Pirmdiena, 20. oktobris
Šodien sveicam: Leonīds, Leonīda

Aktualitātes

 

Talsu slimnīcā atklāj grūtnieču aprūpes kabinetu

31-10-2013

Talsu slimnīcā darbu sācis grūtnieču aprūpes kabinets, kurā topošajām māmiņām būs iespējams stāties uzskaitē pie profesionāla dzemdībpalīdzības speciālista - vecmātes. Līdz šim Talsos topošās māmiņas grūtniecības periodā uzraudzīja un uzskaitē reģistrēja ginekologi, taču nu ir pārņemta citviet Latvijā ieviestā pozitīvā pieredze, un turpmāk Talsos to veiks arī vecmāte.
 

Talsu slimnīcas grūtnieču aprūpes kabinetā katru otrdienu no plkst. 10:00 – 14:00 topošās māmiņas pieņems sertificēta vecmāte Tatjana Neilande. Vecmāte grūtniecei veiks kārtējās apskates, svēršanu, mērīšanu, novēros, kā attīstās bērniņš, mērīs mazuļa sirdspukstus, sekos līdzi, kā jūtas topošā māmiņa, nozīmēs analīzes, ultrasonogrāfijas izmeklējumus un tamlīdzīgi. Taču tiklīdz grūtniecei radīsies kādas problēmas, vecmāte viņu nosūtīs pie ginekologa. Pēc būtības vecmāte strādās ciešā sadarbībā ar ginekologu, kas arī grūtnieci zinās un problēmu gadījumā viņu konsultēs un ārstēs. Tieši tādēļ, katru trešdienu no plkst. 12:00 – 15:00 šajā kabinetā grūtnieces pieņems ginekologs Eduards Ošiņš, lai, problēmu gadījumā, grūtniece pie ārsta varētu tikt jau nākamajā dienā pēc vizītes pie vecmātes. 

Jāuzsver, ka kabinets izveidots valsts apmaksātās programmas ietvaros un tā pakalpojumi grūtniecēm ir bez maksas. Pierakstīties uz vizīti pie vecmātes var zvanot pa tālruni 63223350, uzdot sev interesējošos jautājumus grūtnieces var zvanot pa tālruni 29399332. 

Pagājušajā nedēļā grūtnieču aprūpes kabinets tika atklāts arī Ventspils slimnīcas dzemdību nodaļā, kur savus bērniņus pasaulē laist izvēlas arī daudzas talsenieces.  

 

Turpmākai informācijai:

SIA „Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca”      

valdes locekle Kristīna Bidzāne

Tālr. 636 22658


Talsos tomēr būs jauna slimnīca

25-10-2013

“Puisim, kurš darba vietā guva smagu galvaskausa traumu, palaimējās, ka ātrā palīdzība viņu atveda pie mums un neiroķirurgs nekavējoties varēja veikt viņam operāciju. Šajā gadījumā tam laikam bija izšķiroša nozīme,” dažus mēnešus senus notikumus atceras Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas Talsu filiāles vadītāja Kristīna Bidzāne. “Ir svarīgi, lai slimnīca atrodas pēc iespējas tuvāk vietējiem iedzīvotājiem.” Lai apkārtējo novadu pacientiem arī turpmāk būtu pieejama medicīniskā palīdzība, tiek celta jauna slimnīcas ēka.

Lai gan organizāciju “Latvijas Zaļā kustība” un “Par sakoptu Latviju” ierosinātā tiesvedība par būvatļaujas atcelšanu vēl nav beigusies un var ilgt pat vairākus gadus, divas tiesu instances atļāvušas to turpināt, tādēļ slimnīcas vadība nešaubās, ka jaunā slimnīca pacientiem durvis vērs jau nākamā gada aprīlī.

Ierobežo hospitalizācijas plāns


Pirms sešiem septiņiem gadiem Veselības ministrijas darba grupa sadarbībā ar somu un norvēģu speciālistiem izstrādāja vērienīgu Talsu slimnīcas projektu, kurā bija paredzēts izbūvēt ne tikai lielu neatliekamās medicīniskās palīdzības centru, bet pat ginekoloģijas un dzemdniecības nodaļu un stacionāru ar 138 gultas vietām, no tām 96 – akūtiem pacientiem. Katrā palātā bija paredzēts seifs, kurā pacienti varētu glabāt dokumentus un naudu. Ja grandiozie plāni būtu īstenojušies, Talsu slimnīcu, visticamāk, piemeklētu nesen celtās Ogres rajona slimnīcas liktenis – tā šoruden slēgusi ēkas vienu stāvu, jo valsts apmaksāto pacientu ir pārāk maz.

Šobrīd vīzija par stacionāro aprūpi ir mainījusies, tādēļ lielāko daļu Rojas, Dundagas, Mērsraga vai Talsu novada iedzīvotāju, kuriem nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība, ātrie ved uz Ventspili vai pat Rīgu. Talsu slimnīcā nonāk vien tie pacienti, kuriem saasinājusies kāda akūta iekšķīga kaite, piemēram, sākušies sirds ritma traucējumi, iedzēlusi čūska vai gadījies apdegums.

“Šobrīd operācijas zāles Talsu slimnīcā darbojas tikai dienā, tādēļ varam veikt plānveida operācijas, bet neatliekamo palīdzību varam sniegt tikai tiem pacientiem, kurus pie mums atved līdz pievakarei,” stāsta K. Bidzāne.

Jauna slimnīca Talsos ir ļoti vajadzīga, jo vecā, kas celta pirms vairāk nekā simt gadiem, ir pamatīgi nolietojusies – pamati saplaisājuši, bet vienā no slimnīcas nodaļām grīda tik stipri līgojas, ka tur vairs nejūtas droši ne ārsti, ne pacienti. To saprot arī vietējās pašvaldības, ar savu artavu atbalstot jauno Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansēto slimnīcas projektu – gan ne tik vērienīgu, toties atbilstošu rūkošajam vietējo iedzīvotāju skaitam.

Neliela un ekonomiska


“Jaunās slimnīcas plānojums ir ļoti racionāls, kompakts un ekonomisks, jo jārēķinās arī ar komunālajiem maksājumiem. Vietu skaits stacionārā atbilst tam, cik Nacionālais veselības dienests reāli maksā par pacientu ārstēšanu slimnīcā,” saka Talsu novada pašvaldības vadītājs Aivars Lācarus.

Jaunajā slimnīcā būs divas operāciju zāles, stacionārs un dienas stacionārs ar 40 gultas vietām un nelielas, mājīgas palātas ar iebūvētām tualetes telpām.

Pirmajā stāvā paredzēta plaša ambulatoro pakalpojumu nodaļa, kurā vairāki kabineti atvēlēti arī ģimenes ār-stiem, radioloģijas un rehabilitācijas nodaļas ar trenažieru un vingrošanas zālēm, masāžas un fizikālās terapijas kabinetiem. Talsu slimnīca īpaši lepojas ar Hemodialīzes nodaļu, kurā nieru aizstājterapiju saņem 17 tuvējo novadu iedzīvotāji. Lai šie cilvēki varētu normāli dzīvot un strādāt, arī jaunajās telpās seši “mākslīgās nieres” aparāti tiks darbināti divās maiņās piecas dienas nedēļā, arī sestdienās.

Slimnīca jau pieņēmusi darbā vairākus speciālistus, piemēram, nesen pacientus sākuši konsultēt divi traumatologi ortopēdi – viens no Kuldīgas, otrs no Rīgas, bet darbā tiks aicināts arī neirologs, ķirurgs un virkne citu. Lai piesaistītu slimnīcai jaunus ārstus, pašvaldība plāno piedāvāt viņiem dienesta dzīvokļus vai viesnīcas numuriņus, lai speciālists varētu ierasties pilsētā kaut vai uz dažām dienām, piemēram, kādas sarežģītas operācijas veikšanai.

Viedoklis


Rojas novada domes priekšsēdētāja Eva Kārkliņa: “Ceļš līdz Ziemeļkurzemes reģionālajai slimnīcai Ventspilī ir ap 80 kilometru, Kuldīga ir vēl tālāk. Uz Ventspili no Rojas pa tiešo ar autobusu nemaz nevar nokļūt – jābrauc ar pārsēšanos, tādēļ vienā dienā visas rindas pie dakteriem izsēdēt nemaz nav iespējams. Mūsu novada iedzīvotājiem visparocīgāk ir apmeklēt Talsu slimnīcu. Arī pacients, kas ārstējas stacionāri, jūtas daudz labāk, ja pie viņa var atbraukt ciemos. Jaunās slimnīcas projekts ir pārdomāts un ekonomisks, tāpēc mūsu pašvaldība labprāt tajā iesaistījās. Piemēram, padomāts gan par elektrības, gan siltuma taupīšanu, lai samazinātu ēkas uzturēšanas izmaksas.”

 

Informācijas avots: www.la.lv

Foto: Līga Vasiļūna


Talsu jaunās slimnīcas būvniecība norit pēc grafika

09-08-2013

          7. augustā Talsu novada domes sociālo un veselības jautājumu komitejas sēdēSIA „Ziemeļkurzemes slimnīca” valdes locekle Kristīna Bidzāne un Talsu filiāles virsārste Brigita Aišpure deputātus informēja par jaunās slimnīcas ēkas būvniecības procesu.

            Darbi objektā norit pēc grafika, pat nedaudz to apsteidzot, neskatoties uz tiesvedības procesiem. Slimnīcas būvniecība notiek divās kārtās Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstītā projekta ietvaros. 7. augustā celtniecības objektu apmeklēja arī Talsu, Rojas un Mērsraga novada pašvaldību pārstāvji.

            Šobrīd, paralēli Stendes, ielai ir uzcelts slimnīcas korpuss, kura pirmajos divos stāvos tiks izvietota ambulatorā nodaļa un slimnīcas nodaļas. Bet pārējā slimnīcas daļā, kas vērsta uz Talsu Valsts ģimnāzijas pusi, tiek turpināta 1. un 2. stāva nesošo konstrukciju izbūve – sienu un kolonnu veidņu montāža, stiegrošana un betonēšana, 2. stāva pārsegumu veidņu montāža un betonēšana. Notiek ārsienu un iekšsienu mūrēšanas darbi no Keraterm blokiem, iekšējo inženiertīklu izbūves darbi (apkures sistēma, UK tīkli). Uzsākti cokolstāva grīdas siltumizolācijas ieklāšanas darbi, sagatavošanās darbi iekšējās elektromontāžas tīklu izbūvei. Uzsākti arī ēkas fasādes siltināšanas un apmešanas darbi cokolstāvā. Notiek sagatavošanas darbi jumta konstrukcijas izbūvei.

            Augustā tiks liktas jumtu spāres, un septembra beigās gaidāmi spāru svētki. Līdz oktobra beigām ir paredzēts uzklāt jumta segumu visai ēkai, lai rudenī varētu notikt iekšdarbi. Jumts virs galvenās ieejas tiks būvēts no metāla konstrukcijām, tādēļ šiem darbiem termiņš ir noteikts nedaudz garāks – līdz decembra sākumam. Paralēli ēkas celtniecībai notiek arī iekšdarbi – tiek ierīkotas visas inženierkomunikācijas – ventilācijas, kanalizācijas sistēmas un notiks elektrotīklu izbūve. Darbi objektā tiek veikti pēc darbu izpildes kalendārā grafika, lai ēku varētu nodot paredzētajā termiņā 2014. gada 31. martā.

            Šobrīd esošajā slimnīcā ir 30 gultas vietas, jaunajā to būs vairāk. Turklāt jaunajā slimnīcā pacientiem vairs nebūs jāguļ lielās, piecvietīgās palātās, bet tie uzturēsies ērtās vienvietīgās, divvietīgās vai trīsvietīgās palātās. Tiks sniegti pakalpojumi arī hemodialīzes nodaļā, kur šobrīd pieaug pacientu skaits. Jaunajā ēkā atradīsies traumpunkts, divas operāciju zāles, kā arī reanimācijas nodaļa.

Tāpat būs plaša ambulatorās medicīnas nodaļa ar ģimenes ārstu un speciālistu kabinetiem, rehabilitācijas kabinetu un dienas stacionāru ar ķirurģisko, terapeitisko un ginekoloģisko palīdzību. Piesaistot papildus speciālistus, jaunajā slimnīcā ambulatoro nodaļu iecerēts attīstīt. Lai piesaistītu jaunus speciālistus, tos ir nepieciešams nodrošināt ar dzīvojamo platību, tādēļ K. Bridzāne aicināja deputātus padomāt par cilvēkresursu programmas īstenošanu Talsos.

SIA „Ziemeļkurzemes slimnīca” pārstāvji Talsu novada pašvaldību informēja par nepieciešamajiem papildus finanšu līdzekļiem, lai slimnīcā varētu pieņemt pediatrs, kas būtu ļoti nepieciešams mūsu novada iedzīvotājiem. Valsts šādu speciālistu Talsiem neapmaksā. Šobrīd slimnīcas ambulatorajā daļā pacientus pieņem ausu, kakla un deguna ārsts, ginekologs, ķirurgs, traumatologi, endokrinologs, ir pieejami dažādi diagnostikas izmeklējumi, tai skaitā sonogrāfija un citi. Jaunās ēkas kapacitāte ļaus iedzīvotājiem piedāvāt arī jaunus pakalpojumus un speciālistu konsultācijas.

 

 

Marta Bumbiera, 

sabiedrisko attiecību speciāliste

 

 


Talsu slimnīcā var norēķināties ar kartēm 

 

Lai pilnveidotu pacientu apkalpošanas kvalitāti, Talsu slimnīca ir ieviesusi iespēju par veselības aprūpes pakalpojumiem norēķināties ar maksājumu kartēm. 

Bezskaidras naudas norēķini kļūst arvien izplatītāki, tai skaitā pakalpojumu apmaksa, izmantojot norēķinu kartes. Tādēļ arī Talsu slimnīca nolēmusi ieviest šo iespēju, lai pacientiem vairs nebūtu jādomā vai makā ir skaidra nauda. 

 

Turpmākai informācijai:

SIA „Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas”

valdes locekle Kristīna Bidzāne

Tālr. 632 91600

 


Ventspils slimnīca aicina ziedot asinis

15-07-2013

Šobrīd visā Latvijā, tai skaitā Ventspilī, Talsos un Kuldīgā, trūkst vairāku grupu asiņu, tādēļ donorus aicina būt aktīvākiem un ziedot asinis līdzcilvēku dzīvību glābšanai.

Ziemeļkurzemes reģionālas slimnīcas asins sagatavošanas nodaļas vadītāja Baiba Griķe uzsver, ka šobrīd donoru asiņu trūkst visā Latvijā. Arī Ventspils slimnīcā kritiski mazas rezerves ir pirmās un trešās asinsgrupas rēzus pozitīvs, kā arī visu grupu rēzus negatīvs asinīm.

Slimnīcas galvenais ārsts Dainis Gīlis uzsver, ka nereti asinis ir vienīgais, kas var glābt cilvēkam dzīvību. Asins pārliešana visbiežāk ir vajadzīga endoprotezēšanas operāciju laikā, pēc dzemdībām, ja māmiņai sākusies asiņošana, 12 pirkstu zarnas iekaisuma un kuņģa operāciju laikā, pēc avārijām, kuru laikā pacients zaudējis daudz asiņu, kā arī citos gadījumos.

Nesen tikusi likvidēta Kuldīgas slimnīcas asins sagatavošanas nodaļa, tādējādi Ventspils slimnīcas asins sagatavošanas nodaļai nepieciešamības gadījumā ar asinīm būs jāizpalīdz arī Kuldīgas slimnīcas pacientiem.

Asinis var nodot pirmdienās un piektdienās no plkst. 8 līdz 10. Uzziņas pa tālruni 63632092. Vispirms tiek noteikta asins grupa un hemoglobīna līmenis. Potenciālo donoru apskata arī ārsts. Tiek novērtētas donora vēnas. Tikai tad, ja viss ir kārtībā, var notikt asins ziedošana. Donoram līdzi jābūt personu apliecinošam dokumentam, viņam jābūt vismaz 18 gadus vecam un vairāk nekā 50 kilogramus smagam. Pirms tam noteikti ir jāpabrokasto.

Vesels cilvēks var ziedot asinis četras līdz piecas reizes gadā, ievērojot divu mēnešu intervālu starp asins nodošanas reizēm. Vienā asins nodošanas reizē donors ziedo 450 mililitru asiņu. Veselam cilvēkam neliels asins zudums nav kaitīgs. Tieši otrādi – donora organismā notiek asinsrades sistēmas atjaunošanās, stimulēšana, donori retāk slimo ar akūtām un hroniskām slimībām. Asins šūnas organismā ir nepārtrauktā kustībā. Veco šūnu vietā rodas jaunas, tāpat kā atjaunojas āda vai ataug mati.

 

Ko saņem donors

·        Vieglas brokastis viena lata apmērā,

·        Naudas kompensāciju par izdevumiem asins apjoma atjaunošanai – trīs latus,

·        Var izmantot likumā noteiktās brīvdienas saskaņā ar Darba likuma 74. pantā noteikto atlīdzību, ja nodod asinis, iepriekš par to paziņojot darba devējam. Pēc katras asins nodošanas darba devējs piešķir atpūtas dienu, izmaksājot noteikto atlīdzību, vai pēc donora pieprasījuma šo dienu pievieno ikgadējam apmaksātam atvaļinājumam,

·        Morālu gandarījumu, slimnieku un mediķu pateicību.

 

 

Turpmākai informācijai:

SIA „Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca”      

Galvenais ārsts Dainis Gīlis

Tālr. 636 22658

 


Talsu jaunās slimnīcas mūros iebūvē kapsulu ar vēstījumu

24-05-2013

23.maijā Talsu jaunās slimnīcas ēkas dinamiskais būvniecības process tika atzīmēts ar simbolisku pasākumu, kura laikā jaunceltnes mūros tika ievietota kapsula ar vēstījumu nākamām paaudzēm.  

Veselības ministre Ingrīda Circene pasākumā akcentēja, ka šis ir ļoti nozīmīgs brīdis gan mediķiem, gan arī visiem Ziemeļkurzemes iedzīvotājiem. Atzīmējot patreizējos darba apstākļus I. Circene norādīja, ka protams, mediķi savus pakalpojumus atbilstoši  visām kvalitātes prasībām var nodrošināt neatkarīgi no tā, kādos apstākļos viņi strādā. Jo viņi ir devuši Hipokrāta zvērestu kalpot saviem pacientiem. Tomēr ņemot vērā garās darba stundas, ir ļoti no svara kādā vidē mediķi strādā. Tāpat patīkama vide ir svarīga pacientiem. Un nu drīzumā tas tiks nodrošināts.  

Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs atgādināja, ka sākotnēji bija paredzēts uzbūvēt sešas reizes lielāku slimnīcu, kas būtu neprātīgi gan no būvniecības, gan no vēlākās uzturēšanas izmaksu viedokļa. Visu kārtīgi izplānojot izrādījās, ka visas veselības aprūpei nepieciešamās funkcijas var izvietot krietni mazākās platībās.  “Līdz ar to būs lētāka ēkas ekspluatācija un vairāk naudas aizies gan pacientiem, gan mediķiem un iekārtām” uzsvēra A.Lembergs.  

Tikmēr Talsu novada pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks Ainārs Lūks gremdējās vēsturē, atgādinot, ka ir pagājuši 119 gadi, kopš Talsos sāka darboties slimnīca. Vēlāk slimnīca ir  paplašinājusies, taču visam reiz pienāk gals. Kā zināms, esošās ēkas pamati ir nolietojušies par 80%, tādēļ jauna slimnīca bija ļoti nepieciešama. A.Lūks pateicās visiem Talsu novada pašvaldības deputātiem, kuri 2009. gadā nenobijās un uzrunāja Ventspils kolēģus par apvienības veidošanu. Viņš atminējās, ka 2010. gada aprīlī, kad tika parakstīts apvienošanās līgums, Ventspils kolēģi uzsvēra, ka Talsos slimnīcai ir jābūt. Tagad šis solījums tiek pildīts. 

Savukārt Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētāja Egija Širova pateicās  Talsu slimnīcas kolektīvam par izturību un ticību, ka jauna slimnīca un jaunas darba telpas būs. Tāpat slimnīcas vadītāja par milzīgo atbalstu pateicās Ventspils pašvaldībai, īpaši Aivaram Lembergam un Guntim Blumbergam, kā arī Talsu novada pašvaldībai, īpaši Miervaldim Krotovam, Aināram Lūkam un Andrim Dedzim. Pašvaldību atbalsts slimnīcai bijis ļoti nepieciešams, jo jaunās ēkas būvniecības process bijis sarežģīts -  tiesvedību dēļ bijusi piespiedu dīkstāve, ir pat bijušas bažas vai šo projektu vispār izdosies realizēt. Taču nu ir pilnīga pārliecība, ka nākamā gada aprīlī jaunā ēka tiks pabeigta un vēl pēc pāris mēnešu iekārtošanas darbiem, tā vērs durvis pirmajiem pacientiem.  

Pēc svinīgajām uzrunām veselības ministre, kā arī pašvaldību un slimnīcas pārstāvji parakstīja vēstījumu nākamajām paaudzēm, ko kopā ar laikraksta  “Talsu vēstis” jaunāko numuru un Latvijas naudas vienību latu ievietoja kapsulā un ievietoja ēkas sienā. Kapsula atradīsies aiz stikla un būs redzama slimnīcas apmeklētājiem.  

Jau ziņojām, ka jaunajā Talsu slimnīcas ēkā atradīsies traumpunkts, vidēja izmēra stacionārs ar aptuveni 40 gultas vietām, divām operāciju zālēm, kā arī intensīvās terapijas jeb reanimācijas nodaļu. Tāpat būs plaša ambulatorās medicīnas nodaļa ar ģimenes ārstu un speciālistu kabinetiem, rehabilitācijas kabinetu un dienas stacionāru ar ķirurģisko, terapeitisko un ginekoloģisko palīdzību. Pie jaunās slimnīcas tiks izveidotas autostāvvietas 70 automašīnu novietošanai.  

Celtniecības darbus veic SIA „Ostas celtnieks”, būvuzraudzību veic SIA „Firma L4”, savukārt projektu izstrādājis SIA „Ozola&Bula, arhitektu birojs”, objekta darbu pasūtītājs SIA „Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca”.   

ES projekta attiecināmās izmaksas – 5,15 miljoni latu, t.sk.:

·         4,33 miljoni latu (84,21%) - ERAF,

·         298 tūkstoši latu (5,79%) - valsts,

·         471 tūkstotis latu (9,14%) - Talsu novada pašvaldība,

·         5 tūkstoši latu (0,10%) - Rojas novada pašvaldība,

·         39 tūkstoši latu (0,76%) - SIA "Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca".

 

 

 

Turpmākai informācijai:

SIA „Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca”    

valdes priekšsēdētāja Egija Širova

Tālr. 636 22658

Foto: Marta Bumbiera


Nelaimes gadījums būvlaukumā

 09.05.2013.

Topošās Talsu slimnīcas būvlaukumā noticis nelaimes gadījums, kurā savainots būvstrādnieks. Par laimi, gūtā trauma nav dzīvībai bīstama.

7.maijā būvniecības darbu laikā ticis savainots celtniecības uzņēmuma „RBSSKALS Būvvadība” darbinieks. Viņam uz kājas uzkritušas armatūras, kā rezultātā gūts kājas lūzums. Būvstrādnieks stacionēts Tukuma slimnīcā.

Par notikušo nekavējoši informēta Valsts policija, kā arī Valsts darba inspekcija, kas izmeklēs nelaimes gadījuma iemeslus darba vietā. Sākotnējā informācija liecina, ka visi normatīvie akti būvlaukumā tikuši ievēroti, un nelaimes gadījums noticis neveiksmīgu apstākļu sakritības dēļ. Slimnīcas administrācija būvstrādniekam novēl pēc iespējas ātrāku izveseļošanos!



Turpmākai informācijai:

SIA „Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas”

valdes locekle Kristīna Bidzāne

Tālr. 632 91600

 

 


 18.04.2013. 

Topošās slimnīcas apkārtnē uzstādīti putnu būrīši

 

Topošās Talsu slimnīcas apkārtnes kokos Stendes ielā 1 uzstādīti aptuveni 20 bērnu darināti putnu būrīši, kuros jau iemitinājušies pirmie čivinātāji.

Būrīši tapuši “Raibo Lieldienu” pasākumā, kad radošajās darbnīcās Talsu pilsētas un novadabērni un viņu vecāki varēja pašrocīgi uzmeistarot putnu būrīti un uzrakstīt uz tā arī novēlējumu jaunajiem iemītniekiem.

Talsu novada zaļumsaimniecības komisijas vadītāja Ieva Bērziņa informē, ka daļa no būrīšiem – aptuveni 20 – uzstādīti topošās slimnīcas teritorijā augošajos bērzos, liepās, ošos un citos kokos. Būrīšos jau ir iemitinājušies pirmie putniņi – strazdi, zīlītes, žubītes un citi mazie draugi.

Talsu slimnīcas darbinieki ir  ļoti iepriecināti par šo jauko un pozitīvo iniciatīvu un pateicas visiem putnu mājoklīšu darinātājiem un novēlējumu rakstītājiem. Skaistās putnu dziesmas iepriecinās gan celtniekus, kuri šobrīd aktīvi strādā pie jaunās ēkas būvniecības, gan arī pacientus, kuri vēlāk ārstēsies topošajā slimnīcā.

Jaunajā slimnīcas ēkā atradīsies traumpunkts, vidēja izmēra stacionārs ar aptuveni 40 gultas vietām, divām operāciju zālēm, kā arī intensīvās terapijas jeb reanimācijas nodaļu. Tāpat būs plaša ambulatorās medicīnas nodaļa ar ģimenes ārstu un speciālistu kabinetiem, rehabilitācijas kabinetu un dienas stacionāru ar ķirurģisko, terapeitisko un ginekoloģisko palīdzību. Pie jaunās slimnīcas tiks izveidotas autostāvvietas 70 automašīnu novietošanai.  Projekta īstenošanai ir izdevies piesaistīt Eiropas Savienības ERAF finansējumu 84,21% apmērā.

 

Turpmākai informācijai:

SIA „Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas”

valdes locekle Kristīna Bidzāne

Tālr. 632 91600 

 


Tiesa ļauj turpināt Talsu jaunās slimnīcas būvniecību

21-02-2013

 

Jau otra tiesu instance – šoreiz Administratīvā apgabaltiesa –  ir apmierinājusi Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas lūgumu atļaut Talsu jaunās slimnīcas būvniecības turpināšanu ierosinātās tiesvedības laikā.

Šo prasību decembrī bija apmierinājusi arī  Administratīvā rajona tiesa, taču organizācija "Latvijas Zaļā kustība", tās aktīvista Jāņa Matuļa vadībā, šo lēmumu pārsūdzēja.

Atbilstoši ceturtdien, 21.februārī paziņotajam Administratīvās tiesas lēmumam, būvniecība varēs turpināties, kamēr notiek organizāciju "Latvijas Zaļā kustība" un "Par sakoptu Latviju" ierosinātā tiesvedība par Talsu jaunās slimnīcas ēkas būvatļaujas atcelšanu. Šāda tiesvedība var ilgt pat vairākus gadus, tādēļ slimnīcas vadība ir gandarīta par pozitīvo tiesas lēmumu un var bez raizēm turpināt objekta celtniecības darbus.

“Mums jau iepriekš bija pilnīga pārliecība, ka Talsu novada pašvaldība bija izdarījusi visu likumdošanā paredzētajā kārtībā un būvatļauja tika izsniegta tiesiski. Tādēļ esam priecīgi, ka mēs varam turpināt darbus, jo katra diena šī projekta īstenošanai ir ļoti svarīga,” saka Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētāja Egija Širova.  Viņa uzsver, ka īstenošanas termiņi ES projektam ir ierobežoti un jau esošās pusotra mēneša garās dīkstāves dēļ slimnīcas vadībai ar atbildīgajām institūcijām būs  jāveic sarunas par termiņa pagarinājumu.

Tiesvedība par būvatļaujas apstrīdēšanu vēl turpināsies, taču slimnīcas vadība tic, ka arī tā beigsies slimnīcai pozitīvi, jo pirmstiesas pārbaude faktiski ir notikusi, un nav pamata domāt, ka šī tiesvedība beigsies savādāk.

“Mūsu galvenais mērķis ir, lai Talsu novada iedzīvotājiem būtu iespēja saņemt augsti kvalitatīvus veselības aprūpes pakalpojumus pēc iespējas tuvāk viņu dzīvesvietai.  Bet darbiniekiem būtu sakārtota darba vide. Talsenieki jau sen ir pelnījuši jaunu, labiekārtotu slimnīcu, kur var saņemt gan diennakts stacionāros, gan ambulatoros pakalpojumus,” uzsver Egija Širova.

 

Jau ziņojām, ka talsenieka Jāņa Matuļa pārstāvētās organizācijas "Latvijas Zaļā kustība" un "Par sakoptu Latviju" Administratīvajā rajona tiesā apstrīd Talsu novada domes izsniegto būvatļauju jaunās Talsu slimnīcas būvniecībai. Rudenī sāktā ēkas celtniecība tika apstādināta, bet Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca iesniedza tiesai lūgumu atļaut turpināt būvniecību šīs tiesvedības laikā. Lūgums tagad ir  apmierināts.

Ierosinātais tiesvedības process slimnīcai rada ievērojamus zaudējumus. Slimnīca ir spiesta tērēt naudu ne tikai advokātu pakalpojumiem, tai nāksies arī segt zaudējumus būvfirmai. Zaudējumi radušies, jo, pārtraucot būvniecības tehnoloģisko procesu, būve bija jāiekonservē, no objekta bija jāizved tehnika. Pie tam celtnieki nepaspēja izdarīt darbus, ko bija plānots paveikt līdz pirmajam sniegam. Tie visi ir neplānoti izdevumi, kas būs jāsedz slimnīcai.

Paredzēts, ka jaunajā slimnīcas ēkā atradīsies traumpunkts, vidēja izmēra stacionārs ar aptuveni 40 gultas vietām, divām operāciju zālēm, kā arī intensīvās terapijas jeb reanimācijas nodaļu. Tāpat būs plaša ambulatorās medicīnas nodaļa ar ģimenes ārstu un speciālistu kabinetiem, rehabilitācijas kabinetu un dienas stacionāru ar ķirurģisko, terapeitisko un ginekoloģisko palīdzību.


Turpmākai informācijai:

SIA „Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca”    

valdes priekšsēdētāja Egija Širova

Tālr. 636 22658


Apstādina Talsu jaunās slimnīcas būvniecību

01-11-2012

Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca un Talsu novada dome ir nepatīkami pārsteigta, ka organizācija “Zaļā kustība” tās līderu Aldas Ozolas un Jāņa Matuļa vadībā, turpina savas darbības, lai apstādinātu Talsu jaunās slimnīcas būvniecību.

Organizācija ir iesniegusi prasību Administratīvajā rajona tiesā, lai atceltu Talsu novada būvvaldes būvatļauju Talsu jaunās slimnīcas būvniecībai Stendes ielā 1. Ar šodienu, 1. novembri, slimnīcas celtniecības darbi ir apstādināti.

Savā pieteikumā Administratīvajai tiesai „Zaļā kustība” norāda, ka tikušas aizskartas sabiedrības intereses, bet kā tad ar sabiedrības interesēm saņemt kvalitatīvu veselības aprūpi? Jauna slimnīca ir nepieciešama ikkatram sabiedrības loceklim, jo ikvienam cilvēkam var rasties nepieciešamība pēc ārsta palīdzības nelaimes gadījuma brīdī vai saslimšanas reizē. Un šobrīd Alda Ozola un Jānis Matulis dara visu, lai Talsos slimnīcas nebūtu.

Ironiski, ka pieteikumā “Zaļā kustība” atsaucas uz Vides aizsardzības likuma pantu, kas nosaka, ka ikvienai privātpersonai un personu apvienībām ir tiesības prasīt, lai valsts iestādes un pašvaldības, amatpersonas vai privātpersonas izbeidz tādu darbību vai bezdarbību, kas cita starpā „kaitē cilvēku veselībai vai apdraud viņu dzīvību”. “Sanāk, ka „Zaļā kustība” ir nonākusi pretrunās un tagad pati ir gatava kaitēt cilvēku veselībai un apdraudēt viņu dzīvību, jo Talsos vairs nebūs kur šīs dzīvības glābt,” neizpratnē ir Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas Talsu filiāles vadītāja Kristīna Bidzāne.

Talsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Dedzis norāda, ka Talsu novada dome ir ievērojusi visus likumdošanā noteiktos normatīvos aktus un nav rīkojusies  pretēji iedzīvotāju interesēm. „Vai tiešām šie cilvēki neapzinās cik lielu kaitējumu tie šobrīd nodara Talsu un arī apkārtējo novadu iedzīvotājiem? Izskatās, ka šo organizāciju pārstāvji par katru cenu cenšas panākt, lai Talsos slimnīca nebūtu. Esam mēģinājuši rast kompromisu šajā jautājumā, personīgi tiekoties ar J. Matuli, bet šis kungs pauda savu nelokāmo nostāju, ka darīs visu, lai slimnīca Stendes ielā netiktu uzcelta. Es tomēr aicinu šo abu organizāciju pārstāvjus vēlreiz izvērtēt savas darbības iespējamās sekas un vienoties kopējam mērķim, lai slimnīca iedzīvotājiem Talsos būtu!”, viedokli pauž Andris Dedzis.

Jāatgādina, ka šobrīd vairs nevar diskutēt par vietas izvēli, bet gan par slimnīcas pastāvēšanu kā tādu. Projekts ir izstrādāts konkrētai vietai un tā realizācija ir ES projekta ierobežota noteiktā termiņā. Ja šī slimnīca nebūs Stendes ielā, tā Talsos nebūs vispār.

Nepabeidzot projektu, Talsi ne tikai zaudēs slimnīcu un veselības aprūpes saņemšanas iespējas tuvāk dzīvesvietai, bet arī vairāk kā simts cilvēku paliks bez darba, kuri visticamāk aizbrauks prom no šīs pilsētas vai pat valsts. Talsu novada pašvaldībai samazināsies ienākumi no nodokļiem, kurus iegūs citas pilsētas pašvaldības. 

Par to, ka viņi paliks bez medicīniskās palīdzības, ir satraukti arī daudzi novada iedzīvotāji, kas zvana uz slimnīcu un uzdod jautājumus par notiekošo. Lai izdiskutētu šos jautājumus slimnīcas darbinieki nolēmuši tuvākajā laikā sarīkot atklātu sapulci, kurā tiks aicināti piedalīties arī pretenziju izteicēji – vides izglītības fonda „Par sakoptu Latviju” un biedrības „Latvijas zaļā kustība” pārstāvji Jānis Matulis un Alda Ozola, kā arī visi 17 Talsu novada domes deputāti un visa sabiedrība.

Pretenziju ceļošiem cilvēkiem (gan deputātiem, gan dažādu kustību pārstāvjiem un citiem) beidzot būtu atklāti jāatzīst sabiedrībai, kāpēc viņi tik ļoti negrib, lai slimnīca tiktu celta šajā vietā, bet gan Ezera ielā. „Un vainīgi nebūt nav ne kapi, ne koki, bet gan iegādātie zemes gabali, kuru vērtība, realizētā slimnīcas būvniecības projekta rezultātā šajā vietā, būtu ievērojami palielinājusies. Tikai kāpēc nelielas cilvēku grupas personīgi interešu vai politisko ambīciju dēļ jācieš visiem Talsu iedzīvotājiem?,” norādīts slimnīcas darbinieku vēstulē, kas adresēta abām kustībām un pašvaldībai.

 

 

 

Turpmākai informācijai:

SIA „Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca”           SIA „Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīca”

valdes priekšsēdētāja Egija Širova              valdes locekle Kristīna Bidzāne

Tālr. 636 22658                                                           Tālr. 632 91600

 


Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas Talsu filiāles darbinieki satraukti

par situāciju jaunās slimnīcas būvniecības procesā

22-10-2012

Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca informē:

 

Mēs, Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas Talsu filiāles darbinieki, esam ļoti satraukti par izveidojušos situāciju saistībā ar jaunās slimnīcas projektu. Mēs ar lielām cerībām raudzījāmies uz slimnīcas jauno projektu un ar lielām ilgām gaidījām būvdarbu uzsākšanu. Bet nu būvniecība ir apstādināta.

Klausoties Zaļās kustības pārstāvja Jāņa Matuļa publiski paustajā viedoklī rodas iespaids, ka viņam jaunās slimnīcas būvniecība, mums nesaprotamu iemeslu dēļ, ir traucēklis. Mēs gribētu aicināt J.Matuli apmeklēt slimnīcu, lai atcerētos varbūt nedaudz piemirstos Padomju Savienības laikus, kad 30 slimnieki iet vienā dušā un vienā tualetē. Ja jau reiz J.Matulis uzsver, ka aizstāv visu Talsu iedzīvotāju intereses – tad lai padzīvo ar pacientiem vienādos apstākļos. Līdz ar to arī mediķiem un esošajiem pacientiem būs iespēja paskatīties viņam acīs un pajautāt, cik nozīmīga viņam ir Talsu, Rojas, Dundagas un Mērsraga novadu iedzīvotāju veselības aprūpes saņemšanas iespēja.

Vai J.Matulis vēlas bez darba atstāt vismaz 100 cilvēkus, kuri, visticamāk, aizbrauks no Talsiem? Tas nozīmē, ka Talsu pašvaldībai samazināsies ienākumi, jo tiks zaudēta viena no lielākajām nodokļu maksātāju darbavietām. Bet pats sāpīgākais, ka viens no lielākajiem Latvijas novadiem paliks bez jebkādas medicīniskās aprūpes iespējām uz vietas – piemēram, ja kāds sagriezīs roku vai kāju, viņu, iespējams, aizvedīs uz Ventspili, Liepāju vai Rīgu, sašūs brūci un palaidīs mājās, uz kurām cilvēkam būs tāls ceļš ejams vai braucams. Patlaban tas viss un daudz kas vairāk notiek šeit pat Talsos. Mūsu slimnīcā bieži nonāk ļoti smagi pacienti, kuriem ir jānostabilizē stāvoklis, lai varētu pārvest uz lielāku klīniku specifiskai ārstēšanai. Vai Matuļa kungs uzņemas atbildību par cilvēkiem, kuri šo ceļu līdz Rīgas slimnīcām var neizturēt un ceļā nomirt? Un ko gan dos projekta apstādināšana, kur vieta jau ir nolīdzināta un koki nozāģēti? Nemaz nerunājot, ka tiks pazaudēta jaunās slimnīcas projektēšanā un būvniecībā jau ieguldītās nauda un zaudēti arī Eiropas Savienības struktūrfondu piešķirtie miljoni būvniecības pabeigšanai. Tas viss nozīmē, ka jauna slimnīca netiks būvēta ne Stendes ielā, ne arī Ezera, Ruģēna vai jebkurā citā ielā. Slimnīcas Talsos nebūs vispār.

Kādi ir J.Matuļa argumenti projekta apstādināšanai? Kapus, kā argumentus var vairs neminēt, jo, ja būtu izpētīts slimnīcas projekts, zinātu, ka visas palātas atrodas slimnīcas otrā pusē. Šajos kapos sen vairs nevienu neglabā, tātad kapu zvani šeit neskan. Patreizējā slimnīcas atrašanās vietā logiem pretī atrodas baznīca, kurā katru dienu zvana zvani un cilvēki tiek izvadīti – kāpēc tas nevienam netraucē? Tāpat Talsu valsts ģimnāzija un tagad jau arī sākumskola, atrodas tieši blakus kapiem. Vai tad pieaugušiem cilvēkiem ir labilāka psihe kā bērniem?  Būvlaukumā izzāģētos kokus arī var neminēt – pavasara talkā, kur piedalījās slimnīcas vadība, liela daļa slimnīcas darbinieku gan no Talsiem, gan Ventspils, kā arī  pašvaldību pārstāvji, kopīgi Talsos iestādīja kastaņus, pīlādžus un citus skaistus kokus, kas priecēs talsiniekus un pilsētas viesus ne vienu vien paaudzi nākotnē. Un tā ir reāla mūsu darbība pilsētas zaļās zonas uzlabošanā. Turklāt šādas talkas kā labu tradīciju plānots rīkot katru pavasari.

ANO dekādes „Izglītība ilgtspējīgai attīstībai” ziņojumā ilgtspējīga attīstība minēta kā attīstība, kas nodrošina pašreizējo paaudžu vajadzības, neradot draudus nākamajām paaudzēm apmierināt to vajadzības. Šeit, protams, runa iet par izglītību, bet medicīnā ilgstpējība būtu jāuztver daudz nopietnāk. Vai J.Matulis nākamajām paaudzēm dos iespēju saņemt medicīnisko aprūpi pēc iespējas tuvāk savai dzīvesvietai? Vai tiešām ir  pilnībā jāiznīcina medicīniskās palīdzības saņemšanas iespējas uz visiem laikiem Talsos?

J.Matulis piesauc sabiedrības viedokli kā iemeslu projekta realizācijas aizkavēšanai. Bet, vai slimnīcas darbinieki un pacienti nav sabiedrība? Vai mūsu viedoklis nav ņemams vērā?

 

SIA „Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca”

Talsu filiāles darbinieki

foto no www.ziemelkurzemesslimnica.lv


Jaunās slimnīcas būvniecības darbi ir sākušies

10-09-2012

Talsu jaunās slimnīcas būvniecības vietā ir sākusies rosība – celtnieki gatavo būvlaukumu, ievelk komunālos tīklus un veic citus darbus, lai jau nākamā gada beigās iedzīvotāju rīcībā nodotu jauno slimnīcu.

Jaunās slimnīcas ēkas tapšanā jau ir ieguldīti ievērojami līdzekļi un darbs. Ir izstrādāts skiču un tehniskais projekts, un šobrīd jau notiek reāli būvniecības darbi. Patlaban ir veikta būvlaukuma sagatavošana un pagaidu piebraucamo ceļu izveide. Norit darbi, lai pabeigtu kanalizācijas spiedvada izbūvi, un ūdensvada tīklu, kā arī lietus kanalizācijas un sadzīves kanalizācijas pašteces tīklu izbūvi. Uzsākti arī darbi jaunās slimnīcas ēkas būvbedres rakšanai un pamatnes sagatavošanai. Līdz decembra sākumam paredzēts veikt pamatu un cokolstāva nesošo sienu betonēšanu un izbūvi.

Projekta īstenošanas gaitā slimnīca ir strādājusi un sadarbojusies gan ar sabiedrību, gan arī, rūpējoties par pilsētas zaļo rotu, kopā ar Talsu novada pašvaldības pārstāvjiem iestādījusi 53 jaunus kokus. Vietā, kur slimnīca taps, bez koku izciršanas iztikt nevarēja, tādēļ to vietā iestādīti jauni kastaņkoki, pīlādži un vilkābeles. Jāuzsver, ka veco koku aleja gar Stendes ielu tika saglabāta, tāpat kā daudzi citi vērtīgie koki, kas aug topošās slimnīcas teritorijā.

Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas mērķis ir sakārtota infrastruktūra un kvalitatīva medicīnisko pakalpojumu sniegšana iedzīvotājiem, jo galvenais ir vesels cilvēks. Tādēļ nav saprotama biedrības „Latvijas zaļā kustība”, un tagad arī organizācijas „Par sakoptu Latviju» rīcība, neiesaistoties diskusijās apstrīdēt Talsu novada domes izsniegto topošās Talsu slimnīcas būvatļauju.

Slimnīcas valde vēl šā gada maijā vērsās pie biedrības „Latvijas zaļā kustība” valdes priekšsēdētājas Aldas Ozolas, nosūtot uzaicinājuma vēstuli uz tikšanos ar slimnīcas vadību, lai pārrunātu neskaidros jautājums par Talsu slimnīcas jaunās ēkas celtniecību Stendes ielā 1. Tomēr biedrības valde tā arī neizrādīja interesi par šādu tikšanos. Ignorēts arī vēlāk atkārtotais aicinājums. Un tikai tagad, biedrība beidzot ir atsaukusies un iecerēts, ka šāda tikšanās tomēr notiks.

Nav skaidrs, ko abas politiķa Jāņa Matuļa pārstāvētās organizācijas vēlas panākt ar savu prasību atcelt topošās Talsu slimnīcas būvatļauju. Vai tiešām šo organizāciju un Jāņa Matuļa mērķis ir apstādināt projektu, kuram tika piesaistīti četri miljoni latu no Eiropas Savienības fonda, un atstāt Talsu, Rojas, Dundagas un Mērsraga novadu iedzīvotājus bez jaunas slimnīcas, kuru viņi jau sen ir pelnījuši? Jāatgādina, ka patlaban Talsu slimnīca atrodas ēkās, kas ir kritiskā stāvoklī. Viens slimnīcas korpuss atrodas pat vairāk nekā 100 gadus vecā ēkā. Ekspertu izpēte liecināja, ka esošo ēku uzlabošana vairs nav iespējama.

Jaunajā, mūsdienīgi aprīkotajā slimnīcas ēkā atradīsies traumpunkts, vidēja izmēra stacionārs ar aptuveni 40 gultas vietām, divām operāciju zālēm, kā arī reanimācijas nodaļu. Tāpat būs plaša ambulatorās medicīnas nodaļa ar ģimenes ārstu un speciālistu kabinetiem, rehabilitācijas kabinetu un dienas stacionāru ar ķirurģisko, terapeitisko un ginekoloģisko palīdzību. To visu iedzīvotāju un medicīniskā personāla rīcībā plānots nodot līdz nākamā gada beigām.

 

Kristīne Klauze

SIA „Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca”

sabiedrisko attiecību speciāliste

 

Turpmākai informācijai:

SIA „Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca”

valdes priekšsēdētāja Egija Siliniece

Tālr. 636 22658


Sācies nozīmīgs etaps Talsu jaunās slimnīcas ēkas projekta īstenošanai

27-07-2012

Ceturtdien, 26.jūlijā svinīgi tika parakstīti līgumi par Talsu slimnīcas jaunās ēkas būvniecību (ar SIA „Ostas celtnieks”), būvuzraudzību (ar SIA „L4”) un autoruzraudzību (ar SIA „Ozola & Bula”) .

 

Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētāja Egija Siliniece pēc līgumu parakstīšanas pauda gandarījumu, ka kopš Ventspils un Talsu slimnīcu apvienības izveides ir pagājuši tikai divi gadi un šai salīdzinoši īsā laika periodā projektam ir izdevies piesaistīt finansējumu, kā arī uzprojektēt Talsu jaunās slimnīcas ēku. Nu ir parakstīts arī būvniecības līgums – atliek tikai strādāt! E.Siliniece pateicās visiem sadarbības partneriem par nozīmīgo atbalstu projekta tapšanā, it īpaši Ventspils domes priekšsēdētājam Aivaram Lembergam un viņa vietniekam Guntim Blumbergam, kā arī Talsu novada domes priekšsēdētājam Miervaldim Krotovam un domes deputātiem, tostarp Andrim Dedzim un Aināram Lūkam.

Foto: medicīniskais personāls gaida iespēju strādāt jaunās, mūsdienīgās telpās

Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs pauda raizes, ka šobrīd gan medicīniskais personāls, gan pacienti esošajās telpās nejūtas visai labi, jo viņiem jāstrādā un jāārstējas otrā pasaules kara lauku hospitāļa atbilstošos apstākļos. Taču drīz viss mainīsies uz labo pusi. Viņš aicināja Talsu slimnīcas personālu, ārstus un medmāsas būt saimniekiem, un cieši sekot būvniecības procesam, jo tikai viņi vislabāk zinās veiksmīgam darbam nepieciešamās nianses slimnīcas nodaļu aprīkošanā un iekārtošanā.

 

Talsu novada domes priekšsēdētājs Miervaldis Krotovs atcerējās, ka Ziemeļkurzemei nozīmīgās būves tapšanas ceļš bijis garš, sarežģīts, taču konsekvents un noteikts. Viņš pauda pārliecību, ka uz līgumiem uzliktie paraksti ir stipri un atbildīgi, un projekts tiks īstenots noteiktajos termiņos – līdz nākamā gada beigām.

 

Foto: Par muzikālo fonu rūpējās Raimonds Pudulis ar dēlu

Līgumu parakstīšanas pasākumā piedalījās arī sabiedrības pārstāvji, kuri visu šo laiku aktīvi atbalstīja Talsu jaunās slimnīcas būvniecības projektu. Viens no viņiem – mākslinieks Andris Vītols ir gandarīts, ka beidzot Talsu pilsētai un novadam, kā arī kaimiņnovadiem tik svarīgais projekts tiks reāli īstenots. Viņam gan ir žēl, ka politisko peripetiju dēļ ir nevajadzīgi zaudēts gads. Viņaprāt, bija nepareizi sabiedriskā apspriešanā cilāt jautājumu par būvniecība vietu. Tā bija jānosaka profesionāļiem. Vītols priecājas, ka jaunā slimnīca uzlabos darba vidi ārstiem, kuriem līdz šim nav īsti, kur sevi realizēt, jo esošā slimnīca ir no pēckara laikiem.

Atbilstoši noslēgtajiem līgumiem paredzēts, ka Talsu jaunās slimnīcas ēka Stendes ielā 1 tiks uzbūvēta līdz nākamā gada beigām. Ēkas tehnisko projektu izstrādāja SIA „Ozola & Bula”. Pateicoties sadarbībai ar Ventspils pilsētas domi, Ziemeļkurzemes reģionālajai slimnīcai projekta īstenošanai ir izdevies piesaistīt Eiropas Savienības ERAF finansējumu 84,21% apmērā. Kopējās projekta īstenošanas izmaksas ir aptuveni pieci miljoni latu. ERAF sedz 4,16 miljonus latu, no valsts budžeta piešķirti 299 tūkstoši latu. Talsu novada pašvaldība būvniecības darbiem paredzējusi 471 tūkstoti latu, Rojas novada pašvaldība – 5 tūkstošus latu, bet no slimnīcas līdzekļiem projekta īstenošanā tiks ieguldīti 118 tūkstoši latu.

Jaunajā slimnīcas ēkā atradīsies traumpunkts, vidēja izmēra stacionārs ar aptuveni 40 gultas vietām, divām operāciju zālēm, kā arī intensīvās terapijas jeb reanimācijas nodaļu. Tāpat būs plaša ambulatorās medicīnas nodaļa ar ģimenes ārstu un speciālistu kabinetiem, rehabilitācijas kabinetu un dienas stacionāru ar ķirurģisko, terapeitisko un ginekoloģisko palīdzību. Pie jaunās slimnīcas tiks izveidotas autostāvvietas 70 automašīnu novietošanai.

Talsu slimnīca pašlaik izvietota 1900., 1940. un 1963.gadā celtās ēkās. Stacionāra palātas un ārstnieciskās telpas neatbilst mūsdienu prasībām, pacientiem un arī medicīniskajam personālam radot nepievilcīgus uzturēšanās apstākļus. Jau 2000.gada sākumā ēkas iekšējo inženierkomunikāciju nolietojums bija 70%, bet pamatu nolietojums – 80%, līdz ar to būtu nepieciešami lieli kapitālieguldījumi, lai uzlabotu ēku stāvokli. Atbilstoši ekspertu slēdzienam, esošās ēkas uzlabošana nav iespējama un racionāla, nepieciešamie ieguldījumi būtu līdzvērtīgi jaunas funkcionāli atbilstošas ēkas būvniecībai.

 

Informāciju sagatavoja Kristīne Klauze

Foto: Inga Priede

Turpmākai informācijai:

SIA „Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca”                     SIA „Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas”

valdes priekšsēdētāja Egija Siliniece                       valdes locekle Kristīna Bidzāne

Tālr. 636 22658                                                                             Tālr. 632 91600


Tiks noslēgts līgums par Talsu slimnīcas būvniecību

23-07-2012

Ceturtdien, 26. jūlijā plkst. 16:00, Talsu novada muzejā notiks svinīga līgumu parakstīšana par SIA Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas Talsu filiāles jaunās ēkas būvniecību un būvuzraudzību. Līgumus parakstīs Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas valde ar iepirkumu uzvarētāju pārstāvjiem:

·        par ēkas būvniecību ar SIA „Ostas celtnieks”,

·        par būvuzraudzību ar SIA „L4”,

·        par autoruzraudzību ar SIA „Ozola & Bula”.

 

Līguma parakstīšanas pasākumā piedalīsies arī Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas kapitāldaļu turētāji. Tostarp Talsu novada pašvaldību pārstāvēs domes priekšsēdētājs Miervaldis Krotovs, Ventspils pilsētas domi pārstāvēs domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs un priekšsēdētāja vietnieks Guntis Blumbergs, tāpat pasākumā piedalīsies Dundagas novada domes priekšsēdētāja Gunta Abaja, Rojas novada domes priekšsēdētāja Eva Kārkliņa un Mērsraga novada pašvaldības pārstāvis.

 

Atbilstoši noslēgtajiem līgumiem paredzēts, ka Talsu jaunās slimnīcas ēka Stendes ielā 1 tiks uzbūvēta līdz nākamā gada beigām. Ēkas tehnisko projektu izstrādāja SIA „Ozola & Bula”. Pateicoties sadarbībai ar Ventspils pilsētas domi, Ziemeļkurzemes reģionālajai slimnīcai projekta īstenošanai ir izdevies piesaistīt Eiropas Savienības ERAF finansējumu 84,21% apmērā. Kopējās projekta īstenošanas izmaksas ir aptuveni pieci miljoni latu. ERAF sedz 4,16 miljonus latu, no valsts budžeta piešķirti 299 tūkstoši latu. Talsu novada pašvaldība būvniecības darbiem piešķīrusi 471 tūkstoti latu, Rojas novada pašvaldība – 5 tūkstošus latu, bet no slimnīcas līdzekļiem projekta īstenošanā tiks ieguldīti 118 tūkstoši latu.

 

Jaunajā slimnīcas ēkā atradīsies traumpunkts, vidēja izmēra stacionārs ar aptuveni 40 gultas vietām, divām operāciju zālēm, kā arī intensīvās terapijas jeb reanimācijas nodaļu. Tāpat būs plaša ambulatorās medicīnas nodaļa ar ģimenes ārstu un speciālistu kabinetiem, rehabilitācijas kabinetu un dienas stacionāru ar ķirurģisko, terapeitisko un ginekoloģisko palīdzību. Pie jaunās slimnīcas tiks izveidotas autostāvvietas 70 automašīnu novietošanai.

 

Patlaban Talsu slimnīca atrodas ēkās, kuras ir kritiskā stāvoklī. Sabiedriskās domas pētījumu centra „SKDS” 2011.gada nogalē veiktās aptaujas rezultāti liecināja, ka jaunas Talsu slimnīcas ēkas būvniecības ieceri atbalsta lielākā daļa iedzīvotāju - 87% no Talsu pilsētā aptaujātajiem, 76% no citur Talsu novadā un 86% no Dundagas, Rojas un Mērsraga novadā dzīvojošajiem.

 

Talsu slimnīca pašlaik izvietota 1900., 1940. un 1963.gadā celtās ēkās. Stacionāra palātas un ārstnieciskās telpas neatbilst mūsdienu prasībām, pacientiem un arī medicīniskajam personālam radot nepievilcīgus uzturēšanās apstākļus. Jau 2000.gada sākumā ēkas iekšējo inženierkomunikāciju nolietojums bija 70%, bet pamatu nolietojums – 80%, līdz ar to būtu nepieciešami lieli kapitālieguldījumi, lai uzlabotu ēku stāvokli. Atbilstoši ekspertu slēdzienam, esošās ēkas uzlabošana nav iespējama un racionāla, nepieciešamie ieguldījumi būtu līdzvērtīgi jaunas funkcionāli atbilstošas ēkas būvniecībai.

 

Turpmākai informācijai:

SIA „Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca”                      SIA „Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas”

valdes priekšsēdētāja Egija Siliniece                        valdes locekle Kristīna Bidzāne

Tālr. 636 22658                                                           Tālr. 632 91600


Talsu slimnīcai uzdāvina 46 gadus vecu kaktusu

14-06-2012

Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas Talsu filiāle dāvanā saņēmusi 46 gadus vecu kaktusu. Slimnīcas vadība un darbinieki vēlas izteikt pateicību nezināmajiem labdariem, kuri anonīmi atveduši un slimnīcai uzdāvinājuši cienījamā vecuma kaktusu. Augs, kurš ir sasniedzis ievērojamu augstumu, ir novietots slimnīcas foajē, lai slimnīcas darbiniekus un pacientus priecētu ar savu zaļo krāšņumu. Tuvākajā laikā kaktuss tiks pārstādīts lielākā un skaistākā puķupodā.

Turpmākai informācijai:

SIA „Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca”

valdes locekle Kristīna Bidzāne

Tālr. 632 91600


Slimnīcas un Ziemeļkurzemes pašvaldību vadība Talsos stādīs kokus

25-04-2012

Lai simboliski atdotu Talsu pilsētai kokus, kuri tiks nozāģēti jaunās slimnīcas būvniecības laikā, piektdien, 27.aprīlī pulksten 16:00 Talsos norisināsies koku stādīšanas talka.

 

Kopumā 53 koki tiks stādīti divās pilsētas vietās – Saules ielā un Ezera ielas apkaimē pie tirgus virzienā uz Krasta ielu. Saules ielā talkas laikā tiks iestādītas 15 vilkābeles, bet Ezera ielas apkaimē iecerēts iestādīt 7 vilkābeles, 5 pīlādžus un 26 kastaņkokus – gan parastos kastaņkokus, gan ar pildītiem ziediem. Stādāmās koku sugas izvēlētas slimnīcai cieši sadarbojoties ar Talsu pašvaldību un pilsētas ainavu arhitekti Kristīni Cimermani, Zaļumsaimniecības komisijas priekšsēdētāju Ievu Bērziņu.

 

Koku stādīšanas talkā piedalīsies Talsu novada domes priekšsēdētājs Miervaldis Krotovs, Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs un abu pašvaldību deputāti, kā arī Dundagas, Rojas un Mērsraga novadu pašvaldību pārstāvji, Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas darbinieki no Talsiem un Ventspils – ārsti, medicīnas māsas, māsu palīgi, slimnīcas valde, administrācijas un saimnieciskā dienesta pārstāvji. Lai koku stādīšana noritētu pareizi, visu procesu uzraudzīs apzaļumošanas uzņēmuma SIA „Janvāri” speciālisti.

 

Jāatgādina, ka jaunās Talsu slimnīcas ēka līdz nākamā gada beigām tiks uzbūvēta Stendes ielā 1. Ēkas tehnisko projektu izstrādāja SIA „Ozola & Bula”, bet šobrīd ir izsludināts iepirkums ēkas būvniecības veikšanai.  

 

Jaunajā slimnīcas ēkā atradīsies traumpunkts, vidēja izmēra stacionārs ar aptuveni 40 gultas vietām, divām operāciju zālēm, kā arī intensīvās terapijas jeb reanimācijas nodaļu. Tāpat būs plaša ambulatorās medicīnas nodaļa ar ģimenes ārstu un speciālistu kabinetiem, rehabilitācijas kabinetu un dienas stacionāru ar ķirurģisko, terapeitisko un ginekoloģisko palīdzību. Pie jaunās slimnīcas tiks izveidotas autostāvvietas 70 automašīnu novietošanai.

 

Pateicoties sadarbībai ar Ventspils pilsētas domi, Ziemeļkurzemes reģionālajai slimnīcai projekta īstenošanai ir izdevies piesaistīt Eiropas Savienības ERAF finansējumu 84,21% apmērā. Kopējās būvniecības izmaksas plānotas – pieci miljoni latu. ERAF sedz 4,16 miljonus latu, no valsts budžeta piešķirti 299 tūkstoši latu. Talsu novada pašvaldība būvniecības darbiem piešķīrusi 471 tūkstoti latu, Rojas novada pašvaldība – 5 tūkstošus latu, bet no slimnīcas līdzekļiem projekta īstenošanā tiks ieguldīti 118 tūkstoši latu.

 

Patlaban Talsu slimnīca atrodas ēkās, kuras ir kritiskā stāvoklī. Sabiedriskās domas pētījumu centra „SKDS” 2011.gada nogalē veiktās aptaujas rezultāti liecināja, ka jaunas Talsu slimnīcas ēkas būvniecības ieceri atbalsta lielākā daļa iedzīvotāju - 87% no Talsu pilsētā aptaujātajiem, 76% no citur Talsu novadā un 86% no Dundagas, Rojas un Mērsraga novadā dzīvojošajiem.

 

 

 

 

Turpmākai informācijai:

SIA „Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca”                      SIA „Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas”

valdes priekšsēdētāja Egija Siliniece                              valdes locekle Kristīna Bidzāne

Tālr. 636 22658                                                                     Tālr. 632 91600


Talsos turpmāk konsultēs gastroenterologs

30-03-2012

Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas Talsu filiālē ar 19. aprīli gan pieaugušos pacientus, gan bērnus sāks pieņemt viens no savas jomas vadošajiem speciālistiem Latvijā – gastroenterologs Jānis Alksnis.

 

Dr. Alksnis no Rīgas uz Talsiem brauks un pacientus pieņems divas reizes mēnesī. Šobrīd gastroenterologa konsultācijas nav iekļautas valsts apmaksāto pakalpojumu klāstā, tādēļ pagaidām pacientiem tās būs jāapmaksā pašiem. Viena vizīte pie speciālista izmaksās 12 latus. Tā kā tas ir maksas pakalpojumus, ģimenes ārsta vai cita speciālista nosūtījums nav obligāti nepieciešams, taču tas būtu ļoti vēlams. Vislabāk būtu, ja pacientam jau iepriekš tiktu veikti rutīnas izmeklējumi, lai gastroenterologs varētu vispusīgi izvērtēt pacienta veselības stāvokli, nepieciešamības gadījumā konsultējot par papildus izmeklējumiem, kā arī nozīmējot ārstēšanu. 

 

Vizītē pie gastroenterologa jāvēršas cilvēkiem ar gremošanas traucējumiem. Kuņģa–zarnu trakta saslimšanas ir viena no mūsdienu straujā laikmeta pazīmēm. Stress, neregulāra ēšana, ilgstoša sēdēšana pie datora, mazkustīgums, biežās kafijas pauzes organismam rada lielu slodzi, kā rezultātā kuņģa–zarnu trakta apvidū parādās dažādi nepatīkami simptomi. Daudzi cilvēki ik dienas sadzīvo ar šīm sajūtām, pieciešot dedzināšanu kuģī vai mokoties ar aizcietējumiem, un nemaz neapzinās, ka tā ir nopietna saslimšana, kuru iespējams izārstēt.

 

Jo ātrāk tiks uzsākta ārstēšana, jo vieglāk un ar labākiem rezultātiem tā noritēs. Daudzi ar šo problēmu mēģina tikt galā saviem spēkiem, dzerot zāļu tējiņas un reklamētos medikamentus, tomēr gastroenterologi iesaka vismaz vienu reizi savu organismu pārbaudīt pie speciālista, lai pārliecinātos, ka nepatīkamo sajūtu iemesls nav kāda nopietna saslimšana. Turklāt mediķi labāk zinās pateikt, kurus medikamentus dzert, bet no kuriem labāk atturēties.

 

Biežākās sūdzības, ar ko cilvēki nāk pie gastroenterologa, ir dedzināšana pakrūtē un aiz krūšu kaula. Šo simptomu nedrīkst ignorēt – ir jānoskaidro tā cēlonis, it īpaši cilvēkiem pēc 45 gadu vecuma, kad pieaug nopietnu organisku saslimšanu, piemēram, kuņģa–zarnu trakta audzēju, risks.

 

Pacienti uz vizīti pie gastroenterologa var pierakstīties, zvanot uz Talsu slimnīcu pa tālruni 632 23350.

 

 

Turpmākai informācijai:

SIA „Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca”

valdes locekle Kristīna Bidzāne

Tālr. 632 91600


Svinīgi nodod Talsu jaunās slimnīcas ēkas tehnisko projektu

02-03-2012

Piektdien, 2.martā plkst.16.00 notiks jaunās Talsu slimnīcas ēkas tehniskā projekta svinīgais nodošanas pasākums. Projektu Talsu novada domes priekšsēdētājam Miervaldim Krotovam un Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas valdei svinīgi pasniegs projektētāju firmas SIA „Ozola & Bula” arhitekte Andra Bula.

Pasākumā ar uzrunām uzstāsies Talsu novada domes priekšsēdētājs Miervaldis Krotovs, Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, kā arī Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētāja Egija Siliniece.  

Miervaldis Krotovs, Talsu novada domes priekšsēdētājs:„Raugoties uz būvprojektu, mēs jau varam spilgti iztēloties jauno slimnīcas ēku Talsos. Projekta izstrādē iesaistīto speciālistu ieguldītais un godprātīgais darbs vainagojies ar gaidīto rezultātu. Esmu pārliecināts, ka projektā plānotās ieceres pārtaps vizuāli pievilcīgā un mūsdienīgā būvē, un vēl viens liels sapnis Talsos būs piepildījies.”

Aivars Lembergs, Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs: „Patiesi priecājos, ka Talsos taps jauna slimnīcas ēka, ieguldot kopumā 5,2 miljonus latu, no kuriem 84% ir Eiropas Savienības finansējums. Tā ir ļoti pozitīva ziņa visiem Talsu, Rojas, Mērsraga un Dundagas novada iedzīvotājiem, kuri joprojām ir spiesti ārstēties padomju laika slimnīcā. Jāuzsver, ka jaunās slimnīcas ēkas būvniecība ir iespējama, tikai pateicoties 2010.gada aprīlī notikušajai Ventspils un Talsu slimnīcu apvienības izveidei, kā rezultātā arī Talsu slimnīca ieguva reģionālu statusu, līdz ar to arī iespēju piesaistīt ES līdzfinansējumu savai attīstībai.”

Egija Siliniece, Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētāja: „Slimnīcas personāls Talsos jau sen ir pelnījis strādāt mūsdienu prasībām atbilstošos darba apstākļos, bet pacienti ārstēties skaistās, gaišās un moderni aprīkotās telpās. Šodienas pasākums ir apliecinājums tam, ka mēs šim mērķim strauji tuvojamies un par to ir liels prieks un gandarījums.”

Kristīna Bidzāne, Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas Talsu filiāles vadītāja: „Esmu gandarīta, ka esam nonākuši līdz brīdim, kad tiek nodots tehniskais projekts un jauna slimnīca Talsos būs! Gribu teikt lielu paldies kolektīvam par ieguldīto darbu un līdzdalību svarīgā projekta izstrādē. Tas apliecina to, ka mēs visi gaidām un vēlamies strādāt jaunā, modernā, ar vides pieejamību nodrošinātā slimnīcā!”

Pasākumā tiks demonstrēts esošās slimnīcas ēkas katastrofāli sliktais stāvoklis, kā arī prezentēta jaunās slimnīcas ēka Talsos, Stendes ielā 1. Jaunajā ēkā atradīsies traumpunkts, vidēja izmēra stacionārs ar aptuveni 40 gultas vietām, divām operāciju zālēm, kā arī intensīvās terapijas jeb reanimācijas nodaļu. Tāpat būs plaša ambulatorās medicīnas nodaļa ar ģimenes ārstu un speciālistu kabinetiem, rehabilitācijas kabinetu un dienas stacionāru ar ķirurģisko, terapeitisko un ginekoloģisko palīdzību. Pie jaunās slimnīcas tiks izveidotas autostāvvietas 70 automašīnu novietošanai. 

Plānots, ka slimnīcas ēka tiks pabeigta, aprīkota un atklāta līdz nākamā gada beigām. Pateicoties sadarbībai ar Ventspils pilsētas domi, Ziemeļkurzemes reģionālajai slimnīcai projekta īstenošanai ir izdevies piesaistīt Eiropas Savienības ERAF finansējumu 84,21% apmērā no kopējām būvniecības izmaksām.

Divās projekta kārtās plānotās kopējās Talsu slimnīcas būvniecības izmaksas ir 5,059 miljoni latu. ERAF sedz 4,16 miljonus latu, no valsts budžeta piešķirti 299 tūkstoši latu. Talsu novada pašvaldība būvniecības darbiem piešķīrusi 471 tūkstoti latu, Rojas novada pašvaldība – 5 tūkstošus latu, bet no slimnīcas līdzekļiem projekta īstenošanā tiks ieguldīti 118 tūkstoši latu.

Jāatgādina, ka pašlaik Talsu slimnīca atrodas 1900., 1940. un 1963.gadā celtās ēkās, kuras ir kritiskā stāvoklī. Slimnīcas palātas un ārstnieciskās telpas neatbilst mūsdienu prasībām, pacientiem un arī medicīniskajam personālam radot nepievilcīgus uzturēšanās apstākļus. Jau 2000.gada sākumā ēkas iekšējo inženierkomunikāciju nolietojums bija 70%, bet pamatu nolietojums – 80%, līdz ar to būtu nepieciešami lieli kapitālieguldījumi, lai uzlabotu ēku stāvokli. Atbilstoši ekspertu slēdzienam, esošās ēkas uzlabošana nav iespējama un racionāla, nepieciešamie ieguldījumi būtu līdzvērtīgi jaunas funkcionāli atbilstošas ēkas būvniecībai.

 

Turpmākai informācijai:

SIA „Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca”                      SIA „Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas”

valdes priekšsēdētāja Egija Siliniece                                valdes locekle Kristīna Bidzāne

Tālr. 636 22658                                                                       Tālr. 632 91600


2. martā ATVĒRTO DURVJU DIENA Talsu slimnīcā

13-02-2012

2012. gada 2. martā notiks Atvērto durvju diena SIA „Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca” Talsu filiālē. Atvērto durvju dienas laikā būs iespēja bez maksas noteikt cukura līmeni asinīs, izmērīt asinsspiedienu, veikt ekskursiju pa slimnīcu, apskatot telpas, iepazīstoties ar speciālistiem un slimnīcas sniegtajiem pakalpojumiem. „Pacientu atbalsts” slimnīcas mācību klasē tiks organizēti semināri iedzīvotājiem par aktuāliem jautājumiem, kas saistīti ar veselības aprūpi.
 
Lai organizētu ekskursijas un semināru norisi, iedzīvotāji un citi interesenti aicināti pieteikties uz šiem pasākumiem pie slimnīcas vadības asistentes pa tālruni 63291600.
 

Pasākuma laiks

Pasākums

Piedalās

Pasākuma vieta

 11.00 -12.00

Cukura līmeņa asinīs, asinsspiediena noteikšana (bez maksas)

Medicīnas māsas:

Baiba Pecenčuka

Dace Grīnvalde

Inita Kļava

Slimnīcas foajē

Grupu ekskursiju laiks:

11.00-11.30;

11.45-12.15;

12.30 -13.00;

Vizīte slimnīcā:   ekskursija - slimnīcas telpu apskate, iepazīšanās ar medicīnisko pakalpojumu patreizējo apjomu, speciālistiem 

L.Treimane, T.Neilande

 

 

Talsi,

Ruģēna iela 7

11.00-11.30

 

13.00-13.30

„Pacientu atbalsts”  slimnīcas mācību klasē organizē seminārus iedzīvotājiem par aktuāliem jautājumiem, kas saistīti ar veselības aprūpi.

Iveta Ķēniņa - Pacientu atbalsts

Valdes priekšsēdētāja

Talsi,

Ruģēna iela 7, Mācību kla

 


2011.gada 6.februārī

 

Slimnīca nepiekrīt diskriminējošajiem finansējuma nosacījumiem

 

Arī Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca, tāpat kā pārējās Latvijas slimnīcas, ir nolēmusi neparakstīt Nacionālā veselības dienesta piedāvāto līgumu, kas paredz nepietiekamu finansējumu gan akūto pacientu ārstēšanai, gan arī ambulatorajiem pakalpojumiem.

 

Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētāja Egija Silniece informē, ka ar piedāvāto finansējumu, slimnīcai pēc būtības pietiktu tikai aptuveni 70% pacientu ārstēšanai. Proti, šogad ārstējamo plāns līgumā noteikts – 10350 pacienti, bet finansējums palicis tik pat, cik pagājušajā gadā tika piešķirts par 7500 pacientu ārstēšanu (faktiski uz slimnīcas iekšējo rezervju rēķina pērn ārstēti 9964 pacienti).

 

Tas panākts matemātiski samazinot tarifu terapijas profila, tai skaitā reanimācijas pacientu ārstēšanai no 244 uz 115 latiem par

pacientu. Tātad finansējums vienam terapeitiskajam pacientam samazināts uz pusi, kas ir absolūti nepietiekami, lai izārstētu slimnieku. Slimnīcas aprēķini rāda, ka, piemēram, iekšķīgo slimību nodaļā viena pacienta ārstēšana izmaksā vidēji 236 latus, bet reanimācijā viena cilvēka dzīvības glābšana izmaksā vidēji 1200 latus. Bet valsts par to taisās samaksāt tikai 115 latus.

„Tādu līgumu slimnīca parakstīt nevar. Mēs nevaram kā strausi iebāzt galvas smiltīs un pateikt, ka viss ir kārtībā,” uzsver E.Siliniece.

Ņemot vērā, ka stacionāra izmaksas ir ļoti augstas, jau vairākus gadus veselības aprūpē mainās uzsvari no diennakts stacionārās palīdzības uz ambulatoro. Taču, visām trijām Kurzemes slimnīcām – Ventspilī ar filiāli Talsos, Liepājā un Kuldīgā – šogad ambulatorais finansējums ievērojami samazināts gan uz diagnostikas izmeklējumiem, gan arī dienas stacionārajai palīdzībai. Tas nonāk pretrunās ar Veselības ministrijas pausto, ka pacientiem, kam nav nepieciešams diennakts stacionārs, palīdzība jāsniedz ambulatori. Finansējuma samazinājums nozīmē, ka dienā varēs veikt vēl mazāku izmeklējumu skaitu nekā līdz šim un gaidīšanas rindas veidosies garākas. Turklāt tiek diskriminēti tieši Kurzemes reģiona iedzīvotāji, jo citos reģionos situācija ar finansējumu ambulatorajai jomai ir labvēlīgāka.

 

Tieši tāpēc, Egija Siliniece kopā ar Ventspils domes priekšsēdētāja vietnieku sadarbības jautājumos Gunti Blumbergu šo trešdien, 8.februārī tiksies ar Nacionālā veselības dienesta vadītāju Māri Taubi, lai spriestu par ambulatoro pakalpojuma līguma piedāvājuma pārskatīšanu. „Tikmēr par stacionāru līgumu esam vienoti ar pārējiem un gaidām Veselības ministrijas risinājumu, lai finansējums būtu pietiekams visu pacientu ārstēšanai nevis tikai 70%,” klāsta E.Siliniece.

 

Nepiekrist diskriminējošajiem nosacījumiem lēmušas arī citas Latvijas slimnīcas. Savā paziņojumā Latvijas slimnīcu biedrības valde norāda, ka piedāvātie līguma projekta finansēšanas nosacījumi nav pieņemami, jo noteiktie veselības aprūpes tarifi par viena pacienta ārstēšanu nav ar faktiskām izmaksām pamatoti. Slimnīcām ir būtiski samazināts finansējums, bet kvalitātes prasības, kas jānodrošina nav mainītas. Latvija slimnīcu biedrība ir atvērta sarunām un vēlas rast risinājumus, lai iedzīvotājiem nepasliktinātos un nesamazinātos valsts apmaksāto pakalpojumu apjoms no vienas puses, un slimnīcas neciestu zaudējumus un nepiedzīvotu maksātnespēju neadekvāti no valsts puses apmaksātā darba apjoma dēļ.

Jāuzsver, ka pagaidām Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca Ventspilī un tās filiālē Talsos strādā bez izmaiņām – ārstnieciskā palīdzība tiek sniegta līdzšinējā apjomā, strādājot uz iekšējo rezervju rēķina.

 

Turpmākai informācijai:

SIA „Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca”

valdes priekšsēdētāja Egija Siliniece

Tālr. 636 22658

 


Slimnīca cīnās par lielāku finansējumu

 

Latvijas slimnīcas beidzot saņēmušas līguma projektu šim gadam. Kurzemes slimnīcas, tai skaitā Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca, savā nostājā ir vienotas – šādu līgumu parakstīt nevar, jo ar piešķirto finansējumu neiztiks.

Savā līgumā slimnīcas ir ieraudzījušas, ka šogad būs jāārstē vairāk pacientu, bet finansējums šim mērķim būs mazāks. Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētāja Egija Siliniece atklāj, ka mūsu slimnīcai aina ir šāda: saskaņā ar līgumu Ventspils slimnīcai kopā ar Talsu filiāli pagājušajā gadā bija jāārstē 7500 pacientu, bet faktiski ir ārstēti 9964. Šogad līgumā noteiktais ārstējamo skaits ir 10 350, bet finansējuma palicis tikpat, cik par 7500 pacientiem. Tas panākts, matemātiski samazinot tarifu terapijas profila pacientu, tai skaitā reanimācijas, ārstēšanai no 244 uz 115 latiem par pacientu. Tātad finansējums vienam terapeitiskajam pacientam samazināts uz pusi, un tas esot absolūti nepietiekams, lai izārstētu slimnieku. Slimnīcas aprēķini rāda, ka, piemēram, iekšķīgo slimību nodaļā viena pacienta ārstēšana izmaksā vidēji 236 latus, bet reanimācijā viena cilvēka dzīvības glābšana – vidēji 1200 latu. Bet valsts par to taisās maksāt tikai 115 latu.

«Nav skaidrs, ko valsts ir domājusi un vai ir definējusi, kas par šādām izmaksām slimnīcai būtu jānodrošina. Uz šiem jautājumiem ierēdņiem atbildes nav, tik vien, ka nav finansējuma veselības aprūpei,» neizpratnē ir Siliniece.

Ņemot vērā, ka stacionāra izmaksas ir ļoti augstas, jau vairākus gadus veselības aprūpē mainās uzsvars no diennakts stacionārās palīdzības uz ambulatoro. Taču vismaz visām trim Kurzemes slimnīcām ambulatorais finansējums šogad ievērojami samazināts gan diagnostikas izmeklējumiem, gan arī dienas stacionārajai palīdzībai. Tas nonāk zināmās pretrunās ar Veselības ministrijas pausto, ka pacientiem, kam nav nepieciešams diennakts stacionārs, palīdzība jāsniedz ambulatori. «Finansējuma samazinājums nozīmē, ka dienā varēs veikt vēl mazāku izmeklējumu skaitu nekā līdz šim, gaidīšanas rindas veidosies garākas un pieaugs iedzīvotāju neapmierinātība,» raizējas slimnīcas vadītāja.

Siliniece uzsver, ka pagaidām satraukumam nav pamata – slimnīca šobrīd strādā bez izmaiņām, ārstnieciskā palīdzība tiek sniegta līdzšinējā apjomā. «Mēs turpinām strādāt uz iekšējo rezervju rēķina un ticam, ka valsts tomēr atradīs papildu finansējumu slimnīcu vajadzībām.» Lai to panāktu, slimnīcu vadītājiem priekšā ir smagas sarunas ar Nacionālā veselības dienesta un Veselības ministrijas pārstāvjiem.

 

 


2011.gada 25.janvārī

 

Slimnīca turpinās rūpēties par pacientu tiesībām

Lai turpinātu pilnveidot pacientu informētību, kā arī pacientu un ārstniecības personāla savstarpējo saskarsmi, Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca ar šo gadu uzsākusi sadarbību ar nodibinājumu „Pacientu atbalsts”, kas turpinās pagājušajā gadā aizsākto Pacientu Ombuda darbu.

Nodibinājuma pārstāve Iveta Ķēniņa informē, ka sadarbībā ar slimnīcu, „Pacientu atbalsts” sniegs pacientiem un medicīnas darbiniekiem konsultācijas par dažādiem jautājumiem, kas skar veselības aprūpes organizēšanu un pieejamību, skaidros pacientu pienākumus un tiesības, kā arī rīkos iedzīvotājiem informatīvus pasākumus, bet mediķiem saskarsmes seminārus.

Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētāja Egija Siliniece klāsta, ka ir ļoti svarīgi, lai pacientiem būtu, pie kā vērsties pēc informācijas vai konflikta gadījumā. Ja pacients nevēlas kādu jautājumu risināt ar slimnīcas pārstāvjiem, tad viņam ir šī iespēja vērsties pie neatkarīgas un neitrālas puses – Pacientu atbalsta. Pēc būtības Pacientu atbalsts ir kā starpnieks starp ārstniecības iestādi un pacientu, skaidro Siliniece. Pagājušajā gadā īstenotā sadarbība liecina, ka tas ir noderīgi abām pusēm. Visa gada garumā pacienti tiks arī aicināti aizpildīt anketas par slimnīcas un mediķu darba novērtējumu, lai slimnīca uzlabotu savu darbību un kļūtu draudzīgāka pacientiem.

Sadarbības ietvaros, Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā – gan Ventspilī, gan Talsu filiālē – ir izvietotas pastkastītes, kurās pacienti var atstāt savas sūdzības vai ierosinājumus par veselības aprūpes organizēšanu un kvalitāti vai citiem aktuāliem jautājumiem, kuri saistīti ar veselības un sociālās labklājības jomu. „Pacientu atbalsts” izskatīs iesniegtās sūdzības un problēmjautājumus un centīsies rast risinājumu, vajadzības gadījumā konsultējoties ar nepieciešamajiem speciālistiem.

Šajās pastkastītēs iedzīvotāji aicināti atstāt arī pozitīvas atsauksmes par medicīnas darbiniekiem un viņu sniegto palīdzību. «Atzinībai par kvalitatīvi veiktu darbu ir svarīgi nonākt pie konkrētā ārsta, māsiņas vai cita medicīnas darbinieka, kas pozitīvi motivē veikt savus profesionālos pienākumus un justies vajadzīgam, lai pacienti un viņu tuvinieki būtu apmierināti,» akcentē Iveta Ķēniņa.

Ventspils slimnīcā „Pacientu atbalsta” pārstāve Iveta Ķēniņa klātienē ir sastopama katru otrdienu no 10 līdz 12, vēlams iepriekš sazvanīt un norunāt tikšanos pa tālruni 29418795. Uz šo tālruņa numuru pacienti var zvanīt darbadienās jebkurā laikā, ja radušies jautājumi vai neatrisināta problēma. Tāpat pacienti var sūtīt savus ziņojumus uz e-pastu iveta.kenina@gmail.com.

Februārī „Pacientu atbalsts” kopā ar Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas un Ventspils poliklīnikas vadību un speciālistiem rīkos informācijas dienu, kurā sniegs iedzīvotājiem skaidrojumus par Pacientu tiesību likumu un citiem jautājumiem, kā arī iepazīstinās ar savu darbību.

 

Turpmākai informācijai:

 

SIA „Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca”

valdes priekšsēdētāja Egija Siliniece

Tālr. 636 22658

 

Nodibinājuma „Pacientu atbalsts”

pārstāve Iveta Ķēniņa

Tālr. 29418795

E-pasts: iveta@pacientuombuds.lv

 


2011.gada 14.decembrī

 

Glābjot dzemdētāju izdarījām vairāk nekā no mums prasa

 

Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas Talsu filiāles mediķi, glābjot asiņojošās dzemdētājas dzīvību izdarīja daudz vairāk, nekā ir tās spēkos un pienākumos. Jāuzsver, ka slimnīcas Talsu filiāle būtu gatava uzņemt arī šādus pacientus, ja vien valsts piešķirtu finansējumu dežūrējoša ginekologa algošanai.

 

2011.gada 7.decembrī SIA „Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca” Talsu filiāles Steidzamās medicīniskās palīdzības punktā, plkst. 17.33 Vienotā neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (VNMPD) dežūrbrigāde ieveda pacienti ar komplicētām dzemdībām, masīvu asiņošanu un nestabilu vispārējo stāvokli, aizdomām par bojā gājušu augli, kas tālāko izmeklējumu gaitā apstiprinājās. Jāpiezīmē, ka VNMPD dienesta pārstāvjiem telefoniski tika paskaidrots, ka Talsu filiālē šajā laikā nav pieejams ne ginekologs, ne neonantologs (bērnu ārsts), ne operāciju zāles personāls. Šie argumenti netika ņemti vērā un paciente tika nogādāta Talsos. Vienlaicīgi VNMPD pieņēma lēmumu nosūtīt uz Talsiem Katastrofas Medicīnas centra (KMC) speciālistu - reanimatologa un ginekologa brigādi.

 

Filiāles vadība mobilizēja visus resursus, lai glābtu dzemdētājas dzīvību. Tajā skaitā atsauca operācijas zāles personālu no mājām un triecientempā sagatavoja operāciju zāli. Tāpat uz slimnīcu tika izsaukts vizuālās diagnostikas speciālists, lai nodrošinātu papildus diagnostiskās iespējas izsauktajiem KMC speciālistiem.

 

Plkst. 19.18 ieradās KMC speciālisti - reanimatologs un ginekologs, kā arī tika atvesti asins preparāti, un varēja sākt operāciju Pēc operācijas tika saskaņota tālākās ārstēšanas taktika, nākamajā dienā paredzot pacientes pārvešanu uz specializētu klīniku Rīgā pēc stāvokļa stabilizācijas.

 

Pacientes dzīvību izdevās glābt, pateicoties Talsu slimnīcas mediķu profesionālai un ātrai rīcībai. Lai gan pacientes dzīvību smagas operācijas rezultātā izdevās glābt, tomēr uzskatām, ka šādas situācijas nav normālas. Saskaņā ar valstī apstiprināto hospitalizācijas plānu, Talsu filiāle nesniedz neatliekamo palīdzību ginekoloģiskā un dzemdību profila pacientiem. Veikt operācijas stacionāros, kuri nav paredzēti atbilstoša profila pacientu ārstēšanai (nav attiecīgā profila dežūrspeciālista) ir ļoti riskanti un bīstami šo pacientu veselībai un dzīvībai. Šajā medicīniski ļoti smagajā situācijā nevaram vainot procesā iesaistītos mediķus, taču organizatoriskajā un nodrošinājuma ziņā ir daudz darāmā, lai līdzīgi gadījumi neatkārtotos un pacienti Latvijā un Talsu novadā varētu justies droši par pieejamo medicīnisko aprūpi.

 

UZZIŅAI:

 

Saskaņā ar līgumu ar Veselības norēķinu centru SIA „Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca” Talsu filiāles Steidzamās medicīniskās palīdzības punkts sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību iedzīvotājiem 24 stundu darba režīmā, kuru nodrošina šādi speciālisti - internists, ķirurgs - traumatologs un anesteziologs- reanimatologs. Talsu filiālē atrodas arī diennakts stacionāra nodaļa ar 28 gultām, kas sniedz gan akūtu, gan plānveida medicīnisko palīdzību diennakts režīmā. Talsu filiāle veic plānveida operācijas ķirurģiska un ginekoloģiska profila pacientiem dienas stacionāra ietvaros.

 

 

 

 

Turpmākai informācijai:

SIA „Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca”

valdes priekšsēdētāja Egija Siliniece

Tālr. 636 22658

 

SIA „Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca”

valdes locekle Kristīna Bidzāne

Tālr. 632 91600


 
Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas valde uzskata, ka turpinot strīdus par jaunās slimnīcas būvniecības vietu, jaunās slimnīcas būvniecības projekts draud izgāzties un zaudētāji būs visi novada iedzīvotāji - gan pacienti, gan darbinieki!
skatiet Video par šībrīža darba un ārstēšanās apstākļiem Talsu slimnīcā
 
 

Galvenās ēkas fasādes vizualizācija
 
 
 
(Skiču priekšlikuma publiskā apspriešana norisinājās 2011. gada 20. jūlijā)



 

2011.gada 11.novembrī

 

Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca informē:

 

Attīstības iespējas Talsu jaunās slimnīcas būvniecības vietā

 

Diskutējot par Talsu jaunās slimnīcas būvniecības vietu Stendes ielā 1, kā trūkums šai novietnei no oponentu puses nereti tiek minēta salīdzinoši nelielā teritorija, kas it kā liegšot slimnīcai attīstīties perspektīvā. Arī sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas rezultāti rāda, ka no aptaujātajiem, kuri neatbalsta slimnīcas būvniecību Stendes ielā 1, kā iemeslu norādījuši, ka šajā vietā ir par maz vietas, nav kur paplašināties un attīstīties.

Vēlamies informēt, ka visā pasaulē, tai skaitā Latvijā, tiek stiprināta ambulatorās palīdzības joma, tostarp attīstot dienas stacionāra pakalpojumus, kad pacients pa dienu saņem nepieciešamās procedūras, bet uz nakti dodas mājās. Tādēļ jārēķinās, ka diennakts stacionāru nozīme arvien mazināsies, jo attīstoties medicīniskajām tehnoloģijām un rodoties jauniem medikamentiem, ārstēšanās slimnīcā ir nepieciešama arvien mazāk slimību gadījumos. Tāpat jāņem vērā, ka ar katru gadu Latvijā sarūk iedzīvotāju skaits. Tādēļ šobrīd nevaram prognozēt, vai slimnīcai būs nepieciešama būtiska paplašināšanās. Mēs varam paredzēt, ka pēc kāda laika būs jāpārkārto patreizējā slimnīcas struktūra, bet tam nebūs nepieciešama papildus platība. Tomēr nepieciešamības gadījumā, perspektīvā ir iespējas slimnīcas platību palielināt par aptuveni 45%, gan uz augšu piebūvējot papildus stāvu, gan uz sāniem austrumu virzienā, veicot piebūvi aizmugurējam ēkas spārnam.

 

Savukārt neliela daļa ar vietu neapmierinātie kā iemeslu norādīja, ka Stendes ielā nav iespējams izveidot autostāvvietu, nav kur atstāt auto. Projekts paredz pie jaunās slimnīcas izveidot autostāvvietas 70 automašīnu novietošanai, kas atbilst gan Latvijas būvnormatīviem, gan potenciālai apmeklētāju plūsmai.

Vēlreiz vēlamies uzsvērt, ka piemiņas vieta „Soda priede” jaunās slimnīcas projekta īstenošanas rezultātā netiek aiztikta. Tā atrodas blakus esošajā gruntsgabalā, ārpus projektējamās slimnīcas teritorijas. Tāpat ir rasts videi draudzīgāks iebrauktuves risinājums, kas ļauj izvairīties no koku izciršanas gar Stendes ielu. Jaunās slimnīcas ēkas novietojums saglabā arī pie blakus gruntsgabala augošos ozolus.

Novietnes shēma PDF formātā>>>>

 


 

2011.gada 10.novembrī

 

Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca informē:

 

Talsu slimnīcas būvniecības projekts ir apdraudēts

 

Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca vēlas vērst uzmanību uz iespējamiem riskiem, saistībā ar to, ka Talsu novada domē starp dažādu partiju deputātiem joprojām notiek diskusijas par piemērotāko būvniecības vietu Talsu jaunajai slimnīcai. Kaut arī būvniecības vieta jau pagājušajā gadā ar domes lēmumu ir apstiprināta. Šo strīdu dēļ mēs varam nonākt strupceļā un zaudēt piesaistīto Eiropas Savienības (ES) dāvināto finansējumu vairāk nekā četru miljonu latu apjomā, kā arī valsts finansējumu. Jāuzsver, ka sākotnēji valsts finansējums projektam nebija paredzēts, taču pateicoties Ventspils pašvaldības un Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas mērķtiecīgam darbam, slimnīcas celtniecībai izdevās piesaistīt arī valsts finansējumu, kā rezultātā no pašu līdzekļiem ir jāiegulda daudz mazāks finansējums.

Šobrīd projektam jāļauj attīstīties, jo ES finansējuma apguvei ir strikti termiņi, kurus neievērojot var zaudēt visas piesaistītās investīcijas. Nākamā gada pavasarī būtu jāuzsāk jaunās ēkas būvniecība. Katra zaudēta diena būs rezultāts tam, ka jaunas slimnīcas ēkas Talsos var nebūt vispār. Lai iekļautos noteiktajos termiņos, decembris (vēlākais – 9.decembris) pēc būtības ir pēdējais laiks, kad slimnīcai būtu skaidri jāzina, ka jaunā ēka ir būvējama. Pretējā gadījumā finansējumu mēs zaudēsim, un projektēšanā izlietotos ES un valsts budžeta līdzekļus nāksies atmaksāt.

Vietas maiņas gadījumā ES projekts būtu jāpārskaņo ar Veselības ministriju un Finanšu ministrijas atbildīgo institūciju, jo mainās būtiski apstākļi – gan atrašanās vieta, gan termiņi. Saskaņošanas process prasa lielu laika periodu. Turklāt šādā gadījumā pastāv nopietns risks, ka projektu var neatbalstīt vispār, jo Latvijā ir vēl daudzas lielās reģionālās slimnīcas, kurām infrastruktūras sakārtošanai ir nepieciešams finansējums.

Būtu patiesi žēl, ja projektu nāktos zaudēt. Sabiedriskās domas pētījumu centra „SKDS” veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka jaunas Talsu slimnīcas ēkas būvniecības ieceri atbalsta lielākā daļa iedzīvotāju - 87% no Talsu pilsētā aptaujātajiem, 76% no citur Talsu novadā un 86% no Dundagas, Rojas un Mērsraga novadā dzīvojošajiem. Tātad iedzīvotāji ir par jaunas slimnīcas izbūvi. Saprotam, ka neviena vieta nav ideāla, bet no pieejamajām jaunās slimnīcas novietnēm, mūsuprāt, ir izvēlēts optimālākais variants.

Mūsu rīcībā ir informācija, ka šīs nedēļas nogalē Saskaņas centra pārstāvji plāno organizēt iedzīvotāju aktivitātes pret slimnīcas būvniecības vietu, taču padomāsim – vai tas viss notiek Talsu, Rojas, Mērsraga un Dundagas novadu iedzīvotāju labā? Slimnīcas zaudēšanas gadījumā viņiem ārstēties būs jādodas uz daudz tālāk esošajām slimnīcām. Rūpējoties par iedzīvotāju veselības aprūpes pieejamību, mēs to pieļaut nevēlamies un turpināsim strādāt pie jaunā projekta.

 


 

2011.gada 7.novembrī

 

Talsu novada dome un Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca informē:

 

Par vietas izvēli Talsu slimnīcas būvniecībai

 

Tā kā iedzīvotāju vidū aizvien valda neizpratne par jaunās Talsu slimnīcas būvniecības vietas izvēli, skaidrojam šo jautājumu vēlreiz. Talsu novadu domes priekšsēdētājs Miervaldis Krotovs atgādina, ka SIA ,,Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca” pagājušā gada 27.maija ārkārtas dalībnieku sapulcē tika izskatīts jautājums, par zemes gabala izvēli jaunas slimnīcas celtniecībai, vadoties pēc kritērijiem, ka jaunbūve galvenokārt būs domāta ambulatorajiem pacientiem un dienas stacionāram, kas aizņems aptuveni 3500 kvadrātmetrus. Talsu novada būvvaldes un zemes nodaļas speciālisti iesniedza sarakstu ar pašvaldībai piederošajiem zemes gabaliem, līdz ar to tika izvērtēti pieci zemes gabali, kas ir pašvaldības īpašumā - V.Ruģēna iela 7, Ezera iela 26, 1. maija iela 15 (Pionieru parka teritorija), Gravas iela 3 un Stendes iela 1.

V.Ruģēna iela 7 (pašreizējā slimnīcas atrašanās vieta), tika izvēlēta ar piebildi, ja tiks rasts risinājums par slimnīcai pieguļošā zemes gabala iegūšanu no īpašnieka, jo pašreizējai slimnīcas ēkai nav pietiekami liels zemes gabals, lai šeit būvētu jaunu ēku, un potenciālo būvniecību ietekmē tuvumā esošais Pilskalns. Kvalitatīvi atjaunot pašreizējo ēku ir tehniski neiespējami, jo vecās ēkas pamati ir nolietojušies. Tāpat konstatēts, ka gadu gaitā nepietiekamas lietus ūdens novadīšanas sistēmas dēļ pagrabā nonāk lietus ūdeņi, kas ir veicinājuši pagraba sienu bojāšanos. Jaunu ēku uz šādiem pamatiem celt nevar, to apstiprina ekspertu dotie slēdzieni. Būtībā pašreizējā ēka jānojauc pilnībā un jāuzceļ no jauna, kas sadārdzinātu būvniecības izmaksas, kuras nevar iekļaut Eiropas finansētā projekta izmaksās. Savukārt slimnīcai būtu šajā laikā jāpārceļas uz citām telpām, kas atkal prasītu papildus materiālus un finansiālus ieguldījumus.

Ezera ielā 26 (kur iepriekš tika plānota daudz lielāka apjoma slimnīcas būvniecība), tika atzīta par nepiemērotu šāda veida slimnīcai, jo zemes gabals atrodas tālu no centra, kas apgrūtinātu pacientu plūsmu uz slimnīcu, kā arī šajā teritorijā nav atbilstošas infrastruktūras – nav izbūvēti centrālie ūdensvadu un kanalizācijas tīkli, siltumapgādes tīkli, komunikāciju sistēmas. Visas šīs minētās infrastruktūras sakārtošana, prasītu lielus finansiālus ieguldījumus pašvaldībai.

1. maija ielā 15, jeb tā sauktā Pionieru parka teritorijā un Gravas ielā 3, nāktos veikt grozījumos teritorijas plānojumā, kas aizņemtu noteiktu laiku. Turklāt, minētās vietas atrodas zaļās zonas teritorijā, bet būvniecības darbu sakarā, kokus nāktos izzāģēt. Arī konfigurācija šajās vietās ir tāda, ka nav iespējams izveidot normālu funkcionālu novietni slimnīcas būvniecībai.

Izvērtējot iespējamos aspektus, no izskatāmajām būves vietām izsijājās divas – Stendes iela 1 un Ezera un Draudzības ielu krustojums. Pašvaldībai un slimnīcai bija svarīgi, ka veselības aprūpes iestāde atrastos labi pieejamā vietā – netālu no autoostas, tuvu centram, lai būtu ērti piebraukt ar automašīnu un iespējami tuvu būtu nepieciešamo ārējo inženiertīklu komunikācijas. Atbilstoši veiktajai izpētei secināts, ka zemes gabals Stendes ielā atrodas daudz tuvāk visām komunikācijām. Pēc aptuvenām aplēsēm, komunikāciju ierīkošana Stendes ielā pašvaldībai varētu izmaksāt 25 000 līdz 30 000 latiem lētāk.

Arī autoosta un pilsētas centrs Stendes ielai ir tuvāks, kas būs ērtāk cilvēkiem, kas no centra ies kājām, kā arī iedzīvotājiem no tālākām vietām, kas brauks ar autobusu no Talsu novada, Mērsraga, Rojas un Dundagas novadiem.

Teritorijas platība Stendes ielā 1 ir 1,7 hektāri, kamēr Ezera ielā tā ir divas reizes lielāka – 3,5 hektāri. Divas reizes lielāka platība prasīs daudz lielākus uzturēšanas līdzekļus, bet kas par to maksās? „Slimnīca ir SIA, kas pati sev pelna naudu, lai uzturētu infrastruktūru. Valsts ierobežotais finansējums ir paredzēts tikai ārstniecībai. Tādēļ slimnīcai ir svarīgi izvēlēties ekonomiski pamatotāku būvniecības vietu, lai nākotnē tā spētu segt visus apsaimniekošanas izdevumus,” uzsver Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas vadība.

Ņemot vērā visus šos apstākļus, par vispiemērotāko vietu slimnīcas būvniecībai tika izvēlēta un pagājušā gada Talsu novada domes sēdē ar deputātu balsu vairākumu apstiprināta Stendes iela 1.


2011.gada 5.novembrī

 

Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca informē:

 

Atsaucoties uz vairākām publikācijām laikrakstā Talsu vēstis, kurās iedzīvotāji un politiķi pauduši dažādus izteikumus par Talsu jaunās slimnīcas būvniecības vietu Stendes ielā 1, Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca vairākās publikācijās centīsies atbildēt uz lasītāju jautājumiem, sniedzot savus skaidrojumus un redzējumu.

Kā viens no argumentiem pret būvniecību Stendes ielā tiek minēts kapu tuvums. Kapi ir katras pilsētas dabiska sastāvdaļa, un tiem nevajadzētu būt par šķērsli pilsētas infrastruktūras attīstībai. Tam Latvijā ir vairāki piemēri – blakus kapiem atrodas slimnīcas Kuldīgā, Daugavpilī, Jēkabpilī un Līvānos. Arī Rīgas Dzemdību nams atrodas kapu tiešā tuvumā. Savā paziņojumā politiskās apvienības Saskaņas centrs pārstāvis Jānis Matulis min, ka Ventspils gan noteikti nepieļautu, ka tur slimnīca tiktu būvēta blakus kapiem. Taču Ventspilī pie kapiem atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamo māju kvartāls, 4.vidusskola, tāpat kapi nav traucēklis tiem blakus attīstīt Piedzīvojumu parku ar slēpošanas kalnu, gar kapiem kursē Mazbānītis.  

Vienlaicīgi jāuzsver, ka jaunā Talsu slimnīcas ēka tiek projektēta tā, lai no palātu un ārstniecības kabinetu logiem kapi nebūtu redzami. Slimnīcas nodaļu palātu logi pavērsies uz skolas pusi, dīķi un Stendes ielu. Kapu virzienā būs vienīgi tehniskās un administrācijas telpas. Turklāt kapi blakus slimnīcai ir seni, kuros nevienu vairs neglabā, tādēļ nepastāv bažas, ka slimnīcas apmeklētāji varētu kļūt par lieciniekiem bēru procesijām.

Jāpiezīmē, ka Valsts kultūras un pieminekļu aizsardzības inspekcija devusi slēdzienu, ka zemes gabals Ezera ielā atrodas uz Talsu senkapiem. Tādejādi, ja par jaunās slimnīcas būvniecības vietu tiktu izvēlēta Ezera un Draudzības ielu krustojums, tā tiktu būvēta nevis pie, bet gan tieši uz kapiem.

Tāpat komentāros tiek pausts satraukums par plānoto simtgadīgu vēstures objektu iznīcināšanu. Taču jāuzsver, ka ne vēsturiskais piemineklis Soda priede, ne arī veco koku aleja gar Stendes ielu iznīcināta netiks. Gan plānotās iebrauktuves un pievedceļi jaunās slimnīcas teritorijā, gan pati ēka ir plānota tā, lai pēc iespējas saglabātu gruntsgabalā esošās ainaviskās vērtības – esošos kokus un dīķi. Projekta ietvaros paredzēta un nepieciešama vairāku esošo koku nociršana, taču projekts tāpat paredz jaunu koku iestādīšanu.

Dažādos paziņojumos nereti tiek minētas skaidri nedefinētas Ventspils intereses, taču jāatgādina, ka tieši pateicoties apvienības izveidei ar Ventspils slimnīcu, Talsu slimnīca netika likvidēta, un šobrīd mēs pat varam runāt par jaunas slimnīcas ēkas būvniecību. Ja ventspilnieki nebūtu cīnījušies par apvienības izveidi, šodien Talsos slimnīcas nebūtu vispār, kas krasi pasliktinātu veselības aprūpes pieejamību Talsu, Rojas, Dundagas un Mērsraga novadu iedzīvotājiem.

 

 

 

Notikumu kalendārs

Klikšķini uz datuma

Laika ziņas

Šobrīd:
13º C
Rīt:
4.5º C