Aktualitātes

2. martā ATVĒRTO DURVJU DIENA Talsu slimnīcā

13-02-2012

2011.gada 6.februārī

Slimnīca nepiekrīt diskriminējošajiem finansējuma nosacījumiem

Arī Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca, tāpat kā pārējās Latvijas slimnīcas, ir nolēmusi neparakstīt Nacionālā veselības dienesta piedāvāto līgumu, kas paredz nepietiekamu finansējumu gan akūto pacientu ārstēšanai, gan arī ambulatorajiem pakalpojumiem.

Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētāja Egija Silniece informē, ka ar piedāvāto finansējumu, slimnīcai pēc būtības pietiktu tikai aptuveni 70% pacientu ārstēšanai. Proti, šogad ārstējamo plāns līgumā noteikts – 10350 pacienti, bet finansējums palicis tik pat, cik pagājušajā gadā tika piešķirts par 7500 pacientu ārstēšanu (faktiski uz slimnīcas iekšējo rezervju rēķina pērn ārstēti 9964 pacienti).

Tas panākts matemātiski samazinot tarifu terapijas profila, tai skaitā reanimācijas pacientu ārstēšanai no 244 uz 115 latiem par

pacientu. Tātad finansējums vienam terapeitiskajam pacientam samazināts uz pusi, kas ir absolūti nepietiekami, lai izārstētu slimnieku. Slimnīcas aprēķini rāda, ka, piemēram, iekšķīgo slimību nodaļā viena pacienta ārstēšana izmaksā vidēji 236 latus, bet reanimācijā viena cilvēka dzīvības glābšana izmaksā vidēji 1200 latus. Bet valsts par to taisās samaksāt tikai 115 latus.

„Tādu līgumu slimnīca parakstīt nevar. Mēs nevaram kā strausi iebāzt galvas smiltīs un pateikt, ka viss ir kārtībā,” uzsver E.Siliniece.

Ņemot vērā, ka stacionāra izmaksas ir ļoti augstas, jau vairākus gadus veselības aprūpē mainās uzsvari no diennakts stacionārās palīdzības uz ambulatoro. Taču, visām trijām Kurzemes slimnīcām – Ventspilī ar filiāli Talsos, Liepājā un Kuldīgā – šogad ambulatorais finansējums ievērojami samazināts gan uz diagnostikas izmeklējumiem, gan arī dienas stacionārajai palīdzībai. Tas nonāk pretrunās ar Veselības ministrijas pausto, ka pacientiem, kam nav nepieciešams diennakts stacionārs, palīdzība jāsniedz ambulatori. Finansējuma samazinājums nozīmē, ka dienā varēs veikt vēl mazāku izmeklējumu skaitu nekā līdz šim un gaidīšanas rindas veidosies garākas. Turklāt tiek diskriminēti tieši Kurzemes reģiona iedzīvotāji, jo citos reģionos situācija ar finansējumu ambulatorajai jomai ir labvēlīgāka.

Tieši tāpēc, Egija Siliniece kopā ar Ventspils domes priekšsēdētāja vietnieku sadarbības jautājumos Gunti Blumbergu šo trešdien, 8.februārī tiksies ar Nacionālā veselības dienesta vadītāju Māri Taubi, lai spriestu par ambulatoro pakalpojuma līguma piedāvājuma pārskatīšanu. „Tikmēr par stacionāru līgumu esam vienoti ar pārējiem un gaidām Veselības ministrijas risinājumu, lai finansējums būtu pietiekams visu pacientu ārstēšanai nevis tikai 70%,” klāsta E.Siliniece.

Nepiekrist diskriminējošajiem nosacījumiem lēmušas arī citas Latvijas slimnīcas. Savā paziņojumā Latvijas slimnīcu biedrības valde norāda, ka piedāvātie līguma projekta finansēšanas nosacījumi nav pieņemami, jo noteiktie veselības aprūpes tarifi par viena pacienta ārstēšanu nav ar faktiskām izmaksām pamatoti. Slimnīcām ir būtiski samazināts finansējums, bet kvalitātes prasības, kas jānodrošina nav mainītas. Latvija slimnīcu biedrība ir atvērta sarunām un vēlas rast risinājumus, lai iedzīvotājiem nepasliktinātos un nesamazinātos valsts apmaksāto pakalpojumu apjoms no vienas puses, un slimnīcas neciestu zaudējumus un nepiedzīvotu maksātnespēju neadekvāti no valsts puses apmaksātā darba apjoma dēļ.

Jāuzsver, ka pagaidām Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca Ventspilī un tās filiālē Talsos strādā bez izmaiņām – ārstnieciskā palīdzība tiek sniegta līdzšinējā apjomā, strādājot uz iekšējo rezervju rēķina.

Turpmākai informācijai:

SIA „Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca”

valdes priekšsēdētāja Egija Siliniece

Tālr. 636 22658

Slimnīca cīnās par lielāku finansējumu

Latvijas slimnīcas beidzot saņēmušas līguma projektu šim gadam. Kurzemes slimnīcas, tai skaitā Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca, savā nostājā ir vienotas – šādu līgumu parakstīt nevar, jo ar piešķirto finansējumu neiztiks.

Savā līgumā slimnīcas ir ieraudzījušas, ka šogad būs jāārstē vairāk pacientu, bet finansējums šim mērķim būs mazāks. Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētāja Egija Siliniece atklāj, ka mūsu slimnīcai aina ir šāda: saskaņā ar līgumu Ventspils slimnīcai kopā ar Talsu filiāli pagājušajā gadā bija jāārstē 7500 pacientu, bet faktiski ir ārstēti 9964. Šogad līgumā noteiktais ārstējamo skaits ir 10 350, bet finansējuma palicis tikpat, cik par 7500 pacientiem. Tas panākts, matemātiski samazinot tarifu terapijas profila pacientu, tai skaitā reanimācijas, ārstēšanai no 244 uz 115 latiem par pacientu. Tātad finansējums vienam terapeitiskajam pacientam samazināts uz pusi, un tas esot absolūti nepietiekams, lai izārstētu slimnieku. Slimnīcas aprēķini rāda, ka, piemēram, iekšķīgo slimību nodaļā viena pacienta ārstēšana izmaksā vidēji 236 latus, bet reanimācijā viena cilvēka dzīvības glābšana – vidēji 1200 latu. Bet valsts par to taisās maksāt tikai 115 latu.

«Nav skaidrs, ko valsts ir domājusi un vai ir definējusi, kas par šādām izmaksām slimnīcai būtu jānodrošina. Uz šiem jautājumiem ierēdņiem atbildes nav, tik vien, ka nav finansējuma veselības aprūpei,» neizpratnē ir Siliniece.

Ņemot vērā, ka stacionāra izmaksas ir ļoti augstas, jau vairākus gadus veselības aprūpē mainās uzsvars no diennakts stacionārās palīdzības uz ambulatoro. Taču vismaz visām trim Kurzemes slimnīcām ambulatorais finansējums šogad ievērojami samazināts gan diagnostikas izmeklējumiem, gan arī dienas stacionārajai palīdzībai. Tas nonāk zināmās pretrunās ar Veselības ministrijas pausto, ka pacientiem, kam nav nepieciešams diennakts stacionārs, palīdzība jāsniedz ambulatori. «Finansējuma samazinājums nozīmē, ka dienā varēs veikt vēl mazāku izmeklējumu skaitu nekā līdz šim, gaidīšanas rindas veidosies garākas un pieaugs iedzīvotāju neapmierinātība,» raizējas slimnīcas vadītāja.

Siliniece uzsver, ka pagaidām satraukumam nav pamata – slimnīca šobrīd strādā bez izmaiņām, ārstnieciskā palīdzība tiek sniegta līdzšinējā apjomā. «Mēs turpinām strādāt uz iekšējo rezervju rēķina un ticam, ka valsts tomēr atradīs papildu finansējumu slimnīcu vajadzībām.» Lai to panāktu, slimnīcu vadītājiem priekšā ir smagas sarunas ar Nacionālā veselības dienesta un Veselības ministrijas pārstāvjiem.

2011.gada 25.janvārī

Slimnīca turpinās rūpēties par pacientu tiesībām

Lai turpinātu pilnveidot pacientu informētību, kā arī pacientu un ārstniecības personāla savstarpējo saskarsmi, Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca ar šo gadu uzsākusi sadarbību ar nodibinājumu „Pacientu atbalsts”, kas turpinās pagājušajā gadā aizsākto Pacientu Ombuda darbu.

Nodibinājuma pārstāve Iveta Ķēniņa informē, ka sadarbībā ar slimnīcu, „Pacientu atbalsts” sniegs pacientiem un medicīnas darbiniekiem konsultācijas par dažādiem jautājumiem, kas skar veselības aprūpes organizēšanu un pieejamību, skaidros pacientu pienākumus un tiesības, kā arī rīkos iedzīvotājiem informatīvus pasākumus, bet mediķiem saskarsmes seminārus.

Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētāja Egija Siliniece klāsta, ka ir ļoti svarīgi, lai pacientiem būtu, pie kā vērsties pēc informācijas vai konflikta gadījumā. Ja pacients nevēlas kādu jautājumu risināt ar slimnīcas pārstāvjiem, tad viņam ir šī iespēja vērsties pie neatkarīgas un neitrālas puses – Pacientu atbalsta. Pēc būtības Pacientu atbalsts ir kā starpnieks starp ārstniecības iestādi un pacientu, skaidro Siliniece. Pagājušajā gadā īstenotā sadarbība liecina, ka tas ir noderīgi abām pusēm. Visa gada garumā pacienti tiks arī aicināti aizpildīt anketas par slimnīcas un mediķu darba novērtējumu, lai slimnīca uzlabotu savu darbību un kļūtu draudzīgāka pacientiem.

Sadarbības ietvaros, Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā – gan Ventspilī, gan Talsu filiālē – ir izvietotas pastkastītes, kurās pacienti var atstāt savas sūdzības vai ierosinājumus par veselības aprūpes organizēšanu un kvalitāti vai citiem aktuāliem jautājumiem, kuri saistīti ar veselības un sociālās labklājības jomu. „Pacientu atbalsts” izskatīs iesniegtās sūdzības un problēmjautājumus un centīsies rast risinājumu, vajadzības gadījumā konsultējoties ar nepieciešamajiem speciālistiem.

Šajās pastkastītēs iedzīvotāji aicināti atstāt arī pozitīvas atsauksmes par medicīnas darbiniekiem un viņu sniegto palīdzību. «Atzinībai par kvalitatīvi veiktu darbu ir svarīgi nonākt pie konkrētā ārsta, māsiņas vai cita medicīnas darbinieka, kas pozitīvi motivē veikt savus profesionālos pienākumus un justies vajadzīgam, lai pacienti un viņu tuvinieki būtu apmierināti,» akcentē Iveta Ķēniņa.

Ventspils slimnīcā „Pacientu atbalsta” pārstāve Iveta Ķēniņa klātienē ir sastopama katru otrdienu no 10 līdz 12, vēlams iepriekš sazvanīt un norunāt tikšanos pa tālruni 29418795. Uz šo tālruņa numuru pacienti var zvanīt darbadienās jebkurā laikā, ja radušies jautājumi vai neatrisināta problēma. Tāpat pacienti var sūtīt savus ziņojumus uz e-pastu iveta.kenina@gmail.com.

Februārī „Pacientu atbalsts” kopā ar Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas un Ventspils poliklīnikas vadību un speciālistiem rīkos informācijas dienu, kurā sniegs iedzīvotājiem skaidrojumus par Pacientu tiesību likumu un citiem jautājumiem, kā arī iepazīstinās ar savu darbību.

Turpmākai informācijai:

SIA „Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca”

valdes priekšsēdētāja Egija Siliniece

Tālr. 636 22658

Nodibinājuma „Pacientu atbalsts”

pārstāve Iveta Ķēniņa

Tālr. 29418795

2011.gada 14.decembrī

Glābjot dzemdētāju izdarījām vairāk nekā no mums prasa

Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas Talsu filiāles mediķi, glābjot asiņojošās dzemdētājas dzīvību izdarīja daudz vairāk, nekā ir tās spēkos un pienākumos. Jāuzsver, ka slimnīcas Talsu filiāle būtu gatava uzņemt arī šādus pacientus, ja vien valsts piešķirtu finansējumu dežūrējoša ginekologa algošanai.

2011.gada 7.decembrī SIA „Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca” Talsu filiāles Steidzamās medicīniskās palīdzības punktā, plkst. 17.33 Vienotā neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (VNMPD) dežūrbrigāde ieveda pacienti ar komplicētām dzemdībām, masīvu asiņošanu un nestabilu vispārējo stāvokli, aizdomām par bojā gājušu augli, kas tālāko izmeklējumu gaitā apstiprinājās. Jāpiezīmē, ka VNMPD dienesta pārstāvjiem telefoniski tika paskaidrots, ka Talsu filiālē šajā laikā nav pieejams ne ginekologs, ne neonantologs (bērnu ārsts), ne operāciju zāles personāls. Šie argumenti netika ņemti vērā un paciente tika nogādāta Talsos. Vienlaicīgi VNMPD pieņēma lēmumu nosūtīt uz Talsiem Katastrofas Medicīnas centra (KMC) speciālistu - reanimatologa un ginekologa brigādi.

Filiāles vadība mobilizēja visus resursus, lai glābtu dzemdētājas dzīvību. Tajā skaitā atsauca operācijas zāles personālu no mājām un triecientempā sagatavoja operāciju zāli. Tāpat uz slimnīcu tika izsaukts vizuālās diagnostikas speciālists, lai nodrošinātu papildus diagnostiskās iespējas izsauktajiem KMC speciālistiem.

Plkst. 19.18 ieradās KMC speciālisti - reanimatologs un ginekologs, kā arī tika atvesti asins preparāti, un varēja sākt operāciju Pēc operācijas tika saskaņota tālākās ārstēšanas taktika, nākamajā dienā paredzot pacientes pārvešanu uz specializētu klīniku Rīgā pēc stāvokļa stabilizācijas.

Pacientes dzīvību izdevās glābt, pateicoties Talsu slimnīcas mediķu profesionālai un ātrai rīcībai. Lai gan pacientes dzīvību smagas operācijas rezultātā izdevās glābt, tomēr uzskatām, ka šādas situācijas nav normālas. Saskaņā ar valstī apstiprināto hospitalizācijas plānu, Talsu filiāle nesniedz neatliekamo palīdzību ginekoloģiskā un dzemdību profila pacientiem. Veikt operācijas stacionāros, kuri nav paredzēti atbilstoša profila pacientu ārstēšanai (nav attiecīgā profila dežūrspeciālista) ir ļoti riskanti un bīstami šo pacientu veselībai un dzīvībai. Šajā medicīniski ļoti smagajā situācijā nevaram vainot procesā iesaistītos mediķus, taču organizatoriskajā un nodrošinājuma ziņā ir daudz darāmā, lai līdzīgi gadījumi neatkārtotos un pacienti Latvijā un Talsu novadā varētu justies droši par pieejamo medicīnisko aprūpi.

UZZIŅAI:

Saskaņā ar līgumu ar Veselības norēķinu centru SIA „Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca” Talsu filiāles Steidzamās medicīniskās palīdzības punkts sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību iedzīvotājiem 24 stundu darba režīmā, kuru nodrošina šādi speciālisti - internists, ķirurgs - traumatologs un anesteziologs- reanimatologs. Talsu filiālē atrodas arī diennakts stacionāra nodaļa ar 28 gultām, kas sniedz gan akūtu, gan plānveida medicīnisko palīdzību diennakts režīmā. Talsu filiāle veic plānveida operācijas ķirurģiska un ginekoloģiska profila pacientiem dienas stacionāra ietvaros.

Turpmākai informācijai:

SIA „Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca”

valdes priekšsēdētāja Egija Siliniece

Tālr. 636 22658

SIA „Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca”

valdes locekle Kristīna Bidzāne

Tālr. 632 91600

2011.gada 11.novembrī

Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca informē:

Attīstības iespējas Talsu jaunās slimnīcas būvniecības vietā

Diskutējot par Talsu jaunās slimnīcas būvniecības vietu Stendes ielā 1, kā trūkums šai novietnei no oponentu puses nereti tiek minēta salīdzinoši nelielā teritorija, kas it kā liegšot slimnīcai attīstīties perspektīvā. Arī sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas rezultāti rāda, ka no aptaujātajiem, kuri neatbalsta slimnīcas būvniecību Stendes ielā 1, kā iemeslu norādījuši, ka šajā vietā ir par maz vietas, nav kur paplašināties un attīstīties.

Vēlamies informēt, ka visā pasaulē, tai skaitā Latvijā, tiek stiprināta ambulatorās palīdzības joma, tostarp attīstot dienas stacionāra pakalpojumus, kad pacients pa dienu saņem nepieciešamās procedūras, bet uz nakti dodas mājās. Tādēļ jārēķinās, ka diennakts stacionāru nozīme arvien mazināsies, jo attīstoties medicīniskajām tehnoloģijām un rodoties jauniem medikamentiem, ārstēšanās slimnīcā ir nepieciešama arvien mazāk slimību gadījumos. Tāpat jāņem vērā, ka ar katru gadu Latvijā sarūk iedzīvotāju skaits. Tādēļ šobrīd nevaram prognozēt, vai slimnīcai būs nepieciešama būtiska paplašināšanās. Mēs varam paredzēt, ka pēc kāda laika būs jāpārkārto patreizējā slimnīcas struktūra, bet tam nebūs nepieciešama papildus platība. Tomēr nepieciešamības gadījumā, perspektīvā ir iespējas slimnīcas platību palielināt par aptuveni 45%, gan uz augšu piebūvējot papildus stāvu, gan uz sāniem austrumu virzienā, veicot piebūvi aizmugurējam ēkas spārnam.

Savukārt neliela daļa ar vietu neapmierinātie kā iemeslu norādīja, ka Stendes ielā nav iespējams izveidot autostāvvietu, nav kur atstāt auto. Projekts paredz pie jaunās slimnīcas izveidot autostāvvietas 70 automašīnu novietošanai, kas atbilst gan Latvijas būvnormatīviem, gan potenciālai apmeklētāju plūsmai.

Vēlreiz vēlamies uzsvērt, ka piemiņas vieta „Soda priede” jaunās slimnīcas projekta īstenošanas rezultātā netiek aiztikta. Tā atrodas blakus esošajā gruntsgabalā, ārpus projektējamās slimnīcas teritorijas. Tāpat ir rasts videi draudzīgāks iebrauktuves risinājums, kas ļauj izvairīties no koku izciršanas gar Stendes ielu. Jaunās slimnīcas ēkas novietojums saglabā arī pie blakus gruntsgabala augošos ozolus.

Novietnes shēma PDF formātā>>>>

2011.gada 10.novembrī

Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca informē:

Talsu slimnīcas būvniecības projekts ir apdraudēts

Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca vēlas vērst uzmanību uz iespējamiem riskiem, saistībā ar to, ka Talsu novada domē starp dažādu partiju deputātiem joprojām notiek diskusijas par piemērotāko būvniecības vietu Talsu jaunajai slimnīcai. Kaut arī būvniecības vieta jau pagājušajā gadā ar domes lēmumu ir apstiprināta. Šo strīdu dēļ mēs varam nonākt strupceļā un zaudēt piesaistīto Eiropas Savienības (ES) dāvināto finansējumu vairāk nekā četru miljonu latu apjomā, kā arī valsts finansējumu. Jāuzsver, ka sākotnēji valsts finansējums projektam nebija paredzēts, taču pateicoties Ventspils pašvaldības un Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas mērķtiecīgam darbam, slimnīcas celtniecībai izdevās piesaistīt arī valsts finansējumu, kā rezultātā no pašu līdzekļiem ir jāiegulda daudz mazāks finansējums.

Šobrīd projektam jāļauj attīstīties, jo ES finansējuma apguvei ir strikti termiņi, kurus neievērojot var zaudēt visas piesaistītās investīcijas. Nākamā gada pavasarī būtu jāuzsāk jaunās ēkas būvniecība. Katra zaudēta diena būs rezultāts tam, ka jaunas slimnīcas ēkas Talsos var nebūt vispār. Lai iekļautos noteiktajos termiņos, decembris (vēlākais – 9.decembris) pēc būtības ir pēdējais laiks, kad slimnīcai būtu skaidri jāzina, ka jaunā ēka ir būvējama. Pretējā gadījumā finansējumu mēs zaudēsim, un projektēšanā izlietotos ES un valsts budžeta līdzekļus nāksies atmaksāt.

Vietas maiņas gadījumā ES projekts būtu jāpārskaņo ar Veselības ministriju un Finanšu ministrijas atbildīgo institūciju, jo mainās būtiski apstākļi – gan atrašanās vieta, gan termiņi. Saskaņošanas process prasa lielu laika periodu. Turklāt šādā gadījumā pastāv nopietns risks, ka projektu var neatbalstīt vispār, jo Latvijā ir vēl daudzas lielās reģionālās slimnīcas, kurām infrastruktūras sakārtošanai ir nepieciešams finansējums.

Būtu patiesi žēl, ja projektu nāktos zaudēt. Sabiedriskās domas pētījumu centra „SKDS” veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka jaunas Talsu slimnīcas ēkas būvniecības ieceri atbalsta lielākā daļa iedzīvotāju - 87% no Talsu pilsētā aptaujātajiem, 76% no citur Talsu novadā un 86% no Dundagas, Rojas un Mērsraga novadā dzīvojošajiem. Tātad iedzīvotāji ir par jaunas slimnīcas izbūvi. Saprotam, ka neviena vieta nav ideāla, bet no pieejamajām jaunās slimnīcas novietnēm, mūsuprāt, ir izvēlēts optimālākais variants.

Mūsu rīcībā ir informācija, ka šīs nedēļas nogalē Saskaņas centra pārstāvji plāno organizēt iedzīvotāju aktivitātes pret slimnīcas būvniecības vietu, taču padomāsim – vai tas viss notiek Talsu, Rojas, Mērsraga un Dundagas novadu iedzīvotāju labā? Slimnīcas zaudēšanas gadījumā viņiem ārstēties būs jādodas uz daudz tālāk esošajām slimnīcām. Rūpējoties par iedzīvotāju veselības aprūpes pieejamību, mēs to pieļaut nevēlamies un turpināsim strādāt pie jaunā projekta.

2011.gada 7.novembrī

Talsu novada dome un Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca informē:

Par vietas izvēli Talsu slimnīcas būvniecībai

Tā kā iedzīvotāju vidū aizvien valda neizpratne par jaunās Talsu slimnīcas būvniecības vietas izvēli, skaidrojam šo jautājumu vēlreiz. Talsu novadu domes priekšsēdētājs Miervaldis Krotovs atgādina, ka SIA ,,Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca” pagājušā gada 27.maija ārkārtas dalībnieku sapulcē tika izskatīts jautājums, par zemes gabala izvēli jaunas slimnīcas celtniecībai, vadoties pēc kritērijiem, ka jaunbūve galvenokārt būs domāta ambulatorajiem pacientiem un dienas stacionāram, kas aizņems aptuveni 3500 kvadrātmetrus. Talsu novada būvvaldes un zemes nodaļas speciālisti iesniedza sarakstu ar pašvaldībai piederošajiem zemes gabaliem, līdz ar to tika izvērtēti pieci zemes gabali, kas ir pašvaldības īpašumā - V.Ruģēna iela 7, Ezera iela 26, 1. maija iela 15 (Pionieru parka teritorija), Gravas iela 3 un Stendes iela 1.

V.Ruģēna iela 7 (pašreizējā slimnīcas atrašanās vieta), tika izvēlēta ar piebildi, ja tiks rasts risinājums par slimnīcai pieguļošā zemes gabala iegūšanu no īpašnieka, jo pašreizējai slimnīcas ēkai nav pietiekami liels zemes gabals, lai šeit būvētu jaunu ēku, un potenciālo būvniecību ietekmē tuvumā esošais Pilskalns. Kvalitatīvi atjaunot pašreizējo ēku ir tehniski neiespējami, jo vecās ēkas pamati ir nolietojušies. Tāpat konstatēts, ka gadu gaitā nepietiekamas lietus ūdens novadīšanas sistēmas dēļ pagrabā nonāk lietus ūdeņi, kas ir veicinājuši pagraba sienu bojāšanos. Jaunu ēku uz šādiem pamatiem celt nevar, to apstiprina ekspertu dotie slēdzieni. Būtībā pašreizējā ēka jānojauc pilnībā un jāuzceļ no jauna, kas sadārdzinātu būvniecības izmaksas, kuras nevar iekļaut Eiropas finansētā projekta izmaksās. Savukārt slimnīcai būtu šajā laikā jāpārceļas uz citām telpām, kas atkal prasītu papildus materiālus un finansiālus ieguldījumus.

Ezera ielā 26 (kur iepriekš tika plānota daudz lielāka apjoma slimnīcas būvniecība), tika atzīta par nepiemērotu šāda veida slimnīcai, jo zemes gabals atrodas tālu no centra, kas apgrūtinātu pacientu plūsmu uz slimnīcu, kā arī šajā teritorijā nav atbilstošas infrastruktūras – nav izbūvēti centrālie ūdensvadu un kanalizācijas tīkli, siltumapgādes tīkli, komunikāciju sistēmas. Visas šīs minētās infrastruktūras sakārtošana, prasītu lielus finansiālus ieguldījumus pašvaldībai.

1. maija ielā 15, jeb tā sauktā Pionieru parka teritorijā un Gravas ielā 3, nāktos veikt grozījumos teritorijas plānojumā, kas aizņemtu noteiktu laiku. Turklāt, minētās vietas atrodas zaļās zonas teritorijā, bet būvniecības darbu sakarā, kokus nāktos izzāģēt. Arī konfigurācija šajās vietās ir tāda, ka nav iespējams izveidot normālu funkcionālu novietni slimnīcas būvniecībai.

Izvērtējot iespējamos aspektus, no izskatāmajām būves vietām izsijājās divas – Stendes iela 1 un Ezera un Draudzības ielu krustojums. Pašvaldībai un slimnīcai bija svarīgi, ka veselības aprūpes iestāde atrastos labi pieejamā vietā – netālu no autoostas, tuvu centram, lai būtu ērti piebraukt ar automašīnu un iespējami tuvu būtu nepieciešamo ārējo inženiertīklu komunikācijas. Atbilstoši veiktajai izpētei secināts, ka zemes gabals Stendes ielā atrodas daudz tuvāk visām komunikācijām. Pēc aptuvenām aplēsēm, komunikāciju ierīkošana Stendes ielā pašvaldībai varētu izmaksāt 25 000 līdz 30 000 latiem lētāk.

Arī autoosta un pilsētas centrs Stendes ielai ir tuvāks, kas būs ērtāk cilvēkiem, kas no centra ies kājām, kā arī iedzīvotājiem no tālākām vietām, kas brauks ar autobusu no Talsu novada, Mērsraga, Rojas un Dundagas novadiem.

Teritorijas platība Stendes ielā 1 ir 1,7 hektāri, kamēr Ezera ielā tā ir divas reizes lielāka – 3,5 hektāri. Divas reizes lielāka platība prasīs daudz lielākus uzturēšanas līdzekļus, bet kas par to maksās? „Slimnīca ir SIA, kas pati sev pelna naudu, lai uzturētu infrastruktūru. Valsts ierobežotais finansējums ir paredzēts tikai ārstniecībai. Tādēļ slimnīcai ir svarīgi izvēlēties ekonomiski pamatotāku būvniecības vietu, lai nākotnē tā spētu segt visus apsaimniekošanas izdevumus,” uzsver Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas vadība.

Ņemot vērā visus šos apstākļus, par vispiemērotāko vietu slimnīcas būvniecībai tika izvēlēta un pagājušā gada Talsu novada domes sēdē ar deputātu balsu vairākumu apstiprināta Stendes iela 1.

2011.gada 5.novembrī

Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca informē:

Atsaucoties uz vairākām publikācijām laikrakstā Talsu vēstis, kurās iedzīvotāji un politiķi pauduši dažādus izteikumus par Talsu jaunās slimnīcas būvniecības vietu Stendes ielā 1, Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca vairākās publikācijās centīsies atbildēt uz lasītāju jautājumiem, sniedzot savus skaidrojumus un redzējumu.

Kā viens no argumentiem pret būvniecību Stendes ielā tiek minēts kapu tuvums. Kapi ir katras pilsētas dabiska sastāvdaļa, un tiem nevajadzētu būt par šķērsli pilsētas infrastruktūras attīstībai. Tam Latvijā ir vairāki piemēri – blakus kapiem atrodas slimnīcas Kuldīgā, Daugavpilī, Jēkabpilī un Līvānos. Arī Rīgas Dzemdību nams atrodas kapu tiešā tuvumā. Savā paziņojumā politiskās apvienības Saskaņas centrs pārstāvis Jānis Matulis min, ka Ventspils gan noteikti nepieļautu, ka tur slimnīca tiktu būvēta blakus kapiem. Taču Ventspilī pie kapiem atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamo māju kvartāls, 4.vidusskola, tāpat kapi nav traucēklis tiem blakus attīstīt Piedzīvojumu parku ar slēpošanas kalnu, gar kapiem kursē Mazbānītis.  

Vienlaicīgi jāuzsver, ka jaunā Talsu slimnīcas ēka tiek projektēta tā, lai no palātu un ārstniecības kabinetu logiem kapi nebūtu redzami. Slimnīcas nodaļu palātu logi pavērsies uz skolas pusi, dīķi un Stendes ielu. Kapu virzienā būs vienīgi tehniskās un administrācijas telpas. Turklāt kapi blakus slimnīcai ir seni, kuros nevienu vairs neglabā, tādēļ nepastāv bažas, ka slimnīcas apmeklētāji varētu kļūt par lieciniekiem bēru procesijām.

Jāpiezīmē, ka Valsts kultūras un pieminekļu aizsardzības inspekcija devusi slēdzienu, ka zemes gabals Ezera ielā atrodas uz Talsu senkapiem. Tādejādi, ja par jaunās slimnīcas būvniecības vietu tiktu izvēlēta Ezera un Draudzības ielu krustojums, tā tiktu būvēta nevis pie, bet gan tieši uz kapiem.

Tāpat komentāros tiek pausts satraukums par plānoto simtgadīgu vēstures objektu iznīcināšanu. Taču jāuzsver, ka ne vēsturiskais piemineklis Soda priede, ne arī veco koku aleja gar Stendes ielu iznīcināta netiks. Gan plānotās iebrauktuves un pievedceļi jaunās slimnīcas teritorijā, gan pati ēka ir plānota tā, lai pēc iespējas saglabātu gruntsgabalā esošās ainaviskās vērtības – esošos kokus un dīķi. Projekta ietvaros paredzēta un nepieciešama vairāku esošo koku nociršana, taču projekts tāpat paredz jaunu koku iestādīšanu.

Dažādos paziņojumos nereti tiek minētas skaidri nedefinētas Ventspils intereses, taču jāatgādina, ka tieši pateicoties apvienības izveidei ar Ventspils slimnīcu, Talsu slimnīca netika likvidēta, un šobrīd mēs pat varam runāt par jaunas slimnīcas ēkas būvniecību. Ja ventspilnieki nebūtu cīnījušies par apvienības izveidi, šodien Talsos slimnīcas nebūtu vispār, kas krasi pasliktinātu veselības aprūpes pieejamību Talsu, Rojas, Dundagas un Mērsraga novadu iedzīvotājiem.