģimenes locekļiem, partnerattiecībās, attiecībās ar draugiem, citiem cilvēkiem. Visai bieži bērni un pusaudži ar vardarbību saskaras arī interneta vidē.
Uzticības tālrunis ir bezmaksas tālruņa līnija, zvanot gan no fiksētā, gan mobilā telefona. Tālruni 116111 var sazvanīt katru darba dienu no plkst. 8.00 līdz 23.00, sestdienās no plkst. 8.00 līdz 22.00, bet svētdienās - no plkst. 10.00 līdz 22.00.
2011. gadā kopumā saņemti 1365 zvani par emocionālas vardarbības gadījumiem, 570 – par fiziskas, bet 113 zvani - par seksuālas vardarbības gadījumiem. 106 gadījumos bērns bija vardarbības liecinieks gan skolā, gan ģimenē. Arī šā gada pirmajos mēnešos zvanu skaits par vardarbības gadījumiem ir palicis nemainīgi augsts.
Informāciju sagatavoja Zane Brīvmane,
Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste
Informācija par izmaiņām uzturlīdzekļu nodrošināšanā no 2012.gada 1.aprīļa
28-03-2012
Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija (turpmāk tekstā – fonda administrācija) informē, ka 2012.gada 1.aprīlī spēkā stāsies:
1. grozījumi Ministru kabineta 2004. gada 20.jūlija noteikumos Nr.612 „Kārtība, kādā Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija izskata iesniegumu par uzturlīdzekļu izmaksu un tam pievienotos dokumentus, kā arī izmaksā uzturlīdzekļus”.
Grozījumi paredz, ka uzturlīdzekļi no Uzturlīdzekļu garantiju fonda (turpmāk tekstā – fonds) personām tiks izmaksāti par iepriekšējo mēnesi, nevis par tekošo mēnesi, kā līdz šim. Personām, kurām uzturlīdzekļu izmaksa no fonda ir uzsākta līdz 2012.gada 1.aprīlim paredzēts noteikt pārejas periodu līdz 2013.gada 30.aprīlim, kura laikā notiks pakāpeniska pāreja uz jauno uzturlīdzekļu izmaksas kārtību. Šajā pārejas periodā minētajām personām uzturlīdzekļi tiks izmaksāti katru mēnesi par dažām dienām (ne vairāk kā 5 dienām) vēlāk kā iepriekšējā mēnesī.
2. grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 5.maijā noteikumos „Noteikumi par iesnieguma paraugu uzturlīdzekļu izmaksai un iesniegumam pievienojamajiem dokumentiem”. Grozījumi paredz iesnieguma par uzturlīdzekļu izmaksu veidlapā precizēt informatīvo daļu, ka persona ir informēta, kādos gadījumos viņai ir jāziņo fonda administrācijai par tādiem apstākļiem, kas ietekmē viņas tiesības saņemt uzturlīdzekļus no fonda. Paredzēts arī papildināt veidlapā ietvertās piezīmes, kas attiecās uz iesnieguma iesniegšanu elektroniski.
3. grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā. Grozījumi paredz vairākas izmaiņas, no kurām būtiskākās:
1) iesniedzējam ir pienākums informēt fonda administrāciju par apstākļiem, kas ietekmē tiesības saņemt uzturlīdzekļus, ne vēlāk kā triju darba dienu laikā no šo apstākļu iestāšanās dienas, iesniedzot attiecīgu iesniegumu, ja:
· bērns faktiski neatrodas iesniedzēja aprūpē;
· iesniedzējs vai bērns, par kuru veic uzturlīdzekļu izmaksas no fonda, izbrauc no Latvijas Republikas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstī vai šīm personām nav deklarētas dzīvesvietas Latvijas Republikā;
· parādnieks maksā uzturlīdzekļus iesniedzējam;
· iesniedzējs saņem ārvalstī piešķirtu pabalstu vai citu materiālo palīdzību, kas pēc būtības ir līdzīga Latvijas Republikā no fonda izmaksājamajiem uzturlīdzekļiem bērna, par kuru tiek veikta uzturlīdzekļu izmaksa no fonda, uzturēšanai;
· tiesas nolēmums, uz kura pamata tiek veikta uzturlīdzekļu izmaksa no fonda, ir zaudējis spēku vai arī spēkā stājies jauns nolēmums par uzturlīdzekļu piedziņu bērna, par kuru tiek veikta uzturlīdzekļu izmaksa no fonda, uzturēšanai;
· iestājušies citi apstākļi, kas ietekmē tiesības saņemt uzturlīdzekļus.
Iesniedzējam ir pienākums atmaksāt fondam no fonda izmaksātos uzturlīdzekļus un likumiskos procentus par nepamatoti izmaksātajām uzturlīdzekļu summām:
· ja iesniedzējs sniedzis apzināti nepatiesas ziņas (lai saņemtu uzturlīdzekļus);
· ja iesniedzējs šajā likumā noteiktajā termiņā nav paziņojis par apstākļiem, kas ietekmē tiesības saņemt uzturlīdzekļus;
· kas izmaksātas pēc to apstākļu iestāšanās, kuri ietekmē tiesības saņemt uzturlīdzekļus.
2) Ja tiesas nolēmums, uz kura pamata tiek veikta uzturlīdzekļu izmaksa no fonda, ir zaudējis spēku sakarā ar to, ka spēkā stājies jauns tiesas nolēmums par uzturlīdzekļu piedziņu bērna, par kuru tika veikta uzturlīdzekļu izmaksa no fonda, uzturēšanai, iesniedzējam ir tiesības triju mēnešu laikā no dienas, kad stājies spēkā lēmums par uzturlīdzekļu izmaksas izbeigšanu, fonda administrācijai iesniegt noteiktas formas iesniegumu par uzturlīdzekļu izmaksu un tam pievienotos dokumentus. Ja fonda administrācija, izvērtējusi iesniedzēja tiesības saņemt uzturlīdzekļus no fonda, pieņem lēmumu par uzturlīdzekļu izmaksāšanu, iesniedzējam atbilstoši šim lēmumam izmaksājamo uzturlīdzekļu apmēru aprēķina, skaitot no dienas, kad uzturlīdzekļu izmaksa no fonda tika izbeigta.
3) Grozījumi paredz arī to, ka līdz iesniedzēja nāves dienai aprēķinātās un vēl neizmaksātās uzturlīdzekļu summas triju mēnešu laikā no šā apstākļa iestāšanās dienas ir tiesīgs pieprasīt un saņemt sakarā ar iesniedzēja nāvi ieceltais bērna, par kuru veic uzturlīdzekļu izmaksas no fonda, aizbildnis. Attiecīgā bāriņtiesa pēc fonda administrācijas lūguma ne vēlāk kā divu darba dienu laikā sniedz informāciju par to, vai attiecīgā persona ir sakarā ar iesniedzēja nāvi ieceltais bērna, par kuru veic uzturlīdzekļu izmaksas no fonda, aizbildnis.
