Ceturtdiena, 18. decembris
Šodien sveicam: Kristaps, Kristofers, Krists, Klinta

Aktualitātes

10.10.2014.

Bezmaksas seminārs „Biznesa modelēšana”

 Kāpēc Biznesa Modeļi?

Biznesa vide un tehnoloģijas mainās, tāpēc vakardienas biznesa modeļi šodien vairs neder. Dažas kompānijas spēj sevi pārveidot, bet citām tas neizdodas.

Kodak bankrotēja, bet IBM atdzima. Latvijas Pasts cīnās par izdzīvošanu, bet Lattelecom aug. Arī mazākos biznesos ir līdzīgi: viens krodziņš attīstās, bet cits turpat kaimiņos – nīkuļo. Viena galdniecība nes peļņu, bet citai darba nav.

Ko sekmīgās kompānijas dara citādi? Kā iekļūt sekmīgo “klubiņā”? Kā labāk izmantot mūsu rīcībā esošos resursus? Kā biznesa ideju pārbaudīt bez dārgiem eksperimentiem? Šos un citus jautājumus risina Biznesa Modelēšanas metode.

Semināra norises datums: 17.oktobris

Semināra norises vieta: viesnīca “Radi un draugi”

Adrese: Mārstaļu iela 3, Rīga

Semināra norises laiks: 10:00 - 16:00

Semināra mērķauditorija: topošie uzņēmēji, kuri grasās uzsākt uzņēmējdarbību vai attīstīt jaunus projektus. Kā arī ieteicams semināru apmeklēt īpašniekiem, vadītājiem un/vai lielāko departamentu vadītājiem, kuri atbildīgi par savu uzņēmumu virzīšanu, attīstīšanu un izmaiņām tajos.

 Darba valoda: latviešu un angļu valoda

 Seminara lektori:

Dāvids Štēbelis  - 10+ gadus vadījis Kraft Foods, Procter&Gamble, Spilva, Coca-Cola, Credit24, Samsung u.c. uzņēmumus konsultējušu kompāniju. Telia Latvia produktu attīstības vadītājs, starptautiska start-up Fastr dibinātājs

Kārlis Apkalns - Rīgas vadošo biznesa skolu pasniedzējs, treneris un konsultants ar 10+ gadu praksi, strādājis ar Latvenergo, Lattelecom, Tele2, LMT, Citadele, Nordea, BTA, Balta, Ergo u.c. kompānijām

Fionn Dobbin - Rīgas Ekonomikas augstskolas pasniedzējs un Radošo uzņēmējdarbības nozaru programmas direktors. Strādājis ar tādiem uzņēmumiem un organizācijām kā, piemēram, DDB/Rīga, MOOZ/Rīga, ZNAK/Rīga, Britu padome/Rīga, Rīgas dome, CIRC/Wiesbaden, OSKO&DEICHMANN/Berlin u.c.

 

Pieteikties semināram un iepazīties ar semināra programmu var LIAA mājas lapā.

Vietu skaits seminārā ierobežots.

Dalība seminārā bezmaksas.

Semināru organizē valsts aģentūra „Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra” valsts atbalsta programmas "Pasākumi motivācijas celšanai inovācijām un uzņēmējdarbības uzsākšanai" projekta "Inovatīvas uzņēmējdarbības motivācijas programma" ietvaros, sadarbībā ar Ventspils Augstskolu un nodibinājumu „Ventspils Augsto tehnoloģiju parks”.

Kontaktinformācija:

Liene Kataševska

Ventspils Augsto tehnoloģiju parks Biznesa inkubators
Tālrunis: +371636 29661                                                   

E-pasts: liene.katasevska@vatp.lv

 

10.10.2014.

Bezmaksas seminārs „Finanšu plānošana”

Aicinām topošos un esošos uzņēmējus, kuri vēlas uzsākt uzņēmējdarbību vai papildināt savas zināšanas finanšu plānošanas jomā, apmeklēt bezmaksas semināru „Finanšu plānošana”.

 Seminārā tiks meklētas atbildes uz tādiem jautājumiem kā:

·   Ko uzsākot uzņēmējdarbību nozīmē bezzaudējumu punkts?

·   Kā bezzaudējumu punkta sasniegšana / nesasniegšana ietekmē uzņēmuma:

-          Peļņas un zaudējuma aprēķinu;

-          Bilanci;

-          Naudas plūsmu.

·   Kādi ir pieejamie finanšu avoti jaunu ideju attīstīšanai?

·   Ko noteikti jāņem vērā, ja nepieciešams piesaistīt investīcijas jeb svarīgākais par investēšanas procesu.

Semināra norises datums: 16.oktobris

Semināra norises vieta: viesnīca “Radi un draugi” [konferenču zāle]

Adrese: Mārstaļu iela 3, Rīga

Semināra norises laiks: 10:00 - 15:00

Semināra mērķauditorija: topošie uzņēmēji, kuri grasās uzsākt uzņēmējdarbību vai attīstīt jaunus projektus vai jau esošie uzņēmēji, kuri vēlas papildināt savas zināšanas.

Darba valoda: latviešu

Seminara lektori:

 AGRIS LAPIŅŠ

 Strādājis vadošos amatos vairākos Latvijas uzņēmumos. Pašlaik ir "Biznesa inkubatora MAGNUS” Cēsīs valdes priekšsēdētājs. Ilgus gadus bija SIA „Uzņēmējdarbības atbalsta fonda” valdes priekšsēdētājs. Šajos amatos ieguvis ievērojamu pieredzi daudzu uzņēmumu konsultēšanā finanšu, attīstības, stratēģijas, investīciju un menedžmenta jomās. Konsultants un pasniedzējs vadīšanas un finanšu jomās ar 20 gadu pieredzi. SIA Komercizglītības centrs izstrādājis un vadījis vairāk kā 100 kursus dažādos Latvijas un Krievijas uzņēmumos (AS Latvenergo, AS Parex banka, LHZB, SIA Hanzas maiznīcas, SIA Tenax, AS DnB Nord banka, u.c.).

VIESTURS ZEPS       

SIA “Baltic Embedded” valdes loceklis, vadītājs. Strādājis Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā gan kā projektu attīstības nodaļas vadītājs, gan projektu vadītājs. Ar vairāku gadu pieredzi uzņēmējdarbībā un finansējuma piesaistē veidojot elektronikas un IT uzņēmumus. Vairākus gadus bijis arī Ekonomikas un kultūras augstskolas lektors.

Pieteikties semināram un iepazīties ar semināra programmu var līdz 10.oktobrim, aizpildot pieteikuma anketu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras mājas lapā.

Vietu skaits seminārā ierobežots.

 Dalība seminārā bezmaksas.

Semināru organizē valsts aģentūra „Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra” valsts atbalsta programmas "Pasākumi motivācijas celšanai inovācijām un uzņēmējdarbības uzsākšanai" projekta "Inovatīvas uzņēmējdarbības motivācijas programma" ietvaros, sadarbībā ar Ventspils Augstskolu un nodibinājumu „Ventspils Augsto tehnoloģiju parks”.

Kontaktinformācija:

Liene Kataševska

Ventspils Augsto tehnoloģiju parks Biznesa inkubators
Tālrunis: +371636 29661                                                   

E-pasts: liene.katasevska@vatp.lv

 

07.10.2014.

Uzņēmējdarbības forums Liepājā

2014.gada 13.novembrī Liepājā norisināsies uzņēmējdarbības forums "Global Business Forum "Discover Business Opportunities in Port City Liepaja"". Forumā piedalīsies ārvalstu un vietējie eksperti un uzņēmēji, lai dalītos pieredzē, apspriestu biznesa iespējas ārvalstu tirgos, kā arī diskutētu par uzņēmējdarbībā nozīmīgiem jautājumiem.

Pasākuma ietvaros būs iespēja tikties ar Latvijas Ārējo ekonomisko pārstāvniecību (LIAA pārstāvniecību) darbiniekiem no 14 valstīm (Lielbritānijas, Vācijas, Zviedrijas, Dānijas, Norvēģijas, Francijas, Nīderlandes, Krievijas, Ķīnas, Japānas, Ukrainas, Polijas, Baltkrievijas un Lietuvas).

Foruma ietvaros notiks paneļdiskusijas gan par starptautiskā mārketinga jautājumiem, gan par biznesa iespējām metālapstrādes, elektronikas, transporta un loģistikas, tekstila un tūrisma nozarēs. Savā pieredzē dalīsies tādi uzņēmēji, kā, piemēram, Edijs Egliņs (Lauma Fabrics), Ģirts Anševskis (Lesjofors Gas Springs), Lars Gogh (Liepājas Biznesa Centrs), Savino Maiorella (Baltik IT) un citi.

Forums notiks Liepājas Olimpiskajā centrā, reģistrācija no plkst. 9:30. Lai pieteiktos dalībai, lūdzam reģistrēties LIAA mājas lapā: http://www.liaa.gov.lv/events/global-business-forum-liepaja/registration.

Vairāk informācijas par pasākumu šeit: http://www.liaa.gov.lv/events/global-business-forum-liepaja.

 Forums notiks angļu valodā, dalība – bezmaksas.

02.10.2014.

 Pasākumi centralizētās siltumapgādes sistēmu efektivitātes paaugstināšanai
(6. kārta)

 

 
Projektu iesniegšanas termiņš - no 2014.gada 15.septembra līdz 2014. gada 14. novembrim (ieskaitot).
 
Programmas mērķis - būtiski paaugstināt siltumenerģijas ražošanas efektivitāti, samazināt siltumenerģijas zudumus pārvades un sadales sistēmās un sekmēt fosilā kurināmā veidu aizvietošanu ar atjaunojamiem kurināmiem.
 
Finansējuma saņēmējs - sabiedriskā pakalpojuma sniedzējs – komercsabiedrība, kurai ir licence siltumenerģijas ražošanai (t.i., kura ir reģistrējusies siltumenerģijas ražotāju reģistrā) vai pārvadei, vai sadalei, ja to nosaka normatīvie akti enerģētikas jomā.
 
Kopējais programmā pieejamais ERAF finansējums - 14 196 678,02 EUR.
Vienam projektam pieejamais finansējums:
Minimāli pieļaujamais finansējuma apjoms – 7 115 euro.
Maksimāli pieļaujamais finansējuma apjoms ir 8 537 230 euro.
 
Aktivitātes ietvaros netiek atbalstīts projekts, kura kopējo izmaksu summa ir lielāka par 50 000 000 euro.
 
Atgūstamie līdzekļi no kopējām attiecināmajām izmaksām jeb atbalsta intensitāte - 40%50% (ja tiek rekonstruēts siltumavots, kurā pirms projekta īstenošanas nav izmantoti atjaunojamie energoresursi).
 
Atbalstāmās darbības un izmaksas - Atbalstāmās darbības:

·         Siltumavota un pārvades un sadales sistēmas rekonstrukcija un būvniecība, t.sk. tehnoloģisko iekārtu iegāde un uzstādīšana;

·         Projekta dokumentācijas sagatavošana (tikai mikro, mazajām un vidējām komercsabiedrībām).

Attiecināmās izmaksas:

·         Tehnoloģisko pamatiekārtu, palīgiekārtu un materiālu iegādes un uzstādīšanas izmaksas;

·         Būvdarbu izmaksas:

o    Siltumavota un pārvades un sadales sistēmas rekonstrukcijas un būvniecības izmaksas;

o    Individuālo siltumpunktu izbūves izmaksas;

o    Tehnoloģisko iekārtu demontāžas izmaksas, ēku un būvju nojaukšanas izmaksas, kā arī būvlaukuma teritorijas sakārtošanas izmaksas pēc būvdarbu pabeigšanas (ne vairāk kā 10% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām);

Projekta dokumentācijas sagatavošanas (tikai mikro, mazajām un vidējām komercsabiedrībām) un projekta uzraudzības izmaksas (ne vairāk kā 10% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām):

·         Sākotnējā ietekmes uz vidi izvērtējuma izmaksas;

·         Ietekmes uz vidi novērtējuma sagatavošanas izmaksas;

·         Tehniskā projekta izstrādes izmaksas (ne vairāk kā 6% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām);

·         Tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādes izmaksas (ne vairāk kā 2% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām)

 
Būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksas (ne vairāk kā 5% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām) (izmaksas attiecināmas visiem komersantiem).
.
Informāciju var iegūt:
LIAA Klientu apkalpošanas nodaļā:
Rīga, Pērses iela 2 (1. stāvs)
+371 67039499
jautajumi@liaa.gov.lv
www.liaa.gov.lv, sadaļa Fondi/ES fondi

15.04.2014.

Vakanču gadatirgus 2014 

Novērtējot pozitīvo pieredzi vakanču gadatirgus organizēšanā 2013.gadā, arī šī gada pavasarī Nodarbinātības valsts aģentūra organizē piecus reģionālos vakanču gadatirgus visā Latvijā. Kurzemes reģiona vakanču gadatirgus norisināsies 2014.gada 14.maijā Liepājā no plkst. 11:00 – 15:00 Liepājas latviešu biedrības namā (Rožu laukums 5/6).

Šī gada vakanču gadatirgos ar Nodarbinātības valsts aģentūras un darba devēju starpniecību darba meklētājiem tiks piedāvātas katrā reģionā uz pasākuma norises brīdi aktuālās vakances. Vienlaikus, gadatirgus apmeklētāji varēs uzzināt arī par darba un apmācību iespējām Latvijā un ārzemēs, rast atbildes uz daudziem ar darbu un profesionālo izaugsmi saistītiem jautājumiem.

Uzņēmēji! Lai izmantotu šo iespēju, Jums jāsazinās ar Nodarbinātības valsts aģentūras Talsu filiāles vadītāju Andri Veršānu (tālrunis 63221583, e-pasts Andris.Versans@nva.gov.lv) un jāpiesaka vakance (profesija/specialitāte, pieteiktais vietu skaits, darba vietas adrese). Papildus Jums ir iespēja vakanču gadatirgus laikā uzstāties ar prezentāciju par uzņēmumu.

 

09.04.2014. 

Valsts reģionālās attīstības aģentūra izsludina Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2009.–2014. gada perioda programmas "Nacionālā klimata politika" projektu iesniegumu atklātu konkursu "Ilgtspējīgu ēku, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju un inovatīvu emisiju samazinošu tehnoloģiju attīstība"

Konkursa mērķis ir ieviest un demonstrēt Latvijas Republikā zema oglekļa dioksīda (turpmāk – CO2) risinājumus – energoefektīvas tehnoloģijas un risinājumus ilgtspējīgām ēkām, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu enerģijas ražošanai un citas jaunās (inovatīvas) tehnoloģijas (tai skaitā tehnoloģiskos procesus) vai produktus (tai skaitā preces un pakalpojumus), kas samazina CO2 emisijas.

 

Projektus īsteno Latvijas Republikas teritorijā un to iesniedzēji ir Latvijas Republikas tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādes, Latvijas Republikā reģistrētas biedrības vai nodibinājumi, kā arī komersanti.

Konkursa ietvaros atbalsta trīs projekta jomas:

-          (pirmā joma) energoefektivitātes pasākumu īstenošana un atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju uzstādīšana, būvējot zema enerģijas patēriņa ēkas, kā arī rekonstruējot esošas ēkas;

-          (otrā joma) atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošana siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai;

-          (trešā joma) inovatīva (jauna) produkta vai tehnoloģijas izveide, testēšana un demonstrēšana, kā arī esošas tehnoloģijas pilnveidošana, testēšana un demonstrēšana siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai ne-emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas sektorā.

 

Kopējais konkursa ietvaros pieejamais programmas līdzfinansējums ir 5 000 000 EUR. Vienam projektam pieejamais programmas līdzfinansējums pirmajā jomā ir no 175 000 līdz 1 000 000 EUR, otrajā jomā ir no 175 000 līdz 500 000 EUR un trešajā jomā ir no 175 000 līdz 300 000 EUR.

 

Ne vēlāk kā trīs mēnešus līdz konkursa beigu termiņam Valsts reģionālās attīstības aģentūras tīmekļa vietnē (www.vraa.gov.lv) būs pieejamas vadlīnijas projektu iesniedzējiem projekta iesnieguma aizpildīšanai. 
Projektu iesniegumu iesniegšanas termiņš ir līdz 2014.gada 8.oktobra plkst. 17.00. Projekta iesniegumu var iesniegt ne agrāk kā no 2014.gada 11.augusta.

 Projekta iesniegumu var iesniegt:

-    personīgi vai pa pastu Valsts reģionālās attīstības aģentūrā, Elizabetes ielā 19, Rīgā, LV-1010 (vienā oriģināleksemplārā ar pievienotu elektronisko versiju);

 - elektroniska dokumenta formā, kas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un laika zīmogu, sūtot uz e-pasta adresi: pasts@vraa.gov.lv (ar norādi "Konkursam "Ilgtspējīgu ēku, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju un inovatīvu emisiju samazinošu tehnoloģiju attīstība"").

2014.gada jūnija mēnesī tiks rīkoti informatīvie semināri par projektu iesniegumu sagatavošanu, par kuru norises vietu un laiku būs pieejama informācija Valsts reģionālās attīstības aģentūras tīmekļa vietnē: www.vraa.gov.lv.
Jautājumus par konkursa noteikumiem lūdzam sūtīt uz e-pastu 
pasts@vraa.gov.lv ar norādi „Atklāta konkursa jautājums”. Jautājumus drīkst iesniegt ne vēlāk kā 10 darbdienas pirms konkursa termiņa beigām.

Konkursa noteikumi: Ministru kabineta 2014.gada 18.marta noteikumi Nr.149 „Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2009. – 2014.gada perioda programmas „Nacionālā klimata politika” projektu iesniegumu atklāta konkursa „Ilgtspējīgu ēku, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju un inovatīvu emisiju samazinošu tehnoloģiju attīstība” nolikums”.

Kā arī papildus informācija: http://www.vraa.gov.lv/lv/eez_un_norvegijas_finansu_instruments/eez_finansu_instruments/konkurss/

19.03.2014.


Ar Eiropas Ekonomiskās zonas instrumenta atbalstu zema enerģijas patēriņa ēku būvniecībai jau drīzumā būs pieejami 5 miljoni eiro

 

 Otrdien, 2014.gada 18.martā, valdība atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iniciatīvu, Eiropas Ekonomikas zonas (turpmāk – EEZ) finanšu instrumenta ietvaros, novirzīt 5 miljonus eiro līdzfinansējumam, lai ieviestu un demonstrētu zema oglekļa dioksīda risinājumus – energoefektīvas tehnoloģijas un risinājumus ilgtspējīgām ēkām, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu enerģijas ražošanai un citas inovatīvas tehnoloģijas vai produktus, kas samazina CO2 emisijas.

 

Šādu atbalstu nosaka EEZ finanšu instrumenta atklātais projektu konkurss „Ilgtspējīgu ēku, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju un inovatīvu emisiju samazinošu tehnoloģiju attīstība”.

 

Šī konkursa ietvaros pieļaujamais programmas līdzfinansējums vienam projektam – minimālais ir 175 000 eiro, maksimāli pieļaujamais ir 1 000 000 eiro (maksimāli pieejamais līdzfinansējums ir noteikts diferencēti pa atbalsta jomām).

 

Uz šo līdzfinansējumu varēs pretendēt Latvijas Republikas tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādes, Latvijas Republikā reģistrēta biedrība vai nodibinājums, kā arī Latvijas Republikā reģistrēts komersants. Projektu varēs īstenot partnerībā ar EEZ finanšu instrumenta donorvalstu vai saņēmējvalstu partneriem.

 

Konkursā tiks atbalstītas šādas projektu jomas:

-           energoefektivitātes pasākumu īstenošana un atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju uzstādīšana, veicot zema enerģijas patēriņa ēku būvniecību, kā arī esošu ēku rekonstrukciju;

-           atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošana siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai;

-           inovatīva (jauna) produkta, tehnoloģijas vai risinājuma izveide, testēšana un demonstrēšana, kā arī esošas tehnoloģijas pilnveidošana, testēšana un demonstrēšana siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai ne – emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas sektorā.

 

Šī konkursa īstenošanu, t.sk. projektu vērtēšanu, finansējuma piešķiršanu, līgumu slēgšanu, projektu īstenošanas uzraudzību un pēcuzraudzību nodrošinās Valsts reģionālās attīstības aģentūra.

 

Plānots, ka atklātais projektu konkurss tiks izsludināts viena mēneša laikā pēc Ministru kabineta noteikumu "Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2009.-2014.gada perioda programmas "Nacionālā klimata politika" projektu iesniegumu atklāta konkursa "Ilgtspējīgu ēku, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju un inovatīvu emisiju samazinošu tehnoloģiju attīstība" nolikums" stāšanās spēkā.

 

Plašāka informācija par konkursa nolikumu pašlaik pieejama http://ej.uz/wxhc

 

Informācija sagatavota, pamatojoties uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sniegtās informācijas

 

17.03.2014.

Divu dienu seminārs

Pārdošanas zelta atslēga: tehniskie risinājumi

Sniegs zināšanas no profesionāļiem – interneta pārdošanas praktiķiem, padomus, kas ļaus internetā pelnīt vairāk un uzreiz, atbilstoši konkrētā biznesa vajadzībām, jaunas prasmes, kā īstenot apgūto jau šodien.

 APMĀCĪBU TĒMAS

 

 

Uzņēmuma mērķu un uzdevumu definēšana interneta komercijai:

Nozares izpēte - pieprasījums, konkurentu analīze, atslēgvārdi.

Interneta mārketinga kanālu izvēle - SEO, Maksa par klikšķi (AdWords, Facebook Ads, Draugiem.lv, teksta reklāmas), sociālie tīkli, e-pasta mārketings, partnermārketings.

Uzņēmuma zīmola stratēģija - pozicionējums un rīcības plāns.

Mērķgrupas noteikšana, segmentēšanas un produktu pozicionēšanas stratēģijas izstrāde:

Mājas lapas apmeklētāju noteikšana un datu analīze ar Universal Analytics.

Potenciālo mērķgrupu aptaujas.

Uz pārdošanu un eksportu vērstas mājas lapas izveides pamatprincipi – tehniskais risinājums, izkārtojums, nolaišanās lapas (landing lapas), aicinājums uz rīcību, maksāšanas sistēmas.

Produkcijas vizuālo un satura materiālu sagatavošana:

Reklāmas materiālu veidi un to izstrāde.

Satura vadlīnijas sociālajos tīklos: Facebook, Twitter, Youtube, LinkedIn, u.c.

Meklētājprogrammām draudzīgas mājas lapas satura stratēģija.

Preču ievietošana e-veikalā un pārdošanas veicināšanas pasākumu plāna izstrāde:

Mājas lapas optimizācija (SEO) Google, Yandex u.c. meklētājprogrammās.

Google AdWords darbības pamatprincipi.

Komunikācija sociālajos medijos.

Sabiedriskās attiecības.

E-pasta mārketings un citas iespējas (partnermārketings, konteksta reklāmas u.c.).

Rezultātu analīze un meklētāju optimizēšanas plāna izstrāde:

Universal Analytics iespējas dažādu datu analīzē.

Citi analītikas rīki (ClickTale, CrazyEgg u.c.)

Mājas lapas A/B testi un eksperimenti.

Svarīgāko Universal Analytics parametru - Goals, Events, Ecommerce, Content u.c. uzstādīšana.

 

 

Lektors: Egils Boitmanis

Sertificēts Google Apmācību Treneris un Google AdWords eksperts. Pieprasīts lektors vietējās un starptautiskās konferencēs un apmācību semināros par interneta mārketingu. Strādājis ar tādiem zīmoliem kā Lattelecom, BigBank, Bookinggroup.com, ViaSMS, Open Credit, Incredit, Banka Citadele, IZZI, Attirance.

21.martā no plkst.14.00 -20.00

22.martā no plkst.10.00-17.00

Talsu tautas nama Torņa zālē

PIETEIKTIES:  Ingai Sokolovai  pic@talsi.lv ; tālrunis: 2651 8464

 25.02.2014.

Par plānoto projektu pieņemšanu aktivitātē „Augstas pievienotās vērtības investīcijas”

 Projektu iesniegumu pieņemšana LIAA aktivitātes "Augstas pievienotās vērtības investīcijas" ceturtās kārtas ietvaros notiks no 2014.gada 21.marta līdz 2014.gada 31.martam (ieskaitot). Par programmu LIAA mājas lapā var lasīt šeit.

Šobrīd pieejama ierobežota informācija, jo vēl nav stājušies spēkā programmu regulējošo Ministru kabineta 2011. gada 19. oktobra noteikumu Nr.817 "Noteikumi par darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" papildinājuma 2.1.2.4.aktivitātes "Augstas pievienotās vērtības investīcijas" projektu iesniegumu atlases otro un turpmākajām kārtām" grozījumi. Pēc grozījumu stāšanās spēkā būs pieejam visa saistošā informācija (t.sk. aktuālā veidlapa un vērtēšanas metodika).

Noteikumu projekts pieejams šeit - http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40314661&mode=mk&date=2014-02-18

Tā kā projekta atbilstības kritēriji pēc būtības netiek mainīti, tad informācijai šobrīd varat izmantot programmas 3.kārtas informāciju.

Papildus informējam, ka š.g. 11.martā LIAA telpās norisināsies seminārs „Kvalitatīva projekta sagatavošana un ieviešana programmā „Augstas pievienotās vērtības investīcijas (3 un 4.kārta)”. Informācija par semināru tuvākajā laikā tiks ievietota LIAA mājas lapā.


Vispārīga informācija par aktivitāti no Ekonomikas ministrijas:

Martā uzņēmumi varēs pieteikties atbalstam darbības modernizācijai

42,4 miljonu euro apmērā

 2014.gada martā sāksies projektu pieņemšana Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā atbalsta saņemšanai par veiktajiem ieguldījumiem zināšanu un tehnoloģiju intensīvajos projektos programmas „Augstas pievienotās vērtības investīcijas” investīcijas 4.kārtas ietvaros, tāpēc Ekonomikas ministrija aicina komersantus jau savlaicīgi sākt darbu pie projektu gatavošanas. Plānots, ka programmas 4. kārtas ietvaros atbalstīti tiks vismaz 19 projekti, kuru kopējais investīciju apjoms Latvijas ekonomikā būs vismaz 51 milj. euro. Iespējams, „Augstas pievienotās vērtības investīcijas” kopējais finansējums tiks vēl palielināts.

Attiecībā uz programmas 3. un 4.kārtas projektu īstenotājiem ir atvieglota finansējuma plūsma, attiecinot kredītiestādes garantijas izmaksas avansa un starpposma maksājumu saņemšanai, kā arī zema riska projektos ļaujot izmaksāt starpposma maksājumus bez kredītiestādes garantijas. Papildus ir pagarināts 4.kārtas maksimālais īstenošanas termiņš līdz 2015.gada 15.novembrim. Tāpat 4.kārtā kravu pārkraušanas un glabāšanas iekārtas, kā arī alus ražošanas iekārtas būs attiecināmas.

Programmas „Augstas pievienotās vērtības investīcijas” mērķis ir stimulēt vietējos komersantus veikt ieguldījumus zināšanu vai tehnoloģiju intensīvajos projektos, kā arī piesaistīt ārvalstu investīcijas jomās ar augstu pievienoto vērtību, tādejādi veicinot jaunāko tehnoloģiju pārnesi no ārvalstīm uz Latviju. Programmas ietvaros finansējums tiks piešķirts ieguldījumiem pamatlīdzekļos, proti, jaunu iekārtu un aprīkojumu iegādei, kas palīdz uzņēmumam modernizēties, sākt jaunu, ienesīgāku preču vai pakalpojumu ražošanu.

Šobrīd plānots, ka programmas 4.kārtas kopējais finansējums būs 42,4 milj. euro. Minimālais kopējo attiecināmo izmaksu apjoms vienam projektam ir samazināts uz 50 000 euro; maksimālais publiskā finansējuma apjoms vienai projekta iesniedzēja saistīto personu grupai ir palielināts līdz 2 135 000 euro.

Projektu iesniegumus programmas „Augstas pievienotās vērtības investīcijas” ceturtajā kārtā varēs iesniegt marta beigās. Projektus plānots izvērtēt trīs mēnešu laikā – līdz 2014.gada 30.jūnijam.

Visi projektu iesniedzēji – gan mazie un vidējie komersanti, gan arī lielie komersanti - varēs uzsākt projekta īstenošanu drīz pēc projekta iesniegumu iesniegšanas LIAA – sagaidot LIAA pārbaudi projekta īstenošanas vietā. Jāņem vērā, ka projektu nevar pabeigt pirms projekta apstiprināšanas, t.i. pirms 2014.gada jūnija. Projektu īstenošana būs jāpabeidz līdz 2015.gada 15.novembrim.

Programmas „Augstas pievienotās vērtības investīciju”  pirmajā un otrajā kārtā kopā ir atbalstīti jau 35 projekti, kuru kopējais attiecināmo investīciju apjoms ir  279,4 milj. euro, no kuriem 99,4 milj. euro ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums. Programmas „Augstas pievienotās vērtības investīciju” trešajā kārtā tika iesniegti 126 projekti par kopējo pieprasīto publisko finansējumu 73.3 milj. euro. Iepriekšējās kārtās atbalstītie projekti pārstāv tādu nozaru uzņēmumus, kā ķīmija un farmācija, kokrūpniecība, transportlīdzekļu ražošana, kā arī mašīnu un iekārtu ražošanu, poligrāfiju, datoru, elektronikas un optikas ražošanu, pārtikas rūpniecību un šķiedru un audumu ražošanu.

Programmas pirmajā un otrajā kārtā atbalstīto projektu saraksts ir publicēts Latvijas Investīciju un aģentūras mājaslapā: http://www.liaa.gov.lv/lv/es-fondi/noslegtie-ligumi-2007-2013-gada-planosanas-periodaVietnē informāciju visu laiku tiek atjaunota, tiklīdz kādā projektā ir kādas izmaiņas. Programmas 3.kārtā iesniegto projektu vērtēšana vēl nav noslēgusies

 Informācija sagatavota, pamatojoties uz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras sniegto informāciju

25.02.2014.

 Projektu pieņemšana komersantiem programmā „Ārējo tirgu apgūšana – ārējais mārketings” un programmā „Mikro, mazo un vidējo komersantu jaunu produktu un tehnoloģiju attīstības programma”

 

Līdz 2014.gada 30.aprīlim (ieskaitot) notiek projektu iesniegumu pieņemšana programmā „Ārējo tirgu apgūšana – ārējais mārketings”. Programmas ietvaros komersanti var saņemt finansējumu līdz 50% apmērā dalībai starptautiskās izstādēs, konferencēs (semināros), kā arī biedrību organizētajās tirdzniecības misijās un kontaktbiržās ārvalstīs.

Programmas „Mikro, mazo un vidējo komersantu jaunu produktu un tehnoloģiju attīstības programma” ietvaros komersanti, sadarbojoties ar programmas noteikumos noteiktajām iestādēm, var saņemt līdzfinansējumu līdz 60% rūpnieciskajiem pētījumiem, eksperimentālai izstrādei, t.sk. prototipu izstrādei, produktu rūpnieciskā dizaina izstrādei, rūpnieciskā īpašuma tiesību nostiprināšanai, kā arī jauna produkta vai tehnoloģijas sertificēšanas pakalpojumiem. Maksimālais finansējuma apjoms vienam finansējuma saņēmējam – 14 228,78 EUR.

Vairāk informācijas par projektu iesniegšanas nosacījumiem var atrast Latvijas Investīciju un attīstības mājas lapā: www.liaa.gov.lv/lv/es-fondi/pienem.

 

 

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra rīkotie pasākumi martā un aprīlī:

27.03. – E-komercija

04.04. – Mode un dizains: tendence, vadlīnijas un finanses eksportspējas veicināšanai

10.04. – Biznesa iespējas Gruzijā

29.04. – Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība

Vairāk informācijas par pasākumu norisi var atrast Latvijas Investīciju un attīstības mājas lapā: www.liaa.gov.lv/lv/calendar.

 Informācija sagatavota, pamatojoties uz "LIAA ZIŅAS ZIEMAI 2014".

 
 

Vienotā platības maksājuma saņemšanai var pieteikt visu zemi, kas ir labā lauksaimniecības stāvoklī

No 2014.gada vienotā platības maksājuma saņemšanai var pieteikt visu zemi, kas ir labā lauksaimniecības stāvoklī un tiek apsaimniekota, jo ir atcelts 2003.gada nosacījums.

Līdz šim vienoto platības maksājumu varēja saņemt par lauksaimniecībā izmantojamo zemi, kura tika apsaimniekota un bija bijusi labā lauksaimniecības stāvoklī 2003.gada 30.jūnijā. Šis nosacījums neļāva saņemt maksājumu par to lauksaimniecības zemi, ko lauksaimnieki bija iekopuši pēc 2003.gada, piemēram, bija atbrīvojuši no krūmiem. Šobrīd šis nosacījums ir atcelts.

LAD jau ir uzsācis esošo datu par labā lauksaimniecības stāvoklī esošo platību atjaunošanu Lauku bloku kartē. Lauksaimnieki aktuālo situāciju ar aktualizētājiem lauku blokiem var redzēt LAD mājas lapā www.lad.gov.lv sadaļā „Lauku bloku karte”. Gadījumos, ja LAD jau ir aktualizējis lauku bloku kartes un tas atbilst situācijai realitātē, tad lauksaimniekam LAD nav nekas jāiesniedz. Ja situācija dabā atšķiras no informācijas lauku bloku kartēs, tad lauksaimniekam pašam jāiesniedz lauku bloku precizēšanas pieprasījums.

Pieteikt Lauku bloku precizēšanas pieprasījumu var tikai par zemi, kas jau ir sakopta uz bloku precizēšanas pieprasījuma iesniegšanas brīdi, nevis par to, ko plāno sakopt vēl tikai šā gada laikā.

LAD ir sagatavojis prezentāciju ar piemēriem (ortofoto) gadījumiem, kādos var pieteikt precizēšanas pieprasījumus par zemi, kas nebija labā lauksaimniecības stāvoklī 2003.gadā, bet tagad ir sakopta un apsaimniekota (ar bultām norādītas tās platības, kas ir sakoptas pēc 2003.gada un redzamas 2013.gada ortofoto). Prezentāciju interesenti var apskatīt LAD mājaslapā www.lad.gov.lv.

Lauku bloku precizēšanas pieprasījumus var no šā gada 4.februāra iesniegt elektroniski, izmantojot elektronisko pieteikšanās sistēmu, vai aizpildot un iesniedzot Lauku bloku precizēšanas pieprasījuma veidlapu. 

LAD Klientu daļa

Tālrunis: 67095000, 67027693 

Informācija žurnālistiem:

LAD Sabiedrisko attiecību daļa

Tālrunis: 67027830, 67027384

 


SIEVIEŠU TIESĪBU INSTITŪTS 

izsludina ikgadējo konkursu par 

GADA BALVU 

sievietei – līderei, kura 2013. gadā veicinājusi sieviešu iekļaušanos

cīņā pret nabadzību un sociālo nevienlīdzību.  

Aicinām līdz 2014. gada 24. februārim nevalstiskās organizācijas, pašvaldību iestādes, komercsabiedrības un privātpersonas pieteikt konkursam balvas kandidātes,

iesniedzot pa pastu vai e-pastu aprakstu vai citāda veida vispusīgu informāciju. 

Gada balvas pasniegšana notiks 2014. gada 7. martā plkst. 15.00

Eiropas Savienības Mājā Aspazijas bulvārī 28, Rīgā. 

Kontaktadrese: Pulkveža Brieža iela 7 – C420, Rīga, LV-1010

E-pasts: sticentrs@latnet.lv

Telefons: 22311545, tel./fakss: 67714062

 


Talsu Komersantu Kluba biedri vērtē paveikto un ievēl valdi

13-01-2014

2014. gada 10. janvārī, Talsu Komersantu Kluba (TKK) biedri pulcējās uz gada noslēguma pilnsapulci, kas norisinājās kafejnīcā „Ķīvīškrogs”, Laidzes pagastā. Pilnsapulci atklāja Talsu Komersantu Kluba valdes priekšsēdētājs Andis Araks un Talsu novada domes priekšsēdētājs Aivars Lācarus. Pasākumu vadīja aktieris Intars Rešetins.

Izmaiņas biedrības statūtos

Pēc svinīgajām uzrunām Araka kungs klātesošos informēja par izmaiņām biedrības statūtos. Viens no svarīgākajiem grozījumiem statūtos bija izmaiņas, kas paredzēja, ka TKK valde turpmāk tiks ievēlēta uz diviem gadiem, un par valdes priekšsēdētāju ievēl valdes locekli, kurš saņēmis visvairāk balsis. TKK biedri nobalsoja arī par viena biedra – SIA „Kurland Homes” (valdes loceklis - Neils Sniedziņš) izslēgšanu, sakarā ar biedru naudas nemaksāšanu. Tika noteikta un apstiprināta arī kluba biedru dalības maksa 25.00 EUR mēnesī.  

Izvērtē aizvadītajā gadā paveikto un informē par turpmākajiem plāniem

Valdes priekšsēdētājs atskatījās uz aizvadītā gada laikā paveikto, kur vizuālā prezentācijā tika atspoguļota TKK dalība pasākumos, vizītēs, organizētās lekcijas, kopsapulces un mecenātisms. Komersantu klubā gada sākumā darbojās 42 biedri, bet gadu noslēdzot – 44. Aizvadītajā gadā pavisam notikušas piecas biedru kopsapulces, 10 valdes sēdes, rīkotas tikšanās ar Talsu novada pašvaldības pārstāvjiem, veikts darbs pie sabiedrības informēšanas, ievietojot informāciju TKK mājas lapā un sadarbojoties ar plašsaziņas līdzekļiem. TKK valdes locekļi sadarbībā ar pašvaldību viesojušies Ščolkovā (Krievija), un uzņēmuši viesos gan Alānijas (Turcija) Rūpniecības un Uzņēmēju asociācijas biedrus, gan ciemiņus no Ščolkovas. Aizvien plašāka izvēršas sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām.

Prezentācijas noslēgumā kluba biedri tika iepazīstināti ar nākotnes iecerēm. 2014. gadā plānots mājas lapu www.tkk.lv papildināt ar sadaļām angļu un krievu valodā, izdot jaunu informatīvo bukletu par TKK biedriem, veidot jaunus sadarbības kontaktus un rīkot pieredzes apmaiņas vizītes ārpus Latvijas. TKK mērķis ir turpināt aktīvi iesaistīties novada notiekošajās aktivitātēs un līdzdarboties novada attīstībā. Proti, viens no izvirzītājiem uzdevumiem ir turpināt atbalstīt ikgadējos K.F. Amendas X mūzikas svētkus, un piedalīties pašvaldības rīkotā konkursa „Talsu novada sakoptākā pilsēta un pagasts 2014” vērtēšanas komisijas darbā, kā arī turpināt cita veida sadarbību ar Talsu novada pašvaldību, kuras pamatā būtu regulāras tikšanās un viedokļu apmaiņa.

Pasniedz „Piederības zīmes” un ievēl jaunu valdi

Viens no vakara īpašajiem notikumiem bija TKK sudraba nozīmītes „Piederības zīme” pasniegšana biedriem, kuri klubā darbojas vairāk par trīs gadiem. Šoreiz nozīmīti saņēma - Rita Pole (Laidzes Profesionālās vidusskolas direktore), Ieva Krēķe (AS „SEB banka” Talsu filiāles pārvaldniece) un Ineta Erķevica (AAS "Gjensidige Baltic" Talsu filiāles vadītāja).

Kopsapulces oficiālo daļu noslēdza Talsu Komersantu Kluba jaunās valdes vēlēšanas. Šogad no biedru ieteiktajiem valdes kandidātiem, tika izvirzīti desmit pretendenti. Vēlēšanu listē iekļuva tie, kurus bija izvirzījuši vismaz pieci biedri. Proti, Arnis Briedis (SIA „Talsu tehnika”), Āris Zapackis (AS „Talsu autotransports”), Andis Araks (SIA „Krauzers”), Lienīte Skaraine (SIA „PROinvest.lv”), Ainārs Lūks (SIA „Ziemeļkurzemes drošība”), Ritvars Volfs (SIA „TalComm”), Sandra Peimane, Ineta Erķevica (AAS "Gjensidige Baltic"), Ieva Krēķe (AS „SEB banka”) un Zintis Vicinskis (SIA "Vīgantes"). Ieva Krēķe savu kandidatūru atsauca, jo viņas amata pienākumi neļauj darboties citās institūcijās. Apkopojot valdes vēlēšanu rezultātus no iesniegtajiem 34 biļeteniem, tapa zināms, ka Talsu Komersantu Kluba valdē šoreiz ir notikušas nelielas izmaiņas. Atkārtoti tika ievēlēts Ā. Zapackis, L.Skaraine, un A. Araks, bet par jaunajiem valdes locekļiem kļuva I. Erķevica un Z. Vicinskis. A. Araks nemainīgi, iegūstot maksimālo balsu skaitu, tika apstiprināts valdes priekšsēdētāja amatā. Valdes priekšsēdētājs pateicās biedriem par izrādīto uzticību, un turpinās vadīt Talsu Komersantu klubu jau sesto gadu pēc kārtas.

Attēlā: Āris Zapackis, Lienīte Skaraine, Andis Araks, Ineta Erķevica, Zintis Vicinskis

 

 

Inga Priede 

 Talsu novada pašvaldības sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja

Tel.63232125, mob. 26350440, fakss:6 3232130, e-pasts: inga.priede@talsi.lv

Uzsākta projektu iesniegumu pieņemšana tūrisma aktivitāšu veicināšanai un arodapmācības un informācijas pasākumiem

02-01-2014

Lauku atbalsta dienests (LAD) atgādina, ka no 2014.gada 2.janvāra līdz 2014.gada 31.janvārim ir izsludināta projektu iesniegumu pieņemšana pasākumiem „Tūrisma aktivitāšu veicināšana” un „Arodapmācības un informācijas pasākumi” apakšaktivitātei „Nozares speciālistu līmeņa mācību organizēšana”.

Pasākuma „Tūrisma aktivitāšu veicināšana” mērķis ir veicināt nelauksaimnieciskās aktivitātes lauku teritorijā, attīstot un pilnveidojot lauku tūrismu un ar tūrismu saistītos pakalpojumus un infrastruktūru. Tiks atbalstītas dažādas aktivitātes, piemēram, peldvietu labiekārtošana, atpūtas taku un tiltiņu, rotaļlaukumu, atrakciju, veloceliņu izveide un labiekārtošana, sporta laukumu un sporta un atpūtas būvju celtniecība, kas ietilpst esošā vai plānojamā tūrisma pakalpojumā u.c. Kopējais pieejamais publiskais finansējums pasākumā ir 890 000 EUR.

Pasākumam „Arodapmācības un informācijas pasākumi” apakšaktivitātei „Nozares speciālistu līmeņa mācību organizēšana” publiskā finansējuma apmērs ir 540 000 EUR. Pasākuma mērķis ir nodrošināt pieejamu arodapmācību, lai veidotu izpratni par lauksaimniecības vides aspektiem un nodrošinātu videi draudzīgu lauksaimniecības attīstību, ilgtspējīgu dabas resursu apsaimniekošanas metožu lietošanu, kā arī zinātnes un jaunas prakses atziņu izmantošanu lauksaimniecības, mežsaimniecības un pārtikas ražošanas (izņemot zivsaimniecības produktus) nozarēs.

Informācija par projektu iesniegšanas kārtību, veidlapas un metodiskie norādījumi to aizpildīšanai ir atrodami LAD mājaslapā.


Tikai līdz decembra beigām uzņēmumi var reģistrēties programmas „Biznesa uzrāviens” nākamajam atbalsta periodam

Tikai līdz 31. decembrim, uzņēmumiem ir iespēja veikt pašreģistrāciju atbalsta programmā „Biznesa uzrāviens”, kas līdz šim ir sniegusi atbalstu jau vairāk kā 450 uzņēmumiem.

„Sagaidām, ka līdz decembra beigām programmā reģistrēsies vairāki simti uzņēmumi, jo šobrīd apkopotās, gandrīz 30 atbalsta iespējas, aptver spektru, kas noderēs ikkatram uzņēmumam, kurš vēlas strauji attīstīties un stiprināt savu konkurētspēju. Programmā apvienotas atbalsta iespējas biznesa stratēģijas vadībā un inovācijās, eksportā, biznesa izglītībā, mārketingam, reklāmai un sabiedriskajām attiecībām, finansējumam izstrādēm un citiem uzņēmuma mērķiem,” stāsta programmas pārstāvis Kaspars Vītoliņš.

Iepriekšējā programmas pārskata periodā 2013. gadā vairāk kā 50 uzņēmumi saņēmuši atbalstu mārketinga stratēģijas izveidei ar 100% līdzfinansējumu, kur nozares vadošie eksperti izveidojuši uzņēmumiem koncepcijas, ko īstenot dzīvē un sasniegt nospraustos mērķus ātrāk, ap 100 uzņēmumiem saņēmuši atbalstu mārketinga, reklāmas un PR virzienam, saņemot 50-75% līdzfinansējumu dažādām aktivitātēm un vēl 30-40 uzņēmumi saņēmuši atbalstu tirgus izpētei 50-100% apmērā, izmantojot kvalitatīvās un kvantitatīvās izpētes metodes, noskaidrojot iedzīvotāju un klientu viedokli. Tāpat vairāk kā 250 uzņēmumi saņēmuši 50% – 80% apmērā finansētas biznesa apmācības dažādu kursu, semināru un konsultāciju veidā, 20 uzņēmumiem līdzfinansēti izstāžu stendi izstādē RIGA FOOD 2013 50% apmērā jeb Ls 50 000 vērtībā, kā arī citas aktivitātes.

Nākamajam periodam tiek plānots vēl plašāks atbalsta programmu klāsts. Palielināsies finansējums izstādēm (ne tikai RIGA FOOD 2014, bet arī MEŽS UN KOKS 2014, RIGA AGRO 2014), tā arī inovāciju ieviešanai, sadarbībā ar „Latvia Invent”, atbalsts pārdošanas stimulēšanai un veicināšanai uzņēmumos, jo sadarbības pieredze rāda, ka praktiska palīdzība dod salīdzinoši labākus rezultātus.

„Vietējo uzņēmumu atbalsta programma „Biznesa uzrāviens” nodrošina plašāko iespēju klāstu, dalību gandrīz 30 atbalsta programmās un pieejamo līdzfinansējumu līdz pat 100%. Tas vien jau ko norāda, ja katram programmas dalībniekam tie piešķirti EUR 1000 publicitātei un reklāmai, ko tas var īstenot, lai veicinātu atpazīstamību vai pārdošanas apjoma pieaugumu,” turpina Kaspars Vītoliņš.

Vairāk informācijas par programmu skatiet BU interneta vietnē sadaļā „Atbalsta programmas”.

VATP Biznesa inkubatora uzņēmums piedalās LTV1 biznesa sacensībās "Firmas noslēpums"

04-12-2013

 

VATP Biznesa inkubatora uzņēmums piedalās  LTV1 biznesa sacensībās "Firmas noslēpums"Ventspils Augsto tehnoloģiju parka (VATP) Biznesa inkubatora Talsu filiāles uzņēmuma SIA „Baby Feeding Box” īpašniece Agnija Šankova novembra sākumā piedalījās LTV1 biznesa sacensībās „Firmas noslēpums”, kur žūrijas pārstāvjiem prezentēja savu biznesa ideju - bērnu barošanas kabīni māmiņām. Ideju atbalstīja divi žūrijas locekļi, bet ar to nepietika, lai iekļūtu 2.atlases kārtā. Tomēr A. Šankovai ir iespēja pretendēt uz „Firmas noslēpums” speciālo balvu - kvalitatīvu biznesa literatūru! 

TV biznesa sacensību speciālo balvu saņems tā biznesa ideja, kas būs guvusi vislielāko skatītāju atbalstu portāla draugiem.lv konkursa lapā. Tāpēc aicinām visus bērnu barošanas kabīnes idejas atbalstītājus līdz 17.decembrim balsot par biznesa ideju, spiežot „man patīk” konkursa draugiem.lv lapā. 

Savā pieteikumā sacensībām projekta autore raksta: “Bērnu barošanas kabīnes ideja radās tad, kad pašai bija nepieciešams pabarot savu mazuli, nākot no Veselības centra, jo tas atrodas otrā pilsētas malā no manas dzīves vietas. Tad arī iedomājos, cik jauki būtu, ja būtu bērnu barošanas kabīne, kurā varētu pabarot mazuli, un viņš aizmigtu un varētu mierīgā gaitā doties mājās, lai bērns visu ceļu līdz mājām neraud, jo vēlas ēst. Mans mērķis nodrošināt jaunajām māmiņām mājīgu un ērtu vietu, kurā varētu pārtīt un pabarot savu mazuli. Mātes piens ir pats labākais mazulim, bet vietas, kurās varētu ērti un netraucēti pabarot savu mazuli, nav.” 

Ar TV biznesa sacensību „Firmas noslēpums” ierakstu, kurā piedalās Agnija Šankova, varat iepazīties šeit.

 Publicitātes foto



Aicina uz četru semināru ciklu "Eksports mazajam un vidējam uzņēmumam = lielākais tirgus, lielākā peļņa"

21-11-2013

Kurzemes plānošanas reģions aicina uzņēmumus būt aktīviem un apgūt jaunas zināšanas un iegūt praktiskus padomus eksporta menedžmenta organizēšanai savā uzņēmumā. Izsludinām papildus uzņemšanu četru bezmaksas semināru ciklam „Eksports mazam un vidējam uzņēmumam = lielāks tirgus, lielāka peļņa”.
 
Mērķa auditorija: Kurzemes plānošanas reģiona teritorijā darbojošies mazie un vidējie uzņēmumi, kas vēlas uzsākt savas produkcijas / pakalpojumu eksportu.

Četru semināru cikls notiks 2013.gada 29.novembrī un 6.decembrī (Saldū), 13.un 20.decembrī (Kuldīgā). Semināru tēmas ir savstarpēji saistītas.
Pieteikšanās līdz 2013.gada22.novembrim.

Vietu skaits ierobežots, tādēļ pretendentu atbilstība tiks izvērtēta pēc sekojošiem kritērijiem:
1. darbojas Kurzemes plānošanas reģionā;
2. Uzņēmums ražo un / vai sniedz pakalpojumus, ko var eksportēt;
3. Uzņēmums pēc darbinieku skaita / apgrozījuma uzskatāms par mazu vai vidēju uzņēmumu.
 
Semināru apmeklējums bez maksas, nokļūšana uz semināru un pusdienas nodrošina dalībnieks par saviem līdzekļiem.
 
Aicinām reģistrēties līdz 2013.gada 22.novembrim pēc sekojošās saites: https://docs.google.com/forms/d/1VhzHlQ4cv8gYmEMSXdMc-cKTlm94n9ixENtr-9636ho/viewform

Informāciju par semināriem skatīt šeit>>
 
Semināru organizēšana nodrošināta Centrālbaltijas INTERREG IV A programmas 2007–2013 līdzfinansētā projekta CB33 „Mazo un vidējo uzņēmumu internacionalizācijas servisa pieejamības uzlabošana”” ietvaros.

VID atbalsta Mazā biznesa dienu

13.11.2013.

Sestdien, 2013.gada 16.novembrī, visā Latvijā norisināsies Mazā biznesa diena, kas ir viena diena gadā, kad tiek pievērsta īpaša uzmanība Latvijas mikrouzņēmumiem un mazajiem uzņēmumiem, atbalstot viņus gan ar uzslavu vai padomu, gan pirkumiem vai pasūtījumiem.

Mazā biznesa dienas ietvaros visi mikrouzņēmumi un mazo uzņēmumu pārstāvji ir aicināti apmeklēt piecus Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) klientu apkalpošanas centrus: Preiļos, Tukumā, Cēsīs, Bauskā un Rīgā Latgales priekšpilsētā, lai konsultētos par nodokļu maksātāju tiesībām un pienākumiem un saņemtu praktisku informāciju par nodokļu piemērošanas jautājumiem.

Viens no Mazā biznesa dienas mērķiem ir nodrošināt valsts iestāžu un esošo un potenciālo nodokļu maksātāju savstarpēja dialoga sekmīgu veidošanu. VID šajā dienā piedāvā konsultēt gan tās personas, kas jau darbojas biznesā, gan tās, kuras vēl tikai vēlas reģistrēties un domā par biznesa uzsākšanu. Galvenās konsultāciju jomas paredzētas par nodokļu maksātāju tiesībām un pienākumiem, sniegt vispārīgu informācija par reģistrēšanos VID, par nodokļu veidiem, pārskatiem un deklarācijām, kuras jāsniedz VID, par reģistrēšanos kā saimnieciskās darbības veicējiem, par fiksēto iedzīvotāju ienākumu nodokli, patentmaksām, mikrouzņēmuma nodokli un to priekšrocībām, grāmatvedības uzskaiti, nekustamā īpašuma iznomātājiem, Elektroniskās deklarēšanās sistēmas (EDS) darbību, priekšrocībām un iespējām.

Pasākuma ietvaros tiks piedāvāta iespēja noslēgt EDS līgumu, izsniedzot jau sagatavotus EDS līguma projektus, kā arī uzreiz sniedzot praktiskus piemērus. Šādus līgumus piedāvās noslēgt ne tikai juridiskām personām, bet arī fiziskām, uzsverot ērto iedzīvotāju ienākuma nodokļa gada ienākumu deklarācijas aizpildīšanu un iesniegšanu, izmantojot EDS.

Mazā biznesa diena tiek organizēta iniciatīvas ''Atbalsti mazo biznesu'' ietvaros un ir viens no publiskākajiem pasākumiem, kurā piedalīties var ikviens. VID klientu apkalpošanas centru Preiļos, Tukumā, Cēsīs, Bauskā un Rīgā Latgales priekšpilsētā darbalaiks sestdien, 2013.gada 16.novembrī, būs no plkst. 10:00 līdz 14:00. Jāatzīmē, ka VID nodokļu speciālisti līdz šim ir piedalījušies arī visos iniciatīvas „Atbalsti mazo biznesu” ietvaros organizētajos semināros un informatīvajos tirdziņos Daugavpilī, Rēzeknē, Liepājā, Ventspilī, Valmierā, Jelgavā un Rīgā.


TV biznesa sacensību "Firmas noslēpums" trešajā sezonā piedalīsies arī topošā uzņēmēja no Talsu novada

05-11-2013

Šodien, 5. novembrī plkst. 22.15 LTV1 ēterā būs skatāms „Firmas noslēpums” – trešās televīzijas biznesa sacensības, kurās topošie uzņēmēji mēģinās pārliecināt žūriju un TV skatītājus, ka tieši viņi ir pelnījuši saņemt raidījuma galveno balvu, ka viņu idejai piemīt pietiekami nopietns biznesa potenciāls un ka viņi paši ir gatavi kļūt par darba devējiem. Otrajā atlases raidījumā žūrijas priekšā stāsies arī dalībniece no Talsu novada – Agnija Šankova.

Juris TV biznesa sacensībām pieteica projektu „Barošanas kabīnes pilsētā māmiņām ar mazuļiem”, izturēja priekšatlasi un izcīnīja iespēju savu biznesa ieceri prezentēt TV raidījuma žūrijai un skatītājiem.

Savā pieteikumā sacensībām Agnija raksta: “Bērnu barošanas kabīnes ideja radās tad, kad pašai bija nepieciešams pabarot savu mazuli, nākot no veselības centra, jo tas atrodas otrā pilsētas malā no manas dzīves vietas. Tad arī iedomājos, cik jauki būtu, ja būtu bērnu barošanas kabīne, kurā varētu pabarot mazuli, un viņš aizmigtu un varētu mierīgā gaitā doties mājās, lai bērns visu ceļu līdz mājām neraud, jo vēlas ēst. Mans mērķis ir nodrošināt jaunajām māmiņām mājīgu un ērtu vietu, kurā varētu pārtīt un pabarot savu mazuli. Mātes piens ir pats labākais mazulim, bet vietas, kurās varētu ērti un netraucēti pabarot savu mazuli, nav.”

 „Firmas noslēpuma” trešās sezonas otrajā raidījumā žūrijas priekšā kopā ar Agniju stāsies vēl seši topošie uzņēmēji. Mēs iepazīsimies ar jaunu specializētā mediķu apģērba zīmolu, zemas cenas trīsdimensiju printeri, fotostenda projektu tūristiem. Žūrijai nāksies vērtēt vairākus tehnoloģiju un IT projektus, piemēram, autovadītāju sociālās saziņas tīklu. Tāpat skatītāji otrajā atlases raidījumā varēs redzēt, kā žūrijas pārstāvji vārda tiešā nozīmē cenšas saglabāt līdzsvaru, jo ēterā izmēģinās darbībā vēl vienu sacensībām pieteikto produktu sportisko iemaņu attīstīšanai. Varēsim arī uzzināt, vai koka datorpeļu ražošanas idejas dzimšanu ietekmējis iepriekšējās sezonas uzvarētāja – koka briļļu ražotāja Antona Stepanova piemērs.

To, vai Agnija turpinās sacensību par galveno balvu, skatītāji uzzinās 12. novembra vakarā, bet neatkarīgi no rezultāta pēc trešā atlases raidījuma beigām sāksies arī skatītāju simpātiju balsojums sacensību lapā sociālajā vietnē Draugiem.lv/firmasnoslepums. Tad kurzemniekiem un visiem, ko būs pārliecinājusi Agnijas ideja, būs iespēja izrādīt patriotisku atbalstu Agijai un viņa biznesa projektam – bērnu barošanas kabīnēm pilsētā.

Trīs atlases raidījumos skatītāju un žūrijas priekšā stāsies kopā 20 biznesa sacensību dalībnieki. No tiem žūrija izvirzīs tālākai dalībai deviņus labākos, kas ar raidījuma organizētāju un atbalstītāju piedāvāto mentoru palīdzību nākamajās kārtās strādās pie iecerētā biznesa attīstības līdz pat dzīvotspējīga uzņēmuma izveidei. Raidījuma finālā, kas tiešraidē būs skatāms 17. decembrī, viens no trim fināla dalībniekiem iegūs 10`000 latus vērto galveno balvu no SEB bankas.

TV sacensību „Firmas noslēpums” trešo sezonu rīko Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra sadarbībā ar SEB banku, kas nodrošina galveno balvu uzvarētājam – 10`000 latus jaunā biznesa attīstībai. LIAA un SEB bankas eksperti un sacensību kompetences partneru Rīgas Tehniskās universitātes un informācijas tehnoloģiju inkubators „TechHub” mentori visā sacensību gaitā konsultēs topošos uzņēmējus par dažādiem ar biznesa attīstību saistītiem jautājumiem. Sacensības informatīvi atbalsta biznesa dzīvesstila žurnāls „IR Nauda”, interneta komunikācijas blogs WinWithWow! un portāls Draugiem.lv.

„Firmas noslēpuma” pirmajā sezonā uzvarēja Indra Gora, kura attīstīja mobilo automazgātavu, bet otrajā sezonā - Antons Stepanovs ar biznesa ideju „MARA koka brilles”. Gan Indrai, gan Antonam šobrīd ir savi uzņēmumi, un ar uzņēmējdarbību joprojām nodarbojas arī citi sacensību pirmās un otrās sezonas dalībnieki.

„Firmas noslēpuma” veidotāji ir producentu apvienība „HansaMedia”, un raidījuma radošā komanda ir nemainīga kopš pirmās sezonas – režisore Daina Rašenbauma, galvenais redaktors Guntars Daģis, vadošais operators – Uldis Jancis, videomontāža – Roberts Brežģis.

            TV sacensības „Firmas noslēpums” tiek organizētas Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras projekta „Inovatīvas uzņēmējdarbības motivācijas programma” ietvaros, ko līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Eiropas Savienība.

 


Mežsaimnieki aicināti iesniegt projektus Meža ekonomiskās vērtības uzlabošanai 

Pasākuma mērķis ir palielināt meža ekonomisko vērtību, nodrošinot ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu. Pasākuma ietvaros tiek atbalstīta jaunaudžu kopšana, mazvērtīgu mežaudžu nomaiņa, kā arī jaunu instrumentu un aprīkojuma, kas paredzēts jaunaudžu kopšanai un mazvērtīgu mežaudžu nomaiņai, iegāde.

Projektu var iesniegt jebkura fiziska persona, kura ir meža zemes īpašnieks, juridiska persona, kuras privātā kapitāla daļas ir 50 vai vairāk procentu un kura ir meža zemes īpašnieks, pašvaldība ar tai piederošu meža zemi vai pašvaldības kapitālsabiedrība, kas apsaimnieko pašvaldības īpašumā esošu meža zemi.

Viens pretendents var pieteikties uz jaunaudžu kopšanu un/vai mazvērtīgu mežaudžu nomaiņu platībā, kas nepārsniedz 20 hektārus. Ir iespējams iegādāties jaunus instrumentus un aprīkojumu jaunaudžu kopšanai un/vai mazvērtīgu mežaudžu nomaiņai.

Projektus var iesniegt no 2013. gada 28. oktobra līdz 2013. gada 26. novembrim.

Projektu iesniegumi jāiesniedz LAD reģionālajās lauksaimniecības pārvaldēs vai LAD Centrālajā aparātā Klientu apkalpošanas daļā, Rīgā, Republikas laukumā 2, 2.stāvā.

 


  Izdota bezmaksas darba aizsardzības rokasgrāmata uzņēmējiem 

 

Latvijas Darba devēju konfederācija oktobrī ir atjaunojusi informatīvu materiālu esošajiem un jaunajiem komersantiem „Darba aizsardzību uzņēmumā. Palīgs jaunajiem komersantiem”. Šis ir pēdējais 2010.gadā izdotā materiāla atjaunotais metiens. Tas bez maksas ir pieejams visiem uzņēmējiem Uzņēmumu reģistra, Nodarbinātības valsts aģentūras, Valsts ieņēmumu dienesta un Valsts darba inspekcijas reģionālajās nodaļās, biznesa inkubatoros un LDDK reģionālajās filiālēs. Materiāls pieejams arī elektroniski www.lddk.lv/da 
 
Rokasgrāmata ietver aktualizētu un papildinātu informāciju par darba aizsardzību, tās reglamentējošiem normatīvajiem aktiem 17 uzņēmējdarbības nozarēs, kā arī par iespējamajiem darba vides riskiem, to novērtēšanu un novēršanu. Materiāls ir izdots 12 000 eksemplāros. Šīs ir pēdējais atjaunotā materiāla metiens.
 
Līga Menģelsone, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore: „Nelaimes gadījumi darba vietās visbiežāk notiek mazajos un vidējos uzņēmumos, kuros vadītājiem ne vienmēr ir pietiekošās zināšanas un laiks, lai pievērstu pietiekoši lielu uzmanību darba drošībai. Mūsu mērķis, radot šo informatīvo materiālu, bija izskaidrot darba drošības normatīvo aktu piemērošanas nozīmi un procesu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem laikā, kad jaunais uzņēmējs sāk veidot drošu darba vidi sev un saviem darbiniekiem.”
 
Ieva Celmiņa, materiāla autoru grupas vadītāja, SIA „DDV” darba aizsardzības konsultante: „Šī materiāla tapšana bija izaicinājums un pagodinājums mums kā autoriem. Ceram, ka mums ir izdevies padarīt saprotamākas darba aizsardzības prasības un darba aizsardzības sistēmas nozīmi jaunajiem uzņēmējiem un ceram, ka izpratne par to palīdzēs samazināt nelaimes gadījumu skaitu darba vietās.”
 
„Darba aizsardzību uzņēmumā. Palīgs jaunajiem komersantiem” ir bezmaksas materiāls, kas pieejams gan elektroniskā, gan drukātā formātā. Gadījumos, kad tuvumā nav pieejama izplatīšanas vieta, to var pasūtīt pa pastu nosūtot pieprasījumu uz e-pastu info@comperio.lv. Vairāk informācijas par materiālu „Darba aizsardzība uzņēmumā. Palīgs jaunajiem komersantiem”, tā izplatīšanas vietām un pasūtīšanu var atrast LDDK mājas lapā www.lddk.lv vai SIA „Comperio” mājas lapā www.comperio.lv .

Aicinām darba devējus ar NVA atbalstu apmācīt vajadzīgos speciālistus 

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) aicina darba devējus sagatavot sev nepieciešamos darbiniekus ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansiālu atbalstu, piedaloties NVA pilotprojektā „Praktiskā apmācība prioritārajās nozarēs”. 

Praktiskā apmācība tiek organizēta četrās valstī noteiktajās prioritārajās nozarēs: apstrādes rūpniecībā, transportā un loģistikā, tūrismā, informācijas un komunikāciju tehnoloģijās. No bezdarbnieku vidus tiek atlasīti piemērotie kandidāti, kurus darba devējs atbilstoši sava uzņēmuma specifikai un prasībām apmāca un nodarbina. Darba devējs iegūst apmācītu darbinieku, savukārt bezdarbnieks – pieprasītu profesiju un darbu. 

Praktisko apmācību prioritārajās nozarēs var īstenot komersanti, izņemot izglītības un ārstniecības iestādes, pašnodarbinātie, biedrības vai nodibinājumi, izņemot politiskās partijas. Praktiskā apmācība prioritārajās nozarēs ilgst vienu mēnesi. To organizē, ja darba devējs nodibina darba tiesiskās attiecības ar vismaz 5 bezdarbniekiem. Darba devējam pēc apmācībām ne mazāk kā 6 mēnešus jānodarbina vismaz divi no apmācītajiem bezdarbniekiem. 

Darba devēji Daugavpilī, Liepājā, Madonā un Rīgā jau ir izmantojuši šo iespēju un pieteikuši 185 speciālistu praktisko apmācību, 21 bezdarbnieks jau mācās, apgūstot kravas automobiļa vadītāja, ekspeditora, apdares darbu strādnieka, pārtikas pārstrādes strādnieka un citas profesijas. 

Bezdarbniekus apmāca no jauna izveidotās darba vietās, vai darba vietās, kurās vismaz 4 mēnešus pirms bezdarbnieka apmācību uzsākšanas nav tikusi nodarbināta neviena cita persona. Pēc praktiskās apmācības pabeigšanas darba devējs, iemācot bezdarbnieku patstāvīgi veikt attiecīgos profesionālos pienākumus un pamatuzdevumus, izsniedz apliecinājumu par bezdarbnieka dalību apmācībās. 

NVA darba devējam finansē:

  • apmācības īstenošanu: ne vairāk kā 200 latus ekspertu vai darba vadītāju pakalpojumiem par viena bezdarbnieka apmācību;
  • dotāciju: līdz 800 latiem par katru bezdarbnieku, kuru darba devējs pēc apmācībām 6 mēnešus nodarbinās pilnu darba laiku;
  • līdz 20 latiem par viena bezdarbnieka obligātās veselības pārbaudes veikšanu. 

Nepieciešamības gadījumā NVA apmaksā surdotulka, ergoterapeita  un asistenta pakalpojumus Praktiskajā apmācībā prioritārajās nozarēs iesaistītajiem bezdarbniekiem ar invaliditāti. 

Pieteikt nepieciešamo darbinieku praktisko apmācību var jebkurā NVA filiālē visā Latvijā. 

Kas jādara darba devējam, lai piedalītos pasākumā:

·                     Jāaizpilda NVA mājaslapā ievietotā pieteikuma veidlapa.

·                     Aizpildītais pieteikums jāiesniedz vai jānosūta pa pastu NVA filiālei, kuras administratīvajā teritorijā plānots veidot darba vietu. 

Detalizētāka informācija par Praktisko apmācību prioritārajās nozarēs ir publicēta NVA mājas lapā: http://www.nva.gov.lv/index.php?cid=433&mid=53&txt=3242&from=0. 

Praktiskā apmācība prioritārajās nozarēs tiek organizēta ESF projekta „Bezdarbnieku un darba meklētāju apmācība Latvijā – 2” ietvaros.


Piesakies bezmaksas apmācībām "Kļūsti par uzņēmēju 5 dienās!"

Arī šī gada oktobrī Ventspilī tiks piedāvāts bezmaksas apmācību kurss „Kļūsti par uzņēmēju 5 dienās", kuru organizē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra sadarbībā ar Ventspils Augstskolu un VATP Biznesa inkubatoru projekta "Inovatīvas uzņēmējdarbības motivācijas programma" ietvaros.  

Kursa ietvaros tiks apmācīti vismaz 20 topošie jaunie uzņēmēji, kuriem nepieciešams iegūt jaunas vai papildināt esošās zināšanas savas biznesa idejas veiksmīgai attīstībai. 

Apmācību kurss sastāv no intensīvām piecu dienu teorētiskajām apmācībām, kā arī pēc-apmācību konsultācijām. Zinoši eksperti kursu dalībniekus iepazīstinās ar to, kā formulēt biznesa ideju, sagatavot kvalitatīvu biznesa plānu, kā pareizi uzrunāt investorus un kur meklēt pirmos klientus.   

Dalībai apmācību kursā var pieteikties Latvijas augstskolās studējošie bakalaura, maģistrantūras un doktorantūras programmas studenti, kā arī augstskolu absolventi un topošie uzņēmēji. Priekšroka šoreiz būs tiem interesentiem, kas nav studējuši vai ieguvuši augstāko izglītību ekonomikas, vadības un finanšu nozarēs. 

Dalībnieku atlase tiks veikta, izvērtējot iesniegtās biznesa idejas saturu jeb to, cik ideja ir interesanta, inovatīva un reāla, kā arī idejas autora motivāciju uzsākt uzņēmējdarbību. 

Apmācību kursa „Kļūsti par uzņēmēju 5 dienās" laika grafiks: 

21.-23.oktobris                  Intensīvi apmācību kursi

25.-26.oktobris                 Intensīvi apmācību kursi

28.oktobris                         Pēc-apmācību konsultācijas

29.oktobris                         Biznesa idejas prezentācija ekspertiem

no 30.oktobra                    Pirmsinkubācijas konsultācijas perspektīvo ideju autoriem

 

Pieteikties dalībai apmācību kursā „Kļūsti par uzņēmēju 5 dienās” iespējams līdz 2013. gada 15.oktobrim: Pieteikuma anketu un biznesa idejas autora CV ar norādi „Pieteikums dalībai apmācību kursā „Kļūsti par uzņēmēju 5 dienās” jānosūta uz adresi: juris.tovstulaks@venta.lv 

Kursu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Eiropas Savienība. 

 

03.10.2013.

Aicinām darba devējus ar NVA finansiālu atbalstu izveidot darba vietas jauniešiem!

 

Kopš 2011.gada aprīļa Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) īsteno Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta "Kompleksi atbalsta pasākumi" aktivitāti  „Darba vieta jaunietim”. Šajā laika posmā 415 uzņēmumos tika nodarbināti 949 jaunieši bezdarbnieki, kuri guva iespēju attīstīt darba iemaņas un prasmes, iegūt darba pieredzi, paaugstinot savu konkurētspēju darba tirgū.  

ESF projekta "Kompleksi atbalsta pasākumi" vadītāja Agrita Groza: „Darba pieredzi jaunieši ieguvuši strādājot tādās profesijās kā, piemēram, projekta vadītāja asistents, dizaina speciālists, grāmatvedis, administrators, lietvedis, viesmīlis, mazumtirdzniecības veikala pārdevējs, apsardzes darbinieks, datu ievades operators un citas. Darba devēji ar daudziem jauniešiem bezdarbniekiem turpina darba attiecības arī pēc pasākuma pabeigšanas, jo tā īstenošanas laikā jaunieši ne vien apguva darbam nepieciešamās iemaņas un zināšanas, bet  arī apliecināja sevi kā vērtīgus darbiniekus. Mēs pateicamies darba devējiem, kuri piedalījās pasākumā, un aicinām pieteikties jaunus darba devējus, lai jauniešiem dotu iespēju iegūt darba pieredzi, bet uzņēmumam -  perspektīvus darbiniekus. 

Šobrīd pasākumā "Darba vieta jaunietim" NVA sadarbojas ar 27 darba devējiem, nodarbinot 45 jauniešus bezdarbniekus. 

Ar NVA finansiālo atbalstu darba vietu jaunietim var izveidot  komersanti, izņemot izglītības un ārstniecības iestādes, pašnodarbinātie, biedrības vai nodibinājumi, izņemot politiskās partijas. Darba vieta jaunietim netiek organizēta nekvalificētu un mazkvalificētu darbu veikšanai. Viena pasākuma dalībnieka nodarbinātības ilgums – 9 mēneši. 

Darba devēji, kuri piedalās pasākumā, pirmo sešu mēnešu laikā saņem dotāciju jaunieša bezdarbnieka algai -100 Ls mēnesī (par jaunieti ar invaliditāti – 150 Ls) un pēdējo trīs mēnešu laikā - 50 latus mēnesī (par jaunieti ar invaliditāti – 100 Ls) proporcionāli nostrādātajam laikam. Taču darba devējam jaunieša bezdarbnieka darba algai ir jānodrošina papildu finansējums, jo darba samaksa nevar būt zemāka par valstī noteiktās minimālās algas apmēru. 

Darba devējs var saņemt arī dotāciju darba vadītāja atalgojumam 50 % apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas, ja pie darba devēja nodarbināti pieci jaunieši bezdarbnieki. Dotācija darba vadītāja atalgojumam par 1 nodarbināto jaunieti ir viena piektdaļa no valstī noteiktās minimālās darba algas apmēra. Paredzēta arī līdz 500 latiem liela izmaksu kompensācija par darba vietas pielāgošanu tiem jauniešiem, kuriem ir invaliditāte, ja pielāgojumu nepieciešamību apstiprinājis ergoterapeits.  

Atgādinām, ka pasākumā tiek nodarbināti jaunieši  bezdarbnieki vecumā no 18 līdz 24 gadiem:

  • kuriem bezdarbnieka statuss ir vismaz četrus mēnešus;
  • pēc bērna kopšanas atvaļinājuma;
  • ar invaliditāti. 

Kā darba devējam pieteikties dalībai pasākumā?

·         Jāizdrukā un jāaizpilda pieteikuma forma, kas atrodama NVA mājaslapā aktivitātes "Darba vieta jaunietim" apraksta beigās. Pieteikuma veidlapu iespējams saņemt un aizpildīt arī NVA filiālē.

·         Aizpildīts pieteikums jāiesniedz NVA filiālē, to var nosūtīt arī pa pastu.

·         NVA filiāle pieņem darba devēja pieteikumu izskatīšanai.

·         NVA filiāle organizē Aktīvo nodarbinātības pasākumu īstenotāju izvēles komisiju, kura izskata pieteikumus un pieņem lēmumu apstiprināt vai atteikt darba devējam pasākuma īstenošanu.

·         NVA filiāle paziņo darba devējam par pieņemto lēmumu un pozitīvas atbildes gadījumā aicina darba devēju slēgt līgumu par darba vietas jaunietim izveidi.


Detalizētāka informācija atrodama NVA mājaslapas sadaļās Klientiem --> Darba devējiem vai Bezdarbniekiem --> Darba vieta jaunietim.

 

Sagatavoja:
Iveta Kancēna

Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja

Tālr. 67021744; 67021808

info@nva.gov.lv


Varēs iesniegt projektus meža ekonomiskās vērtības uzlabošanai

 

Lauku atbalsta dienests (LAD) izsludina atklāta konkursa projektu iesniegumu pieņemšanu Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Lauku attīstības programmas pasākumā "Meža ekonomiskās vērtības uzlabošana".

Pasākuma mērķis ir palielināt meža ekonomisko vērtību, nodrošinot ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu. Pasākuma ietvaros tiek atbalstīta jaunaudžu kopšana, mazvērtīgu mežaudžu nomaiņa, kā arī jaunu instrumentu un aprīkojuma iegāde, kas paredzēta jaunaudžu kopšanai un mazvērtīgu mežaudžu nomaiņai.

Šī ir minētā pasākuma 4. kārtas projektu iesniegumu pieņemšana, kas notiks no 2013.gada 28.oktobra līdz 2013.gada 26.novembrim. Kopējais publiskais finansējums šajā kārtā ir 400 000 latu.

Programmā pasākumam kopumā 2007.-2013.gadam ir pieejami vairāk nekā 9 miljoni latu. Līdz šim jau ir īstenoti 4443 projekti.

Iesniegto projektu īstenošanas laiks ir 18 mēneši no LAD lēmuma pieņemšanas par projekta iesnieguma apstiprināšanu.

Projekta iesnieguma veidlapa un metodiskie norādījumi tās aizpildīšanai ir atrodami LAD mājaslapā sadaļā "ES atbalsts".

Projektu iesniegumi jāiesniedz LAD Centrālajā aparātā Klientu apkalpošanas daļā vai LAD reģionālajās lauksaimniecības pārvaldēs.



Paralēlo cenu atspoguļošanas periodu uzsākot, aicina būt godīgiem
27.09.2013

Šā gada 1. oktobris ir diena, kad Latvijā stājas spēkā paralēlais cenu atspoguļošanas periods. Iedzīvotāji aicināti pievērst uzmanību jaunajām cenu zīmēm un cenrāžiem, arī valsts kontrolējošās institūcijas no savas puses veiks plānotās pārbaudes. Valsts iestāžu attieksme perioda sākumā būs iecietīga, arī iedzīvotājus aicinām būt iecietīgiem un iesākumā uz kļūdām norādīt vispirms pašam uzņēmējam.

Ekonomistu aprēķini un citu valstu pieredze liecina, ka eiro ieviešanas ietekmei uz cenām nevajadzētu pārsniegt 0,2 - 0,3% no cenas. Tomēr cik godīga būs pāreja uz eiro? Uzņēmēju vidū sastopama dažāda prakse, tieši tāpat kā sabiedrībā. Mēs katrs esam gan pircējs, gan darbinieks vai pat darba devējs. Cik godīgi mēs katrs esam? Un vai par godīgiem uzskatām savus līdzcilvēkus? Kā liecina veiktās aptaujas rezultāti, 96% iedzīvotāju uzskata sevi un savus tuvākos pat godīgiem, tupretim sabiedrību par kopumā godīgu uzskata 43%, uzņēmēju godīgumam tic 31% respondentu.

Paralēlo cenu atspoguļošanas periodu atklās ar Godīguma dienu, kad drosmīgi Latvijas zņēmumi gatavi uzticēt savu biznesu iedzīvotāju godīgumam. Tie piedāvās savus pakalpojumus vai preces, izmantojot ekonomikas principu „Maksā, cik vēlies!”, kā arī šajā dienā atcels soda mērus un kontrolēs nevis veikto priekšapmaksu, bet gan cilvēku godīguma līmeni. Tādējādi uzņēmēji apliecinās, ka godīgam tirgotājam eiro ieviešana nav iemesls, lai celtu cenas, un tirgū vienmēr darbojas princips, ka pieprasījums nosaka piedāvājumu jeb gala cenu tāpat nosaka pircējs.


Atbalsta saņemšana kredītprocentu daļējai dzēšanai

27-09-2013

Atbalsta saņemšana kredītprocentu daļējai dzēšanaiTuvojas pieteikšanās termiņš valsts atbalsta pasākumā „Atbalsts investīciju veicināšanai lauksaimniecībā un investīcijām materiālās bāzes pilnveidošanai”. Lauku atbalsta dienests (LAD) atgādina, ka iesniegumus atbalsta saņemšanai kredītprocentu daļējai dzēšanai primārie lauksaimniecības produkcijas ražotāji, lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības un lauksaimniecības produktu pārstrādes komersanti LAD var iesniegt:

- līdz 2013.gada 30.septembrim par laika posmā no 2012.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 30.septembrim faktiski samaksātajiem ilgtermiņa aizdevuma vai finanšu līzinga procentiem,

- līdz 2013.gada 20.oktobrim par laika posmā no 2012.gada 1.oktobra līdz 2013.gada 30.septembrim faktiski samaksātajiem ilgtermiņa aizdevuma vai finanšu līzinga procentiem.

Iesniegumus atbalstam var iesniegt LAD reģionālajās lauksaimniecības pārvaldēs, kā arī centrālajā aparātā Rīgā.

LAD informē, ka primārie lauksaimniecības produkcijas ražotāji šo atbalstu, kas sedz daļu no faktiski samaksātā ilgtermiņa aizdevuma vai finanšu līzinga procentu gada summas par ilgtermiņa aizdevuma vai finanšu līzingu investīcijām var saņemt:

- jaunas traktortehnikas iegādei;

- jaunu lauksaimnieciskās ražošanas būvju būvniecībai un esošo būvju rekonstrukcijai un to darbības nodrošināšanai nepieciešamo iekārtu un tehnoloģiskā aprīkojuma iegādei;

- lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei.

Lūdzam ņemt vērā, ka traktortehnikas iegādes gadījumā atbalstu nepiešķir, ja tam ir izmantoti atbalsta līdzekļi lauku attīstībai no Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA).

Sīkāka informācija par atbalsta saņemšanas nosacījumiem atrodama LAD mājas lapā www.lad.gov.lv sadaļā „Investīciju veicināšana lauksaimniecībā”.


Lauksaimniekiem piešķir nākamos 30 litrus dīzeļdegvielas, kas atbrīvota no akcīzes nodokļa

09.08.2013.

 

Lauku atbalsta dienests (LAD) lauksaimniecības produkcijas ražotājiem ir piešķīris nākamo dīzeļdegvielas, kam piemēro akcīzes nodokļa atbrīvojumu, apjomu – 30 litrus par vienu atbilstošās platības hektāru. Līdz ar to patlaban kopā ir piešķirti 80 litri dīzeļdegvielas par vienu atbilstošās platības hektāru.

Par atlikušā dīzeļdegvielas daudzuma piešķiršanu LAD lēmumu pieņems līdz 2013.gada 30.oktobrim. Lauksaimnieki par to tiks informēti.

Degvielu ar akcīzes nodokļa atbrīvojumu var iegādāties no tirgotājiem, kuri reģistrējušies šādas degvielas tirdzniecībai. Saraksts ar degvielas tirgotājiem regulāri tiek aktualizēts un publicēts LAD mājaslapas www.lad.gov.lv sadaļā „Akcīzes degviela”.

LAD atgādina, ka 2013.gadā pieteikšanās 2013./2014.saimnieciskā gada bezakcīzes dīzeļdegvielai notika līdz 2013.gada 1.jūnijam. Atbrīvojumu degvielas iegādei piešķir par tādas lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības apstrādāšanu, kura attiecīgajā gadā ir deklarēta un apstiprināta vienotā platības maksājuma saņemšanai, kā arī par zemes platības apstrādi zem zivju dīķiem, kur audzē zivis vismaz 20 ha platībā par kuriem ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas vai akvakultūras produkcijas ražošanas ir vismaz 200 latu no hektāra (neieskaitot saņemto valsts un Eiropas Savienības atbalstu).

 

LAD Sabiedrisko attiecību daļa

E-pasts: kristine.ilgaza@lad.gov.lv

Tālrunis: 67027830, 29420515

 


 


 

 


 

 PIESAKIES LATVIJAS PRODUKTS VIETĒJO UZŅĒMUMU ATBALSTA PROGRAMMĀ!

Informējam vietējos uzņēmumus par iespēju līdz š.g. 30. jūnijam pieteikties biroja LATVIJAS PRODUKTS vietējo uzņēmumu atbalsta programmā. Dalībniekiem tiek piešķirts līdzfinansējums pārdošanas veicināšanas, tirgus izpētes, zīmola izveides un pozicionēšanas, etiķešu un iepakojuma dizaina, mārketinga, reklāmas, sabiedrisko attiecību un biznesa izglītības apakšprogrammās.



Katram uzņēmumam - dalībniekam tiek sastādīts individuāls uzņēmuma attīstības plāns un tiek dota iespēja to īstenot kopā ar attiecīgo jomu ekspertiem, kas piesaistīti LP atbalsta programmai. Ja rodas kādi jautājumi - droši dodiet ziņu, e-pasts pieteikumam atrodams pielikumā. Pieteikšanās termiņš nav garš, ieguvēji būs veiklākie un apķērīgākie uzņēmēji.

REĢISTRĀCIJAS ANKETA


Jaunalko ražotne darbību beigs rudenī

07-06-2013

Ceturtdien, 6. jūnijā Talsu novada pašvaldībā ieradās alkoholisko dzērienu importētāja un izplatītāja Latvijā uzņēmuma „Altia Latvia” komercdirektors, kura pārstāvētajam uzņēmumam šobrīd pieder alkohola ražošanas un tirgošanas SIA „Jaunalko” akciju kontrolpakete. Uz sarunu uzņēmuma „Altia Latvia” komercdirektoru Normundu Ozoliņu un SIA „Jaunalko” direktoru Ritvaru Kuzmu aicināja Talsu novada domes priekšsēdētāja Daiga Feldmane un pašvaldības izpilddirektors Normunds Tropiņš, lai noskaidrotu esošo situāciju un uzzinātu par turpmāko uzņēmuma darbību.

Plašsaziņas līdzekļos jau izskanējusi informācija, ka SIA „Jaunalko” ražotne Virbu pagasta Jaunpagastā, rudens pusē tikšot slēgta, jo Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs lielākais alkoholisko dzērienu ražotājs "Altia" pieņēmis lēmumu apvienot alkoholisko dzērienu ražotni SIA "Jaunalko" un rūpnīcu Tabasalu, Igaunijā, lai izveidotu vienotu ražotni Baltijas valstīs. Tas nozīmē to, ka uzņēmums piedzīvos reorganizāciju un ražotne, kas atrodas Jaunpagastā tiks pārvietota uz Igauniju. Tiesa, uz Igauniju tiks pārvietotas iekārtas, bet ēkas ar darbiniekiem paliks tepat. Tas rada satraukumu ne tikai pašvaldības līmenī, bet arī vietējā sabiedrībā. Tāpēc ir svarīgi tiešā sarunā noskaidrot, kas notiks ar ražošanas telpām, bet jo īpaši ar 26 uzņēmumā strādājošajiem darbiniekiem.

Kā informēja abi uzņēmuma pārstāvji, tad patlaban tiek veikta darbinieku atbalsta programma, kurā paredzētas gan visas likumdošanā noteiktās prasības darba attiecību pārtraukšanas gadījumā, gan papildus kompensācijas, kā arī katram darbiniekam plānots izstrādāt atbalsta mehānismu darba tirgū jaunu darbavietu atrašanai. Plānots, ka vairākiem darbiniekiem varētu tikt piedāvāta iespēja turpināt darbu kooperatīvā LATRAPS (Jaunpagasta graudu pirmapstrādes kompleksā), kas strauji paplašinās un atrodas turpat līdzās. N.Ozoliņš uzsvēra, ka uzņēmums „Altia Latvia” ir ļoti pretimnākošs, un nevēlas, lai ciestu darbinieku ģimenes. Visiem darbiniekiem būs izveidoti profili, tiks veiktas apmācības, sniegtas konsultācijas, lai cilvēkiem vieglāk būtu iekļauties darba tirgū. Visas sociālās garantijas un finansiālās saistības tiks saglabātas līdz pat pēdējai darbadienai – 31. oktobrim.

Runājot par telpām, tās tiks piedāvātas iegādāties citiem uzņēmējiem, jo visa nepieciešamā infrastruktūra ir nodrošināta, ēkas un telpas ir teicamā stāvoklī, lai tās spētu ieinteresēt potenciālos investorus.

Sarunās noskaidrojās, ka jau pārņemot ražotni, akcionāri vērtēja, kur palielināt uzņēmuma darbību, jo lēmums apvienot Latvijas un Igaunijas alkoholisko dzērienu zīmolu ražošanu vienā ražotnē saistīts ar "Altia" kopējo izmaksu samazināšanas stratēģiju. Pieņemot lēmumu par ražošanas koncentrēšanu Tabasalu, Igaunijā, tika izvērtēti gan abu ražotņu līdzšinējie darbības rezultāti, gan arī nepieciešamās investīcijas ražošanas attīstīšanai katrā no rūpnīcām. Ražotne Tabasalu ir viens no lielākajiem alkoholisko dzērienu ražotājiem Igaunijā ar 15 gadu ilgu darba pieredzi, mūsdienīgām iekārtām un ALTIA ERP sistēmu. Kā uzsvēra N.Ozoliņa kungs: „Ir jāņem vērā arī tas, ka Igaunijā ir daudz pievilcīgāka nodokļu politika, un arī Igaunijai blakus esošās valsts noieta tirgus.” Uzņēmums Igaunijā, turpināšot ražot Arsenič zīmola degvīnu, kā arī pārējo zīmolu produkciju, kas līdz šim tika ražoti SIA „Jaunalko”.

Sarunu noslēgumā R. Kuzma apsolīja sniegt visu nepieciešamo informāciju, kas saistās ar rūpnīcas reorganizāciju un darbinieku kolektīvo atlaišanu, kā arī turpināt informēt par darbinieku un ēkas turpmāko likteni.

SIA Jaunalko apgrozījums 2012. gadā sarucis par teju 19%, bet uzņēmuma zaudējumi veidoja 111 tūkst. Ls. 2010. gadā Jaunalko apgrozījums bija 11 milj. Ls, bet 2011. gadā  tas sarucis līdz deviņiem milj. Ls, liecina Lursoft dati. 

Vērtējot pēc 2010. gada apgrozījuma, Jaunalko ir 337. lielākais uzņēmums Latvijā, un viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem Talsu novadā.

 

Inga Priede

Talsu novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja

inga.priede@talsi.lv


Eiropas Biznesa atbalsta tīkla informatīvais izdevums Nr. 62/MAIJS

Papildus informācija par Eiropas atbalsta tīkla aktualitātēm iegūstama Talsu novada Pieaugušo izglītības centrā

tālr. 26518464, Inga Sokolova, e-pasts: talsupic@apollo.lv; inga.sokolova@talsi.lv 


NVA turpina pieņemt biedrību un nodibinājumu pieteikumus brīvprātīgā darba vietu izveidei 

Lai veicinātu jauniešu darbu bez atlīdzības sabiedrības labā, Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) turpina pieņemt biedrību un nodibinājumu pieteikumus dalībai aktīvās nodarbinātības pasākumā „Atbalsts jauniešu brīvprātīgajam darbam”. Šogad NVA sadarbībā ar 180 biedrībām un nodibinājumiem jau ir izveidojusi 494 brīvprātīgā darba vietas jauniešiem bezdarbniekiem, kuri savas profesionālās spējas izmēģina un darba pieredzi iegūst tādās profesijās kā sociālās palīdzības organizators, aprūpētājs, asistents personām ar invaliditāti, informācijas un datu ievades operators, administrators, asistents, projekta koordinators un citas.  

NVA Nodarbinātības pasākumu nodaļas vadītāja Solveiga Kabaka: "Piedaloties jauniešu bezdarbnieku brīvprātīgā darba atbalsta pasākumā, biedrībām un nodibinājumiem ir iespēja saņemt palīdzīgas rokas savu uzdevumu veikšanai un mērķa sasniegšanai, kā arī popularizēt brīvprātīgā darba kustību, kas ir nozīmīgs ieguldījums sabiedrības labā. Iesaistīties šajā NVA pasākumā var jebkura Latvijā reģistrēta biedrība vai nodibinājums. Pieteikums jāiesniedz un brīvprātīgā darba vietas jāpiesaka tajā NVA filiālē, kuras teritorijā tās tiks izveidotas. NVA filiāles darbinieki palīdzēs izvēlēties biedrības vai nodibinājuma darbības specifikai un prasībām visatbilstošākos kandidātus."  

NVA pasākums „Atbalsts jauniešu brīvprātīgajam darbam” tiek īstenots kopš 2011.gada augusta, brīvprātīgajā darbā kopumā iesaistīti 2 682 jaunieši bezdarbnieki, to skaitā 110 jauniešus ar invaliditāti. Šī gada pirmo četru mēnešu laikā NVA atbalstīto brīvprātīgo darbu uzsākuši jau 502 jaunieši bezdarbnieki. Vislielākais brīvprātīgā darba vietu skaits ir Latgales reģionā un Rīgā. 

Visvairāk brīvprātīgā darba vietu izveidojusi biedrība „Latvijas Sarkanais Krusts”, nodarbinot 25 jauniešus bezdarbniekus Aizkrauklē, Alūksnē, Dobelē, Krāslavā, Ludzā un Rīgas reģionā, kā arī „Latgolys Studentu centrs”, brīvprātīgajā darbā iesaistot 20 jauniešus bezdarbniekus Daugavpilī, Jelgavā, Rēzeknē un Rīgas reģionā.  

NVA brīvprātīgā darba atbalsta pasākumā tiek iesaistīti NVA reģistrētie jaunieši bezdarbnieki vecumā no 18 līdz 24 gadiem, viena jaunieša nodarbinātības ilgums - no 1 līdz 6 mēnešiem. Pasākuma laikā NVA jauniešiem izmaksā arī stipendiju - 40 latus mēnesī, bet tiem, kam ir invaliditāte - 60 latus. Pasākuma dalībnieki tiek apdrošināti pret nelaimes gadījumiem darba vietā.  

Detalizētāka informācija par pasākumu, kā arī saistošie dokumenti atrodami NVA mājas lapas (www.nva.gov.lv) sadaļā "Bezdarbniekiem" un "Darba devējiem" „Atbalsts jauniešu brīvprātīgajam darbam”: http://www.nva.lv/index.php?cid=433&mid=437&txt=2931&from=0

 

Sagatavoja: 

Iveta Kancēna 

Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja 

Tālr. 67021808; 67021744;

info@nva.gov.lv

 


Baltijas biznesa arēna – kontaktbirža un forums uzņēmējiem un zinātniekiem

 

Laikā no 29. līdz 30.maijam Rīgā, Rīgas Kongresa namā notiks Baltijas Biznesa arēna un Baltijas attīstības forums. 

Baltijas Biznesa arēnas kontaktbiržai jau laikus iespējams rezervēt tikšanās ar uzņēmumiem, pētniecības, inovācijas un finanšu institūcijām, kas darbojas tieši jūs interesējošā nozarē. Vienlaikus paplašinot kontaktu loku un apmainoties ar idejām, Baltijas biznesa arēna ir lieliska iespēja sastapt esošos un potenciālos sadarbības partnerus, kā arī dibināt kontaktus jauniem sadarbības projektiem Baltijas jūras reģiona valstīs.

Kontaktbiržas tematikas:
atjaunojamā enerģija
ilgtspējīgās būves
dzīvības zinātnes
informācijas un komunikācijas tehnoloģijas
pārtikas tehnoloģijas, radošās industrijas

Reģistrācija Baltic Business Arena kontaktbiržai pieejama šeit: http://www.b2match.eu/balticbusiness2013/participants/new

Latvijas pārstāvjiem dalība kontakbiržā ir bezmaksas (dalība ir bezmaksas no katra uzņēmuma vienai personai, katras nakamās personas dalības maksa – EUR 250).

 

Baltijas attīstības forums 

Šī pasākuma kontekstā ar Baltiju saprotam Baltijas jūras reģiona valstis un ES stratēģiju Baltijas jūras reģionam tā ekonomikas izaugsmes veicināšanai. Baltijas jūras reģions, kas ir unikāls gan tā ģeogrāfiskā stāvokļa, gan attīstītās infrastruktūras dēļ, sniedz lielisku iespēju veidot plašu un ilgtermiņa sadarbību praktiski visos ģeogrāfiskajos virzienos. Baltijas Biznesa arēna ir daļa no piecpadsmitā Baltijas attīstības foruma pasākuma, kas ir unikāla iespēja tikties un veidot kontaktus ar Baltijas jūras reģiona ievērojamākajiem lēmumu pieņēmējiem gan publiskajā, gan privātajā sektorā. Plānots, ka šajā gadā pasākumā varētu piedalīties ap 400 reģiona pārstāvju. Baltijas Biznesa arēnas dalībniekiem ir brīva pieeja arī Baltijas attīstības foruma aktivitātēm.

Pasākumu organizē Almi Foretagspartner un Baltic Development Forum sadarbībā ar Latvijas Tehnoloģisko centru un Eiropas Biznesa atbalsta tīklu.

Papildus informācija par pasākumu: www.b2match.eu/balticbusiness2013

Kontaktinformācija un jautājumi par reģistrāciju: Ināra Teibe, +371 6754 0703, inara.teibe@edi.lv

 


Aicina laicīgi pieteikties un plānot dalību kopstendā izstādē „Riga food 2013”

 

Lai pēc iespējas veiksmīgāk plānotu un realizētu uzņēmumu rudens uzstāšanos, Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts (LVAEI) un LR Zemkopības ministrija, īstenojot programmu par atbalstu tirgus veicināšanai ar mērķi palielināt un diversificēt Latvijas lauksaimniecības un pārtikas preču eksportu piedāvā līdzfinansējumu dalībai Latvijas uzņēmumu kopstendā un aicina pieteikties dalībai Latvijas uzņēmumu kopstendā 18. starptautiskajā pārtikas, dzērienu, pārtikas pārstrādes, tehnoloģiju, iepakojuma, sabiedriskas ēdināšanas, viesnīcu un veikalu aprīkojuma un servisa izstādē Riga Food 2013 un saņemt līdzfinansējumu. Riga Food 2013 norisināsies no 4. līdz 7.septembrim Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā, Rīgā, Ķīpsalas ielā 8.

18. starptautiskā pārtikas, dzērienu, pārtikas pārstrādes, tehnoloģiju, iepakojuma, inovāciju, sabiedriskās ēdināšanas, viesnīcu un veikalu aprīkojuma un servisa izstāde “Riga Food 2013” ir plašākā pārtikas nozares izstāde Baltijā un iezīmē nozares attīstību, tā izceļ jaunumus un palīdz iepazīties ar nopietniem un uzticamiem nozares uzņēmumiem. Šogad izstādē plāno piedalīties ap 500 uzņēmumiem no 35 pasaules valstīm, tai skaitā 13 valstu nacionālie stendi.  

Šobrīd jau pieteikušies 5 uzņēmumi- SIA „Rēzeknes gaļas kombināts”, SIA „Dimdiņi”, SIA „Skrīveru saldumi”, SIA „Anatols”, Z/S „Vecsiljāņi”.  

LVAEI un LR Zemkopības ministrija, īstenojot programmu par atbalstu tirgus veicināšanai ar mērķi palielināt un diversificēt Latvijas lauksaimniecības un pārtikas preču eksportu piedāvā līdzfinansējumu dalībai Latvijas uzņēmumu kopstendā. Kopējā rezervētā platība - 182 m2. Uz līdzfinansējumu dalībai kopstendā var pretendēt Latvijā reģistrēts komersants, zemnieku saimniecība, kooperatīvā sabiedrība, kas darbojas lauksaimniecības un pārtikas produktu ražošanas un/vai tirdzniecības jomā, izņemot zivsaimniecības nozari. 

LVAEI nodrošina izstādes dalībniekus ar līdzfinansējumu līdz 50% (tiešais maksājums Latvijas kopstenda dalībniekam) no neaprīkotas ekspozīcijas platības maksas, nepārsniedzot 18 m2platību. Katram izstādes dalībniekam tiek nodrošināts kopīgs un vienots, pilnībā aprīkots stends - dizains, būve, uzņēmuma produkcijas paraugu vitrīna, 1info lete, 1 bāra krēsls, apspriežu galds ar krēsliem, atkritumu tvertne, grīdas segums, produkcijas noliktava, stenda tīrīšana, elektrības pieslēgums, bukletu turētājs, uzņēmuma nosaukuma uzraksts uz paneļa un logo, kopstenda dalībnieku informācijas bukletu. 

Izmaksas: Neaprīkota platība LVL 48.50/m2 (bez PVN). Minimālā iespējamā laukuma platība – 8 m2; 

Dalības maksa LVL 69.58 (bez PVN). 

Gadījumā, ja pretendentu iesniegumos norādītā līdzfinansējuma summa pārsniedz līdzfinansējumam plānoto kopējo finansējumu, LVAEI veic noteiktās atbalsta intensitātes proporcionālu sadalījumu.

Pieteikšanās dalībai kopstendā:

Lai pieteiktos dalībai kopstendā, pretendents iesniedz šādus dokumentus:

·         iesniegumu, saskaņā ar pievienoto iesnieguma paraugu, kas ir sagatavots datorrakstā latviešu valodā;

·         uzņēmuma reģistrācijas apliecības kopiju;

·         uzskaites veidlapu saskaņā ar normatīvajiem aktiem: par de minimis un cita ierobežota apmēra atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem un piešķiršanas kārtību vai de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem; par kārtību, kādā administrē un uzrauga valsts atbalstu, ko piešķir saskaņā ar Komisijas 2007.gada 20.decembra Regulu (EK) Nr.1535/2007 par EK līguma 87. un 88.panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības produktu ražošanas nozarē.  

Pilnu informāciju par līdzfinansējuma piešķiršanas nosacījumiem dalībai kopstendā var iepazīties Zemkopības ministrijas mājas lapā-http://www.zm.gov.lv sadaļā „Atbalsts tirgus veicināšanai” (2012.gada 14.februāra MK Noteikumi Nr.112 5. Sadaļa)

Iesniedzamie dokumenti jānosūta pa faksu Nr. +371 67 542 947, adresējot Lāsmai Grišānei, lasma@lvaei.lv

) līdz š.g. 1.jūnijam. Oriģināli jānosūta pa pastu vai jāiesniedz personīgi Rīgā, Struktoru ielā 14.

Papildu info: Andra Ūdre, andra@lvaei.lv


 

Uzņēmuma iesniegums  

līdzfinansējuma saņemšanai dalībai kopstendā starptautiskā izstādē  

„Riga Food 2013”, 04. - 07.09.2013.

 

 

_______________, 2013. gada __.___________

(vieta) (datums*)  

I.                   Vispārīgā informācija par pretendentu

 

1.

 

Pretendenta nosaukums:

 

 

 

2.

 

Reģistrācijas numurs:

 

 

 

3.

 

Pievienotās vērtības nodokļa maksātāja reģistrācijas numurs:

 

 

 

4.

 

Juridiskā adrese:

 

 

 

5.

 

Tālruņa numurs, faksa numurs, e-pasta adrese:

 

 

 

6.

 

Pretendenta uzņēmuma vadītājs:

 

 (amats, vārds, uzvārds)

 

 

7.

 

Bankas rekvizīti:

 

 

 

 

8.

 

Pamatdarbība:

 

 

 

 

9.

Pretendenta kontaktpersona: (vārds, uzvārds, amats, telefons, e-pasta adrese):

 

 

II. Atbalstāmie pasākumi

 

10.

Starptautiskā izstāde, kurā tiek veidots kopstends:

 

 

RIGA FOOD 2013, 04 – 07. septembris, 2013, Rīga, Latvija.

 

III. Attiecināmās izmaksas

 

11.

Attiecināmās izmaksas:

 

11.1.

 

nomas maksa par neaprīkotu ekspozīcijas platību:

 

 Stenda platība, ___ m2

 

1m² neaprīkotas ekspozīcijas platības nomas maksa:  48.50 Ls (bez PVN)

Kopā nomas maksa par neaprīkotu ekspozīcijas platību ____________ Ls

KOPĀ PROVIZORISKĀ LĪDZFINANSĒJUMA SUMMA _________ Ls ( aprēķina ņemot vērā noteikto atbalsta intensitāti)

 

IV. Mērķi un uzdevumi dalībai kopstendā

 

 

12.

Mērķi, piedaloties kopstendā (vajadzīgo atzīmēt):

12.1.

 

         

palielināt uzņēmuma produkcijas eksporta vērtību

12.2.

 

paplašināt uzņēmuma eksporta produktu sortimentu

12.3.

 

meklēt jaunus noieta tirgus esošajiem produktiem

12.4.

 

meklēt jaunus noieta tirgus jaunajiem produktu veidiem

 

13.

 

Izvirzītie uzdevumi un prognozējamie rezultāti mērķa sasniegšanai:

 

 

V. Pretendenta līdzšinējas eksporta veicināšanas pieredzes raksturojums

14.

Esošie eksporta tirgi un produkti

15.

Vai pēdējo sešu gadu laikā ir saņemts atbalsts dalībai izstādēs vai eksporta veicināšanas pasākumos saistībā ar lauksaimniecības un pārtikas preču tirgus veicināšanas programmu?

Jā________ (pāriet uz 16.jautājumu)    Nē______

16.

Kāda ir ieguvumi un rezultāti no dalības?

 

Apliecinu, ka:

 

Apliecinu, ka:

1)      uzņēmums nav pasludināts par maksātnespējīgu un tā saimnieciskā darbība nav apturēta vai pārtraukta (ja atbalsta pretendents ir Maksātnespējas likuma subjekts);

2)      uzņēmumam nav nodokļu vai valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu;

3)      uzņēmuma darbībā nav konstatēti profesionālās darbības pārkāpumi un nepastāv spēkā esošs spriedums, ar kuru uzņēmums ir atzīts par vainīgu nodarījumā saistībā ar savu profesionālo darbību;

4)      pieteikumā minētā pasākuma finansēšanai uzņēmums nav saņēmis citu Latvijas Republikas vai Eiropas Savienības fondu finansējumu vai cita veida valsts līdzekļus;

5)      iesniegumā un citos dokumentos sniegtā informācija ir patiesa un atbilst oriģināliem;

6)      pretendents piekrīt vienotam kopstenda dizainam, ko nodrošina LVAEI, lai veidotu vienotu atpazīstamību, un bez LVAEI akcepta uzņēmums nepapildinās stendu ar citiem dizaina elementiem;

7)      Gadījumā, ja Uzņēmums atsauc savu iesniegumu - rezervāciju un atsakās slēgt ar LVAEI līgumu par dalību starptautiskā izstādē un līdzfinansējuma saņemšanu dalībai kopstendā, tas maksā LVAEI sodu 500,00 LVL (piecu simtu latu) apmērā.

 

Pielikumā:

1.

2.

 

                                                                                                                                     

(Uzņēmuma vadītāja vārds, uzvārds)                                                             (paraksts)*                                                                                           Z.V.*

Saņemts institūtā ____________________________________________________________________

                        (datums, paraksts, paraksta atšifrējums)**

Piezīmes. 

1. * Rekvizītus „datums”, „paraksts” un „Z.V.” neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

2. ** Neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu. 

 


Eiropas Biznesa atbalsta tīkla informatīvais izdevums Nr. 60/MARTS

Papildus informācija par Eiropas atbalsta tīkla aktualitātēm iegūstama Talsu novada Pieaugušo izglītības centrā

tālr. 26518464, Inga Sokolova

e-pasts: talsupic@apollo.lv; inga.sokolova@talsi.lv


11.04.2013.

Reģistrētā bezdarba līmenis martā samazinājies līdz 10,8%

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2013.gada marta beigās bija 10,8% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita. Bezdarba līmenis salīdzinājumā ar 2013.gada februāri samazinājies par 0,1% punktu. Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) uzskaitē 2013.gada marta sākumā bija 107 687, bet marta beigās – 107 063 bezdarbnieki, bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir samazinājies par 624 cilvēkiem.

2013.gada martā bezdarbnieka statuss tika piešķirts 8 325 personām, tas ir par 844 cilvēkiem jeb 9,2% mazāk nekā 2013.gada februārī. 4 349 bezdarbnieki martā iekārtojās pastāvīgā darbā un par to informēja NVA. 3 717 zaudēja bezdarbnieka statusu, jo bez attaisnojoša iemesla nepildīja bezdarbnieka pienākumus, piemēram, lai iegūtu statusu, NVA sniedza par sevi nepatiesas ziņas, kļuva par darba ņēmēju un par darba attiecību uzsākšanu neinformēja NVA, neieradās uz NVA konsultāciju pie sava nodarbinātības aģenta noteiktajā apmeklējuma laikā u.c.

2013. gada martā darba devēji pieteica 2 691 jaunu brīvo darba vietu (par 23,6% vairāk nekā februārī), 2 158 darba vietas tika aizpildītas (par 9,6% vairāk nekā februārī). Kopumā marta beigās NVA datu bāzē bija 4 411 darba devēju NVA filiālēs reģistrētās brīvās darba vietas. Savukārt CV/Vakanču portālā kopš gada sākuma darba devēji ir publicējuši 9 681 brīvo darba vietu. 2013.gada 11.aprīlī CV/Vakanču portālā bija pieejama informācija par 1 895 brīvām darba vietām.

NVA direktore Inese Kalvāne: „Marta mēnesis Latvijas darba tirgū zīmīgs ar sezonas darbaspēka pieprasījuma intensificēšanos. Bezdarbniekus aktīvāk meklēt darbu motivē arī NVA ieviestās darba meklēšanas dienasgrāmatas, jo regulāri ir jāsniedz ziņas par darba meklēšanas gaitu. Lai veicinātu nodarbinātību, esam uzsākuši pasākuma „Darbs Latvijā” īstenošanu, finansiāli atbalstot jaunpieņemto darbinieku darba gaitu uzsākšanu gadījumos, kad darba vieta atrodas attālāk no mājām. Sekmīgi notiek vakanču gadatirgi Latvijas reģionos. Tie pulcē gan darba meklētājus, gan darba devējus, ļauj labāk izprast viņu vajadzības un iespējas, ļauj vienoties par sadarbību gan sezonas darbiem, gan ilgtermiņā. Mēs turpinām aicināt darba devējus uzticēt NVA speciālistiem vajadzīgo darbinieku atlasi, uzņēmumu, valsts vai pašvaldību institūciju brīvās darba vietas pieteikt NVA filiālēs vai reģistrēt tās visiem pieejamajā CV/Vakanču portālā mūsu mājaslapā.”

Zemākais bezdarba līmenis 2013.gada martā reģistrēts Rīgas reģionā – 7%, augstākais bezdarba līmenis bija Latgales reģionā – 21,4%. Kurzemes reģionā bezdarba līmenis martā bija 12%, Zemgales reģionā – 11,8% un Vidzemes reģionā – 13,1%.

Valsts lielākajās pilsētās bezdarba līmenis martā bija: Rīgā – 6,6%, Jelgavā – 7,9%, Valmierā – 8,2%, Ventspilī – 9%, Liepājā – 10,4%, Jūrmalā - 9,8%, Daugavpilī – 11,1%, Jēkabpilī – 15,6%, Rēzeknē – 20,3%.

NVA organizētajos aktīvajos nodarbinātības pasākumos 2013.gada martā piedalījās 29 465 tūkstoši bezdarbnieki:

  • Profesionālajā apmācībā, pārkvalifikācijā vai kvalifikācijas paaugstināšanā un neformālās izglītības ieguvē – 10 664;
  • Konkurētspējas paaugstināšanas pasākumos  – 7 253;
  • Algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos – 8 539;
  • Kompleksajos atbalsta pasākumos – 2 080 ( t.sk. Jauniešu brīvprātīgajā darbā – 368);
  • Pasākumos noteiktām personu grupām – 680;
  • Pasākumā komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai – 173;
  • NVA asistentu apmācībā un praksē – 76;
  • Mobilitātes pasākumā – 4.

Karjeras konsultācijas 2013.gada martā saņēma 4 668 personas, no tām 3 874 NVA reģistrētie bezdarbnieki un darba meklētāji. 2013.gada martā Komplekso atbalsta pasākumu ietvaros pabalstu par asistenta izmantošanu saņēma 1 575 personas ar I grupas redzes invaliditāti.

 

Sagatavoja:

NVA Sabiedrisko attiecību nodaļa

Tālr. 67021744; 67021808

info@nva.gov.lv

 


Starptautiskajās pārtikas izstādēs organizēto kopstendu rezultāti un panākumi 

Projekta „Latvijas lauksaimniecības un pārtikas sektora pārstāvniecības stendu organizēšana starptautiskās izstādēs” kopš 2012.gada 15.augusta darbību ir pārņēmusi Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūta (LVAEI) Lauku vides attīstības nodaļa (LVAN). LVAN ir organizējusi un vadījusi 3 izstāžu kopstendus- „RigaFood 2013”, „Zaļā nedēļa 2013” jeb „GrueneWoche” (Berlīne, Vācija), „Prodexpo 2013” (Maskava, Krievija), kā arī veica sagatavošanās darbus kopstendu organizēšanai „Anuga 2013” (Ķelne, Vācija).

Periodā kopš 2012.gada LVAEI LVAN organizējis četru Latvijas kopstendu darbību trijās starptautiskās izstādēs. Kopumā izstāžu laikā stendos ir strādājuši 48 dalībnieki: 34- RigaFood 2012; 1- Zaļā nedēļa 2013; 13- Prodexpo 2013. Lai apzinātu dalībnieku dalības mērķus un izstāžu nozīmību uzņēmumu attīstībā, LVAN ar aptaujas palīdzību noskaidroja uzņēmumu dalības rezultātus, piemēram, izstādes ietekmi uz produktu eksporta pieaugumu nākotnē, u.c.

Kopumā visi dalībnieku norāda, ka dalība izstādēs ir viens no efektīvākajiem pasākumiem produktu eksporta iespēju apzināšanai un eksporta iespēju paplašināšanai. Īpaši svarīgi ir nacionālo kopstendu esamība starptautiski nozīmīgākajās izstādēs, jo dalība kopstendos būtiski atvieglo uzņēmumu darbu un izmaksas. Tāpat liela daļa aptaujāto dalībnieku iesaka paplašināt valsta atbalstu ar mārketingu/tirgus izpēti saistītiem pasākumiem, kā arī nodrošināt Latvijas ražotāju un produkcijas aktīvu mārketingu arī tādos pasākumos, kur Latvija tiek reklamēta, kā pievilcīga vieta ceļošanai. Piemēram, ražotāju iesaistīšana TAVA, LiveRiga pasākumiem; atvieglojumi biznesa partneru vīzu noformēšanai; tirgus datu pieejamība par dzērienu, šokolādes, cepumu kategorijām; organizētas ārvalstu žurnālistu vizītes uz uzņēmumu.

Izvērtējot uzņēmumu iesniegto pārskatu rezultātus, kā arī analizējot Latvijas lauksaimniecības un pārtikas produktu eksporta attīstības tendences 2012.gadā var secināt, ka atbalsta pasākumam izvirzītais mērķis– palielināt un diversificēt Latvijas lauksaimniecības un pārtikas preču eksportu ir sasniegts. To norāda arī ārējās tirdzniecības rādītāji (CSP datu bāze). 2012.gadā salīdzinājumā iepriekšējo periodu Latvijas lauksaimniecības pārtikas produktu kopējais eksporta apjoms ir palielinājies par 47 % (2011.g – 760 milj. Ls, 2012.g – 1116 milj. Ls). Vislielākais pieaugums ir vērojams graudaugu kultūru, cukura un konditorejas izstrādājumu un alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu eksportā. Samazinājums ir tika vērojams dārzeņu eksportā. Eksporta apjomu izmaiņas sadalījumā pa valstīm vai valstu grupām norāda, ka 2010.gadā vislielāko īpatsvaru kopējā pārtikas ražojumu eksportā aizņēma eksports uz ES-27 valstīm (46,5 %), bet 2011.gadā- uz NVS valstīm (46,5%). Vislielākais pieaugums ir vērojams eksportam uz NVS valstīm – 28,4 %, no kurām Krievija aizņem vislielāko daļu ar pieaugumu-27,5% (2010.g – 133 milj. Ls, 2011.g – 184 milj. Ls).

Rigafood 2012

Izstāžu rīkotājsabiedrības „BT 1” organizētā izstāde „RigaFood 2012 (turpmāk RF) ir vadošā pārtikas nozares izstāde Baltijas valstīs. Ik rudeni iezīmē nozares attīstību kopumā, izceļ jaunumus, sniedz iespēju iepazīties ar nopietniem un uzticamiem nozares uzņēmumiem, kā arī pulcē nozares profesionāļu tūkstošus. 2012.gadā izstāde notika no 5.līdz 8.septembrim un Zemkopības ministrijas finansētā projekta ietvaros, LVAEI Lauku vides attīstības nodaļa organizēja Latvijas vidējo un mazo uzņēmumu kopstendu un atbalstīja kopstenda dalībniekus tirgus veicināšanas atbalsta programmas ietvaros ar mērķi palielināt un diversificēt Latvijas lauksaimniecības un pārtikas preču eksportu. Kopējā stenda platība bija 182m2. Kopstends nodrošināja 34 Latvijas uzņēmumu dalību, no kuriem 14 uzņēmumi piedalījās visas izstādes dienas, bet 20 uzņēmumi nodrošināja degustācijas procesu savu produktu prezentēšanai.

Kopstendā ik dienu darbojās šādi uzņēmumi: saldo un pikanto riekstu produkcijas ražotājs SIA „Fooderus”, konditorejas izstrādājumu ražotāji SIA „Māris&CO”, SIA „Baltās naktis” un SIA „Daugulis&Partneri”, gaļas pārstrādes un gaļas produktu ražotājs- SIA „Rēzeknes gaļas kombināts”, dažādu garšvielu maisījumu ražotājs- SIA „Valežs”, kāpostu audzētājs un produktu ražotājs- SIA „Dimdiņi”, piena produktu ražotāji SIA „Edaks” un Z/S „Vecsiljāņi”, Baltijas valstu līderis augļu un ogu piedevu ražošanā piena pārstrādes un konditorejas ražošanā SIA „Puratos Latvia”, savvaļas ogu un sēņu pārstrādātājs SIA „Mandor Rīga”, lielākais kartupeļu cietes ražotājs Baltijā SIA „ALOJA - STARKELSEN”, pārtikas piedevu un garšvielu ražotājs- SIA „Anatols”, piena konfekšu “Gotiņa”, īrisu, šerbertu, marmelādes un konfekšu krēmu izgatavotājs SIA „Saldus pārtikas kombināts”. Savukārt, kopstenda degustāciju vietu izmantoja vēl 20 citi Latvijas pārtikas produktu ražotāji, izmantojot iespēju iepazīstināt izstādes apmeklētājus ar savu produkciju.

Vidzemes novadu pārstāvēja tādi piena produktu ražotāji kā A/S „Smiltenes piens”, A/S „Lazdonas piensaimnieks”, z/s „Veckūkuri” un z/s „Dimanti”; maizes cepēji no SIA „Maiznīca Flora”; Piebalgas medus ražotājas no z/s „Spulgas” un biškopes Vijas Rākas bioloģiski sertificētās biškopības saimniecības; Limbažu novada augļu un ogu audzētāji un pārstrādātāji no z/s „Pētnieciskā jaunsaimniecība „Gundegas””, ābolu audzētāji no z/s „Reķi” un maizes cepēji no SIA N.Bomja maiznīca "LIELEZERS”. Zemgali pārstāvēja maizes un miltu izstrādājumu ražotājs SIA „Dona” un dārzeņu konservu ražotājs SIA „Kronis”. Kurzemes novadu pārstāvēja Kuldīgas novada mājražotāji – vīna ražotāji no Z/S „Smilškalni” un Mārtiņa Barkāna ģimenes vīna darītava „Abavas”, medus ražotāji no Z/S „Baļļas”, kazas siera ražotāji no Z/S „Birznieki” un „Garšu fabrika”, kas ražo sausās garšvielas bez konservantiem un citām piedevām no Latvijā audzētiem dārzeņiem un garšaugiem. Savukārt, Rīgas pilsētu pārstāvēja SIA „Rīgas Piensaimnieks”, sīpolu marmelādes ražotāji no SIA „Warasula”, maizes un konditorejas izstrādājumu ražotāji A/S „Vidzemes maiznīca”.

Aptaujājot izstādes dalībniekus un vaicājot par to mērķiem, tiek secināts, ka galvenais uzstādījums īstenots- piesaistīt jaunus klientus un palielināt produktu noietu, tikties ar esošajiem sadarbības partneriem, iegūt jaunus klientus un komunicēt ar gala patērētāju. Dažiem izstāde ir ikgadējs pasākums, kurā būtiski ir piedalīties neatkarīgi no tā, vai ir izstrādāti jauni produkti vai nē, kā arī veids, kā pastāstīt par sevi un saviem produktiem esošiem/ topošiem pircējiem, kas uzskatāma par mārketinga aktivitāti, kas iet roku rokā ar jaunu klientu piesaisti. Uzņēmumi izvēlas būt kopstendā, lai ietaupītu finansiālās izmaksas, kas saistītas ar atsevišķa uzņēmuma stenda izveidi, kā arī dalība ZM kopstendā nodrošina lielāku viņu stenda apmeklētību un organizatori nodrošina papildus publicitātes pasākumus- relīzes medijos, informatīvos materiālus. Kopstenda dalībnieki novērtējuši kopstenda atrašanās vietu kā lielisku un pozitīvi vērtē BT1 un LVAEI organizatoru darbu.

Visi dalībnieki uzskata, ka viņu ieguldītie līdzekļi stendā ir atmaksājušies, jo radīta interese pircējos un sadarbības partneros. Par iespējamiem galvenajiem iemesliem sliktākiem rezultātiem, atsevišķi dalībnieki uzskata pašu nepietiekamo pieredzi un prasmes stenda darbā. 11 dalībnieki uzskata, ka, ja ZM līdzfinansēšana kopstendam RF 2013 tiks turpināta, tad viņu uzņēmumi turpinās piedalīties. 1 dalībnieks uzskata, ka uzņēmums piedalīsies, ja tiks mainīta uzņēmuma vietas atrašanās kopstenda pusē. 1dalībnieks cer piedalīties pie nosacījuma, ja būs pieejams līdzfinansējums 50 % apmērā par samaksāto stenda platību.

Pēc dalībnieku sniegtās informācijas RF 2012 ietvaros ir noslēgti ap 41 jauni līgumi gan ar esošiem, gan jauniem sadarbības partneriem.

Apkopotā dalībnieku sniegtā informācija liecina, ka RF ir nozīmīga izstāde vidējiem un maziem pārtiku ražojošiem uzņēmumiem, jo ne visi no stenda dalībniekiem ir uzņēmumi, ka spēj ekonomiski atļauties piedalīties starptautiskās izstādēs ārpus Latvijas. RF nodrošina maziem uzņēmumiem savu jaunāko produktu prezentāciju izstādes apmeklētājiem, dod iespēju savlaicīgi iepazīties ar konkurentiem/produktiem Latvijā; ļauj testēt jaunos produktus un saņemt apmeklētāju viedokli. Savukārt uzņēmumu dalība ZM līdzfinansētajā kopstendā nodrošina „statusu” un nopietnu sadarbības partneru piesaisti, jo stends piesaista un koncentrē speciālistu/interesentu uzmanību, kā arī kopstenda organizatori atvieglo ražotājiem dalību izstādē un rada iespēji būtiski samazināt izmaksas. Pārsvara to apzinās uzņēmumi, kas rēķina un plāno ar mārketingu saistītās izmaksas.

Novērojot degustācijas zonā esošo 20 ražotāju darbu, varēja secināt, ka īpaši uzaicināto pārtikas sīkražotāju vidū bija liela atsaucība par darbošanos RF, kā arī apmierinātība par dalību RF. Ļoti apmierināti bija kopstenda degustācijas daļas apmeklētāji, kuri varēja novērtēt to Latvijas ražotāju produktus, kurus ikdienā nevar nopirkt lielveikalos.


Zaļā nedēļa 2013

Starptautiskā izstāde „Zaļā nedēļa 2013” jeb „Internationale Gruene Woche Berlin 2013” (turpmāk IGW) ir viena no starptautiskajām izstādēm pārtikas, lauksaimniecības un dārzkopības nozarēs. Dibināta 1926.gadā, 2013.gadā tā notika jau 78. reizi. Ražotāji no visas pasaules izmanto IGW, lai pārbaudītu tirgus pārtiku, luksusa preces un izveidotu tēlu. Izstādes dalībnieki to bieži organizē par valsts, reģionu vai produktu tēmām. 2013.gadā izstāde norisinājās no 18.janvāra līdz 27.janvārim. Nacionālā kopstenda ietvaros, izstādes laikā tika prezentēti un pārdoti tie pārtikas produkti, kas reprezentē Latviju. Stenda dizainā izmantoti Latvijas amatnieku ražotie ekoprodukti. Latvijas kopstends atradās 8.2 hallē, ar stenda nr.108.

Turpinot 2012.gadā aizsākto tradīciju, IGW 2013 ietvaros apmeklētājiem tika dota iespēju degustēt un iegādāties Latvijas pircējiem iemīļotos produktus. Kopumā visi degustācijām paredzētie produkti ieguva apmeklētāju atsaucību, izraisīja interesi un tika pozitīvi novērtēti. Izstāžu apmeklētāji varēja saņemt Tūrisma attīstības valsts aģentūras, Lauku ceļotāja un Rīga 2014 sagatavotos informatīvos materiālus par dažādām iespējām Latvijā. Papildus tam, stendā tika rādītas Latvijas valsts un Latvijas lauku vides reklāmfilmas, lai izstādes apmeklētāji varētu gūt īsu ieskatu par Latviju un tās lauku vidi kā dzīves, darba, atpūtas un dažādu produktu ražošanas vietu. Filma tapa filmu studijā „Riverbed”, Latvijas Valsts Agrārā ekonomikas institūta izstāžu projekta darbiniekiem cieši sadarbojoties ar Andra Gaujas vadīto komandu un iesaistot tulku Aivi Svirski teksta sadaļu veidošanā. Filma veidota, apvienojot kadrus no iepriekšējos gados uzņemtām reklāmfilmām par Latviju un tās ražotājiem.

LVAN novērojumi ļauj secināt, ka Zaļā nedēļa (IGW) kā starptautisks pasākums ir politiski svarīgs un reprezentatīvs Latvijai. Kopstenda organizēšanas process un darbība stendā ir attīstījusies, padarot efektīgu nacionālo līdzekļu izmantošanu un piemērojoties izstādes būtībai- pasaules valstu pārtikas produktu gadatirgus. Līdzīgi kā izstādes Riga Food vērtējumā, var uzskatīt, ka pastāv iespējas pilnveidot Latvijas kopstenda darbu IGW laikā un ieguldīto līdzekļu atdevi.

Prodexpo 2013

„PRODEXPO 2013” ir lielākā profesionālā izstāde Krievijā un NVS valstīs pārtikas jomā, kas notiek Ekspocentrā, Maskavā, Krievijā. Salīdzinot ar 2011.gadu, izstādes kopējā ekspozīcijas platība ir palielinājusies līdz pat 94,5 tūkst m2.Savas produkcijas ražojumus piedāvāja vismaz 55 pasaules valstis un 2012.gadā piedalījās 2191 kompānijas. Katru gadu tika pārstāvēti nacionālie stendi tādām valstīm kā Krievija, Grieķija, Austrija, Ķīna, ASV, Itālija, Vācija, Francija, Indija, Japāna, Polija Lietuva un Igaunija. Lai paaugstinātu komerciālās darbības efektivitāti uz gadatirgu tiek aicināti reģionālo tirdzniecības un rūpniecības organizāciju pārstāvji. Izstāde „Prodexpo” ir svarīgs instruments pārtikas ražošanas attīstībai, nodrošinot pārtikas nozares tirgu ar kvalitatīvu un daudzveidīgu produkciju, ļauj efektīvāk regulēt eksporta – importa pārtikas, izejvielu un investīciju plūsmu pārstrādes un tirdzniecības sfērā, kā arī maksimāli samazināt preces ceļu no ražotāja līdz patērētājam Šī izstāde ir viens no iespaidīgākajiem pārtikas forumiem Krievijā un Austrumeiropā. 72% dalībnieku sasniedz uzstādīto biznesa mērķi, piedaloties izstādē. Izstādi apmeklē vairāk kā 56 000 apmeklētāju, nozaru speciālisti no 100 pasaules valstīm – ASV, Gruzija, Austrija, Ukraina, Baltkrievija, Vācija, Moldova, Kazahstāna u.c.

Izstāde PRODEXPO 2013 notika no 2013.gada 11. līdz 15.februārim. ZM līdzfinansētie 2 nacionālie kopstendi aizņēma 204 m2 un tajos darbojās 13 dalībnieki. Nacionālajā apvienotajā kopstendā 160 m2 platībā strādāja 10 Latvijas pārstrādes uzņēmumi: A/S „Latfood”, SIA „NP FOODS” uzņēmumi-„Laima” un „Staburadzes konditoreja” SIA „Daugavpils gaļas kombināts”(piedalījās pirmo reizi), SIA „Almava”, FoodUnion uzņēmumi -A/S „Rīgas piena kombināts” un „A/S Valmieras piens” (piedalījās pirmo reizi zem vienotas zīmes), SIA „Kronis”, SIA „Milda KM”, A/S „Tukuma piens”. Savukārt, piena stendu paviljonā Forums ar kopējo platību 44m2 atradās: SIA „Latvijas Piens”, SIA „EDAKS”, SIA „Rīgas piensaimnieks” (piedalījās pēc 5 gadu pārtraukuma).

Dalībnieku aptaujā tika secināts, ka daudziem esamība kopstendā ļauj ietaupīt finansiālās izmaksas, kas saistītas ar atsevišķa uzņēmuma stenda izveidi, nodrošina lielāku apmeklētību un papildus publicitātes pasākumus- relīzes medijos, informatīvos materiālus, atvieglo dalības procesu. 

Visi dalībnieki ir pārliecināti, ka dalības mērķi ir sasniegti, taču kvantitatīvi to varēs izmērīt turpmākā gada ietvaros. Gandrīz visi dalībnieki uzskatīja, ka viņu primārais mērķis ir jaunu sadarbības partneru iegūšana, prezentējot savu esošo un jauno produktu klāstu. Piemēram, viens dalībnieks papildus 10 jau NVS tirgotajiem produktiem, prezentēja 35 jaunos produktus un veica pārrunas par to piegādi realizācijām caur veikalu tīkliem. Daži dalībnieki koncentrējās uz sadarbības partneru meklēšanu dažādās valstīs, citu mērķis bija sadarbības partneri konkrētās Krievijas pilsētās.

No dalībnieku iesniegtiem pārskatiem var secināt, ka šīs izstādes laikā atsevišķi dalībnieki ir izveidojuši ap 80 un pat 100 kontaktus produkcijas piegādēm vai noslēguši konkrētus līgumus/vienošanās. Mēnesi pēc izstādes jaunu līgumu slēgšana ir turpinājusies un kopumā ir jau noslēgti vairāk nekā 10 līgumi. Dalība izstādē ir būtiski ietekmējusi ražošanas kopējo apjomu un produkcijas eksporta pieaugumu viņu ražotnēs, bet atsevišķās produktu grupās pat pārsniedz 100% pieaugumu. Neskatoties uz to, ka dalības mērķauditorija eksportam ir sadarbības partneri Krievijā/NVS valstīs, izstādes laikā Latvijas stenda dalībnieki veido sadarbības kontaktus/vienošanas arī ar Tuvo austrumu un Rietumvalstu pārstāvjiem.

Pēc ZM sagatavotiem materiāliem, laika posmā no 2009. gada Latvijas lauksaimniecības produktu tirdzniecības bilance ar Krieviju ir bijusi pozitīva. 2012. gadā no Latvijas uz Krieviju eksportēto lauksaimniecības produktu vērtība sasniedza 630 miljonus eiro, bet imports – 104,5 miljonus eiro. 2012. gadā uz Krieviju eksportēto lauksaimniecības produktu vērtība salīdzinājumā ar 2011. gadu ir palielinājusies par 45 %; savukārt 2011. gadā salīdzinājumā ar 2010. gadu uz Krieviju eksportēto lauksaimniecības produktu vērtība palielinājās par 34,5 %.

 

Anuga 2013

2012.gada septembrī tika uzsākti darbi nacionālo stendu organizēšanai dalībai izstādē Anuga 2013. Trīs kopstendu kopplatība aizņem 130 m2 un stendi atradīsies dzērienu, piena un maizes hallēs. Ir saņemti pieteikumi no uzņēmumiem dalībai stendos un ir uzsākta stendu dizaina plānošana.

 

 Andra Ūdre

Sabiedrisko attiecību konsultante LVAEI

e-pasts: andra@lvaei.lv, T. +371 29441 332,F. +371 67552289

 

Investējot pusmiljonu latu, “Tele2” ir modernizējis tīklu Kurzemē
“Tele2” sadarbībā ar pasaulē vadošo telekomunikāciju iekārtu ražotāju “Nokia Siemens Networks” ir veiksmīgi pabeidzis sakaru tīkla modernizāciju Kurzemē. Ieguldot pusmiljonu latu, “Tele2” ir nomainījis aparatūru esošajās bāzes stacijās, kā arī uzbūvējis 38 jaunas trešās paaudzes jeb 3G bāzes stacijas. Tīkla modernizācijas rezultātā “Tele2” ātrgaitas mobilais internets tagad ir pieejams jau 96% Kurzemes reģiona iedzīvotāju, t.i., gan pilsētās, gan mazāk apdzīvotos pagastos un ciemos. 

““Tele2” sakaru tīkla modernizācija ir viens no lielākajiem investīciju projektiem Latvijas mobilo sakaru vēsturē. Esam gandarīti, ka tagad arī Kurzemes reģiona iedzīvotājiem nodrošinām jaunās paaudzes sakaru tīkla priekšrocības – kvalitatīvāko balss pārraidi un vēl ātrāku mobilo internetu ar ievērojami plašāku pārklājumu. Pieprasījums pēc mobilā interneta Kurzemē ir augsts – pēdējā gada laikā patēriņš ir palielinājies par 60% un mobilo internetu telefonā vai datorā lieto jau katrs trešais “Tele2” klients šajā reģionā,” saka “Tele2” valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs, piebilstot, ka augsta mobilo sakaru kvalitāte ir viena no “Tele2” prioritātiem, tāpēc šogad kopējais investīciju apjoms būs vēl lielāks nekā pērn, kad tas veidoja 6 miljonus latu.

Kopumā kopš “Tele2” dibināšanas mobilā sakaru operatora kapitālieguldījumi kvalitātes pilnveidošanā sasnieguši 160 miljonus latu.

Pašvaldības SIA “Ventspils reiss” valdes priekšsēdētājs Arturs Lieģis: “Ar bezvadu interneta rūteriem esam aprīkojuši visus “Ventspils reiss” autobusus, kuri kursē starppilsētu maršrutos. Mobilo sakaru operatora, kas nodrošina šī pakalpojuma pieejamību, izvēle nebija nejauša. Pirms tam vairākus mēnešus uzņēmuma darbinieki veica testēšanu, kuras rezultāti parādīja, ka “Tele2” sniegtais pakalpojums ir kvalitatīvs. Kā liecina  novērojumi un atsauksmes – pasažieri pakalpojumu izmanto, tāpēc mobilo sakaru kvalitātes uzlabošana ir būtisks ieguldījums mūsu kopējā darbā – klientu apmierinātības līmeņa paaugstināšanā.”

Tīkla modernizācijas ietvaros Kurzemē “Tele2” ir uzbūvējis 38 jaunas 3G bāzes stacijas. Apdzīvotās vietas, kurās pēc šo bāzes staciju uzcelšanas “Tele2” mobilais internets ir kļuvis pieejams vai arī tas tiek nodrošināts vēl ātrāks, ir šādas: Aizputes novada Cīravas, Kalvenes un Kazdangas pagasti, Brocēnu novada Blīdenes un Remtes pagasti, Durbes novada Durbes un Vecpils pagasti, Grobiņas novada Gaviezes un Medzes pagasti, Kandavas novada Kandavas pagasts, Kuldīgas novada Gudenieku, Kabiles, Kurmāles un Rumbas pagasti, Liepāja (Ģenerāļa Baloža iela), Mērsraga novada Mērsraga pagasts, Nīcas novada Nīcas pagasta Bernātos un Nīcā, Pāvilostas novada Sakas un Vērgales pagasti, Rucavas novada Rucavas pagasts, Saldus novada Ezeres, Kursīšu, Lutriņu, Saldus un Zirņu pagasti, Skrundas novada Raņķu pagasts, Talsu novada Sabile un Abavas, Balgales, Lubes un Stendes pagasti, Ventspils novada Usmas, Zlēku, Piltenes, Puzes un Užavas pagasti.

Lai nodrošinātu vēl kvalitatīvāku un ātrāku mobilo internetu ar plašāku pārklājumu, kā arī augstāko balss sakaru kvalitāti, “Tele2” veiksmīgi pērn iesāka un šogad 2.ceturksnī pabeigs sakaru tīkla modernizāciju visā valsts teritorijā.Tīkla modernizācija ir daudzmiljonu projekts, kura laikā “Tele2” sadarbībā ar pasaulē vadošo telekomunikāciju iekārtu ražotāju “Nokia Siemens Networks”ievieš jaunākās tehnoloģijas tīkla darbības nodrošināšanā, kā arī maina esošo bāzes staciju aparatūru, paralēli būvējot jaunas bāzes stacijas. “Tele2” ir jau modernizējis tīklu Kurzemē, Latgalē, Vidzemē un Zemgalē. Drīzumā “Tele2” sāks modernizēt tīklu Rīgā, Jūrmalā, Saulkrastu un Tukuma novados.

Pēc sakaru tīkla modernizācijas “Tele2” ātrgaitas mobilais internets būs pieejams jau 95% valsts iedzīvotāju. Neskatoties uz to, ka jau tagad “Tele2” nodrošina Latvijā ātrāko mobilo internetu, ko apliecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) jaunākie kvalitātes mērījumi, “Tele2” turpina attīstību, pakāpeniski visā tīklā ieviešot mobilā interneta ātrumu līdz 42 megabitiem sekundē (mbps).

Kontaktinformācija:

Egita Māliņa

Tele2 sabiedrisko attiecību konsultante

+371 26494030, egita.malina@hkstrategies.com


Darba devēji vēl var pieteikties valsts līdzfinansēto darba vietu izveidei

ESF projekta „Pasākumi noteiktām personu grupām” ietvaros

11-04-2013

kā arī izglītības iestādes, kuru pamatuzdevums ir izglītības programmu īstenošana), pašnodarbinātās personas, biedrības vai nodibinājumus (izņemot politiskās partijas) pieteikties NVA filiālēsvalsts līdzfinansēto darba vietu izveidei, lai nodarbinātu tos NVA mērķa grupu bezdarbniekus, kuri pašreizējā ekonomiskajā situācijā atrodas nelabvēlīgākā situācijā un kuriem līdz ar to ir grūtāk atrast darbu, proti, tos:

 

  • kuriem iepriekšējos 6 mēnešus nav bijis regulāri apmaksāts darbs (vismaz 6 mēnešus ir bezdarbnieka statuss);
  • kuriem nav vispārējā vidējā izglītība vai profesionālā kvalifikācija;
  • kuri ir vecāki par 50 gadiem;
  • kuri vieni paši rūpējas par vienu vai vairākiem apgādājamajiem;
  • mazākumtautību bezdarbniekus, kuriem jānostiprina valsts valodas zināšanas, profesionālās iemaņas vai pieredze, lai palielinātu savas iespējas iegūt pastāvīgu darbu. 

Aktivitāte tiek īstenota Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta „Pasākumi noteiktām personu grupām” ietvaros. Ar minētā projekta palīdzību 2013.gada otrajā ceturksnī darba devējiem ir iespējams izveidot vairāk nekā 600 jaunas valsts līdzfinansētās darba vietas. Nepilna mēneša laikā pieteiktas jau 370 darba vietas. 

Latvijas darba devējiem NVA sniedz šādu finansiālu atbalstu:

  • ikmēneša darba algas dotāciju bezdarbniekam 50% apmērā no darba devēja noteiktās mēneša darba algas, ņemot vērā, ka ikmēneša dotācija nepārsniedz valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru;
  • ikmēneša izmaksas valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no algas dotācijas daļas (ja darba devējs ir biedrība vai nodibinājums, kura darbības mērķis ir atbalsta sniegšana personām ar invaliditāti un kurš nodarbina bezdarbnieku asistenta personām ar invaliditāti vai pavadoņa, surdotulka, latviešu nedzirdīgo zīmju valodas tulka, interešu pulciņa audzinātāja personām ar invaliditāti, speciālā pedagoga profesijā). 

Darba devēji dalībai pasākumā var pieteikties:

·         aizpildot pieteikuma formu, kas pieejama NVA mājas lapas sadaļā "Darba devējiem => Pasākums noteiktām personu grupām" (http://www.nva.gov.lv/docs/17_51487882632e80.39084292.doc), un pievienojot nepieciešamos pielikumus (pieteikuma veidlapu iespējams saņemt arī NVA filiālē un aizpildīt ar konsultanta palīdzību);

·         aizpildīto pieteikumu iesniedzot NVA filiālē, kuras teritorijā plānots veidot darba vietu (ja pieteikums ir aizpildīts elektroniski, to var nosūtīt arī pa pastu filiālei, kuras teritorijā plānots veidot darba vietu). 

NVA filiāle pieņems darba devēju pieteikumus un organizēs Aktīvo nodarbinātības pasākumu īstenotāju izvēles komisijas sēdi, kurā pieteikumi tiks izskatīti un pieņemts lēmums apstiprināt vai atteikt darba devējam pasākuma īstenošanu.Par pieņemto lēmumu NVA filiāle paziņos darba devējam un pozitīvās atbildes gadījumā aicinās slēgt līgumu par valsts līdzfinansētas darba vietas izveidi. 

Neskaidrību gadījumā lūdzam sazināties ar tuvāko NVA filiāli! (http://www.nva.gov.lv/index.php?cid=2&mid=27) 

Informējam, ka viens bezdarbnieks projektā var būt nodarbināts vienu gadu, ieskaitot ikgadējos apmaksātos atvaļinājumus. 

UZZIŅA:

ESF projektu „Pasākumi noteiktām personu grupām” (Nr.1DP/1.4.1.1.2/08/IPIA/NVA/001) NVA īsteno kopš 2008.gada septembra, lai veicinātu mērķa grupu bezdarbnieku iekļaušanos sabiedrībā, konkurētspēju un iekārtošanos pastāvīgā darbā. Projekts tiks īstenots visos Latvijas reģionos līdz 2014.gada 30.jūnijam. Līdz 2012.gada beigām bija izveidotas jau vairāk nekā 3000 valsts līdzfinansētās darba vietas. 2013.gada otrajā  ceturksnī plānots izveidot vairāk kā 600 jaunas valsts līdzfinansētās darba vietas. 

Detalizētāka informācija par pasākumu, kā arī saraksts ar profesijām, kurās bezdarbnieki izteikuši vēlmi strādāt, pieejams NVA filiālēs un NVA mājaslapas (www.nva.gov.lv) sadaļā „Darba devējiem” - „Pasākums noteiktām personu grupām”.

 

NVA Sabiedrisko attiecību nodaļa 

Tālr. 67021744; 67021808

info@nva.gov.lv

 


Lauku atbalsta dienests uzsāk iesniegumu pieņemšanu platību maksājumiem 2013.gadam

09-04-2013

Lauku atbalsta dienests uzsāk iesniegumu pieņemšanu platību maksājumiem 2013.gadamLauku atbalsta dienests (LAD) informē, ka šī gada 15.aprīlī sākas „Platību maksājumu iesniegumu 2013.gadā” pieņemšana.

Lauksaimniekiem, kuri pirmo reizi vēlas pieteikties platību maksājumu saņemšanai, jāreģistrējas par LAD klientiem. To var izdarīt tās LAD reģionālās lauksamniecības pārvaldes (RLP) Klientu apkalpošanas un administratīvajā daļā, kuras teritorijā atrodas lielākā apsaimniekojamā lauksamniecībā izmantojamās zemes (LIZ) platība.

No 15.aprīļa RLP būs pieejamas iesniegumu veidlapas un „Informatīvais materiāls platību maksājumu saņemšanai 2013.gadā”. Savukārt lauku bloku kartes varēs saņemt tajā RLP, kurā 2012.gadā tika iesniegts platību maksājumu iesniegums.

Aizpildīts iesniegums (tai skaitā iesnieguma pielikumi, ja ir aktīvas vides un lauku ainavas uzlabošanas pasākumu saistības) un lauku bloku kartes ar precīzi iezīmētām platībām LAD jāiesniedz līdz 2013.gada 15.maijam. Dokumenti tiks pieņemti arī līdz 10.jūnijam (ieskaitot), taču piemērojot 1% atbalsta apjoma samazinājumu par katru nokavēto darba dienu pēc 15.maija.

LAD klienti, kuri ir reģistrējušies kā EPS lietotāji, platību maksājumu iesniegumu 2013.gadam var iesniegt jau no šī gada 8.aprīļa.

Ja lauksaimnieka izaudzētā kultūra tiek izmantota biodegvielas vai bioloģiskā šķidrā kurināmā izejvielu ražošanai, un klients vēlas saņemt apliecinājumu par izaudzētās kultūras atbilstību ilgtspējas kritērijiiem (IK) 2013.gadā, tad IK iesniegums jāiesniedz līdz 15.maijam. Pie tam tas izdarāms elektroniski tikai pēc platību maksājuma iesnieguma iesniegšanas EPS.

LAD aicina klientus izmantot elektronisko pieteikšanās sistēmu (EPS), kuras priekšrocības, sagatavojot platību maksājumu iesniegumu, ir iespēja taupīt laiku un izvairīties no neprecizitātēm tā aizpildīšanā.

Sīkāka informācija par EPS un tā lietošanu, kā arī 2013.gada platību maksājumu atbalsta saņemšanas nosacījumi atrodama LAD mājas lapas www.lad.gov.lv sadaļā Tiešie maksājumi. 

 

LAD Klientu apkalpošanas daļa

Tālrunis: 67095000 

Platību maksājumu daļa

 Tālrunis: 67027097
 

Turpina pieaugt LUAC sniegto iespēju apjoms uzattīstību virzītiem uzņēmumiem
 
Latvijas Uzņēmējdarbības Attīstības centrs (LUAC) turpina veidot sadarbību ar plašu uzņēmumu loku, tādējādi nodrošinot plašas atbalsta iespējas vietējiem uzņēmumiem, kas orientēti uz attīstību ne vien vietējā, bet arī eksporta tirgos. Šobrīd uzņēmumiem iespējams saņemt atbalstu mārketinga komunikācijas un darbinieku izglītības jomās, kā arī dalībai biznesa izstādēs un citu aktivitāšu realizācijai.
 
Atbalstot uzņēmējus, kā arī dodot iespēju apliecināt vietējo kompāniju kvalitāti un profesionalitāti, uzņēmumiem, kas iepriekšējos divus gadus izstādē „Riga Food" nav piedalījušies, LUAC dod iespēju saņemt līdz pat 50% finansējumu stenda
laukuma nomai. Uzņēmumiem ir iespēja šo atlaidi saņemt, gan piedaloties izstādē individuāli, gan piedāvājot savu produkciju LUAC preču zīmju "Dabīgs Produkts", "Latvijas Produkts" un "Quality Product of Latvia" kopstendā, tādējādi atšķiroties no pārējiem dalībniekiem un piešķirot saviem produktiem vai pakalpojumiem lielāku pievienoto vērtību. Tāpat izstādes dalībniekiem ir iespējams saņemt preču zīmes "Dabīgs Produkts", "Latvijas Produkts" un "Quality Product of Latvia", ja tie atbilst izvirzītajiem kritērijiem, par īpašiem noteikumiem, tādējādi savai precei, produktiem vai pakalpojumiem, piešķirot īpašu nozīmi klientu acīs.
 
Uzņēmumi, meklējot veidu, kā pilnveidoties, bieži izvēlas piedalīties dažādās savas nozares izstādēs. Tas dod iespēju ne tikai piesaistīt jaunus potenciālos klientus, bet ļauj sameklēt arī iespējamos sadarbības partnerus. Atsaucoties uz nozaru uzņēmumu lūgumiem, Latvijas Uzņēmējdarbības Attīstības centrs (LUAC), izskatījis iespēju piešķirt tiem uzņēmumiem, kuri vēl nav pieteikuši savu dalību izstādēm „Riga Agro" 2013 vai „Mežs un Koks 2013", līdz 50% līdzfinansējumu šo izstāžu stenda laukuma nomai. Gan „Riga Agro", gan „Mežs un Koks" izstādes tiek rīkotas jau vairāk nekā desmit gadus, un to popularitāte ar katru reizi tikai turpina pieaugt. Uzņēmumi, saprotot šo izstāžu sniegtās iespējas, aktīvi izrāda interesi par dalību tajās, tomēr ne vienmēr ar pašu uzņēmumu resursiem ir pietiekami, lai dalība šajos pasākumos būtu reāli iespējama.
 
" Šī ir daļa no atbalsta iespējām, ko LUAC nodrošina vietējiem uzņēmumiem, un aktivitāšu skaits tikai pieaug. Esam gandarīti, ka kopīgiem spēkiem varam rast arvien plašākas iespējas un uzņēmumi to novērtē - līdzdarbojas un ir iniciatīvas bagāti, meklējot iespējas attīstīties. Uzņēmējdarbības vide Latvijā ir ļoti spējīga, cilvēki ir izglītoti un idejām bagāti, nepieciešams tikai neliels atbalsts, lai tās realizētu un iegūtu skanējumu ne vien mūsu valsts mērogā, bet arī plašāk," atzīmē LUAC pārstāvis Kaspars Vītoliņš.
 
LUAC atbalsta iespējas, kas sākas ar ekspertu konsultācijām uzņēmējdarbībai būtiskās jomās (mārketings, reklāma, inovāciju un personāla vadība, stratēģiska vadība, grāmatvedība u.c.) un turpinās ar atbalstu mārketinga un eksporta veicināšanas pasākumos ir plašas un tiek pieskaņotas katra uzņēmuma vēlamām, vajadzībām un specifikai. Lai uzzinātu, kā LUAC var palīdzēt, uzņēmumi tiek aicināti sazināties ar LUAC speciālistiem, informējot par savām iecerēm un šobrīd būtiskāko atbalsta formu.
 

Aprīlī startē biznesa ideju konkurss „Drosmīgu ideju atbalsta programma”

29-03-2013

Aprīlī startē biznesa ideju konkurss „Drosmīgu ideju atbalsta programma”Laba ziņa Kurzemes reģiona biznesa ideju autoriem – aprīlī startē biznesa ideju konkurss „Drosmīgu ideju atbalsta programma”, kas tiek realizēts, sadarbojoties Ventspils Augsto tehnoloģiju parkam, Kurzemes Biznesa inkubatoram un SEB bankai. Konkursa mērķis ir veicināt un atbalstīt drosmīgu biznesa ideju veidošanos un attīstību Kurzemes reģionā. Pozitīvi, ka biznesa ideju konkurss notiks jau 4.reizi, kas liecina par aktīvo uzņēmējgaru Rietumlatvijā.

Konkursa ietvaros uzņēmumiem, kuri nav vecāki par diviem gadiem, kā arī vēl nereģistrētiem - topošajiem komersantiem, kuri savu saimniecisko darbību plāno veikt vai jau veic Kurzemes reģionā, būs iespēja saņemt finansējumu biznesa ideju attīstībai, kā arī mentoru – individuālu konsultantu bezmaksas atbalstu.

Divas labākās biznesa idejas saņems arī vērtīgas balvas, par kurām parūpējies viens no konkursa organizatoriem – SEB banka. Savukārt 20 interesantāko biznesa ideju autoriem tiks piešķirtas veicināšanas balvas.

SEB bankas valdes locekle Ieva Tetere: „Priecājamies, ka arī šogad „Drosmīgu ideju atbalsta programma” notiks Kurzemē, no kurienes nāk daudzi uzņēmīgi ļaudis. Pateicoties konkursa organizatoru zināšanām un kompetencei, perspektīvāko biznesa ideju autoriem ir visas iespējas realizēt savas ambiciozās idejas, kļūstot par Latvijas veiksmes stāstiem. Mēs turpinām rosināt jaunu ideju rašanos tieši reģionos un ceram, ka šis konkurss būs kā motivācija biznesa ideju autoriem, kuri kādu iemeslu dēļ nav uzdrošinājušies uzsākt savu biznesu līdz šim.”

Detalizēta informācija par konkursu „Drosmīgu ideju atbalsta programma”, t.sk. Nolikums un Pieteikuma veidlapa, tiks publicēta organizatoru mājas lapās www.vatp.lv, www.kbi.lv un www.seb.lv  2013.gada 2.aprīlī. Iesniegt pieteikumus konkursam kurzemnieki varēs visu aprīli – līdz 30.aprīlim.

Līdz ar konkursa izsludināšanu, aprīlis tiek pasludināts par drosmīgu biznesa ideju mēnesi, kura ietvaros vērtēsim uzņēmīgu kurzemnieku biznesa idejas, tiksimies tematiskajās informatīvajās pēcpusdienās un īstenosim vairākas citas aktivitātes!

 

Papildu informācija:

Natālija Nudga

Ventspils Augsto tehnoloģiju parks

Tālr. Nr.: 636 29661

 E-pasts: natalija.nudga@vatp.lv

www.vatp.lv

  


Darba devēji vienojas par prioritātēm

 

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) biedru sapulcē, kurā piedalījās 63 nozaru asociācijas un 109 nozaru līderi – Latvijas uzņēmumu pārstāvji, apstiprināja 2012.gada darba rezultātus un darbības virzieni 2013.gadam, kā arī 2012.gada pārskatu un budžetu 2013.gadam.

LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone: „LDDK 2012.gadā ir izskatījusi un analizējusi ap 700 normatīvo aktu, sniegusi 275 atzinumus un viedokļus, no kuriem pilnībā vai daļēji ņemti vērā vairāk kā 200 priekšlikumi, bet 58 tautsaimniecības jautājumi joprojām atrodas saskaņošanas procesā. Varam lepoties ar 25 jaunu biedru pievienošanos organizētajai biznesa saimei. Tāpat ir pieaugusi LDDK pārstāvniecība, jo LDDK biedru nodarbināto skaits no kopējā nodarbināto skaita Latvijā ir palielinājies līdz 41%. Esam pateicīgi darba devējiem, kas, iesaistoties LDDK, velta savu brīvo laiku kopīgu tautsaimniecības interešu pārstāvniecībai, lai virzītu valsts ekonomikas uzplaukumu.”

LDDK 2013.gada darbības virzienu prioritātes būs valsts konkurētspējas un uzņēmējdarbības vides uzlabošana, ēnu ekonomikas fokuss – nelegālās nodarbinātības un kontrabandas apkarošana, prognozējama nodokļu politika, atbilstoša eiro ieviešana, vienošanās par izglītības reformu, migrācijas politikas izstrāde, nevienlīdzības un sociālās atstumtības apkarošana (nabadzības mazināšana) un Latvijas ekonomisko interešu pārstāvniecība Eiropas Savienībā.

LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs: „LDDK šogad atzīmēs savas pastāvēšanas 20. gadu, kā arī sociālā dialoga – interešu līdzsvarošanas mehānisma izveides gadu. Divdesmit gadu laikā ir ieguldīts liels darba sociālā dialoga attīstībai uzņēmumu un darbinieku, nozaru un to arodbiedrību, reģionu un nacionālajā līmenī, nostiprinot to gan institucionāli, gan strādājot pie reputācijas. Sociālais dialogs nebūtu iespējams bez labi organizēta darba devēju un darba ņēmēju pārstāvniecības. Trīspusējais dialogs bija būtisks ne tikai krīzes pārvarēšanas brīdī, kad pusēm vienojoties tika saglabāts sociālais miers, bet arī valsts turpmākai attīstībai un ekonomikas izrāviena patiesai sasniegšanai. Mēs ceram, ka sadarbība šai jomā turpināsies, ņemot vērā, ka kopā ar arodbiedrībām un valdību esam ļoti daudz paveikuši.”

LDDK, divdesmitgades svinību ietvaros, plāno skaidrot sociālā dialoga nozīmi Latvijas izaugsmes un labklājības nodrošināšanai, atzīmēt sociālā dialoga partneru panāktās pārmaiņas Latvijas biznesa vidē un tautsaimniecībā, kā arī aktualizēt sociālā dialoga nozīmi reģionos un nozaru attīstībā.

Sīkāk par LDDK sasniegumiem 2012.gadā un darbības virzieniem 2013.gadā skatīt šeit: www.lddk.lv

  

Kontaktpersona:

Inese Stepiņa

LDDK ģenerāldirektore vietniece stratēģiskajos jautājumos

E-pasts: inese.stepina@lddk.lv

 

Sociālais dialogs

Konsultāciju mehānisms un interešu līdzsvarošanas modelis ir tiesiskas valsts un demokrātiskas sabiedrības pamats. Latvijā sociālā dialoga mehānisms sāka veidoties 1998.gadā - laikā, kad LR Saeima ratificēja ANO Starptautiskās darba organizācijas konvencijas „Par trīspusējām konsultācijām starptautisko darba normu pielietošanas sekmēšanu” un „Par kolektīvo pārrunu atbalstīšanu”. 2004.gadā, pievienojoties Eiropas Savienībai (ES), Latvijai kļuva saistošs Eiropas dibināšanas līgums - tas paredz konsultācijas ar sociālajiem partneriem un sniedz tiesības slēgt nolīgumus, kas tiek ieviesti kā Direktīvas, kuras realizē sociālie partneri. Pašlaik Latvijā tiek attīstīts sociālais dialogs, ar mērķi nodrošināt sociālo mieru valstī un iesaistīt darba devēju un darbinieku pārstāvjus rīcībpolitikas ieviešanā. 

Sociālie partneri

Latvijā sociālie partneri ir divas organizācijas - LDDK, kas darbojas saskaņā ar Darba devēju organizāciju likumu, un LBAS, kas darbojas saskaņā ar likumu par Arodbiedrībām. Minētie likumi paredz ne tikai tiesības saņemt informāciju par aktuālajiem tiesību aktiem, bet arī obligātu pienākumu sniegt darba devēju un darba ņēmēju viedokli.

LDDK kā lielākajai darba devēju organizācijai Latvijā, ir jākonsolidē darba devēju viedoklis un jānodrošina darba devēju pārstāvība sociālajā dialogā ar LBAS, valsti un pašvaldībām, veicinot saskaņotu darbu un līdzatbildību tautsaimniecības un nodarbinātības jautājumu risināšanā. 

LDDK pārstāv darba devēju intereses visos sociālā dialoga līmeņos: 

·         Starptautiski LDDK ir pārstāvēta Starptautiskajā darba devēju organizācijā (IOE), Uzņēmējdarbības un rūpniecības konsultatīvajā padomē (BIAC) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD), sniedzot saskaņotu viedokli par uzņēmējdarbībai aktuāliem tematiem labas pārvaldības, cilvēktiesību, darba tiesību un citos jautājumos. LDDK darbojas Starptautiskajā ražotāju un uzņēmēju kongresā (МКПП/ICIE) un Starptautiskajā Eiropas darba devēju koordinējošajā padomē(МКСОР/ ICCEU) - ar mērķi stiprināt sadarbību starp darba devējus pārstāvošām organizācijām starptautiskā līmenī. 

·         Lai aizstāvētu Latvijas uzņēmēju ārējās ekonomiskās intereses, LDDK attīsta starptautisko divpusējo sadarbību ar dažādu valstu darba devēju organizācijām. LDDK ir noslēgusi divpusējos līgumus ar dažādu valstu nacionālām un reģionālām darba devējus apvienojošām uzņēmēju organizācijām, sekmējot Latvijas sociālekonomisko sadarbību un uzņēmējdarbības attīstību ar citām valstīm. LDDK ir nodibinājusi vairākas Lietišķās sadarbības padomes (LSP), kas ļauj uzņēmējiem būtiskus jautājumus risināt valdību līmenī. 

·         LDDK ir pārstāvēta Eiropas Biznesa konfederācijā (BUSINESSEUROPE), kas ir nozīmīgākais Eiropas uzņēmēju interešu pārstāvis ES institūcijās, Eiropas Ekonomiskajā un Sociālajā komitejā, kā arī astoņās Eiropas Komisijas konsultatīvajās komitejās un padomēs, un trijās ES aģentūrās.   

·         Nacionālais līmenis -LDDK slēdz ģenerālvienošanās (pēdējā tika noslēgta 2011.gadā) ar LBAS, kas paredz kopīgi sadarboties, lai pārstāvētu nodokļu maksātāju intereses. Sociālie partneri iesaistās dialogā ar valdību, tādējādi nodrošinot publiskās varas pieņemto lēmumu leģitimitāti ekonomiskajos un sociālajos jautājumos. Tiek attīstīta sadarbība Nacionālās trīspusējās sadarbības padomē (NTSP) un tās apakšpadomēs  

·     Reģionālais līmenis - sociālais dialogs reģionos ir konsultāciju mehānisms, kurā iesaistās reģionālās darba devēju organizācijas un vietējās arodbiedrības, lai kopīgi veidotu sadarbību ar pašvaldību, nodrošinot pieņemto lēmumu saskaņošanu ar nodokļu maksātājiem un veicinot reģiona attīstību. 

·     Darba devēju organizāciju - nozaru līmenis - sociālajā dialogā piedalās darba devēju organizācijas, kuras pārstāv attiecīgās nozares darba devējus un arodbiedrības, kas, savukārt, pārstāv atbilstošās nozares darbiniekus. Darba devēju organizācijas, kas apvieno vairāk kā 50% no tirgus dalībniekiem vai kuru biedru kopējais apgrozījums tirgū ir vairāk kā 60%, ir tiesīgas slēgt visiem tirgus dalībniekiem saistošas vienošanās (piemēram, vienojoties par minimālo darbinieka stundas likmi, nozares speciālistu vidējo algu vai apakšuzņēmēju uzraudzības politiku u.tml.). 

·     Darba devēja un darbinieka līmenis – sociālā dialoga rezultātā notiek vienošanās par darba līgumiem, tiek slēgti koplīgumi, veidotas arodbiedrības vai izvēlēti darbinieku pārstāvji. 

 


Izsludināta papildus iespēja pieteikties uz starptautiskajām pārtikas nozares izstādēm 2013. un 2014.gadā 

Sakarā ar lielu Latvijas uzņēmumu pieteikšanās aktivitāti dalībai izstādē „Anuga 2013” (Ķelne, Vācija) sadarbībā ar izstādes organizatoriem Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūts (LVAEI) ir palielinājis platības Latvijas pārtikas ražotāju kopstendiem. Izstādē Latvijas ražotāji sevi varēs pārstāvēt 3 Latvijas nacionālajos kopstendos, kas atradīsies Maizes paviljonā (68m2), Piena paviljonā un Dzērienu paviljonā (24 m2). Tiek izsludināta papildus pieteikšanās uz pēdējo brīvo platību (12-14 m2) dalībai Apvienotā kopstendā, kas atradīsies Maizes paviljonā. 

Papildus tam, LVAEI turpina apkopot Latvijas uzņēmumu pieteikšanos uz starptautiskajām pārtikas nozares izstādēm PRODEXPO 2014 (Maskava, Krievija) un GULFOOD 2014 (Dubaja, Apvienotie Arābu Emirāti), kas notiks 2014.gada februārī. Pamatojoties uz iesniegtajiem pieteikumiem, tiks rezervētas kopstendu platības un uzsākti darbi pie kopstendu organizēšanas. Savlaicīgas pieteikšanās mērķis ir nodrošināt pietiekamas platības darbam stendos tiem Latvijas uzņēmumiem, kuru mērķis ir attīstīt savu produktu eksportu uz NVS valstu un Tuvo Austrumu reģioniem.

Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūts (LVAEI) ar LR Zemkopības ministrijas atbalstu īsteno tirgus veicināšanas atbalsta pasākumu ar mērķi palielināt un diversificēt Latvijas lauksaimniecības un pārtikas preču eksportu.

Uz līdzfinansējumu dalībai kopstendos var pieteikties Latvijā reģistrēts komersants, zemnieku saimniecība un kooperatīvā sabiedrība, kas darbojas vismaz vienā no šādām jomām (izņemot zivsaimniecības nozari) (turpmāk – pretendents):

  • lauksaimniecības produktu ražošana
  • pārtikas produktu ražošana;
  • lauksaimniecības produktu tirdzniecība;
  • pārtikas produktu tirdzniecība.

Vairāk informācijas par pieteikšanos, izstādēm un termiņiem meklējiet http://www.lvan.lv/wp-content/uploads/2013/01/Pieteikums_Anuga_Prodexpo_Gulfood_ZM.pdf

Vēstule- dalības rezervācijas pieteikums ir jāsūta pa faksu Nr. +371 67 542 947, adresējot Lāsmai Grišānei, lasma@lvaei.lv) līdz š.g.2.aprīlim. Oriģināli jānosūta pa pastu vai jāiesniedz personīgi Rīgā, Struktoru ielā 14, LV –1039.

Uzziņai:

Izstāde „Anuga 2013” norisināsies Ķelnē, Vācijā no 2013.gada 05.-09.oktobrim. Sīkāku informāciju par izstādi iespējams saņemt izstāžu rīkotājsabiedrības mājas lapā: www.anuga.com. LVAEI ir rezervējis platības 3 atsevišķiem nozaru kopstendiem, kas atradīsies piena, dzērienu un maizes paviljonos. Katram kopstendam attiecīgajā paviljonā ir rezervēta 24 m2 liela platība, kurā tiks izvietota arī koplietojama noliktava ar ūdens pieslēgumu. Kopstenda dalībniekiem tiek nodrošināts kopīgs, vienotā dizainā aprīkots stends (t.sk. mēbeles, produktu paraugu vitrīna, info lete, bukletu turētājs, atkritumu tvertne, elektrības pieslēgums un viena elektrības ligzda), kā arī produktu paraugu transportēšana līdz izstādes vietai. Neaprīkotas ekspozīcijas platības viena kvadrātmetra nomas cena izstādē „Anuga 2013” ir 161,4 LVL/m2 (229,6 EUR/m2) (ietver obligāto platības īres maksu par m2, elektrības maksu par m2 un nodevu AUMU par m2).

Izstāde „Prodexpo 2014” norisināsies 2014.gada februārī Ekspocentrā, Maskavā, Krievijā. Kopējā izstādes platība ir 94 470 kv.m. PRODEXPO ir lielākā profesionālā izstāde Krievijā un NVS valstīs pārtikas jomā. Vairāk informācijas pieejama http://www.prod-expo.ru/en/. Pretendentiem līdz 1.jūnijam ir jāiesniedz vēstule-dalības rezervācijas pieteikums, kurā jānorāda nepieciešamā platība ekspozīcijas izvietošanai un vēlamais nozares paviljons. Pēc pieteikumu apkopošanas, LVAEI līdz 15.martam paziņo pretendentiem informāciju par nozaru paviljoniem, kuros izstāžu organizatoram tiks pieteiktas kopstendu platības.

Izstāde „Gulfood 2014” ir viena no pasaulē lielākajām ikgadējām izstādēm pārtikas nozarē, kas notiek Dubajā (Apvienotie Arābu Emirāti). Ik gadus izstādes platība palielinās, 2013.gadā aizņemot aptuveni 114 tūkst. kv.m izstāžu telpu. Izstādes paplašināšanos nosaka milzīgā pārtikas un dzērienu uzņēmumu interese platības pieprasījumā, lai savus produktus prezentētu reģionālā un globālā mērogā, kā arī veidotu sadarbību savu produktu tirgus noieta attīstīšanā. Vairāk informācijas lasiet www.gulfood.com. Pretendentiem līdz 1.jūnijam ir jāiesniedz vēstule-dalības rezervācijas pieteikums, kurā jānorāda nepieciešamā platība ekspozīcijas izvietošanai kopstendā. 

Pēc pieteikumu apkopošanas, LVAEI līdz 15.jūnijam paziņos pretendentiem informāciju par kopstenda platības pieteikšanu izstāžu organizatoram.  

Papildus informācija :

Daina Saktiņa – daina.saktina@lvaei.lv, tel: +371 29171061

Lāsma Grišāne –lasma@lvaei.lv, tel: +371 29476246 

 


L.U.A.C. nodrošina līdz 50% finansējumu uzņēmumu dalībai izstādē Riga-Food 2013

Šobrīd uzņēmumi meklē jaunas iespējas kā sevi pilnveidot un realizēt tirgū. Kā viena no iespējām, ko uzņēmumi labprāt izmanto, ir dalība dažādās izstādēs, tajā skaitā, Riga Food. Atsaucoties uz vairākkārtējiem zvaniem un izvērtējot pastiprināto interesi, Latvijas Uzņēmējdarbības Attīstības centrs (L.U.A.C.) izskatījis iespēju piešķirt tiem uzņēmumiem, kas iepriekšējos divus gadus šajā izstādē nav piedalījušies, līdz 50% finansējumu izstādes stenda laukuma nomai.

„Mums ir ar ko lepoties – tie ir vietējie uzņēmēji, vietējā prece un neatkārtojama kvalitāte. Izstāde ir vieta, kur uzņēmumiem ir iespēja sevi apliecināt gan starptautiskā mērogā, gan apmeklētāju vidū, tādējādi paplašinot sadarbības partneru un klientu skaitu. Atsaucoties uz cilvēku interesi, nolēmām tiem uzņēmumiem, kas iepriekšējos divus gadus izstādē nav piedalījušies, dot iespēju sevi pierādīt starptautiskā izstādē un piešķirt līdz 50% finansējumu izstādes stenda laukuma nomai,” atzīst LUAC pārstāvis Kaspars Vītoliņš.

Atbalstot uzņēmējus, kā arī dodot iespēju apliecināt vietējo kompāniju kvalitāti un profesionalitāti, LUAC izstādes dalībniekiem dod iespēju saņemt līdz pat 50% finansējumu stenda laukuma nomai. Uzņēmumiem ir iespēja šo atlaidi saņemt, gan piedaloties izstādē individuāli, gan piedāvājot savu produkciju L.U.A.C. preču zīmju “Dabīgs Produkts”, “Latvijas Produkts” un “Quality Product of Latvia” kopstendā, tādējādi atšķiroties no pārējiem dalībniekiem un piešķirot saviem produktiem vai pakalpojumiem lielāku pievienoto vērtību.

Tāpat izstādes dalībniekiem ir iespējams saņemt preču zīmes “Dabīgs Produkts”, “Latvijas Produkts” un “Quality Product of Latvia”, ja tie atbilst izvirzītajiem kritērijiem, par īpašiem noteikumiem, tādējādi savai precei, produktiem vai pakalpojumiem, piešķirot īpašu nozīmi klientu acīs.

Izstāde „Riga-Food 2013” norisināsies no 4. līdz 7. septembrim. Starptautiskā pārtikas, dzērienu, pārtikas pārstrādes, tehnoloģiju, iepakojuma, sabiedriskās ēdināšanas, viesnīcu un veikalu aprīkojuma un servisa izstāde “Riga-Food” ir vadošā pārtikas nozares izstāde Baltijas valstīs un ik rudeni iezīmē nozares attīstību kopuma, izceļ jaunumus, sniedz iespēju iepazīties ar nopietniem un uzticamiem nozares uzņēmumiem, kā arī pulcē nozares profesionāļu tūkstošus.

Interesenti, kas vēlas piedalīties izstādē un saņemt līdz 50% finansējumu, aicināti sūtīt pieteikumu uz: luac @ e-pasts . lv līdz š.g. 31. martam.

E-pasts pieteikumiem: luac @ e-pasts . lv

13.03.2013.

„Latvijas Eksportpadome” rīkos īpašu konkursu Latvijas komercsabiedrībām „Latvijas eksportprece 2013”, kur tiks nominēti eksportspējīgākie uzņēmumi un izcelti to izstrādājumi vai pakalpojumi.

Konkursa mērķis ir paust atzinību un novērtēt Latvijas uzņēmējus, kas sasnieguši atzīstamus rezultātus radot un eksportējot konkurētspējīgus produktus vai pakalpojumus, tādējādi uzlabojot valsts ekonomisko situāciju un virzot Latvijas vārdu pasaulē.
 
„Šobrīd Latvijas ekonomikas attīstība lielā mērā ir atkarīga no uzņēmējdarbības veiksmēm, tostarp arī eksporta tirgos, tādēļ būtiski sabiedrību informēt par uzņēmumiem, kas savu produkciju sekmīgi piedāvā ārpus mūsu valsts robežām. Tas arī citiem dod iedvesmu, kā arī ļauj izmantot iespēju apmainīties ar informāciju un kopīgiem spēkiem iekarot ar Latvijā ražoto produkciju arvien jaunus ārvalstu tirgus. Šī balva dos iespēju sevi parādīt kā spēcīgu un uz attīstību vērstu uzņēmumu, ko novērtē ne tikai nozares eksperti, bet arī lielākā sabiedrības daļa,” atzīst Latvijas Eksportpadomes projektu direktors Jānis Āboliņš. 
Konkursa laureātiem būs iespēja saņemt ne tikai balvu, bet arī apmaksātus reklāmas laukumus „Latvijas Eksportpadomes” informatīvo atbalstītāju portālos, tiks dota iespēja izmantot konkursa „Latvijas Eksportprece 2013" laureāta zīmi uz savu produktu iepakojumiem un informatīvajos materiālos. Informācija par visiem konkursa dalībniekiem tiks ievietota digitālajā albumā “Latvia Export” ar tiešsaisti uz uzņēmuma mājas lapu. 
Tāpat šobrīd tiek aicināti pieteikt dalību ne tikai eksportspējīgie uzņēmēji, bet arī atbalstītāji, kas ar savu ieguldījumu spēs palīdzēt uzņēmumu turpmākai attīstībai un kopīgi veidot veiksmes stāstu.
 
Konkursa "Latvijas Eksportprece 2013" dalībniekus izvērtēs „Latvijas Uzņēmējdarbības Attīstības centra” un „Biznesa uzrāviens” eksperti. Laureātu tiks paziņoti svinīgā ceremonijā.
 
Latvijas Eksportpadome arī piedāvā iespēju izvēlēties preču zīmi “Quality Product of Latvia”, lai tādējādi patērētājus ārvalstīs informētu par produktu grupu, kas ražoti Latvijā. “Quality Product of Latvia” piešķir produktiem pievienoto vērtību, kā arī veicina uzņēmumu atpazīstamību un pieejamību ārvalstu patērētājiem.

Ja uzņēmumi saredz iespēju atbalstīt vai piedalīties konkursā “Latvijas eksportprece 2013”, iegūstot jaunas sadarbības iespējas un plašu publicitāti medijos, aicināti sazināties, rakstot e-pastu: info@eksports.lv vai zvanot pa tālruni  295-50-364.

NVA aicina NVO brīvprātīgajā darbā iesaistīt jauniešus bezdarbniekus

22-02-2013

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) turpina pieņemt biedrību un nodibinājumu pieteikumus dalībai pasākumā „Atbalsts jauniešu brīvprātīgajam darbam”, kurš tiek īstenots visos Latvijas reģionos, lai veicinātu jauniešu bezatlīdzības darbību sabiedrības labā.

Jebkura biedrība vai nodibinājums, kas ir reģistrēta Latvijā un veic sociāli nozīmīgu darbību var izveidot un pieteikt brīvprātīgā darba vietas jauniešiem bezdarbniekiem. To izdarīt iespējams  tajā NVA filiālē, kuras teritorijā biedrība vai nodibinājums darbojas. Pēcāk NVA filiāles darbinieki palīdzēs izvēlēties biedrības vai nodibinājuma darbības specifikai un prasībām visatbilstošākos kandidātus no NVA reģistrētiem jauniešiem bezdarbniekiem. 

Pasākumu „Atbalsts jauniešu brīvprātīgajam darbam” NVA īsteno kopš 2011.gada augusta. Šajā laikā brīvprātīgajā darbā kopumā iesaistot 2 126 jauniešus bezdarbniekus, to skaitā 110 jauniešus ar invaliditāti. Brīvprātīgā darba atbalsta pasākumā var piedalīties jaunieši bezdarbnieki vecumā no 18 līdz 24 gadiem. 

Biedrībām un nodibinājumiem, piedaloties pasākumā, ir iespēja piesaistīt savam kolektīvam jaunus un perspektīvus biedrus.

Jaunieši savas profesionālās spējas paaugstina un darba pieredzi iegūst organizējot dažādus pasākumus vai konferences, vadot vai koordinējot projektus, asistējot projektu vadītājiem, palīdzot skolotājiem, darbojoties IT, sabiedrisko attiecību, sociālā darba, sociālās aprūpes un citās jomās. Viena jaunieša nodarbinātības ilgums pasākumā - no viena līdz sešiem mēnešiem.

Pasākuma laikā jauniešiem NVA nodrošina stipendiju - 40 latus mēnesī, bet jauniešiem ar invaliditāti - 60 latus. Pasākuma dalībnieki tiek apdrošināti arī pret nelaimes gadījumiem brīvprātīgā darba darbvietā.

Līdz šim pasākuma ietvaros biedrības un nodibinājumi ir izveidojuši 1 742 darba vietas.

Detalizētāka informācija par pasākumu, kā arī saistošie dokumenti atrodami NVA mājas lapas (www.nva.gov.lv) sadaļā "Bezdarbniekiem" un "Darba devējiem" à „Atbalsts jauniešu brīvprātīgajam darbam”: http://www.nva.lv/index.php?cid=433&mid=437&id=17&from=5#13

 


Kas jāzina un jāprot mūsdienīgam vadītājam? – to varēs noskaidrot, piedaloties kursos Ventspils Augstskolā

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) Biznesa resursu centrs, pateicoties Eiropas Sociālā fonda un Latvijas valsts finansējumam, darba devējiem arī šajā pavasarī piedāvā bezmaksas mācību programmas. Sadarbībā ar Ventspils Augstskolu un Ventspils pašvaldību Kurzemes reģiona darba devējiem ir iespēja iegūt aktuālāko informāciju un papildināt zināšanas tādās jomās kā sociālais dialogs un cilvēkresursu vadība, korporatīvā sociālā atbildība, publiskā – privātā partnerība. Šī gada 1.februārī sāksies pirmie no trīs piedāvātajiem kursiem „Divpusējais un trīspusējais sociālais dialogs un cilvēkresursu vadība”.

Šajā mācību programmā dalībniekiem būs iespēja noskaidrot: Kāpēc nepieciešama darba devēju iesaistīšanās sabiedriskās aktivitātēs? Kas jāzina un jāprot mūsdienīgam vadītājam? Kā atrisināt strīdus sarunu, samierināšanas un mediācijas ceļā?

Norises vieta Ventspils Augstskola, Inženieru ielā 101a, D korpusa 407.auditorijā, 4.stāvā.

Kursus pasniegs Aivars Kalniņš, lektors ar ilggadēju pieredzi uzņēmumu un personāla vadības jomās gan starptautiskos, gan Latvijas uzņēmumos tādos, kā VAS „ Latvijas Pasts”, SIA „Lattelekom”, SIA ”Reaton, LTD”. Studējis uzņēmumu un sabiedrības vadību USTTI (ASV),TEMIC (Kanāda) un Cable&Wireless College (UK), organizācijas un personāla vadību Roffey Park Institute (UK). Ieguvis Profesionālo zinātņu maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā BA “Turība”. Līdz 2004.gadam bijis LPVA Prezidents un EAPM valdes loceklis. Uzstājies ar referātiem personāla vadības konferencēs gan Latvijā , gan citas Eiropas valstīs.

Ventspils pilsētas Domes priekšsēdētāja 1. vietnieks infrastruktūras jautājumos Jānis Vītoliņš „Ventspils jaunie komersanti līdz šim nav bijuši pietiekoši aktīvi sākt jaunas biznesa aktivitātes. Tradicionāli pilsētas ekonomiku noteikuši lielie brīvostas uzņēmumi, kas piedāvājuši labi apmaksātas darba vietas. Tagad, kad pašvaldība un brīvosta mērķtiecīgi attīsta modernu ražošanu, savu uzņēmumu attīstībai ir visas iespējas. Radīti efektīvi pašvaldības un ES fondu līdzfinansēti atbalsta instrumenti, kā Kurzemes biznesa inkubators un pirmsinkubators, kur esošie un topošie komersanti var gūt zināšanas un finansiālu atbalstu savām aktivitātēm. Latvijas Darba devēju konfederācijas un Ventspils Augstskolas organizētie bezmaksas kursi uzņēmējiem  ir vēl viena laba iespēja iegūt vērtīgas zināšanas , kas nepieciešamas attīstot uzņēmējdarbību.”

Pieteikšanās nosūtot pieteikuma anketu pa e-pastu info@comperio.lv. Tālruņi uzziņām: 26569525, 67213003.

Kopš 2010.gada mācību programmās ir piedalījušies vairāk nekā 1000 darba devēji – uzņēmēji un pašvaldību pārstāvji visā Latvijā. Šo iespēju ir izmantojuši tādi Latvijas uzņēmumi, kā SIA „Baltcom TV”, SIA „Rēzeknes Slimnīca”, SIA „Getliņi EKO”, AS „G4S Latvia”, SIA „Komerccentrs dati grupa”, SIA „BM Industrial” un daudzi citi.

Vēl šogad Ventspils Augstskolā tiks organizētas mācību programmas: 

·         Uzņēmumu attīstība un korporatīvā sociālā atbildība” (KSA) kursos būs iespēja iegūt aktuālu informāciju pār šādām tēmām: Kā strādāt, lai uzņēmums nebankrotētu pēc 7.5 gadiem? Kāpēc sociāli atbildīgs bizness ir ienesīgs? Kā pašvaldība var atbalstīt godīgu biznesu? Kursu sākums martā. 

·         „Pašvaldību attīstības vadība un publiskās – privātās partnerības (PPP) veicināšana”, šī mācību programma tiks pasniegta sadarbībā ar Hipotēku bankas publiskās un privātās partnerības ekspertiem un pasniedzējiem, kuru vadībā noskaidrosiet: Kā ikviens var piedalīties reģiona attīstības plānošanā? Kā veidot reģiona stratēģiju? Kas ir PPP? Kā īstenot projektu, lai ieguvēji ir gan valsts, gan uzņēmēji, gan sabiedrība? Kā kļūt par valsts partneri publiskajos iepirkumos? Kursu sākums oktobrī. 

Visas trīs mācību programmas darba devēju organizāciju biedriem un pārstāvjiem ir pieejamas bez maksas. Mācību programmās ietvertas lekcijas ar atvērta tipa diskusijām par mācību tēmu. Piedaloties mācību programmās, dalībnieki iegūs arī izdales materiālus ar jaunāko informāciju un papildmateriālus, kā arī iespēju neformālā gaisotnē satikt potenciālos sadarbības partnerus un nodibināt jaunus kontaktus.

2013.gadā mācību programmas tiek organizētas arī Rīgā, Gulbenē, Rēzeknē, Aizkrauklē un Ludzā.

Informācijai:

Mācības notiek Eiropas Sociālā fonda un Latvijas valsts finansētā projekta „LDDK administratīvās kapacitātes stiprināšana reģionos” (id.Nr. 1DP/1.5.2.2.1./08/IPIA/SIF/002/02) ietvaros. Apmācības nodrošina SIA „Comperio”. Precīza informācija par apmācību norises datumiem un vietām regulāri tiek atjaunota un ir pieejama LDDK mājas lapā www.lddk.lv, http://www.comperio.lv/?id=346 un www.draugiem.lv/lddk-brc. Šīs mācību programmas tiks piedāvātas līdz 2014.gada beigām visā Latvijā.

 

Informācijai par darba devēju apmācībām:

Gunta Misāne, SIA „Comperio” valdes priekšsēdētāja

Tālr.: 67213020, 29115356 info@comperio.lv, www.comperio.lv

 

 


2012.gada decembra beigās reģistrētā bezdarba līmenis valstī samazinājies līdz 10,5%

16-01-2013

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2012.gada decembra beigās bija 10,5% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita. Valstī bezdarba līmenis mēneša laikā samazinājies par 0,1% punktu un bezdarbnieku skaits - par 362 cilvēkiem. Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) uzskaitē 2012.gada decembra sākumā bija 104 414, decembra beigās – 104 052 bezdarbnieki.

Zemākais bezdarba līmenis 2012.gada decembrī reģistrēts Rīgas reģionā – 6,8%, augstākais bezdarba līmenis bija Latgales reģionā – 21,1%. Kurzemes reģionā bezdarba līmenis decembrī bija 11,4%, Zemgales reģionā - 11,7% un Vidzemes reģionā – 12,8%.

Valsts lielākajās pilsētās bezdarba līmenis decembrī bija: Rīgā – 6,4%, Jelgavā – 7,9%, Ventspilī – 8,2%, Valmierā – 7,7%, Liepājā – 9,6%, Daugavpilī – 10,6%, Jūrmalā – 10,2%, Jēkabpilī – 14,7%, Rēzeknē – 19,8%.

Bezdarbnieka statusu 2012.gada decembrī zaudēja 8 527 cilvēki, no viņiem 4 787 bezdarbnieki statusu zaudēja, jo bez attaisnojoša iemesla nepildīja bezdarbnieka pienākumus. Savukārt 2 931 bezdarbnieks statusu zaudēja, jo iekārtojās pastāvīgā darbā un par to informēja NVA. 2012.gadā kopumā pastāvīgā darbā iekārtojās 83 219 NVA reģistrētie bezdarbnieki.

2012. gada decembra beigās NVA datu bāzē bija 3 140 darba devēju reģistrētās brīvās darba vietas.

Šī gada decembrī NVA pasākumos bija nodarbināti 12 450 bezdarbnieki, bet mācījās 12 102, lai apgūtu darbam nepieciešamās zināšanas un prasmes. Kopumā NVA organizētajos aktīvajos nodarbinātības pasākumos 2012.gada decembrī piedalījās 29 735 bezdarbnieki:

  •  Profesionālajā apmācībā, pārkvalifikācijā vai kvalifikācijas paaugstināšanā un neformālās izglītības ieguvē – 9 364;
  •  Konkurētspējas paaugstināšanas pasākumos – 7 024;
  • Algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos – 11 050;
  • Kompleksajos atbalsta pasākumos – 1 196;
  • Pasākumos noteiktām personu grupām – 860;
  •  Pasākumā komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai – 173;
  •  NVA aģentu asistentu apmācībā un praksē – 68.


Karjeras konsultācijas 2012.gada decembrī saņēmušas 4 875 personas, no tām 3 894 bezdarbnieki un darba meklētāji. 2012.gada decembrī pabalstu par asistenta pakalpojumu izmantošanu saņēmuši 1 568 pirmās grupas redzes invalīdi. Pasākumu „Mūžizglītības pasākumi nodarbinātām personām” 2012.gada decembrī uzsākušas 373 nodarbinātās personas.

 

Sagatavoja:

Sabiedrisko attiecību nodaļa

Tālr. 67021829; 67021808;  info@nva.gov.lv

   

Talsu komersantu kluba biedri tiekas pilnsapulcē kokaudzētavā «Mazsili»   

2012. gada 8. novembrī Talsu komersantu kluba (TKK) biedri tikās kārtējā pilnsapulcē. Tās laikā uzņēmēji apsprieda nozīmīgus lēmumus un iepazinās ar dažādās organizācijās paveikto, kā arī apsprieda nākotnes ieceres.

Šajā reizē TKK pārstāvji pulcējās a/s «Latvijas Valsts meži» (LVM) struktūrvienības «LVM Sēklas un stādi» kokaudzētavā «Mazsili». Pilnsapulces sākumā kokaudzētavas vadītājs Kārlis Strazdiņš viesiem demonstrēja videofilmu, ļaujot ieskatīties uzņēmuma karstākās sezonas — pavasara un vasaras — ikdienas darbos. Pēc filmas noskatīšanās, K. Strazdiņš sniedza detalizētāku informāciju par uzņēmuma darbību, kā arī atbildēja uz interesentu jautājumiem. Pēc tam sapulces dalībnieki devās apskatīt kokaudzētavu, kur, lai arī klāt jau novembris, darbi aizvien vēl rit pilnā sparā.

Pilnsapulces dienas kārtībā bija iekļauti vairāki darba kārtības jautājumi. Viens no tiem — lēmuma pieņemšana par SIA «Rendit» izstāšanos no komersantu kluba, saistībā ar uzņēmuma likvidāciju. Savukārt SIA «Kurland Log Homes», ko pārstāvēja Neils Sniedziņš, pēc balsojuma tika uzņemts TKK biedru rindās. Šis uzņēmums nodarbojas ar guļbūvju celšanu un restaurēšanu, kā arī ar zāģmateriālu tirgošanu un torņceltņu nomu. Tādējādi komersantu kluba biedru skaits paliek nemainīgs — 42.

Nākamais darba kārtības jautājums bija par iesaistīšanos NVO darbībā. Ziemeļkurzemes Nevalstisko organizāciju atbalsta centrs ir izteicis vēlēšanos savā pulkā redzēt arī Talsu komersantu klubu. NVO atbalsta centrs cenšas izveidot Nevalstisko organizāciju sadarbības tīklu. Lai popularizētu savu darbību, un iesaistītu biedrus dažādos projektu konkursos, tas dodas gan vizītēs pa Latviju, gan arī iesaistās pieredzes apmaiņas braucienos uz ārvalstīm. TKK biedri pieņēma lēmumu, balsojot par iestāšanos Nevalstisko organizāciju atbalsta centrā.

Komersantu klubs pavisam nesen ir izveidojis arī īpašu piederības zīmi. Tā ir nozīmīte, kas kā atzinība tiek piešķirta tiem kluba pārstāvjiem, kuri TKK biedru statusā ir vismaz trīs gadus. Sapulcē tika apstiprināts «TKK Piederības Zīmes» nolikuma projekts, un apbalvojamo biedru saraksts 2012. gadam. Šiem cilvēkiem apbalvojumu piešķirs komersantu kluba Gada noslēguma pasākumā.

 

Komersantu klubā šogad ir vēl kāds jaunums, kas, iespējams, kļūs par tradīciju, lai atzīmētu biedru sasniegumus uzņēmējdarbībā. TKK valde šogad Talsu novada pašvaldības rīkotā konkursa „Talsu novada sakoptākā pilsēta un pagasts” noslēgumā nolēma pasniegt balvu kādam no kluba biedriem, kurš guvis panākumus konkursā. Šajā gadā balva tika AS «Talsu piensaimnieks» kafejnīcai «Piena sēta» un tās ilggadējam vadītājam Dainim Norenbergam, nominācijā „Iedzīvotājiem draudzīgākā kafejnīca Talsu novadā 2012. gadā”. Nākošajā gadā tas var būt jebkurš cits uzņēmums, kas tiks novērtēts kādā no uzņēmējdarbības nozarēm un būs TKK biedrs.

Pilnsapulcē ar prezentāciju «Laidzes profesionālās vidusskolas aktivitātes» uzstājās arī Laidzes profesionālās vidusskolas direktore Rita Pole. Viņa klausītājus iepazīstināja gan ar skolas renovēto dienesta viesnīcu, gan nākotnes iecerētajiem projektiem. Ar Latvijas — Lietuvas pārrobežu sadarbības projekta atbalstu mācību iestādē iegūta jauna datortehnika, instrumenti un iekārtas. Šī projekta mērķis ir izglītības programmas «Būvdarbi» pilnveidošana, kā arī atvērto durvju dienas «Profesiju diena» un «Profesionālās meistarības konkurss «Amatnieks 2013» rīkošana.

Sākot ar 2012./2013. mācību gadu Laidzes profesionālā vidusskola uzņem jauniešus Eiropas Sociālā Fonda finansētā 1,5 gadus ilgā izglītības programmā «Komerczinības».

Savukārt nākotnē, sadarbojoties ar Upesgrīvas speciālo internātpamatskolu, iecerēts atvērt profesionālās izglītības programmu jauniešiem ar speciālām vajadzībām — „Būvdarbi”. Tajā divu gadu laikā varēs iegūt remontstrādnieka kvalifikāciju. Šo mācību programmu finansēs Upesgrīvas speciālā internātpamatskola, bet speciālos priekšmetus pasniegs profesionālās vidusskolas pedagogi. Abu skolu pienākumus regulēs divpusējs sadarbības līgums.

Pēc iepazīšanās ar Laidzes profesionālās vidusskolas nākotnes iecerēm, klātesošie iepazinās ar apdrošināšanas akciju sabiedrības «GjensidigeBaltic» piedāvātajām iespējām veselības apdrosināšanā, ko izklāstīja tās Personas apdrošināšanas nodaļas vadītāja Sandra Pietkēviča.

Sapulci noslēdza AS «Swedbank» ekonomista Mārtiņa Kazāka prezentācija «Kas sagaida Latvijas ekonomiku?». Tajā viņš stāstīja gan par ekonomisko situāciju Latvijā un Eiropas Savienībā, gan visā pasaulē. Pēc stāstījuma klausītāji vēlējās noskaidrot, kas būtu darāms, lai pēc iespējas labāk sagatavotos pārejai uz eiro zonu, un neciestu Latvijas iedzīvotāji un uzņēmēji.

Tā kā pasākuma laiks sakrita ar Mārtiņdienas tuvošanos, tā saviesīgajā daļā neiztrūkstošs bija arī tradicionālais svētku mielasts.

 

Jana Grauda

Talsu komersantu kluba izpilddirektore

 


Talsu novada Pieaugušo izglītības centrs iesaka:

Enterprise Europe Network Latvia Eiropas Biznesa atbalsta tīklā-

jaunas biznesa idejas, ārvalstu uzņēmēji, kas meklē sadarbības partnerus, bezmaksas semināri un diskusijas par biznesa un zinātnes sadarbības tēmām, viss par inovāciju un jaunu ideju piesaisti Jūsu biznesam, bezmaksas konsultācijas konkrētu ideju realizēšanai, …

Jau divus gadus Talsu novada Pieaugušo izglītības centrs ir Latvijas Tehnoloģiskā centra sadarbības partneris, kura paspārnē darbojas Eiropas Biznesa atbalsta tīkls (Enterprise Europe Network). Projekts savu darbību Latvijā uzsāka 2008. gada 29. februārī un apvieno līdz šim atsevišķi pastāvējušo Eiropas Informācijas centru Rīgā, kas darbojās kopš 1997. gada kā viena no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) struktūrvienībām un Inovāciju Rosināšanas centru.

Eiropas Biznesa tīkls ir lielākais uzņēmējdarbības un inovācijas atbalsta kontaktpunktu tīkls, kas sniedz praktisku informāciju uz specifiskiem jautājumiem ES uzņēmējiem par ES lietām, īpaši izceļot mazos un vidējos uzņēmējus. Eiropas Biznesa tīkls ir viena no Eiropas Komisijas Konkurētspējas un Inovāciju ietvarprogrammas sastāvdaļām, kas darbojas pēc vienas pieturvietas aģentūras principiem, lai sniegtu vienotus pakalpojumus.

Tīkla pamatdarbībā ir ne-nepareizo durvju (no wrong door) koncepcija – kas nodrošina vienotus pakalpojumus neatkarīgi no tā, kurā valstī vai kontaktpunktā griežas uzņēmējs.

Tīkls piedāvā konkrētus un efektīvus risinājumus uzņēmējiem 52 valstīs, iekļaujot 27 Eiropas Savienības valstis, kā arī kandidātvalstis (Turcija, Horvātija, Maķedonijas Republika, Islande), Eiropas ekonomiskās zonas valstis un citas trešās valstis.

Eiropas Biznesa atbalsta tīkls ir vienreizējs gan pēc tā ģeogrāfiskā pārklājuma, gan pieejamajiem pakalpojumiem. Arī Talsu novada Pieaugušo izglītības centrā varat griezties pēc palīdzības- sadarbības partneru vai jaunu tehnoloģisko risinājumu meklēšanā, kā arī jautājumos, kas saistīti ar organizāciju vadību. Tālr. mob.: 26518464; e-pasts:  talsupic@apollo.lv.

Tīklā ir apvienotas un koordinēti darbojas aptuveni 600 partnerorganizāciju, kurās nodarbināti ap 4000 speciālistu, lai veicinātu ES uzņēmējdarbību.

Eiropas Biznesa atbalsta tīkla mājas lapā pieejama informācija par visām tīkla partnerorganizācijām, kā arī var iepazīties ar tīkla pasākumu kalendāru un pakalpojumiem: http://www.een.lv/ latviešu,   http://www.enterprise-europe-network.ec.europa.eu – centrālā saite. 

 



Lauku atbalsta dienests informē par pieteikšanās termiņu pasākumā „Atbalsts investīciju veicināšanai lauksaimniecībā un investīcijām materiālās bāzes pilnveidošanai”

Lauku atbalsta dienests (LAD) informē, ka līdz 2012.gada 30.novembrim notiek iesniegumu pieņemšana valsts atbalstam kredītprocentu daļējai dzēšanai primāro lauksaimniecības produktu ražotājiem, lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām, lauksaimniecības produktu pārstrādes komersantiem, kā arī atbalstam investīcijām materiālās bāzes pilnveidošanai pētījumu un laboratorisko analīžu veikšanai.

Atbalsts kredītprocentu daļējai dzēšanai tiek piešķirts par laika posmā no 2012.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 30.septembrim faktiski samaksātajiem ilgtermiņa aizdevuma vai finanšu līzinga procentiem.

Atbalsta mērķis ir veicināt lauksaimniecības produktu ražošanas un lauku ekonomiskās telpas attīstību, veicinot lauksaimniecības un lauku attīstības investīciju projektu īstenošanu un materiālās bāzes pilnveidošanu.

Pieteikumus atbalstam var iesniegt LAD reģionālajās lauksaimniecības pārvaldēs, kā arī centrālajā aparātā Rīgā.

Sīkāka informācija, kā arī iesniegumu veidlapas ir atrodamas LAD mājas lapā www.lad.gov.lv Valsts atbalsta sadaļā Investīciju veicināšana lauksaimniecībā

 

LAD Valsts atbalsta daļa

Tālrunis: 67027687, 67027326 

LAD Klientu apkalpošanas daļa

Tālrunis: 67027684, 67027693

 


Darba devējiem NVA piedāvā iespēju apmācīt viņiem vajadzīgos speciālistus

22-11-2012

Ja kādam uzņēmumam vajadzīgs profesionāls speciālists, Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) šādu speciālistu pēc konkrēta darba devēja pieprasījuma var sagatavot, apmācot bezdarbniekus uzņēmumam nepieciešamajās profesijās jebkurā licencētā  profesionālās pilnveides izglītības programmā, profesionālās tālākizglītības vai neformālās izglītības programmā. Apmācības laikā bezdarbniekam tiek maksāta stipendija - 70 Ls mēnesī. Pēc apmācības pabeigšanas darba devējam jāpieņem bezdarbnieks darbā un attiecīgajā profesijā jānodarbina vismaz sešus mēnešus. Ja darba devējam vajadzīgie speciālisti jāapmāca tādās profesijās, kuru nav NVA piedāvājumā, aģentūra nepieciešamo apmācību programmu iepirks un uzņēmumam vajadzīgos speciālistus sagatavos.

Kā zināms, veiksmīga ilgtermiņa sadarbība NVA ir izveidojusies ar Ķīmijas, farmācijas, biotehnoloģijas un vides nozaru kvalifikācijas centru (SIA „NKC”), pēc kura pieprasījuma tika apmācīti 96 darba devēja izvēlēti bezdarbnieki. Pēc mācību pabeigšanas viņi uzsāka darbu tādos pazīstamajos uzņēmumos kā  AS „Grindeks”, AS „Olainfarm”, SIA „Biolars”, SIA „Tenax grupa”, SIA „Silvanols”. Lai īstenotu apmācību pēc SIA „NKC” pieprasījuma, Olaines mehānikas un tehnoloģijas koledžā tika izstrādātas 3 aktuālas izglītības programmas: „Ķīmisko procesu tehniķis”, „Analītiskās ķīmijas tehniķis”, „Farmācijas produktu pārdošana”.

Šī gada desmit mēnešos apmācības organizētas jau pēc 30 darba devēju pieprasījumiem, apmācībās iesaistot 120 bezdarbniekus, kas apgūst vai jau ir apguvuši tādas programmas kā šuvējs, auto un traktortehnikas vadītājs, pavārs, dažāda veida lokmetinātājs, SPA meistars, tilta celtņa operators, sociālās aprūpes darba pamati, apsardzes darbs, projektu vadīšana u.c.

Šogad uzsākta sadarbība ar Latvijas Veļas Ražotāju asociāciju un tekstilnozares uzņēmumiem. NVA filiālēs Ogrē un Liepājā saņemti pieprasījumi 72 bezdarbnieku apmācībai nozares uzņēmumu vajadzībām. NVA Liepājas filiāle sadarbībā ar Liepājas Valsts tehnikumu ir uzsākusi 24 šuvēju apmācību, un tuvākajā laikā apmācību uzsāks vēl 12 bezdarbnieki, lai iegūtu šūšanas iekārtu operatora kvalifikāciju. Arī NVA Ogres filiālē tiks uzsākta 12 šūšanas iekārtu operatoru apmācība, kuri pēc tam strādās SIA „Ogres trikotāža”. Vairāki darba devēji, kuri jau iepriekš ar NVA starpniecību bija apmācījuši darbiniekus, turpina to darīt, piemēram, SIA „RIMI Latvia” vajadzībām jau ir apmācīti 20  pavāri un plānots vēl apmācīt pavārus un maizniekus, savukārt NVA Liepājas filiāle organizē elektriķu un remontatslēdznieku apmācības pēc AS „Liepājas Metalurgs” pieprasījuma, šī uzņēmuma vajadzībām 2011. un 2012. gadā jau ir apmācīti 30 tilta celtņa operatori. Pēc SIA „Masterclass” pieprasījuma apmācīti SPA meistari un kosmētiķi, pēc SIA LSEZ „Jensen Metal” un „RESERV Inc” - lokmetinātāji, bet  Maltas speciālās internātpamatskolas vajadzībām bija organizētas apmācības sociālās aprūpes darba pamatu programmā.

Uzņēmumiem  nepieciešamo speciālistu apmācīšanu darba devēja izvēlētajā programmā NVA īsteno un finansiāli nodrošina ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta „Bezdarbnieku un darba meklētāju apmācība Latvijā 2” atbalstu. Lai organizētu bezdarbnieku apmācību pēc darba devēja pieprasījuma viņam aktuālajā specialitātē, NVA filiālē ir jāiesniedz rakstisks pieprasījums, kurā jānorāda:

  •  fiziskās vai juridiskās personas nosaukums;
  • kontaktinformācija;
  • apmācības programma vai iegūstamā kvalifikācija;
  •  apmācāmo bezdarbnieku skaits un cita nepieciešamā informācija.

Lai darba devējs gūtu pārliecību par izvēlētā darbinieka atbilstību uzņēmuma vajadzībām, darba devējam pirms apmācību sākuma jāpiedalās bezdarbnieku atlasē. Profesionālās tālākizglītības programmu apguves laikā darba devējs var nodrošināt bezdarbniekiem programmā noteikto kvalifikācijas praksi, nepieciešamo iemaņu iegūšanai konkrētajā darba vietā. Pēc apmācāmo bezdarbnieku atlases, NVA slēdz ar darba devēju līgumu, kurā tiek noteikti pušu pienākumi, tiesības, atbildība un līguma izpildes kārtība. Gadījumā, ja bez attaisnojoša iemesla pēc apmācības pabeigšanas bezdarbnieks netiek pieņemts darbā, darba devējam jāatmaksā NVA finanšu līdzekļi, kas izlietoti apmācības organizēšanai.

Plašāka informācija par darba devēju iespēju pieteikties bezdarbnieku apmācībai un pieprasījuma veidlapa pieejama aģentūras mājas lapas (www.nva.gov.lv) sadaļā „Klientiem” Aktuālie pakalpojumi Bezdarbnieku apmācība pēc darba devēja pieprasījuma un ikvienā no 28 NVA filiālēm visā Latvijā.     

 

Sagatavoja:
NVA Sabiedrisko attiecību nodaļa

Tālr. 67021829; 67021808

info@nva.gov.lv


EEN INFORMATĪVAIS IZDEVUMS  - NOVEMRIS 2012


2012.gada oktobra beigās reģistrētā bezdarba līmenis valstī samazinājies līdz 10,7%

19-11-2012

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2012.gada oktobra beigās bija 10,7% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita. Valstī bezdarba līmenis mēneša laikā samazinājies par 0,3% punktiem un bezdarbnieku skaits - par 2652. Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) uzskaitē 2012.gada oktobra sākumā bija 108 322, oktobra beigās – 105 670 bezdarbnieki. Tāpat kā iepriekšējos mēnešos arī oktobrī reģistrētā bezdarba līmenis samazinājies visos valsts reģionos.

Zemākais bezdarba līmenis 2012.gada oktobrī reģistrēts Rīgas reģionā – 7,0%, augstākais bezdarba līmenis bija Latgales reģionā – 21,3%. Kurzemes reģionā bezdarba līmenis oktobrī bija 11,3%, Zemgales reģionā - 11,8% un Vidzemes reģionā – 12,8%.

Valsts lielākajās pilsētās bezdarba līmenis oktobrī bija: Rīgā – 6,7%, Jelgavā – 8,0%, Ventspilī – 7,8%, Valmierā – 8,3%, Liepājā – 9,8%, Daugavpilī – 10,5%, Jūrmalā – 10,9%, Jēkabpilī – 15,4%, Rēzeknē – 19,9%.

Bezdarbnieka statusu 2012.gada oktobrī zaudēja 12 617 cilvēki, no viņiem 5 774 bezdarbnieka statusu zaudēja, jo bez attaisnojoša iemesla nepildīja bezdarbnieka pienākumus. Savukārt 5 715 bezdarbniekiem statuss noņemts, jo viņi iekārtojās pastāvīgā darbā un par to informēja NVA. Šī gada 10 mēnešos kopumā pastāvīgā darbā iekārtojās 70 269 bezdarbnieki, to skaitā 19 733 ilgstošie bezdarbnieki. 

NVA Attīstības nodaļas vadītājs Egīls Vidžups: „Pēdējo desmit mēnešu laikā ir samazinājies gan bezdarbnieku kopējais skaits, gan arī ilgstošo bezdarbnieku skaits, tomēr ilgstošo bezdarbnieku daudzums sarūk daudz mērenāk. Turklāt ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā pieaug, un šī gada oktobrī tas ir palielinājies līdz 46%”.

Analizējot NVA reģistrēto bezdarbnieku bezdarba ilgumu pa vecuma grupām, jāsecina, ka bezdarbniekiem vecumā pēc 45 gadiem ir būtiski lielāks risks kļūt par ilgstošo bezdarbnieku nekā gados jaunākām personām. Vidējais bezdarba ilgums tiem bezdarbniekiem, kuri ir vecāki par 45 gadiem, pārsniedz 20 mēnešus. Savukārt vecuma grupā līdz 30 gadiem vidējais bezdarba ilgums ir mazāks par gadu.

Lai sniegtu atbalstu šiem un pārējiem klientiem, šī gada oktobrī ar NVA palīdzību pasākumos bija nodarbināti 13 910 bezdarbnieki, bet mācījās 9 705, lai apgūtu darbam nepieciešamās zināšanas un prasmes. Kopumā NVA organizētajos aktīvajos nodarbinātības pasākumos 2012.gada oktobrī piedalījās 29 776 bezdarbnieki:

  •  Profesionālajā apmācībā, pārkvalifikācijā vai kvalifikācijas paaugstināšanā un neformālās izglītības ieguvē – 2 844;
  • Konkurētspējas paaugstināšanas pasākumos – 11 383;
  • Algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos – 11 972;
  • Kompleksajos atbalsta pasākumos – 2 015;
  • Pasākumos noteiktām personu grupām – 1 311;
  • Pasākumā komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai – 176;
  • NVA aģentu asistentu apmācībā un praksē – 75.


Karjeras konsultācijas 2012.gada oktobrī saņēmušas 7 953 personas, no tām 7 108 bezdarbnieki un darba meklētāji. 2012.gada oktobrī pabalstu par asistenta pakalpojumu izmantošanu saņēmuši 1 522 pirmās grupas redzes invalīdi. Pasākumu „Mūžizglītības pasākumi nodarbinātām personām” 2012.gada oktobrī uzsākušas 414 nodarbinātās personas. 

2012. gada oktobra beigās NVA datu bāzē bija 4 183 darba devēju reģistrētās brīvās darba vietas. Visbiežāk oktobrī darba devēji vakances piedāvāja mazumtirdzniecības veikalu pārdevējiem, kravas automobiļu vadītājiem, dažāda veida metinātājiem, pavāriem, palīgstrādniekiem, zivju apstrādātājiem, klientu apkalpošanas speciālistiem, kuģu remontatslēdzniekiem, kuģubūves atslēdzniekiem, šuvējiem un programmētājiem. 

Sagatavoja:

NVA Sabiedrisko attiecību nodaļa

Tālr. 67021808; 67021829

info@nva.gov.lv


Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra tālākizglītības nodaļa

2012. gada 28. novembrī

rīko izglītojošu bezmaksas semināru

Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā 

Norises vieta: Ozolnieki, Rīgas iela 34

Seminārs notiks no plkst. 10.00 – 15.50.

Semināru vadīs lektore Inga Skādule, PVD PUD vecākā eksperte.

 

Laiks

Stundu skaits

Saturs

10:00-11:00.

1

Pārtikas apriti regulējošie ES un Latvijas normatīvie akti. Pārtikas aprites uzraudzība un kontrole Latvijā

 

 

Kafijas pauze

11:20-12.20

1

Pārtikas izcelsmes slimību statistika LR un ārvalstīs; pārtikas izcelsmes slimības un profilakses pasākumi; Pārtikas nekaitīgums un drošība, pārtikas piesārņojums

12:20-12:50

 

Pusdienas

12:50-13:50

1

Personāla higiēnas prasības

13:50-14:50

1

Labas higiēnas prakses un labas ražošanas prakses pasākumi

14:50-15:50

1

Pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas un paškontroles sistēma un pamatprincipi

Kopā

5

 

   Kontaktinformācija: L.Stūrmane 63020535; mob.26148820; e-pasts- lita.sturmane@llkc.lv

 


Rīgas reģiona uzņēmēju biedrības pārstāvji tiekas ar Talsu komersantu klubu

06-11-2012

Aizvadītās nedēļas nogalē, 2. novembrī Rīgas Uzņēmēju biedrības, biedrības „Mārupes uzņēmēji” un „Carnikavas novada tirdzniecības palāta” pārstāvji, kā arī Rīgas reģiona sociālā dialoga koordinatore Edīte Alksne viesojās Talsu un Tukuma novados, lai tiktos ar vietējiem uzņēmējiem.
 
 
Vispirms ciemiņi apmeklēja SIA „Brabantia Latvia” ražotni, bet pēc tam tikās ar Talsu komersantu kluba (TKK) valdes loceklēm: Lienīti Skaraini, Sandru Peimani un TKK izpilddirektori Janu Graudu. Aktīvās diskusijās uzņēmēju biedrību pārstāvji dalījās pieredzē par sociālo dialogu ar vietējām pašvaldībām, par biedrību aktivitātēm, par labdarības pasākumiem. Uzņēmēji vienojās, ka biežāk jāorganizē šāda veida pieredzes apmaiņas pasākumi, jo tikai satiekoties var pārspriest aktuālus uzņēmējdarbības jautājumus, domāt par kopīgiem sadarbības projektiem un dažādu ideju īstenošanu. Biedrību pārstāvji izteica priekšlikumu nākamgad organizēt plašāku uzņēmēju biedrību savstarpēju sadraudzības pasākumu.

Ceturtdien, 8. novembrī plkst. 14.00, Kokaudzētavā „Mazsili” notiks Talsu Komersantu kluba kārtējā kopsapulce.


EEN INFORMATĪVAIS IZDEVUMS  - OKTOBRIS 2012

 


Zemkopības ministrija organizē reģionālās konferences lauksaimniekiem

„Esi informēts un ražo laukos”

16-10-2012

 

Zemkopības ministrija sadarbībā ar Valsts lauku tīklu 2012. gada rudenī Latvijas reģionos – Kurzemē, Vidzemē, Zemgalē un Latgalē – organizē konferences lauksaimniekiem „Esi informēts un ražo laukos". Konferencēs lauksaimniekiem tiks sniegta informācija par lauksaimnieciskās ražošanas attīstības iespējām, konkurētspējas paaugstināšanu, tiešajiem maksājumiem, tirgus pasākumiem un citiem aktuāliem jautājumiem, kā arī Zemkopības ministrijas un citu ar nozari saistīto institūciju speciālisti sniegs atbildes uz lauksaimnieku jautājumiem.

Zemkopības ministrijas pirmā reģionālā konference „Esi informēts un ražo laukos" notiks Kurzemē – 26. oktobrī (piektdiena) Kuldīgā, Kuldīgas kultūras centrā Raiņa ielā 21, konferences sākums pulksten 10.30.

Konferences „Esi informēts un ražo laukos" Vidzemē, Zemgalē un Latgalē:

  • 2. novembrī (piektdiena) – Madonas pilsētas kultūras namā, Raiņa iela 12, Madona;
  • 9. novembrī (piektdiena) – Saulaines Profesionālajā vidusskolā, Saulaine, Rundāles pagasts, Rundāles novads;
  • 29. novembrī (ceturtdiena) – Krāslavas kultūras namā, Rīgas iela 26, Krāslava.

Zemkopības ministrija aicina lauksaimniekus visus interesējošos jautājumus, uz kuriem vēlas dzirdēt atbildes konferences laikā, iesūtīt uz e-pasta adresi laukutikls@llkc.lv. Jautājumus varēs iesniegt arī konferences laikā.


Informāciju sagatavoja
Kaspars Funts,
Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietnieks
tālrunis: 67878705; mob.: 29467772; Kaspars.Funts@zm.gov.lv

 


LDDK aicina pieteikties uzņēmumus droša uzņēmuma simbola iegūšanai 

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) aicina uzņēmumus pieteikties „Droša uzņēmuma apstiprinājuma simbola noteikšana un piešķiršana” konkursam (turpmāk - Konkurss), lai iegūtu droša uzņēmuma simbolu un statusu.

Konkurss notiek jau otro gadu un pagājušajā gadā konkursā piedalījās tikai metālapstrādes un mašīnbūves nozares, bet šogad tiek aicināts jebkuras nozares uzņēmums. 

Droša uzņēmuma apbalvojumu pasniegšana notiks izstādes „Tech Industry 2012” laikā (2012.gada 29.novembris – 1.decembris, Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā), piedaloties uzņēmumu vadītājiem, profesionālās izglītības iestāžu direktoriem, darba aizsardzības speciālistiem, projekta partneriem, atbalstītājiem un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem.

Konkurss uzņēmumiem notiek projekta „Droša skola – drošs darbs” ietvaros, kura   mērķis ir izvērtēt, atbalstīt un izcelt Latvijas uzņēmumos esošo labo praksi drošas darba vides nodrošināšanā, novēršot darbinieku un praktikantu nelaimes gadījumus darba un mācību vietā.

Projekta galvenais apbalvojums tiek pasniegts par drošas darba un mācību vides stratēģijas īstenošanu ilgtermiņā, kas īstenota un attiecināma uz visiem uzņēmumā strādājošiem darbiniekiem. Projekta veicināšanas balvas tiek pasniegtas par būtiskām izmaiņām un uzlabojumiem drošas darba un mācību vides izveidošanā un uzturēšanā, īstermiņa darbības mērķu sasniegšanu, kas īstenoti un attiecināmi uz visiem uzņēmumā strādājošiem darbiniekiem vai atsevišķām uzņēmuma struktūrvienībām.

Projekta sadarbības partneri ir LR Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS), Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes nozares uzņēmēju asociācija (MASOC), LR Labklājības ministrija (LM), Valsts Darba inspekcija (VDI), AS „Inspecta Latvia”, SIA Out Loud, AS Severstaļlat.

Pieteikšanās notiek līdz 20.oktobrim, aizpildot pašnovērtējuma formu, kura atrodas šeit: http://www.lddk.lv/index.php?main=84&c=100&p=1818. Tā ir jānosūta uz e-pastu: marija@lddk.lv.

 

Konkursa nolikums pieejams šeit:

http://www.lddk.lv/index.php?main=84&c=100&p=1818 

Informāciju sagatavoja:

Agnese Alksne, LDDK korporatīvās sociālās atbildības un komunikāciju eksperte

E-pasts: agnese.alksne@lddk.lv, Mob.tel: 29443666

 


 

Piešķirts atlikušais degvielas apjoms lauksaimniekiem, kam tiek piemērots akcīzes nodokļa atbrīvojums

 

15-10-2012

Lauku atbalsta dienests (LAD), pamatojoties uz Ministru kabineta 2011.gada 3.maija noteikumiem Nr.344 „Kārtība, kādā no akcīzes nodokļa atbrīvo dīzeļdegvielu (gāzeļļu), ko izmanto lauksaimniecības produkcijas ražošanai, lauksaimniecības zemes apstrādei un meža vai purva zemes apstrādei, kurā kultivē dzērvenes vai mellenes, kā arī zemes apstrādei zem zivju dīķiem” lauksaimniecības produkcijas ražotājiem ir piešķīris atlikušo dīzeļdegvielas, kam piemēro akcīzes nodokļa atbrīvojumu, apjomu(20 litri) 2012./2013.saimnieciskajam gadam, t.i., no kārtējā gada 1.jūlija līdz nākamā gada 30.jūnijam.

Līdz ar to uz šī gada 12.oktobri irpiešķirti 100 litri dīzeļdegvielas par vienu atbilstošās platības hektāru2012./2013.saimnieciskajam gadam.

Jau šobrīd degvielu ar akcīzes nodokļa atbrīvojumu var iegādāties no tirgotājiem, kuri reģistrējušies šādas degvielas tirdzniecībai. Saraksts ar degvielas tirgotājiem regulāri tiek aktualizēts un publicēts LAD mājaslapas www.lad.gov.lv sadaļā „Akcīzes degviela”.

LAD aicina klientus izmantot elektronisko pieteikšanās sistēmu (EPS). Ar tās palīdzību iespējami sekot līdzi izlietotās degvielas daudzumam un redzēt atlikumu.

 

Zivsaimniecības un valsts atbalsta departaments

Valsts atbalsta daļa

Tālrunis: 67027326, 67027204 

Klientu apkalpošanas daļa

Tālrunis: 67027693, 67027684


11-10-2012

2012.gada septembrī reģistrētā bezdarba līmenis valstī samazinājies līdz 11%

Ar NVA atbalstu septembrī strādāja 14 350, mācījās 9 820, savukārt pastāvīgā darbā iekārtojās 6 092 bezdarbnieki

 

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2012.gada septembra beigās bija 11,0% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita. Valstī bezdarba līmenis mēneša laikā samazinājies par 0,3% punktiem un bezdarbniekus skaits - par 3220. Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) uzskaitē 2012.gada septembra sākumā bija 111 542, septembra beigās –108 322 bezdarbnieki. Tāpat kā iepriekšējos mēnešos arī septembrī reģistrētā bezdarba līmenis samazinājies visos valsts reģionos.

Bezdarbnieka statusu 2012.gada septembrī zaudēja 11 574 cilvēki, no viņiem 4 355 jeb 37,6 % bezdarbnieka statusu zaudēja, jo bez attaisnojoša iemesla nepildīja bezdarbnieka pienākumus. Savukārt 6 092 bezdarbniekiem jeb 52,6 % statuss noņemts, jo viņi iekārtojās pastāvīgā darbā un par to informēja NVA. Septembrī darbā iekārtojās par 1 175 NVA reģistrētajiem bezdarbniekiem vairāk nekā augustā. Savukārt 2012.gada 9 mēnešos pastāvīgā darbā iekārtojās 64 554 bezdarbnieki.

2012. gada septembra beigās NVA datu bāzē bija 5 073 darba devēju reģistrētās brīvās darba vietas. Visbiežāk septembrī darba devēji vakances piedāvāja kravas automobiļu vadītājiem, zivju apstrādātājiem, pavāriem, mazumtirdzniecības veikalu pārdevējiem, būvstrādniekiem un palīgstrādniekiem. Pieprasīti bija arī kuģubūves atslēdznieki un remontatslēdznieki, šuvēji, programmētāji, dažāda veida metinātāji un citu profesiju pārstāvji. Šā gada 9 mēnešos darba devēji NVA bija kopumā pieteikuši 23 068 brīvās darba vietas. 

Ar NVA atbalstu septembrī strādāja 14 350 bezdarbnieki, bet mācījās 9 820 bezdarbnieki, apgūstot darbam nepieciešamās zināšanas, prasmes, iemaņas vai profesiju, paaugstinot savu konkurētspēju, lai pēc iespējas ātrāk varētu atrast pastāvīgu darbu. NVA organizētajos aktīvajos nodarbinātības pasākumos 2012.gada septembrī kopumā piedalījās 29 716 bezdarbnieki:

  •  Profesionālajā apmācībā, pārkvalifikācijā vai kvalifikācijas paaugstināšanā un neformālās izglītības ieguvē – 3 382;
  • Konkurētspējas paaugstināšanas pasākumos – 10 466;
  • Algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos – 12 308;
  • Kompleksajos atbalsta pasākumos – 1 871;
  • Pasākumos noteiktām personu grupām – 1 482;
  • Pasākumā komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai – 176;
  • NVA aģentu asistentu apmācībā un praksē – 31.
    Karjeras konsultācijas 2012.gada septembrī saņēmusi 6 381 persona, no tām 6 064 bezdarbnieki un darba meklētāji. 2012.gada septembrī komplekso atbalsta pasākumu ietvaros pabalstu par asistenta pakalpojumu izmantošanu saņēmuši 1 508 pirmās grupas redzes invalīdi. Pasākumu „Mūžizglītības pasākumi nodarbinātām personām” 2012.gada septembrī uzsākušas 48 nodarbinātās personas.
    Zemākais bezdarba līmenis 2012.gada septembrī reģistrēts Rīgas reģionā – 7,3%, augstākais bezdarba līmenis bija Latgales reģionā – 21,6%. Kurzemes reģionā bezdarba līmenis septembrī bija 11,6%, Zemgales reģionā - 12,1% un Vidzemes reģionā – 13,0%. 

Valsts lielākajās pilsētās bezdarba līmenis septembrī bija: Rīgā – 7,0%, Jelgavā – 8,2%, Ventspilī – 8,3%, Valmierā – 8,7%, Liepājā – 10,3%, Daugavpilī – 10,5%, Jūrmalā – 11,4%, Jēkabpilī – 15,6%, Rēzeknē – 20,2%. 

Sagatavoja:

Sabiedrisko attiecību nodaļa

Tālr. 67021808; 67021829

info@nva.gov.lv


Kaņepju audzētāji saņems Latvijā unikālu kombainu ražas novākšanai

Kaņepju audzētāji ceturtdien saņems Latvijā pirmo specializēto kombainu, kas paredzēts kaņepju ražas bezatlikuma novākšanai, informēja Latvijas Industriālo kaņepju asociācijas valdes priekšsēdētājs Guntis Vilnītis.
 

"Rīt Liepājas ostā ar kuģi tiks ievests duālais kaņepju novākšanas kombains. Tas aprīkots ar speciālu iekārtu, kas ļauj vienlaikus kaņepes nopļaut, sagarināt 60 centimetru nogriežņos, izkult graudus un stiebrus atstāt uz lauka irdenos vālos. Tādējādi kaņepju stiebriņus var vākt agrāk, kas samazina nelabvēlīgu laika apstākļu varbūtību ražas vākšanas periodā," sacīja Vilnītis.

Viņš arī norādīja, ka patlaban Eiropas Savienībā veiksmīgi tiek izmantoti seši šāda tipa kaņepju novākšanas kombaini.

"Eiropā speciālais kombains ir izšķirošs aspekts ražas novākšanā, kas palielina kaņepju audzēšanas saimnieciskumu. Tas plānots darbībai 200 hektāros. Latvijā teorētiski nākotnē būtu nepieciešami pieci šāda tipa kombaini, tomēr, tā kā viens kombains maksā 300 000 eiro (210 000 latu), audzētāji pagaidām to nevar atļauties. Patlaban šo kombainu tikai nomāsim, bet pēc ražas novākšanas un rezultātu apzināšanas lemsim par iegādi," sacīja uzņēmējs.

Plānots, ka jaunais kombains testa režīmā strādās Talsu novada Lībagu pagasta zemnieku saimniecībā "Līči", kas pieder vācu uzņēmējam Heiko Oertelam. Tāpat to varēs izmantot arī citi kaņepju audzētāji, savukārt sestdien, 6.oktobrī saimniecībā plānota kombaina oficiālā prezentācija.

Vilnītis arī norādīja, ka šoruden ar industriālajām kaņepēm apsēti jau 600 hektāri, kas ir divreiz lielākas platības nekā pērn. Lielākie kaņepju audzētāji ir Krāslavas pusē, kā arī pie Preiļiem un Rugājos. Ap 50 hektāriem kaņepju ir arī Vidzemē pie Limbažiem un Ērgļiem.

Kā ziņots, šogad Talsu novada Lībagu pagastā sākta kaņepju pārstrādes rūpnīcas būvniecība, kurā projekta attīstītājs SIA "Transhemp" investēs 2,5 miljonus latu. Plānots, ka rūpnīca sāks darboties 2013.gada pirmajā pusē.

Jau iepriekš Vilnītis norādīja, ka vienā maiņā rūpnīca spēs apstrādāt 7200 tonnas kaņepju. "No stiebriņiem tiks ražota šķiedra, kā arī spaļi - kaņepju pārstrādes procesā iegūstamā sastāvdaļa, kuru izmanto būvmateriālu izgatavošanā. Tiks būvēta arī noliktava, kur uzglabāt kaņepju salmiņu ruļļus. Visa šķiedra tālākai pārstrādei tiks nodota Rēzeknes uzņēmumam SIA "Baltiks EAST", kur tiks ražotie īpaši diegi un auklas," sacīja Vilnītis.

Kā ziņots, sākot ar 2011.gadu, lauksaimnieki, kas nodarbojas ar kaņepju audzēšanu, var pretendēt uz vienoto platības maksājumu. Atbalstu par kaņepju platībām var saņemt, ja audzēšanā izmanto sertificētas sēklas un audzētajās kaņepēs tetrahidrokanabinola saturs nepārsniedz 0,2%.

Latvijas Industriālo kaņepju biedrība ir dibināta 2010.gada 20.jūlijā. Tajā pievienojušies vairāk nekā 20 biedru, tai skaitā zemnieki un uzņēmēji. 

Informācijas avots: LETA

 


LIAA ZIŅAS 2012 RUDENS


SIA ''Brabantia Latvia'' ir Kurzemes Gazele - 2012

 

"Dienas Bizness" katru gadu apbalvo Latvijas straujāk augošos uzņēmumus Latvijas reģionos jeb Gazeles. Šogad laikraksta izvēle pēc visstraujāk augošo uzņēmumu topa Kurzemē ir SIA "Brabantia Latvia", kas īpašā apbalvošanas ceremonijā saņēma balvu "Kurzemes Gazele 2012".

SIA "Brabantia Latvia"  ir ārvalstu kapitāla uzņēmums, kas Latvijā ienācis salīdzinoši nesen, taču strauji un mērķtiecīgi attīstījies, kļūstot par stabilu vietējo komersantu. Nīderlandes kapitāla sadzīves metālizstrādājumu produktu ražotājs "Brabantia Latvia" 2010.gadā uzcēla jaunu rūpnīcu Talsu novada Pastendē, kļūstot tur par lielāko darba devēju. Pazīstamākais rūpnīcā ražotais produkts ir gludināmie dēļi. Par galveno izaugsmes faktoru uzņēmums nosauc efektivitātes celšanu un iekšējo procesu organizāciju, līdz ar ko pieauga produktivitāte un produkta konkurētspēja. Šogad plānots, ka uzņēmuma apgrozījums augs līdz 8,5 miljoniem latu, bet piecu gadu periodā - 10 - 20% gadā ar straujāku lēcienu perioda beigās. 

Informāciju par straujāk augošajiem Latvijas uzņēmumiem, kurus dēvē arī par Gazelēm, jau 12 gadus pēc kārtas apkopo laikraksts "Dienas Bizness" sadarbībā ar informācijas tehnoloģiju izstrādes un informācijas pakalpojumu sniedzēju "Lursoft IT".  

Iepriekšējos gados gazeļu skaits bija ievērojami sarucis, piemēram, 2009. gadā kopējais gazeļu kritērijiem atbilstošo uzņēmumu skaits bija 241, 2010. gadā - 285 uzņēmumi, savukārt 2011. gadā - tie jau ir 440 uzņēmumi. Tradicionāli visplašāk gazeļu sarakstā pārstāvēti Rīgas un Rīgas reģiona uzņēmumi (no 440 uzņēmumiem - 232). Tomēr šogad gazeļu topā liels ir arī Vidzemes reģionu pārstāvošo uzņēmumu skaits - 90 uzņēmumi. Pagājušā gada gazeļu sarakstā Kurzemes reģions ierindojas otrajā vietā, bet šogad tas ieņem trešo vietu. Savukārt ceturtajā vietā ar 41 pārstāvēto uzņēmumu ierindojas Latgales reģions, kas pērn bija pēdējā, piektajā vietā. Vismazāk šogad gazeļu topā iekļuvuši uzņēmumi no Zemgales reģiona.  

"Analizējot šī gada gazeļu sarakstā iekļuvušo uzņēmumu finanšu rādītājus (apgrozījums, peļņa, rentabilitāte) un salīdzinot tos ar iepriekšējiem diviem gadiem, jāsecina, ka straujā izaugsme 2011. gadā parādās arī apgrozījuma un peļņas rādītājos - vidējie rādītāji (uz vienu uzņēmumu) ir ievērojami palielinājušies. Pamazām palielinājies arī vidējais strādājošo skaits gazeļu uzņēmumos. Šie darbības rādītāji apliecina, ka ekonomiskā aktivitāte valstī ir pieaugusi. Tomēr jāatzīmē arī negatīvais - gazeļu sarakstā iekļuvušo uzņēmumu darbības efektivitāte turpina samazināties. Jau pērn vidējā rentabilitāte bija mazāka par 10%, bet šī gada sarakstā tā kritusies vēl vairāk un ir nedaudz virs 7%," norāda SIA Lursoft IT valdes locekle Daiga Kiopa. Šogad Gazeļu TOP 5 nozaru vidū pirmajā vietā ierindojas tirdzniecības uzņēmumi, otrajā - apstrādes rūpnieki, bet trešajā - transporta pakalpojumu sniedzēji, iepriekšējā gadā parādi vadīja transporta un loģistikas uzņēmumi. 

 

Šī gada uzvarētāji ir:
SuperGazele 2012 - Goldinvest Asset Management
 
Latgales Gazele 2012 - Zelta zeme
Zemgales Gazele 2012 - AKG Thermotechnik
Kurzemes Gazele 2012 - Brabantia Latvia
Vidzemes Gazele 2012 - EFN Nord
Rīgas un Pierīgas Gazele 2012 - Kwintet Production
Gazele 2012 pēc darbinieku skaita pieauguma - Kurzemes finieris
SEB bankas speciālbalva - AJM Wood
Lursoft IT speciālbalva - Dd studio 

 

Daudzi šodien pazīstami un nopelniem bagāti uzņēmumi savu ceļu uz panākumiem ir sākuši, vispirms atzīmējoties Gazeļu sarakstā - bioloģiskās kosmētikas ražotājs Madara Cosmetics, poligrāfijas uzņēmums Livonia Print, saldumu ražotājs Skrīveru saldumi, IT uzņēmums Mikrotīkls, saimniecības preču un būvmateriālu veikali Depo DIY un cenuklubs.lv, sociālais portāls Draugiem.lv, kokrūpniecības uzņēmums Bolderaja Ltd, betona ražotājs Cemex, lauksaimniecisko pakalpojumu kooperatīvs Māršava u.c.

WWW.TALSUTV.LV


Atklās Kurzemes Democentru

26-09-2012

26.septembrī Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā (VATP) atklās Kurzemes Democentru - interaktīvu zinātnes centru, kas veiks izglītojošu un izklaidējošu funkciju, kļūstot par vienu no Ventspils pilsētas iedzīvotāju, viesu un tūristu apmeklējuma objektiem.

Interaktīvie zinātnes centri popularitāti iekarojuši visā pasaulē, un savās mītnes vietās tie kļūst par TOP tūrisma objektiem un aizraujošiem izglītības virziena un karjeras izvēles veicināšanas aģentiem. VATP Kurzemes Democentrs šobrīd specializējas augsto tehnoloģiju un satelīttehnoloģiju jomās, kā arī apkopojis vienuviet Kurzemē ražojošo uzņēmumu produkciju.

Runājot par Kurzemes Democentra nākotnes plāniem, stāsta VATP Attīstības un mārketinga daļas vadītāja Ilze Eglāja: „Šobrīd izstrādātie interaktīvie stendi ir vien neliela daļa no tā, ko vēlamies izdarīt. Jau tagad esam uzsākuši darbu pie jaunu ideju ģenerēšanas un ekspozīciju izstrādes, kas atspoguļos ne tikai dažādu satelīttehnoloģiju darbības principus, bet arī fizikas, ķīmijas un citu dabaszinātņu likumus. Interaktīvos stendus veidojam pēc „hands-on” principa, proti, atraktīvus un ar spēļu elementiem, paredzot apmeklētāja aktīvu iesaisti un darbošanos ar ekspozīciju. Ceram, ka Kurzemes Democentrs kļūs par iemīļotu apmeklējuma vietu ģimenēm, tūristu grupām un Latvijas skolotājiem un skolēniem”.

Uz atklāšanas pasākumu tiek aicināti sadarbības partneri un ekspozīciju izstrādātāji, kuru vidū ir Biznesa inkubatora uzņēmumi un Ventspils Augstskolas studenti. Tāpat aicināti ministriju, atbildīgo iestāžu un pašvaldību pārstāvji, izglītības iestāžu pārstāvji, Kurzemes reģiona uzņēmēji un mediji.

Vairāk informācijas par Kurzemes Democentru, kā arī par iespēju interesentiem to apmeklēt uzzināsiet šeit: www.vatp.lv/democentrs

Kurzemes Democentrs tiek veidots Igaunijas-Latvijas Pārrobežu sadarbības programmas projekta ICT DCNet EU34537 ietvaros. 

Papildu informācijai:

Ilze Eglāja

VATP Attīstības un mārketinga daļas vadītāja

Tālr.: 26180733

E-pasts: ilze.eglaja@vatp.lv

www.vatp.lv; www.vatp.lv/democentrs


Latvijas Eksportpadome piedāvā jaunu sadarbības programmu "Jaunie eksporta apvāršņi"

Par programmu sīkāk lasi šeit


 

21. septembrī notiks informācijas diena uzņēmējiem par iesaistīšanos praktikantu uzņemšanai Erasmus un Leonardo da Vinci programmu ietvaros. Šajā pasākumā iepazīstināsim ari ar Latvijas Tehnoloģiskā centra Leonardo da Vinci projekta E-IM (www.e-im.eu) ietvaros izstrādāto e-studiju kursu "Inovāciju menedžments", kas paredzēts uzņēmēju profesionalitātes un konkurētspējas celšanai. 2013. gada pavasarī šo kursu būs iespējams apgūt arī Talsos, TN Pieaugušo izglītības centrā, galā saņemot Latvijas Tehniskās universitātes un Latvijas Tehnoloģiskā centra sertifikātu un 2 kredītpunktus.
 
Tālrunis interesentiem: 26518464 
 

12.09.2012.

Sākusies pieteikšanās LDDK mācību programmām rudenī

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) Biznesa resursu centrs izsludina pieteikšanos uz mācību programmām 2012.gada rudenī. Mācību programmās Latvijas darba devēji varēs iegūt jaunu informāciju un papildināt jau esošās zināšanas trīs jomās – sociālais dialogs un cilvēkresursu vadība, korporatīvā sociālā atbildība, publiskā – privātā partnerība.

2012.gada rudenī mācību programmas tiks organizētas Rīgā, Daugavpilī, Madonā, Jūrmalā un Kuldīgā. Kopš 2010.gada mācību programmās ir piedalījušies vairāk nekā 860 darba devēji – uzņēmēji un pašvaldību pārstāvji visā Latvijā. Šo iespēju ir izmantojuši tādi Latvijas uzņēmumi, kā SIA „Baltkom TV”, AS „G4S Latvia”, SIA „Komerccentrs dati grupa”, SIA „BM Industrial” un daudzi citi.

LDDK Biznesa resursu centrs, sadarbībā ar augsti kvalificētiem nozares ekspertiem un profesionāļiem, piedāvā trīs mācību programmas, kas katra ilgst trīs dienas:
1. „Divpusējais un trīspusējais sociālais dialogs un cilvēkresursu vadība”,
2. „Pašvaldību attīstības vadība un publiskās – privātās partnerības veicināšana”,
3. „Uzņēmuma attīstība un korporatīvā sociālā atbildība”.

Visas trīs mācību programmas darba devēju organizāciju biedriem un pārstāvjiem ir pieejamas bez maksas. Mācību programmās ietvertas lekcijas ar atvērta tipa diskusijām par mācību tēmu. Piedaloties mācību programmās, dalībnieki iegūs arī izdales materiālus ar jaunāko informāciju un papildmateriālus, kā arī iespēju neformālā gaisotnē satikt potenciālos sadarbības partnerus un nodibināt jaunus kontaktus.

Pirmās programmas „Uzņēmuma attīstība un korporatīvā sociālā atbildība” sāksies Rīgā 13.septembrī un „Pašvaldību attīstības vadība un publiskās – privātās partnerības veicināšana” Kuldīgā 14.septembrī. Detalizēta informācija par visu mācību programmu norises vietām un datumiem regulāri tiek atjaunota un ir pieejama LDDK mājas lapā www.lddk.lv un mājas lapā http://www.comperio.lv/?id=346.

Pieteikšanās nosūtot pieteikuma anketu pa e-pastu info@comperio.lv. Tālruņi uzziņām: 26569525, 67213003.

Informācijai:
Mācības notiek Eiropas Sociālā fonda un Latvijas valsts finansētā projekta „LDDK administratīvās kapacitātes stiprināšana reģionos” (id.Nr. 1DP/1.5.2.2.1./08/IPIA/SIF/002/02) ietvaros. Mācību programmas nodrošina SIA „Comperio”. Šīs mācību programmas tiks piedāvātas līdz 2014.gada beigām visā Latvijā.
LDDK Biznesa resursu centrs darba devējiem piedāvā bezmaksas kursus, seminārus, praktiskus materiālus, pētījumus un rīkus profesionālajai pilnveidei un uzņēmumu/ organizāciju darbības pilnveidei. Lai Jūs būtu pirmie, kas uzzina par jaunākajām iespējām darba devējiem, aicinām sekot mums:
•    www.twitter.com tīklā: http://twitter.com/#!/LDDK_BRC
•    www.draugiem.lv izveidotajā lapā: http://www.draugiem.lv/lddk-brc  

Pielikumā:     Mācību programmu apraksts un grafiks 2012.gada rudenim
                  Pieteikuma anketa

Informāciju sagatavoja:
Agnese Alksne, LDDK korporatīvās sociālās atbildības un komunikāciju eksperte
Tālr.: 67225162, agnese@lddk.lv

Informācijai par darba devēju apmācībām:
Gunta Misāne, SIA „Comperio”, tālr.: 67213003, 29115356 info@comperio.lv

 

Turpina pieaugt uzņēmumu interese un pieteikšanās preču zīmei “Dabīgs produkts”, kas apliecina produkta kvalitāti un dabiskumu.

Birojs “Dabīgs Produkts” veidots ar mērķi veicināt dabīgu produktu patēriņu Latvijā, informēt sabiedrību par iespējām un nozīmību izvēlēties savā uztura lietot dabīgus Latvijas produktus, kas nesatur kaitīgas vielas un tā ražošana nenodara ļaunumu organismam un dabai. Lai atbildētu uz iedzīvotāju arvien pieaugošo interesi par veselīga uztura un dzīvesveida iespējām, ir jārada skaidri un saprotami noteikumu un pieejama informācija par produktu atbilstību noteiktiem kritērijiem. Dabīgie produkti ir jāpadara iedzīvotājiem atpazīstami un ērti pieejami. Tāpat uzņēmumiem jārada vēlme un iespējas šādus produktus ražot.

Plašu pozitīvu rezonansi medijos un sabiedrībā izraisīja ziņa par Latvijā visiem pazīstamā konfekšu "Gotiņa" un citu saldumu - "Saldus pārtikas kombināta" iesaistīšanos biroja "Dabīgs produkts" aktivitātēs un preču zīmes saņemšanu.

Izveidots "Dabīgs produkts" videoklips, ko jau drīzumā gatavojamies demonstrēt televīzijā - http://www.youtube.com/watch?v=iY3bgbl87tg

Un, protams, arī Jūsu uzņēmumam, ir iespēja iesaistīties "Dabīgs produkts" biroja aktivitātēs un saņemt preču zīmi, ja atbilstat noteiktajiem kritērijiem - http://www.dabigsprodukts.lv/kriteriji/.

Pieteikuma anketa 


 Ir sākusies pieteikšanās uz LDDK mācību programmām rudenī

29-08-2012

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) Biznesa resursu centrs izsludina pieteikšanos uz mācību programmām 2012.gada rudenī. Mācību programmās Latvijas darba devēji varēs iegūt jaunu informāciju un papildināt jau esošās zināšanas trīs jomās – sociālais dialogs un cilvēkresursu vadība, korporatīvā sociālā atbildība, publiskā – privātā partnerība.

2012.gada rudenī mācību programmas tiks organizētas Rīgā, Daugavpilī, Madonā, Jūrmalā un Kuldīgā. Kopš 2010.gada mācību programmās ir piedalījušies vairāk nekā 860 darba devēji – uzņēmēji un pašvaldību pārstāvji visā Latvijā. Šo iespēju ir izmantojuši tādi Latvijas uzņēmumi, kā SIA „Baltkom TV”, AS „G4S Latvia”, SIA „Komerccentrs dati grupa”, SIA „BM Industrial” un daudzi citi.

LDDK Biznesa resursu centrs, sadarbībā ar augsti kvalificētiem nozares ekspertiem un profesionāļiem, piedāvā trīs mācību programmas, kas katra ilgst trīs dienas:

1. „Divpusējais un trīspusējais sociālais dialogs un cilvēkresursu vadība”,

2. „Pašvaldību attīstības vadība un publiskās – privātās partnerības veicināšana”,

3. „Uzņēmuma attīstība un korporatīvā sociālā atbildība”.

Visas trīs mācību programmas darba devēju organizāciju biedriem un pārstāvjiem ir pieejamas bez maksas. Mācību programmās ietvertas lekcijas ar atvērta tipa diskusijām par mācību tēmu. Piedaloties mācību programmās, dalībnieki iegūs arī izdales materiālus ar jaunāko informāciju un papildmateriālus, kā arī iespēju neformālā gaisotnē satikt potenciālos sadarbības partnerus un nodibināt jaunus kontaktus.

Pirmās programmas „Uzņēmuma attīstība un korporatīvā sociālā atbildība” sāksies Rīgā 13.septembrī un „Pašvaldību attīstības vadība un publiskās – privātās partnerības veicināšana” Kuldīgā 14.septembrī. Detalizēta informācija par visu mācību programmu norises vietām un datumiem regulāri tiek atjaunota un ir pieejama LDDK mājas lapā www.lddk.lv un mājas lapā http://www.comperio.lv/?id=346

Pieteikšanās nosūtot pieteikuma anketu pa e-pastu info@comperio.lv. Tālruņi uzziņām: 26569525, 67213003. 

Informācijai:

Mācības notiek Eiropas Sociālā fonda un Latvijas valsts finansētā projekta „LDDK administratīvās kapacitātes stiprināšana reģionos” (id.Nr. 1DP/1.5.2.2.1./08/IPIA/SIF/002/02) ietvaros. Mācību programmas nodrošina SIA „Comperio”. Šīs mācību programmas tiks piedāvātas līdz 2014.gada beigām visā Latvijā.

LDDK Biznesa resursu centrs darba devējiem piedāvā bezmaksas kursus, seminārus, praktiskus materiālus, pētījumus un rīkus profesionālajai pilnveidei un uzņēmumu/ organizāciju darbības pilnveidei. Lai Jūs būtu pirmie, kas uzzina par jaunākajām iespējām darba devējiem, aicinām sekot mums:

·         www.twitter.com tīklā: http://twitter.com/#!/LDDK_BRC

·         www.draugiem.lv izveidotajā lapā: http://www.draugiem.lv/lddk-brc   

 

Informāciju sagatavoja:

Agnese Alksne, LDDK korporatīvās sociālās atbildības un komunikāciju eksperte

Tālr.: 67225162, agnese@lddk.lv 

Informācijai par darba devēju apmācībām:

Gunta Misāne, SIA „Comperio”, tālr.: 67213003, 29115356 info@comperio.lv


Vēl pieciem uzņēmumiem iespējams līdz 50% finansējums dalībai izstādē "Riga Food 2012" (pieteikumi jāiesniedz līdz š.g. 31. jūlijam)

Šobrīd uzņēmumi meklē jaunas iespējas kā sevi pilnveidot un realizēt tirgū. Kā viena no iespējām, ko uzņēmumi labprāt izmanto, ir dalība dažādās izstādēs, tajā skaitā, "Riga Food 2012". Atsaucoties uz vairākkārtējiem zvaniem un izvērtējot pastiprināto interesi, Latvijas Uzņēmējdarbības Attīstības centrs (LUAC) izskatījis iespēju vēl pieciem uzņēmumiem nodrošināt līdz 50% finansējumu izstādes stenda laukuma nomai.

„Mums ir ar ko lepoties – tie ir vietējie uzņēmēji, vietējā prece un neatkārtojama kvalitāte. Izstāde ir vieta, kur uzņēmumiem ir iespēja sevi apliecināt gan starptautiskā mērogā, gan apmeklētāju vidū, tādējādi paplašinot sadarbības partneru un klientu skaitu. Atsaucoties uz cilvēku interesi, nolēmām tiem uzņēmumiem, kas vēl nav pieteikušies, dot iespēju sevi pierādīt starptautiskā izstādē un piešķirot līdz 50% finansējumu izstādes stenda laukuma nomai,” atzīst LUAC pārstāvis Kaspars Vītoliņš.

Atbalstot uzņēmējus, kā arī dodot iespēju apliecināt vietējo kompāniju kvalitāti un profesionalitāti, LUAC izstādes dalībniekiem dod iespēju saņemt līdz pat 50% finansējumu stenda laukuma nomai. Uzņēmumiem ir iespēja šo atlaidi saņemt, gan piedaloties izstādē individuāli, gan piedāvājot savu produkciju LUAC preču zīmju “Dabīgs Produkts”, “Latvijas Produkts” un “Quality Product of Latvia” kopstendā, tādējādi atšķiroties no pārējiem dalībniekiem un piešķirot saviem produktiem vai pakalpojumiem lielāku pievienoto vērtību.

Tāpat izstādes dalībniekiem ir iespējams saņemt preču zīmes “Dabīgs Produkts”, “Latvijas Produkts” un “Quality Product of Latvia”, ja tie atbilst izvirzītajiem kritērijiem, par īpašiem noteikumiem, tādējādi savai precei, produktiem vai pakalpojumiem, piešķirot īpašu nozīmi klientu acīs.

Izstāde „Riga Food 2012” norisināsies no 5. līdz 8.septembrim. Starptautiskā pārtikas, dzērienu, pārtikas pārstrādes, tehnoloģiju, iepakojuma, sabiedriskās ēdināšanas, viesnīcu un veikalu aprīkojuma un servisa izstāde “Riga Food 2012” ir vadošā pārtikas nozares izstāde Baltijas valstīs un ik rudeni iezīmē nozares attīstību kopuma, izceļ jaunumus, sniedz iespēju iepazīties ar nopietniem un uzticamiem nozares uzņēmumiem, kā arī pulcē nozares profesionāļu tūkstošus. Tajā ik gadus piedalās vismaz 34 valstis un rīkoti Nacionālie kopstendi no vairāk nekā 14 valstīm.

Interesenti, kas vēlas piedalīties izstādē un saņemt līdz 50% finansējumu, aicināti sūtīt pieteikumu uz luac@luac.lv līdz 31.jūlijam.


Jūnijā reģistrētā bezdarba līmenis valstī samazinājies līdz 11,9%

12-07-2012

 Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2012.gada jūnija beigās bija 11,9% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita. Valstī bezdarba līmenis salīdzinājumā ar 2012.gada maiju samazinājies par 0,4% punktiem. Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) uzskaitē 2012.gada jūnija sākumā bija 121 994, jūnija beigās – 117 606 bezdarbnieki. Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir samazinājies par 4388 cilvēkiem.

  • Profesionālajā apmācībā, pārkvalifikācijā vai kvalifikācijas paaugstināšanā, apmācībā pie darba devēja un neformālās izglītības ieguvē – 5 808
  • Konkurētspējas paaugstināšanas pasākumos – 9 757;
  • Algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos – 9 546;
  • Kompleksajos atbalsta pasākumos – 2 083;
  • Pasākumos noteiktām personu grupām – 1 679;
  • Pasākumā komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai – 177;
  • NVA aģentu asistentu apmācībā un praksē – 41.

Karjeras konsultācijas 2012.gada jūnijā saņēmušas 4 819 personas, no tām 4 663 bezdarbnieki un darba meklētāji. 2012.gada jūnijā komplekso atbalsta pasākumu ietvaros pabalstu par asistenta pakalpojumu izmantošanu saņēmuši 1 483 pirmās grupas redzes invalīdi.

Bezdarbnieka statusu 2012.gada jūnija zaudēja 12 335 cilvēki, no viņiem 5 462 cilvēki jeb 44,3% bezdarbnieka statusu zaudēja, jo iekārtojās darbā, bet 47,7% bezdarbnieka statusu zaudēja, jo bez attaisnojoša iemesla nepildīja bezdarbnieka pienākumus, piemēram, lai iegūtu statusu, NVA sniedza par sevi nepatiesas ziņas, kļuva par darba ņēmēju un par darba attiecību uzsākšanu neinformēja NVA, neieradās uz NVA konsultāciju pie sava nodarbinātības aģenta noteiktajā apmeklējuma laikā u.c.

Salīdzinot ar maija beigām, NVA reģistrēto brīvo darba vietu skaits nedaudz samazinājies: 2012. gada maija beigās NVA reģistrēto brīvo darba vietu skaits bija 4 364, bet jūnija beigās – 4 094.

NVA Pakalpojumu departamenta Attīstības nodaļas vadītājs Egīls Vidžups: „NVA reģistrēto brīvo darba vietu skaita samazinājums galvenokārt ir saistīts ar sezonāla rakstura darba vietu, kas ir izveidotas pavasarī, aizpildīšanu. Tā ir normāla parādība, ka jūnijā un jūlijā reģistrēto brīvo darba vietu skaits nedaudz samazinās un tas nebūtu uztverams kā darba tirgus aktivitātes samazināšanās. To apliecina arī dati par darbā iekārtojušos bezdarbnieku skaitu, kas ir pat nedaudz augstāks nekā 2011. gada jūnijā. Prognozējams, ka brīvo darba vietu skaits varētu palielināties, tuvojoties rudenim, kad aktuāli kļūs rudens sezonas darbi.”

Tāpat kā maijā arī jūnijā reģistrētā bezdarba līmenis pazeminājies visos valsts reģionos. Zemākais bezdarba līmenis 2012.gada jūnijā reģistrēts Rīgas reģionā – 8,1%, augstākais bezdarba līmenis bija Latgales reģionā – 22,9%. Kurzemes reģionā bezdarba līmenis jūnijā bija 12,7%, Zemgales reģionā - 13,0% un Vidzemes reģionā – 13,9%.

Valsts lielākajās pilsētās bezdarba līmenis jūnijā bija: Rīgā – 7,7%, Jelgavā – 8,9%, Ventspilī – 9,5%, Valmierā – 9,8%, Daugavpilī – 11,6%, Jūrmalā – 12,5%, Liepājā – 11,6%, Jēkabpilī – 16,3%, Rēzeknē – 21,7%. 

 

Sagatavoja:

NVA Informācijas un dokumentu pārvaldības nodaļa

Tālr. 67021744; 67021808; 

info@nva.gov.lv


 13.06.2012.

EEN Latvija informatīvais izdevums Nr.51 (2012.gada jūnijs)

                                  


07.06.2012. 

LUAC nodrošina līdz 50% finansējumu uzņēmumu dalībai izstādē Riga Food

Šobrīd uzņēmumi meklē jaunas iespējas kā sevi pilnveidot un realizēt tirgū. Kā viena no iespējām, ko uzņēmumi labprāt izmanto, ir dalība dažādās izstādēs, tajā skaitā, Riga Food. Atsaucoties uz vairākkārtējiem zvaniem un izvērtējot pastiprināto interesi, Latvijas Uzņēmējdarbības Attīstības centrs (LUAC) izskatījis iespēju piešķirt uzņēmumiem līdz 50% finansējumu izstādes stenda laukuma nomai.

„Mums ir ar ko lepoties – tie ir vietējie uzņēmēji, vietējā prece un neatkārtojama kvalitāte. Izstāde ir vieta, kur uzņēmumiem ir iespēja sevi apliecināt gan starptautiskā mērogā, gan apmeklētāju vidū, tādējādi paplašinot sadarbības partneru un klientu skaitu. Atsaucoties uz cilvēku interesi, nolēmām tiem uzņēmumiem, kas vēl nav pieteikušies, dot iespēju sevi pierādīt starptautiskā izstādē un piešķirot līdz 50% finansējumu izstādes stenda laukuma nomai,” atzīst LUAC pārstāvis Kaspars Vītoliņš.

Atbalstot uzņēmējus, kā arī dodot iespēju apliecināt vietējo kompāniju kvalitāti un profesionalitāti, LUAC izstādes dalībniekiem dod iespēju saņemt līdz pat 50% finansējumu stenda laukuma nomai. Uzņēmumiem ir iespēja šo atlaidi saņemt, gan piedaloties izstādē individuāli, gan piedāvājot savu produkciju LUAC preču zīmju “Dabīgs Produkts”, “Latvijas Produkts” un “Quality Product of Latvia” kopstendā, tādējādi atšķiroties no pārējiem dalībniekiem un piešķirot saviem produktiem vai pakalpojumiem lielāku pievienoto vērtību.

Tāpat izstādes dalībniekiem ir iespējams saņemt preču zīmes “Dabīgs Produkts”, “Latvijas Produkts” un “Quality Product of Latvia”, ja tie atbilst izvirzītajiem kritērijiem, par īpašiem noteikumiem, tādējādi savai precei, produktiem vai pakalpojumiem, piešķirot īpašu nozīmi klientu acīs.

Izstāde „Riga Food 2012” norisināsies no 5. līdz 8.septembrim. Starptautiskā pārtikas, dzērienu, pārtikas pārstrādes, tehnoloģiju, iepakojuma, sabiedriskās ēdināšanas, viesnīcu un veikalu aprīkojuma un servisa izstāde “Riga Food” ir vadošā pārtikas nozares izstāde Baltijas valstīs un ik rudeni iezīmē nozares attīstību kopuma, izceļ jaunumus, sniedz iespēju iepazīties ar nopietniem un uzticamiem nozares uzņēmumiem, kā arī pulcē nozares profesionāļu tūkstošus. Tajā ik gadus piedalās vismaz 34 valstis un rīkoti Nacionālie kopstendi no vairāk nekā 14 valstīm.

Interesenti, kas vēlas piedalīties izstādē un saņemt līdz 50% finansējumu, aicināti sūtīt pieteikumu uz luac@luac.lv līdz 30.jūnijam. 

Reģistrācijas anketa izstādei RIGA FOOD 2012

 


01.06.2012.

Latvijas - Igaunijas biznesa forums

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) informē, ka šī gada 5.-7. jūnijā Rīgā uzturēsies Igaunijas prezidents V.E. Tomass Hendriks Ilvesa kungs ar pavadošo uzņēmēju delegāciju.

Igaunijas uzņēmēju delegācijas saraksts (44 Kb)

Aicinām pieteikties dalībai Latvijas-Igaunijas Biznesa forumā, kas notiks š.g. 6. jūnijā Rīgā, viesnīcas "Radisson Blu Daugava Hotel" zālē "Daugava" (Kuģu iela 24, 1. stāvs). Biznesa foruma sākums – plkst. 10:00 (reģistrēšanās no 09:30).

Biznesa forumu atklās abu valstu prezidenti, pēc tam sekos paneļdiskusija "Latvija un Igaunija: Konkurētspējas priekšrocības" (par Igaunijas un Latvijas ciešāku sadarbību, par pieredzes apmaiņu starp abām valstīm, par to, vai Latvijai būtu jāpievienojas Eirozonai, par darbaspēka migrāciju). Diskusijā piedalīsies abu valstu Ekonomikas ministri, LIAA direktors, Igaunijas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru vadība, kā arī citi nozaru eksperti. Pēc diskusijas Latvijas un Igaunijas uzņēmējiem būs iespēja apmainīties kontaktiem un pārrunāt sadarbības iespējas bufetes pusdienās, kas notiks turpat viesnīcā "Radisson Blu Daugava Hotel". 

Pieteikšanās dalībai līdz š.g. 4. jūnijam, aizpildot elektronisko pieteikuma formu šeit

Biznesa foruma programmu nosūtīsim Jums pēc pieteikšanās termiņa beigām.

Dalība Latvijas-Igaunijas Biznesa forumā ir bez maksas.

Ar cieņu,

Baiba Bērziņa

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA)

Eksporta veicināšanas nodaļa

Projektu vadītāja

Birojs: Pērses iela 2, Rīga, LV-1442

Tālr.: +371 6703 9409

Mob.tālr.: +371 2649 7485

Fakss: +3716703 9401

E - pasts: baiba.berzina@liaa.gov.lv

 


 

  Informācija lauksaimniecības produkcijas ražotājiem!

17.05.2012.

Degvielas uzpildes staciju tīkls “Latvijas Nafta” piedāvā iegādāties bezakcīzes degvielu lauksaimniekiem. Atlaides degvielai tiek piemērotas atbilstoši LAD piesķirtam apjomam, proporcionāli izņemtajam apjomam degvielas uzpildes staciju tīklā “Latvijas Nafta”. Papildu informācija par atlaidēm - www.lnafta.lv,tālr.: 67226475; 26444427, e-pasts:


Talsos darbu sācis jauns šūšanas cehs

10-05-2012

Maija sākumā darbu uzsācis SIA "Baltic textile production" šūšanas cehs, kurš ar biznesa inkubatora palīdzību mājvietu atradis tieši Talsos. Uzņēmums strādā pēc Lauma Lingerie pasūtījuma, šujot apakšveļu pašmāju un ārzemju tirgum. Uzņēmumā šobrīd strādā 37 darbinieki, no kuriem 60% ir tieši novada iedzīvotāju.

VIDEO

 


Talsos līderprasmes attīsta 20 Kurzemes NVO līderi

08-05-2012

Kopš aprīļa beigām Talsos tradicionālajā NVO aktīvistu tikšanās vietā – kinoteātra Auseklis 2. stāvā – katru ceturtdienu tiekas Kurzemes NVO līderi un aktīvisti, lai piedalītos Ziemeļkurzemes Nevalstisko organizāciju atbalsta centra organizētajās līderprasmju un līdzdalības prasmju attīstīšanas mācībās.

 

Mācību laikā paredzētas 10 nodarbības, kuru laikā tiks apskatīti dažādi līdzdalību un līdera īpašību veicinoši aspekti. Šobrīd ir aizvadītas 2 nodarbības, kurās akcents likts uz psiholoģisko sagatavotību gan indivīda, gan komandas darba ietvaros. Nākamajās nodarbībās maijā Kurzemes NVO līderi tiksies ar ilggadēju NVO juristu Mariju Heisleri-Celmu, apgūstot juridiskās vadīšanas zināšanas, un Latvijas Radio  reklāmas daļas vadītāju Andri Morkānu, lai piedalītos mediju treniņā un izprastu sabiedrisko attiecību un sevis, savas organizācijas pasniegšanas iespējas un nozīmi.

 

Kurzemes NVO līderu mācībās pārstāvētas 20 organizācijas, kuru darbības teritorija pārklāj 14 Kurzemes novadus un Liepājas, Ventspils pilsētas. Mācības notiek bez maksas  projekta „Mēs Kurzemei” ietvaros, kuru ar 92,07% atbalstu finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda finansējumu un ar 7,93% līdzfinasnējumu atbalsta arī Talsu novada dome. Apakšaktivitāti administrē Valsts kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu.

 

  

 

Inese Siliņa

Ziemeļkurzemes NVO atbalsta centrs

Projekta „Mēs Kurzemei” vadītāja, publicitātes un informācijas aprites eksperte

mob. 29811722, e-pasts: inese.silina@zkcentrs.lv, www.zkcentrs.lv


Izsludina pieteikšanos lauksaimnieku konkursam „Sējējs–2012”

  08.05.2012.

Zemkopības ministrija (ZM) aicina lauku uzņēmējus pieteikties lauksaimnieku vidū iecienītajam konkursam „Sējējs–2012”. Izvirzīt pretendentus konkursam aicinātas ne tikai pašvaldības, bet arī lauksaimnieku un pārtikas ražotāju nevalstiskās organizācijas. Konkursa dalībniekus šogad vērtēs vienpadsmit grupās un tiks pasniegta arī balva par mūža ieguldījumu lauksaimniecībā. 

Dalībnieki konkursā „Sējējs–2012” tiks vērtēti nominācijās – „Lopkopība”, kurā vērtēs piena un gaļas ražošanas saimniecības, kā arī jau tradicionālajās nominācijās „Augkopība”, „Lauksaimniecības kooperatīvs” un „Ģimene lauku sētā”. Otro gadu konkursā tiks vērtēti dalībnieki nomināciju grupā „Lauku attīstības projekts”, kurā tiks vērtēti sekmīgākie projekti lauksaimniecībā, inovācijās un pārtikas ražošanā. Šogad tiek ieviesta jauna nominācija „Gada LEADER grupa”, kurā tiks vērtētas vietējās rīcības grupas, kas aktīvi darbojas vismaz trīs gadus. Tāpat šogad dalībniekus vērtēs arī nominācijās „Jaunais veiksmīgais zemnieks”, „Rītdienas sējējs – mazpulks” un „Jaunais zinātnieks lauksaimniecībai un lauku attīstībai”. 

Pieteikumi dalībai konkursa grupās „Lopkopība”, „Augkopība”, un „Ģimene lauku sētā” jāiesniedz Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) konsultāciju birojos. Konkursa grupā „Lauksaimniecības kooperatīvs” pieteikumus jāiesniedz Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijā (LLKA), Rīgā, Republikas laukumā 2. Savukārt pieteikumi dalībai konkursam nomināciju grupā „Lauku attīstības projekts”, konkursa grupās „Gada LEADER grupa” un „Jaunais veiksmīgais zemnieks” jāiesniedz Lauku atbalsta dienestā (LAD). Pieteikumi dalībai šajās konkursa grupās jāiesniedz līdz 2012.gada 20.jūnijam. 

Konkursa grupā „Rītdienas sējējs – mazpulks” pieteikumus jāiesniedz biedrībā „Latvijas Mazpulki”, Rīgā, Ezermalas ielā 24/26 līdz 20. jūnijam, savukārt grupā „Jaunais zinātnieks lauksaimniecībai un lauku attīstībai” – Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijā (LLMZA), Rīgā, Akadēmijas laukumā 1, 204. kabinetā līdz 2012. gada 1. jūlijam. 

Jau sesto gadu tiks pasniegta balva par mūža ieguldījumu lauksaimniecībā. Pretendentus šai nominācijai izvirza ZM un tās padotībā esošās iestādes, lauksaimnieku un pārtikas ražotāju nevalstiskās organizācijas un LLMZA. Pretendentus jāpiesaka līdz šā gada 15. jūlijam Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļā, Republikas laukumā 2, 23. stāvā 2302. kabinetā. 

Katrā konkursa grupā noteiks vienu laureātu, kurš saņems sudraba medaļu, diplomu un naudas balvu. Konkursa dalībniekus godinās konkursa noslēguma pasākumā 2012. gada oktobrī. Konkursa balvu fonda veidošanā var piedalīties iestādes, organizācijas, uzņēmumi un privātpersonas. 

Iepazīties ar konkursa nolikumu, vērtēšanas kritērijiem, pieteikuma veidlapām un citu ar konkursu saistīto informāciju var ZM interneta mājas lapas www.zm.gov.lv sadaļā „Sējējs–2012”.

______________________________ 

Informāciju sagatavoja

Viktorija Kalniņa

sabiedrisko attiecību speciāliste

Tālrunis: 67027622

viktorija.kalnina@zm.gov.lv


Upesgrīvas speciālajā internātpamatskolas struktūrvienībā „Valgale” viesojas Talsu Rotari kluba biedri un Taivānas jaunieši

27-04-2012

18. aprīlī Upesgrīvas speciālās internātpamatskolas struktūrvienībā „Valgale” ieradās Talsu Rotari kluba biedri, sev līdzi vedot ciemiņus no tālās Taivānas - jauniešu delegāciju Rotari finansētās pieredzes apmaiņas programmas GSE (Group Study Exchange) ietvaros. Taivānas jaunieši, kuri ir gan profesionāli arhitekti – apguvuši zaļās būvniecības dizainu un pilsētplānošanu, gan biznesa administratori un tiesību zinātnes profesionāļi Valgalē īstenoja savu mērķi – piedalīties praktiskā darbībā skolas vides uzlabošanā.

Skolas kolektīvs ciemiņus sagaidīja ar emocionālu koncertu, rādīja muzikālu prezentāciju par skolas ikdienu un novēlēja, lai viņu darbus, krāsojot vingrošanas stieņus spēļu laukumā, un smejoties ar interesi un lielu gribēšanu pamēģināt iesist pirmo naglu, iepīt pūpolu klūdziņas pašu izveidotajā rāmī, pavada pavasara saulīte.

Skolas tradīcija liek visus ciemiņus pacienāt pirms ceļa. Arī šoreiz skolas darbinieki bija pacentušies. Ciemiņi tika cienāti ar biezpiena plātsmaizi un pašu tecinātām bērzu sulām. Nemācējām gan paskaidrot Taivāniešiem, kas ir biezpiens, bet garšoja labi.

Lielās talkas ietvaros šogad uzposām skolas pagalmu. Tika tīrītas grāvmales gar skolu, izzāģēti vecie, sausie koku zari, kā arī daļēji nokrāsoti vingrošanas stieņi skolas pagalmā. Darbi vēl turpinās.

               

Sakām lielu paldies talciniekiem - Rotari kluba biedriem, Taivānas jauniešiem par kopā pavadīto pēcpusdienu. Īpašs paldies sakāms mūsu skolas direktorei Maijai Aveniņai par to, ka veicinājusi sadarbību ar Rotari klubu.

 


Sākas pieteikšanās uz bezmakasas apmācību programmām uzņēmējdarbībā

28-04-2012

Latvijas- Lietuvas pārrobežu programmas projekta ”Konkurētspējīga uzņēmējdarbība caur sadarbību” COOP EDU-SHIP LLIII-175 ietvaros piedāvā bezmaksas apmācības esošajiem un topošajiem uzņēmējiem biznesā un vadībā. 

Apmācību moduļi veidoti gan iesācējiem uzņēmējdarbībā, gan arī pieredzējušiem uzņēmējiem. Topošiem uzņēmējiem būs iespēja apgūt zināšanas par uzņēmējdarbības izveides pamatprincipiem un praktiski izvērtēt savas personiskās iemaņas veiksmīgai uzņēmējdarbības uzsākšanai, uzņēmējiem ar pieredzi - daudzpusīgas, kvalitatīvas zināšanas par būtiskiem procesiem uzņēmējdarbības vadībā un attīstībā, kā arī gūt praktiskus ieteikumus ar uzņēmējdarbību saistītu jautājumu risināšanā par tēmām - eksporta iespējas, inovāciju piesaiste, pārrobežu sadarbība, vadības psiholoģija, stratēģiskā plānošana, produktu virzīšana vairumtirdzniecības ķēdēs, organizācijas juridiskās formas izvēle – priekšrocības, loģistika un mārketings, sabiedriskās attiecības, prezentāciju meistarklase, zīmola attīstība, uzturēšana un citiem aktuāliem jautājumiem. 

Apmācības nodrošina Talsu novada Pieaugušo izglītības centrs piesaistot labākos lektorus savā jomā. 

Informācija par apmācībām: Talsu novada Pieaugušo izglītības centrs e-pasts: talsupic@apollo.lv., tālr. 26518464, atbildīgā speciāliste Inga Sokolova .

Reģistrējies savlaicīgi, vietu skaits ierobežots!


26.04.2012.

                  NVA aicina darba devējus aktīvāk pieteikt sezonas vakances 

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) aicina darba devējus aktīvāk pieteikt sezonas brīvās darba vietas. Piesakot sezonas vakances NVA filiālēs, darba devēji ātri atradīs nepieciešamos darbiniekus, jo NVA reģistrēti dažādu profesiju pārstāvji, kuru pieredze, zināšanas un darba iemaņas noderēs sezonas darbu veikšanai. Sezonas vakances darba devēji var pieteikt arī patstāvīgi, publicējot tās NVA CV/Vakanču portālā (http://cvvp.nva.gov.lv/). Sezonas rakstura darbi ir saistīti, piemēram, ar pludmaļu, publisko peldētavu, kempingu, dabas tūrisma infrastruktūras un atpūtas vietu uzturēšanu un uzraudzību, mazumtirdzniecību, darbu kafejnīcās, peldētavās, kempingos, atpūtas vietās un parkos, ainavas elementu vai kultūrvēsturisko objektu sakopšanu, meža darbiem, sēju, stādīšanu, lopu ganīšanu, zivju audzēšanu u.c. 

NVA filiālēs no 2012.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 20.aprīlim darba devēji ir reģistrējuši 209 sezonas vakances. Visbiežāk sezonas darbs tika piedāvāts meža stādītājiem, kūdras ieguves palīgstrādniekiem, bruģētājiem un mežsaimniecības strādniekiem, pieprasīti bija arī ekskursiju gidi, siltumnīcu strādnieki, pavāri un pavāru palīgi, zāģētāji, gani, apstādījumu kopēji u.c. Aprīlī visvairāk sezonas darba piedāvājumu bija kūdras ieguves palīgstrādniekiem, ekskursiju gidiem, gadījuma darbu strādniekiem, montētājiem un meža stādītājiem. 

NVA CV/Vakanču portālā 2012.gada 1.ceturksnī darba devēji publicējuši 166 sezonas vakances. Martā, izmantojot CV/Vakanču portāla iespējas, darba devēji sezonas darbiem meklējuši dārzniekus, bruģētājus, pārdevējus, ceļu būves palīgstrādniekus, labiekārtošanas strādniekus, ekskursiju gidus, automobiļa vadītājus, ekspeditorus, pavārus, viesnīcas istabeņus, iesaiņotājus. Aprīļa vidū NVA CV/Vakanču portālā publicēti sludinājumi par 36 aktuālajām sezonas vakancēm, tiek pieprasīti iesaiņotāji, pārtikas produktu ražošanas operatori, logu mazgātāji, pārdevēji. 

Ar Eiropas nodarbinātības dienestu tīkla (EURES) starpniecību tiek piedāvāti sezonas darbi arī citās Eiropas valstīs. Ārvalstu darba devēji lielākoties piedāvā sezonas darbus ēdināšanas un viesnīcu pakalpojumu jomā, kā arī lauksaimniecībā. Šobrīd NVA mājaslapas EURES sadaļā (www.nva.gov.lv/eures) publicētas šādas sezonas darbu vakances: viesu atpūtas programmas menedžeris, sporta aktivitāšu organizators, bērnu atpūtas pasākumu organizators, viesu atpūtas pasākumu organizators, strādnieks cūku fermā, lopkopis, kultūraugu pārraudzītājs un dārzkopja asistents. 

Sezonas rakstura darbu veikšanai ir pieļaujama darba līguma noslēgšana uz noteiktu laiku. Bezdarbniekiem, kas vēlas strādāt sezonas darbu, svarīgi zināt, ka viņiem ir tiesības slēgt ar darba devēju terminēto darba līgumu uz laiku līdz 2 mēnešiem vienlaikus saglabājot bezdarbnieka statusu. Līdz ar to bezdarbnieks, strādājot sezonas darbu ne ilgāk kā 2 mēnešus, nezaudē bezdarbnieka statusu, ja triju darba dienu laikā paziņo NVA, ka ir noslēdzis terminēto darba līgumu. Sezonas darba veikšanas periodā (līdz 2 mēnešiem) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) aptur bezdarbnieka pabalsta izmaksu, bet sezonas darbam beidzoties, bezdarbnieka pabalsta izmaksa tiek atsākta. 

Sagatavoja:
Informācijas un dokumentu pārvaldības nodaļa 

Tālr. 67021808; 67021744

info@inbox.lv


23.04.2012.

EEN Latvija informatīvais izdevums Nr.49 (2012.gada aprīlis)


Vispirms- jaunas zināšanas biznesam!

Talsu novada Pieaugušo izglītības centrs darbojas vairākās uzņēmējdarbības atbalsta programmās, kuru ietvaros novada iedzīvotājiem tiek sniegtas konsultācijas un apmācība biznesa uzsākšanai un paplašināšanai .  

Jau vairāk kā divus gadus Pieaugušo izglītības centrs ir Latvijas Tehnoloģiskā centra sadarbības partneris un piedāvā bezmaksas informāciju par LTC sniegtajiem pakalpojumiem:

  • Konsultācijas par ārējo tirdzniecību;
  • Informācija par starptautiskajām nozaru izstādēm;
  • Palīdzība biznesa partneru meklēšanā, izmantojot datu bāzes;
  • Informācija par nacionālo un ES likumdošanu, kas nosaka atsevišķu preču grupu eksportu uz/no trešajām valstīm, tirdzniecības ierobežojumiem, tranzīta procedūrām, nodokļu nomaksas kārtību, preču marķēšanu;
  • Informācija par starptautiskajiem tiesību aktiem, kas reglamentē uzņēmējdarbības uzsākšanu, nodokļu politiku, darba tiesības u.c.
  • Informācija par noteiktas tehnoloģijas, zināšanu vai ražotprasmes nodošanu no viena tehnoloģiju lietotāja otram, ar nolūku radīt jaunus produktus, procesus vai pakalpojumus;
  • Palīdzība pirmo kontaktu nodibināšanai, izmantojot starptautisku jauno tehnoloģiju un inovatīvu risinājumu datu bāzi Eiropas Biznesa atbalsta tīkls (EEN), tehnoloģisko risinājumu iegādei, tirdzniecībai  un partneru meklēšanai.

Latvijas Tehnoloģiskais centrs uzaicinājis Talsu novada Pieaugušo izglītības centru piedalīties Interreg 4A projektā "Centrālās Baltijas sadarbība uzņēmējdarbības attīstībai". Projekta ietvaros rosināsim pilnveidot uzņēmējdarbības atbalsta sistēmu pašvaldībās un mācību sistēmā. Kopā paredzēti 4 pieredzes apmaiņas braucieni ar izglītojošiem semināriem Somijā, Igaunijā un Latvijā.

Pirmais seminārs notika Helsinkos, Somijā,  2012.gada 13.-14.martā, tā tēma- Centālās Baltijsa attīstības resurss- iedzīvotāji un attīstības veids- aktīva iesaistīšanās uzņēmējdarbībā, gan radot jaunas idejas par biznesa veidu un formu, gan meklējot jaunas sadarbības iespējas.

Grupa, kuru pārstāv arī TN PIC vadītāja Inga Sokolova, sastāv no 20 dalībniekiem. Visplašāk pārstāvēti biznesa inkubatori, augstskolas- Fizikālās enerģētikas institūts, pašvaldības un Pieaugušo izglītības centri. Otru grupu no Latvijas vada projekta partneri no Rīgas Stokholmas Ekonomikas augstskolas, Ventspils Mūžizglītības centrs, kā arī pārstāvji no Vidzemes augstskolas, Latvijas Universitātes, Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas, Liepājas universitātes, Daugavpils universitātes un Lauksaimniecības universitātes. Plaši pārstāvēti arī partneri no Igaunijas un Somijas. Braucieni plānoti vēl- pieredzē dalīsies arī partneri no Igaunijas un Latvijas.

Ar autobusu devāmies uz Tallinu- tālāk ar prāmi, uz Helsinkiem. Ilgais pārbrauciens ar grupas vadītājas Diānas Krieviņas palīdzību tapa tik aizraujošs, ka pat vēja brāzmas atklātā jūrā nespēja kavēt diskusijas un sarunas par atšķirīgajām pieredzēm un kopīgajām problēmām, ar ko nākas saskarties, apmācot un konsultējot cilvēkus. Piemēram, visgrūtāk pārvaramas ir bailes, neticība sev un neuzticēšanās apkārtējiem. Bezdarbs un finanšu trūkums rada papildus spriedzi. Lielā daļā sabiedrības valda uzskats, ka rietumu uzkrātās zināšanas nav pielietojamas mūsu postpadomju sabiedrībā.

Apmācības sistēmu uzņēmējdarbībā gaida pārmaiņas- jauna pieeja, attieksme. Uzņēmējdarbību nevar apgūt, noklausoties lekciju, skaitītu dienu laikā, nevar „ar karoti mutē ieliet”. Uzņēmējdarbības apmācībai jāietver daudz plašāks skatījums, un tā ir  biznesa domāšanas veidošana, kas sastāv no izglītības un treniņprogrammām, individuālās iniciatīvas un atbalstošas uzņēmējdarbības vides, uzņēmējdarbību atbalstošas politikas veidošanas vietējā sabiedrībā.

Cilvēks, kas iesaistās uzņēmējdarbībā, pieņem biznesu kā dzīves veidu- ar savu attieksmi pret lietām. Savukārt zināšanas palīdz veiksmīgi īstenot spēles noteikumus. Zināšanas ir mūžizglītības sastāvdaļa: uzņēmējdarbības iemaņas attīstās un jāpapildina visos dzīves posmos. Tas ir dzīves kvalitātes vadības jautājums- prasmes sadarboties, pašizaugsme, spēja radīt inovācijas un spēja vadīt pārmaiņas. Apmācības un treniņi attīsta uzņēmējos spēju meklēt un rast pareizo darbības veidu, kurā izpaužas cilvēka attieksme, vēlmes un vajadzības, kas kombinējas ar uzlabotām kompetencēm un zināšanām.  Visas šīs zināšanas un iemaņas veido uzņēmējdarbības kultūru- attieksmes veidu pret biznesu, kuras veiksmīgu realizāciju nosaka dažādos vecuma posmos saņemtās zināšanas. Tādēļ- secinājumi:

·        Izglītība, kas paredz uz uzņēmējdarbību vērstas attieksmes un uzvedības veidošanu- viena no galvenajām prioritātēm ES dalībvalstīs.

·        Pamatlīmeņa zināšanas uzņēmējdarbībā- veiksmīgas iedzīvotāju pašrealicacijas un visas sabiedrības labklājības priekšnoteikums

·        Zināšanas biznesa attieksmes veidošanai nepieciešams sniegt visās vecuma grupās- no bērnudārza līdz profesionālajai un neformālajai izglītībai.

·        Novada ietvaros nepieciešams veidot vienotu uzņēmējdarbības atbalsta sistēmu, kurā piedalīsies dažādu izglītības līmeņu institūcijas. Uzņēmējdarbības apmācības koncepcija novada ietvaros jāattīsta vienota, piesaistot ES finansējumu no dažādām izglītības programmām attiecīgajām iestādēm.

·        Būtiska iezīme- uzņēmējdarbības pasniedzēju  kompetenču līmenis ir ļoti atšķirīgs, nepieciešams veidot vienotu apmācību sistēmu pašiem pedagogiem- ierastās lekcijas apvienojot ar situāciju simulāciju

·        Veidojas jauni sadarbības veidi starp mācību iestādēm un biznesa organizācijām, kas paredz jaunu tehnoloģisko risinājumu  un audzēkņu biznesa uzvedības veidošanos.

·        Komandas darbs- veiksmīgas idejas realizācijas priekšnoteikums . Biznesa ideju nerada un nerealizē viens cilvēks- visbiežāk veiksmīgas idejas cieš neveiksmi, ja tās autors nav novērtējis nepieciešamību veidot darba grupu idejas realizēšanai.

·        Personības individuālo iezīmju loma komandu darbā- vai es apzinos pienākumus, ko tieši es varu veikt vislabāk noteikta mērķa sasniegšanai? Vai spēju novērtēt citu sniegumu un iesaistīt darbā?

·        Pasaulei vairs nav robežu biznesā. Robežas rada zināšanu trūkums pašos cilvēkos.

Lai šīs idejas iedzīvinātu Talsu novadā,  Pieaugušo izglītības centrs, kopā ar nevalstiskajām organizācijām un pašvaldības pārstāvjiem, plāno izveidot novada radošo  iniciatīvu centru (NRIC). NRIC tiks sniegts atbalsts- apmācība un konsultācijas- gan individuāli, iedzīvotājiem, gan sabiedriskām un biznesa organizācijām sociālās un ekonomiskās aktivitātes veicināšanai. Centrs artradīsies kinoteātrī „Auseklis”, kur jau šobrīd darbojas Pieaugušo izglītības centrs, Ziemeļkurzemes NVO atbalsta centrs, Talsu Novada fonds, Komersantu klubs un pašvaldības komercdarbības speciālists.

NRIC ietvaros kino zāli iecerēts pielāgot arī konferenču vajadzībām, jo pašreiz mūsdienu prasībām atbilstošas telpas šādiem mērķiem novadā nav pieejamas. Līdz ar to tiks sekmēta visu organizāciju darbība un dalība kopējos projektos.

Šobrīd Talsu novada Pieaugušo izglītības centrs darbojas Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības projektā „Konkurētspējīga uzņēmējdarbība caur sadarbību” , kura ietvaros tiks renovētas un aprīkotas telpas Kareivju ielā 7 (administratīvajā centrā), ko pašvaldība ir atvēlējusi iedzīvotāju apmācību vajadzībām. Projekta mērķis ir sniegt iedzīvotājiem bezmaksas iespējas pilnveidot zināšanas uzņēmējdarbībā. Kopējais stundu skaits-324, plānots apmācīt 75 iedzīvotājus. Tēmas aptver visplašāko skatījumu- apmācības paredzētas gan tiem, kas vēlas vēl tikai atrast savu biznesa ideju, gan tiem, kas vada daudznozaru uzņēmumus un meklē starptautiskas sadarbības iespējas un meklē tehnoloģiskus risinājumus darbības paplašināšanai. Lekciju un praktisku vingrinājumu veidā atbildēsim uz interesentu jautājumiem- arī par likumdošanas jaunievedumiem un tiesībām. Uz apaļā galda diskusijām aicināsim interesējošu nozaru ekspertus, kur klātienē būs iespējams uzdot jautājumus arī pašvaldības pārstāvjiem un politiķiem.

Apmācības plānots uzsākt 2012.gada maijā. Interesentiem informācija būs pieejama Talsu novada mājas lapā www.talsi.lv sadaļā izglītība- pieaugušo izglītība.

Projekta aktivitātēs ietilpst arī diskusijas tiešsaiste internetā par uzņēmēju sadarbības iespējām projekta partnervalstī- Lietuvā. Latvijas pusē uzņēmēji būs  gaidīti Ventspils mūžizglītības centrā, kur šī projekta realizācijas vajadzībām tiek iegādāts specializēts videokonferenču aprīkojums. Protams, norisēm sekot varēsiet arī ar interneta starpniecību.

Ventspils Mūžizglītības (MI) centrā viesojāmies arī 23.martā, kad visi projekta partneri tika aicināti iepazīties ar Ventspils Mūžizglītības centra, Biznesa inkubatora un Augsto tehnoloģiju parka sniegtajām iespējām. Apskatījām MI centra uzņēmējdarbības programmas absolventes izloloto sapni- gadu jauno uzņēmumu- maizes ceptuvi. Tas bija stāsts par to, kā reāliem cilvēkiem piepildīt reālus sapņus. Izrādās, ka augsto tehnoloģiju parkā šādu iedvesmojošu stāstu netrūkst-dalībnieki ražo, piemēram,  no diedzētiem kviešiem veselīgu našķi- graliņus. Teritorijā blakus kosmiskajām tehnoloģijām tiek šūdināta sieviešu veļa un komplektēti sveču liešanas komplekti.

Atgādinu, ka arī Talsos ir biznesa inkubators, kurā varat griezties, ja Jums ir sava biznesa ideja, bet jautājumu šajā sakarā ir vairāk, nekā gribētos!

Pieaugušo izglītības centrs izmantos Kurzemes plānošanas reģiona piedāvāto iespēju iesaistīties ari projektā „MVU starptautisko pakalpojumu pieejamības veidošana” (BASIS), kura  mērķis ir apmācīt biznesa konsultantus, paplašinot to zināšanas par mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) iespējām iziet starptautiskajos tirgos un noteikt pareizos starptautiskos tirgus potenciālajiem produktiem un pakalpojumiem.

Vietējiem   MVU, kas ir ieinteresēti starptautiskas sadarbības veidošanā, Pieaugušo izglītības centrā tiks sniegtas konsultācijas sadarbībai  ar projektā iesaistīto citu valstu MVU un projekta partnervalstu biznesa konsultantiem. Tiks meklētas arī jaunas pieejas, kā aktivizēt uzņēmumu iziešanu starptautiskajos tirgos. 

Inga Sokolova,

Talsu novada Pieaugušo izglītības centra vadītāja


Portālā Farming.lv iespēja uzdot jautājumus lauksaimniecības nozares ekspertiem

Portāls aktīviem lauksaimniekiem Farming.lv piedāvā ikvienam iespēju ar portāla starpniecību uzdot jautājumus kompetentiem un pieredzes bagātiem ekspertiem lauksaimniecības nozarē. Konsultanti sniedz atbildes ES un nacionālo subsīdiju jautājumos, dārzkopībā, lopkopībā, būvniecībā, meža apsaimniekošanā, juridiskajos u.c. jautājumos. Tāpat ar Farming.lv starpniecību iespējams uzdot jautājumus Lauku atbalsta dienesta (LAD) pārstāvjiem. 

Jautājumus iespējams uzdot un atbildes atrast portālā www.farming.lv sadaļā Forums/Jautā ekspertam. 

---

Portāls Farming.lv ir radīts, lai tuvinātu Latvijā strādājošos lauksaimniekus un viņu sadarbības partnerus. Vairāku gadu garumā jutām, ka lauksaimniekiem ir nepieciešama sava vide, kurā attālināti uzturēt komunikāciju ar piegādātājiem, sadarbības partneriem un citiem nozares pārstāvjiem un pašiem savā starpā. Rezultātā šobrīd Latvijā ir radīts unikāls portāls, kur ir iespējams saņemt nepieciešamo informāciju efektīvai lauksaimnieciskās ražošanas attīstībai Latvijā.

 

Informāciju sagatavoja:

Liene Stuce 

Farming.lv SIA

Raunas iela 15 - 4,

Cēsis, LV-4101, Latvia

T. +371 277 46 511

E-mail: farming@farming.lv

www.farming.lv

 


Kuldīgā notiks seminārs par Eiropas Savienības fondu līdzfinansēto projektu ieviešanas aktualitātēm

03-04-2012

Valsts reģionālās attīstības aģentūra aicina Kurzemes plānošanas reģiona pašvaldību pārstāvjus uz apmācību semināru "Praktiskie projektu ieviešanas aspekti VRAA administrētajās ES fondu aktivitātēs", kas notiks  19.aprīlī Kuldīgā, Kuldīgas galvenās bibliotēkas ēkā (1905. gada iela 6). Klātesošajiem būs iespēja uzzināt par aktualitātēm VRAA administrēto Eiropas Savienības fondu (ES fondu) aktivitāšu ieviešanā. 

Semināros VRAA pārstāvji stāstīs par publisko iepirkumu procesu VRAA administrētajās ES fondu aktivitātēs, biežāk pieļautajām kļūdām iepirkumu dokumentācijas izstrādē un pretendentu atlases procesā, kā arī tiks skaidrota būvniecības un pakalpojumu iepirkumu specifika, piemērojot dažādas iepirkumu procedūras. Tāpat būs iespēja uzzināt praktiskos projektu ieviešanas aspektus, grozījumu ierosināšanas process un izmaiņu vadība ES fondu projektos, izmaiņas uzraudzības rādītājos un izmaksu attiecināmība un darbību dokumentēšanu, kā arī par projektu pēcieviešanas uzraudzību un sasniegto rezultātu uzturēšana. 

Plašāka informācija par semināriem, dienas kārtība un reģistrēšanās vietne pieejama VRAA mājas lapā – http://www.vraa.gov.lv/lv/news/article.php?id=26433 Vietu skaits semināros ir ierobežots, tādēļ lūgums pieteikties savlaicīgi! 

Semināri notiks arī citviet Latvijas reģionos:

26.04.2012. - Jelgavā, Jelgavas pilsētas domē (Lielā iela 11);

10.05.2012. - Preiļos, Preiļu pilsētas domē (Raiņa bulvāris 19);

17.05.2012. - Cēsīs, Cēsu Jaunā pilī (Pils laukumā 9).


11.04.2012. 

Martā reģistrētā bezdarba līmenis valstī samazinājies līdz 11,7% NVA nodarbinātības pasākumos iesaistīti gandrīz 30 tūkstoši bezdarbnieki 

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2012.gada marta beigās bija 11,7% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita. Valstī bezdarba līmenis salīdzinājumā ar 2012.gada februāri  ir samazinājies par 0,1% punktu. Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) uzskaitē 2012.gada marta sākumā bija 133 413, marta beigās – 132 158 bezdarbnieki. Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir samazinājies par 1255 cilvēkiem. 

NVA Pakalpojumu departamenta Attīstības nodaļas vadītājs Egīls Vidžups: "Salīdzinot ar februāri, bezdarba līmenis pazeminājies visos valsts reģionos, nedaudz pieaudzis tas ir dažās lielākajās pilsētās - Jūrmalā, Rēzeknē un Valmierā. 2012. gada marta beigās, salīdzinot ar februāra beigām, gandrīz par 20% palielinājies NVA reģistrēto brīvo darba vietu skaits. Tas ir skaidrojams gan ar sezonālajām izmaiņām darba tirgū, gan ar NVA īstenoto sadarbības ar darba devējiem stiprināšanu un pilnveidošanu. 5 187 NVA reģistrētie bezdarbnieki martā iekārtojās darbā.” 

Zemākais bezdarba līmenis 2012.gada martā reģistrēts Rīgas reģionā – 8,3%, augstākais bezdarba līmenis bija Latgales reģionā – 20,3%. Kurzemes reģionā bezdarba līmenis martā bija 12,3%, Zemgales reģionā - 13,1% un Vidzemes reģionā – 13,4%. 

Valsts lielākajās pilsētās bezdarba līmenis martā bija: Rīgā – 7,7%, Jelgavā – 8,9%, Ventspilī – 9,7%, Valmierā – 10,2%, Daugavpilī – 10,6%, Jūrmalā – 10,7%, Liepājā – 12,7%, Jēkabpilī – 15,1%, Rēzeknē - 18,8%.  

NVA organizētajos aktīvajos nodarbinātības pasākumos 2012.gada martā piedalījās 29 357 bezdarbnieki:

·                     Profesionālajā apmācībā, pārkvalifikācijā vai kvalifikācijas paaugstināšanā, apmācībā pie darba devēja un neformālās izglītības ieguvē – 6 451;

·                     Konkurētspējas paaugstināšanas pasākumos – 12 233;

·                     Algotos pagaidu sabiedriskajos darbos – 6 050;

·                     Kompleksajos atbalsta pasākumos – 2 651;

·                     Pasākumos noteiktām personu grupām – 1 517;

·                     Pasākumā komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai – 387;

·                     NVA aģentu asistentu apmācībā un praksē – 68. 

Karjeras konsultācijas 2012.gada martā saņēmušas 5 206 personas, no tām 4 410 bezdarbnieki un darba meklētāji. Mūžizglītības pasākumus nodarbinātām personām 2012.gada martā uzsākušas 113 nodarbinātās personas. 2012.gada martā komplekso atbalsta pasākumu ietvaros pabalstu par asistenta pakalpojumu izmantošanu saņēmuši 1 436 pirmās grupas redzes invalīdi. 

51% NVA reģistrēto bezdarbnieku ir tikai vispārējā vidējā izglītība, pamatizglītība vai nav pat pamatizglītības. Jauniešu bezdarbnieku vecumā līdz 24 gadiem īpatsvars martā bijis 11,6%, bet 12% bezdarbnieku bija pirmspensijas vecumā. 56 350 bezdarbnieki jeb 42,6% no reģistrēto bezdarbnieku kopskaita ir ilgstoši bez darba.

 

Sagatavoja:
Informācijas un dokumentu pārvaldības nodaļa

Tālr. 67021744; 67021808

info@nva.gov.lv

 


30. martā plkst. 11.00

Valdemārpils bibliotēkas ēkas izstāžu zālē notiks seminārs

„Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta programmas piedāvātās iespējas”

Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF) atbalsta ieviešana 2007. - 2013.gadam pasākuma 401. „Teritorijas attīstības stratēģiju īstenošana” ietvaros tiek rīkots seminārs „Eiropas Zivsaimniecības fonda 4.prioritārais virziens”

Biedrība “Talsu rajona partnerība” savas darbības teritorijā, Talsu, Rojas, Mērsraga novados, kopš 2010.gada īsteno Eiropas Zivsaimniecības fonda programmas 4. prioritāro virziena pasākumus, kuru mērķis ir veicināt maza mēroga infrastruktūras, kā arī ar zivsaimniecību saistītās infrastruktūras kvalitātes uzlabošanu un dažādot nodarbošanās iespējas zivsaimniecībai nozīmīgajās teritorijās, lai saglabātu apdzīvotību un teritorijas pievilcību.

Semināra tēmas:

1.     Atbalstāmās darbības un pieejamais publiskais finansējums.

2.     Saistošā likumdošana.       

3.     Projektu vērtēšanas kritēriji.

4.     Projektu uzraudzības pasākumi.

5.     Zivsaimniecību teritoriju attīstība Partnerības teritorijā - jautājumi, diskusijas.

 

Biedrības „Talsu rajona partnerība”
administratīvā vadītāja Lolita Pļaviņa

Mob.: 22328884, e-pasts: talsu.partneriba@inbox.lv


Kā strādāt, lai uzņēmums nebankrotētu pēc 7.5 gadiem? – to varēs noskaidrot, piedaloties kursos Kuldīgā

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) Biznesa resursu centrs, pateicoties Eiropas Sociālā fonda un Latvijas valsts finansējumam, sadarbībā ar Kurzemes Biznesa inkubatora Kuldīgas filiāli darba devējiem piedāvā bezmaksas mācību programmas. Kuldīgā 4.aprīlī sāksies jau otrā mācību programma „Uzņēmuma attīstība un korporatīvā sociālā atbildība”.

Šajā mācību programmā dalībniekiem būs iespēja noskaidrot: Kā strādāt, lai uzņēmums nebankrotētu pēc 7.5 gadiem? Kāpēc sociāli atbildīgs bizness ir ienesīgs? Kā pašvaldība var atbalstīt godīgu biznesu? Kursi notiks 4.aprīlī ar turpinājumu 13.un 20.aprīlī Kurzemes Biznesa inkubatora Kuldīgas filiāles telpās, Pilsētas laukumā 4.

Lai pieteiktos uz mācību programmām, kas tiks organizētas Kuldīgā, jāsazinās ar Kurzemes Biznesa inkubatora Kuldīgas filiāli – marta@kbi.lv, kontakttālrunis: 63350204

Vēl šogad rudenī Kurzemes Biznesa inkubatora Kuldīgas filiālei tiks organizēta mācību programma „Pašvaldību attīstības vadība un publiskās – privātās partnerības (PPP) veicināšana”, šī mācību programma tiks pasniegta sadarbībā ar Hipotēku bankas publiskās un privātās partnerības ekspertiem un pasniedzējiem, kuru vadībā noskaidrosiet: Kā ikviens var piedalīties reģiona attīstības plānošanā? Kā veidot reģiona stratēģiju? Kas ir PPP? Kā īstenot projektu, lai ieguvēji ir gan valsts, gan uzņēmēji, gan sabiedrība? Kā kļūt par valsts partneri publiskajos iepirkumos? Kursu sākums oktobrī.

Kopš 2010.gada mācību programmās ir piedalījušies vairāk nekā 700 darba devēji – uzņēmēji un pašvaldību pārstāvji visā Latvijā. Šo iespēju ir izmantojuši tādi Latvijas uzņēmumi, kā SIA „Baltkom TV”, SIA „Rēzeknes Slimnīca”, SIA „Getliņi EKO” un daudzi citi.

Šogad tiek rīkotas īpašas apmācību grupas arī Jūrmalas Uzņēmēju biedrības biedriem un sadarbības partneriem. Aicinām pieteikties arī citas uzņēmēju, darba devēju apvienības, ja vēlaties īpaši jūsu biedriem un sadarbības partneriem organizētas apmācības.

2012.gadā mācību programmas tiek organizētas Rīgā, Daugavpilī, Madonā, Jūrmalā un Ogrē.

Papildus informācija par apmācībām skatāma šeit>>>

Informācijai:

Mācības notiek Eiropas Sociālā fonda un Latvijas valsts finansētā projekta „LDDK administratīvās kapacitātes stiprināšana reģionos” (id.Nr. 1DP/1.5.2.2.1./08/IPIA/SIF/002/02) ietvaros. Apmācības nodrošina SIA „Comperio”. Precīza informācija par apmācību norises datumiem un vietām regulāri tiek atjaunota un ir pieejama LDDK mājas lapā www.lddk.lv, http://www.comperio.lv/?id=346 un www.draugiem.lv/lddk-brc. Šīs mācību programmas tiks piedāvātas līdz 2014.gada beigām visā Latvijā.

 

Informācijai par darba devēju apmācībām:

Gunta Misāne, SIA „Comperio” valdes priekšsēdētāja

Tālr.: 67213020, 29115356 info@comperio.lv, www.comperio.lv

 


Portālā farming.lv iespēja saņemt graudaugu iepirkuma piedāvājumu

Interneta portāls aktīviem lauksaimniekiem Farming.lv sadarbībā ar agro biznesa uzņēmumu SIA „Linas Agro” piedāvā lauksaimniekiem elektroniski pieprasīt klienta vajadzībām atbilstošu un individuāli piemērotu graudaugu iepirkuma cenu piedāvājumu. Tas nozīmē, ka interesentiem jādodas uz inteneta vietni www.farming.lv, jāmeklē akcijas baneris lapas labajā pusē, jāaizpilda cenu pieprasījuma forma un „Linas Agro” pārstāvis atsūtīs individuāli sagatavotu atbildi, sniedzot atbildes uz klientam interesējošiem jautājumiem.

Jāatgādina, ka jau šī gada sākumā aizsākās un visa gada garumā turpināsies akcija, kur portāls, sadarbībā ar degvielas vairumtirgotāju „Straujupīte”, piedāvā ikvienam lauksaimniekiekam ar portāla starpniecību elektroniski saņemt izdevīgāko dīzeļdegvielas piedāvājumu uz īpaši izdevīgiem nosacījumiem.

Tā kā dīzeļdegvielas akcija izpelnījusies lauksaimnieku milzīgu atsaucību, portāls Farming.lv arī turpmāk, sadarbībā ar visdažādāko nozaru uzņēmumiem, dos iespēju lauksaimniekiem ar portāla starpniecību rast efektīvai saimniekošanai un ražošanai visizdevīgākos cenu piedāvājumus.

 

Informāciju sagatavoja:

Liene Stuce

Farming.lv SIA

Raunas iela 15 - 4,

Cēsis, LV-4101, Latvia

T. +371 277 46 511

E-mail: farming@farming.lv

www.farming.lv

 


Elektronisko iepirkumu sistēmā uzņēmumi varēs piegādāt preces arī viena reģiona ietvaros

 

Līdz 2012.gada 10.aprīlim uzņēmumi var iesniegt piedāvājumus Valsts reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) centralizētā iepirkumu konkursā „Par drukas iekārtu piederumu piegādi elektronisko iepirkumu sistēmas dalībniekiem”. 

Pirmo reizi Elektronisko iepirkumu sistēmas (EIS) drukas iekārtu katalogos tiks izmantots „reģionālais princips”, kas nozīmē, ka pretendents savas preces var iesniegt, piedāvājot tās pa atsevišķiem reģioniem. Savukārt, ja pretendents iesniedz piedāvājumu reģionā “Rīga”, piedāvājums automātiski uzskatāms par iesniegtu visos reģionos. 

VRAA Elektronisko iepirkumu departamenta direktors Oļegs Fiļipovičs aicina uzņēmumus no reģioniem būt aktīviem un iesniegt savus piedāvājumus. „Lai atvieglotu reģionālajiem uzņēmējiem dalības nosacījumus EIS, tiem pretendentiem, kuri startēs atsevišķos reģionos (izņemot Rīgas reģionu) attiecīgi ir noteiktas specializētas prasības par pretendenta iespējām, saimniecisko un finansiālo stāvokli. Šī ir iespēja uzņēmumiem no reģioniem piegādāt savu preci tikai sava reģiona ietvaros, jo katram reģionam - Rīgai un četriem novadiem, tiks noteikti savi uzvarētāji”, uzsver O.Fiļipovičs. 

EIS apgrozījums 2011.gadā drukas iekārtu piederumu piegādēm bija 1 178 806 latu, kas ir viens no lielākajiem apgrozījumiem EIS katalogos. 

Papildus informācijai

Elektronisko iepirkumu sistēma ir pirmā elektronisko iepirkumu sistēma Baltijas valstīs, kas izveidota 2005.gadā. Kopš 2009.gada 1.jūnija Elektronisko iepirkumu sistēmas uzturēšanu un darbību nodrošina Valsts reģionālās attīstības aģentūra, kas ir veikusi lielu ieguldījumu sistēmas pilnveidošanā un modernizācijā, izveidojot sistēmas jauno versiju.

 

Informāciju sagatavoja:

 

Ilze Telica

Valsts reģionālās attīstības aģentūras

Sadarbības un informācijas departamenta

Projektu vadītāja

Tālr. 67079041; 20260117

e-pasts ilze.telica@vraa.gov.lv

www.vraa.gov.lv

https://twitter.com/#!/VRAAagentura

http://www.youtube.com/user/vraagovlv


Aicina uz bezmaksas semināru uzņēmējiem

16-03-2012

Talsu novada pašvaldība sadarbībā ar Lursoft rīko bezmaksas semināru uzņēmējiem un citiem interesentiem

„Dažādo valsts reģistru pieejamība un efektīva izmantošana uzņēmējdarbībā”

Datums: 2012. gada 4. aprīlis
Laiks: no 14:00 līdz 15:30
Norises vieta: Talsu Galvenā bibliotēka, 1. Maija iela 28, Talsi

Seminārā uzzināsiet:

  • Kā publiskajos reģistros pieejamo informāciju izmantot savā uzņēmējdarbībā;
  • Kādi dati uzņēmējiem pieejami dažādajos publiskajos reģistros:
    • Uzņēmumu reģistrā, Komercreģistrā – informāciju par uzņēmumiem, to amatpersonām, dalībniekiem;
    • Gada pārskati – finanšu dati par uzņēmumiem;
    • Maksātnespējas reģistrā – aktuāla informācija par maksātnespējas procesiem un ar to saistītie dokumenti;
    • Zemesgrāmatu reģistrā -  informācija par nekustamiem īpašumiem, to īpašniekiem, hipotēkām,
    • CSDD un Traktortehnikas reģistrā – informācija par transportlīdzekļiem,
    • Ganāmpulku reģistrā,
    • Eiropas Biznesa reģistrā – informācija no vairāk kā 20 valstu uzņēmumu reģistriem,
    • Un vairāk, kā 30 citos publiskajos reģistros.
  • Kā šos datus ērti atrast un efektīvi lietot;
  • Automatizēta iespēja sekot līdzi izmaiņām reģistros, tai skaitā PVN reģistrs;
  • Iespēja lasīt vairāk 60 preses izdevumus Internetā un sekot līdzi notikumiem automatizētā veidā; 
  • Sava uzņēmuma informācijas izvietošana bez maksas Latvijas uzņēmumu katalogā ZO.LV.

Semināra formāts – demonstrācija ar diskusiju

Pēc semināra - interesenti iegūs DEMO (izmēģinājuma) piekļuvi Lursoft sistēmai, lai paši varētu izmēģināt darbu ar reģistriem.

Seminārs ir bezmaksas!

Ja vēlaties iegūt papildus informāciju par pasākuma norisi, sazinieties ar semināra koordinatori:

Olīvija Spēlmane
SIA "Lursoft IT"
Mārketinga menedžere
Tālr.:67844298, Mob.Tālr.: 20295515, Fakss: 67315315
E-pasts: olivija@lursoft.lv
www.lursoft.lv | www.klientuportfelis.lv | www.zo.lv
 

NVA aicina darba devējus nodarbināt bezdarbniekus valsts līdzfinansētajās darba vietās

Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta „Pasākumi noteiktām personu grupām” ietvarosNodarbinātības valsts aģentūra (NVA) piedāvā darba devējiem- komersantiem (izņemot izglītības un ārstniecības iestādes), pašnodarbinātām personām, biedrībām vai nodibinājumiem iespēju nodarbināt valsts līdzfinansētajās darba vietās mērķa grupu bezdarbniekus:

·         kuriem ir invaliditāte;

·         kuriem iepriekšējos 6 mēnešus nav bijis regulāri apmaksāts darbs;

·         kuri nav ieguvuši vispārējo vidējo izglītību vai profesionālo kvalifikāciju;

·         kuri vecāki par 50 gadiem;

·         kuri vienatnē rūpējas par vienu vai vairākiem apgādājamajiem;

  • mazākumtautību bezdarbniekus, kuriem jānostiprina valsts valodas zināšanas, profesionālās iemaņas vai pieredze, lai palielinātu savas iespējas iegūt pastāvīgu darbu. 

Viena bezdarbnieka dalības ilgums projektā, ieskaitot ikgadējos apmaksātos atvaļinājumus, ir 12 mēneši.  

NVA darba devējiem nodrošina:

  • ikmēneša darba algas dotāciju bezdarbniekam 50% apmērā no darba devēja noteiktās mēneša darba algas, ievērojot, ka ikmēneša dotācija nepārsniedz valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru; dotācija ikmēneša algai bezdarbniekam ar invaliditāti ir lielāka - 100% līdz 200% apmērā no minimālās darba algas;
  • ikmēneša darba algas dotāciju bezdarbnieku ar invaliditāti darba vadītājiem;
  • vienreizēju dotāciju (līdz 500 Ls) bezdarbnieku ar invaliditāti darbavietu pielāgošanai atbilstoši ergoterapeita noradījumiem;
  • izmaksas par asistentu pakalpojumiem pasākumā iesaistītajiem bezdarbniekiem ar invaliditāti;
  • izdevumu apmaksu par veselības pārbaužu veikšanu katram bezdarbniekam ar invaliditāti;
  • izdevumu segšanu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām darba devējiem, kas ir biedrības un nodibinājumi ar mērķi sniegt atbalstu cilvēkiem ar invaliditāti un var nodrošināt, ka pasākumā iesaistītā bezdarbnieka pienākumos ietilpst atbalsta sniegšana cilvēkiem ar invaliditāti.


Nepieciešamības gadījumos bezdarbnieki ar invaliditāti var saņemt arī ergoterapeita, surdotulka un asistenta pakalpojumus. 

ESF projektu „Pasākumi noteiktām personu grupām” (Nr.1DP/1.4.1.1.2/08/IPIA/NVA/001) NVA īsteno kopš 2008.gada septembra, lai veicinātu mērķa grupu bezdarbnieku iekļaušanos sabiedrībā, konkurētspēju un iekārtošanos pastāvīgā darbā. Projekts tiks īstenots visos Latvijas reģionos līdz 2013.gada 31.decembim. Līdz 2012.gada 1.janvārim jau ir izveidotas vairāk nekā 2 500 valsts līdzfinansētās darba vietas. 2012.gadā plānots izveidot vairāk nekā 600 jaunas valsts līdzfinansētās darba vietas.

Detalizētāka informācija par pasākumu, kā arī saraksts ar profesijām, kurās bezdarbnieki izteikuši vēlmi strādāt, pieejams NVA filiālēs un NVA mājaslapas (www.nva.gov.lv) sadaļā "Darba devējiem”à „Pasākumi noteiktām personu grupām”. 

Sagatavoja:
Informācijas un dokumentu pārvaldības nodaļa

 

 

 

 

Ganāmpulks, kas tiek izmantots saimnieciskās darbības veikšanā, nav jānorāda mantiskā stāvokļa deklarācijā

 

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) informē, ka mantiskā stāvokļa deklarācijā nav jānorāda īpašumā esošs govju, jaunlopu vai savvaļas dzīvnieku ganāmpulks, kas ir nošķirts saimnieciskās darbības veikšanai un tiek izmantots saimnieciskajā darbībā.

VID informē, ka mantiskā stāvokļa deklarācijā, proti, deklarācijas 8.punktā „Īpašums (lieta vai lietu kopība), kas nav minēts deklarācijas citos punktos”, ja to vērtība pēc personas ieskatiem pārsniedz 10 000 latu, personām, kuras ir saimnieciskās darbības veicēji (zemnieku saimniecību īpašnieki, individuālie komersanti) vai SIA īpašnieki, kuri nodarbojas ar govju un jaunlopu ganāmpulku vai savvaļas dzīvnieku audzēšanu, mantiskā stāvokļa deklarācijā nav jānorāda informācija par ganāmpulkiem, kas ir nošķirti saimnieciskās darbības veikšanai un tiek izmantoti saimnieciskajā darbībā.

VID informē, ka mantiskā stāvokļa deklarācijas 8.punktā „Īpašums (lieta vai lietu kopība), kas nav minēts deklarācijas citos punktos” ir jānorāda tāds īpašums, kuru veido:

·       viena lieta, kuras vērtība pārsniedz 10 000 latus vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam valūtas kursam,

vai

·       lietu kopums, kas tiesiskā ziņā var tikt atzīts par vienību jeb vienu pašu lietu, kuru kopējā vērtība pārsniedz 10 000 latus vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam valūtas kursam.

Piemēram, gleznu kolekcija, antikvāras lietas, šķirnes dzīvnieki. 

VID atgādina, ka mantiskā stāvokļa deklarācijas var iesniegt līdz 2012.gada 1.jūnijam. Informācija par fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanu pieejama VID mājaslapā, kurā pieejami arī biežāk uzdotie jautājumi un atbildes.

Iedzīvotāji informāciju par mantiskā stāvokļa deklarēšanu, tai skaitā par iepriekš nedeklarētu ienākumu deklarēšanu, var saņemt:

-         zvanot uz VID informatīvo tālruni 1898,

-         uzdodot jautājumus, izmantojot VID mājaslapā esošo jautājumu uzdošanas formu,

-         klātienē ikvienā VID klientu apkalpošanas centrā.

 

05.03.2012.

VID Sabiedrisko attiecību daļa 

 


08.03.2012.

EEN Latvija informatīvais izdevums Nr.48 (2012.gada marts)


No 2012.gada 1.marta iedzīvotāji var iesniegt mantiskā stāvokļa deklarācijas

 

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) informē, ka no 2012.gada 1.marta iedzīvotāji var sākt iesniegt mantiskā stāvokļa deklarācijas.

 Mantiskā stāvokļa deklarācija ir jāsniedz fiziskajām personām, kuras uz 2011.gada 31.decembra pulksten 24:00 bija uzskatāmas par Latvijas pilsoņiem, Latvijas nepilsoņiem vai ārzemniekiem (kuriem izsniegta pastāvīgā uzturēšanās atļauja vai pastāvīgās uzturēšanās apliecība Latvijā) un vienlaikus Latvijas rezidentiem[1].

Mantiskā stāvokļa deklarācija IR jāsniedz, ja minētajām personām:

  • ārvalstīs īpašumā vai kopīpašumā ir nekustamais īpašums vai tā daļas, ieskaitot arī to nekustamo īpašumu vai tā daļas, uz kuru persona nav nostiprinājusi īpašuma tiesības attiecīgās valsts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;
  • ir iegūts Latvijā nekustamais īpašums vai tā daļas, uz kuru nav nostiprinātas īpašuma tiesības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, un kuru kopējā iegādes vērtība pārsniedz 10 000 latus vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam valūtas kursam;
  • ārvalstīs īpašumā vai kopīpašumā ir transportlīdzeklis (mehāniskais sauszemes vai ūdens) vai gaisa kuģis;
  • īpašumā Latvijā ir kapitāla daļas, kuru kopējā iegādes vērtība pārsniedz 10 000 latus vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam valūtas kursam;
  • īpašumā ārvalstīs ir kapitāla daļas;
  • īpašumā Latvijā ir finanšu instrumenti, kuru kopējā iegādes vērtība pārsniedz 10 000 latus vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam valūtas kursam;
  • ārvalstīs ir finanšu instrumenti;
  • naudas (skaidras un bezskaidras naudas) uzkrājumu kopējā summa Latvijā un ārvalstīs, vai tikai Latvijā, vai tikai ārvalstīs pārsniedz 10 000 latus vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam valūtas kursam;
  • privātajos pensiju fondos vai dzīvības apdrošināšanas (ar uzkrāšanu) visu uzkrāto līdzekļu kopējā summa Latvijā vai ārvalstīs pārsniedz 10 000 latus vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam valūtas kursam;
  • Latvijā vai ārvalstīs ir neatmaksāti aizņēmumi (kredīti) vai citas parādsaistības, kuru kopējās summas neatmaksātā daļa pārsniedz 10 000 latus vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam valūtas kursam;
  • persona Latvijā vai ārvalstīs ir izsniegusi aizdevumus vai tai ir citi prasījumi, kuru kopējās summas neatgūtā daļa pārsniedz 10 000 latus vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam valūtas kursam;īpašumā Latvijā vai ārvalstīs ir cits iepriekš neminēts īpašums (lieta vai lietu kopība), kura vērtība, pēc personas ieskatiem, pārsniedz 10 000 latus vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam valūtas kursam;
  • persona ir patiesais labuma guvējs no citai personai piederošām vai pārvaldīšanā nodotām kapitāla daļām vai finanšu instrumentiem, ja šo īpašumu kopējā iegādes vērtība pārsniedz 10 000 latus vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam valūtas kursam.

Mantiskā stāvokļa deklarācijā ir jānorāda ziņas par personas mantisko stāvokli uz 2011.gada 31.decembra pulksten 24:00

Mantiskā stāvokļa deklarācijas iesniegšanas termiņš – no2012.gada 1.marta līdz 2012.gada 1.jūnijam (ieskaitot).

Iespēja deklarēt un nomaksāt samazināto iedzīvotāju ienākuma nodokli (15%) par līdz šim nedeklarētajiem gūtajiem ienākumiem

Iesniedzot mantiskā stāvokļa deklarāciju, personas var brīvprātīgi deklarēt laikā no 1991.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim iepriekš nedeklarētos ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamos ienākumus. Šiem ienākumiem tiek piemērota samazinātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme 15% apmērā.

Kādos gadījumos un kādā termiņā fiziskai personai jāiemaksā skaidras naudas uzkrājumi kredītiestādē?

Fiziskai personai, kura mantiskā stāvokļa deklarācijā pēc stāvokļa uz 2011.gada 31.decembri plkst.24.00 ir uzrādījusi skaidras naudas uzkrājumus virs 10 000 latiem, naudas summa, kas pārsniedz 10 000 latu, jāiemaksā savā kontā jebkurā kredītiestādē/-s līdz 2012.gada 1.jūnija 24:00.

Kur un kā var iesniegt mantiskā stāvokļa deklarāciju?

Mantiskā stāvokļa deklarāciju var iesniegt:

  • personīgi vēršoties ikvienā VID klientu apkalpošanas centrā;
  • elektroniskā veidā, izmantojot drošu elektronisko parakstu, nosūtot  uz speciāli izveidotu e-pasta adresi VID.sakumdeklaracija@vid.gov.lv
  • VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā;
  • atsūtot pa pastu.

Mantiskā stāvokļa deklarācija NAV jāsniedz, ja personai pieder tikai tāds īpašums, kas reģistrēts:

  • Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā;
  • Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā;
  •  Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā;
  • Traktortehnikas, tās piekabju un traktortehnikas vadītāju informatīvajā sistēmā;
  •  Integrētajā Latvijas kuģu datu bāzē.

Kur saņemt informāciju par mantiskā stāvokļa deklarācijas iesniegšanu, aizpildīšanu?

  • VID mājaslapā www.vid.gov.lv ;
  • zvanot uz VID Informatīvo tālruni 1898, izvēloties tēmu „Nodokļi”;
  • uzdodot jautājumu VID mājaslapā www.vid.gov.lv, sadaļā „Uzdot jautājumu VID, atsauksmes”;
  • klātienē ikvienā VID klientu apkalpošanas centrā;
  • apmeklējot VID bezmaksas seminārus VID klientu apkalpošanas centros (informācija par semināriem pieejama VID mājaslapā).

 

VID Sabiedrisko attiecību daļa



[1] Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 14.panta otrās daļas izpratnē Latvijas rezidents ir fiziskā persona:

•               kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā,

•               kura uzturas Latvijā 183 dienas vai ilgāk jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā,

•               kura ir Latvijas pilsonis, ko ārzemēs nodarbina Latvijas valdība.


Programma vietējo ražošanas uzņēmumu attīstībai - “Latvijas Zelts”

06-03-2012

Latvijas ražošanas uzņēmumu attīstības veicināšanai Latvijas Uzņēmējdarbības Attīstības centrs (LUAC) veido programmu “Latvijas Zelts”, kurā tiek uzņemti līdz 100 dažādu nozaru uzņēmumi, kas nodarbojas ar produkcijas ražošanu Latvijā, lai palīdzētu tiem realizēt uzņēmējdarbībai būtiskas aktivitātes un veicinātu to konkurētspēju un izaugsmi. 

Kas var pieteikties:
Latvijai ir svarīgi jebkādi uzņēmumi, kas darbojas Latvijā, godprātīgi maksā nodokļus, nodrošina darba vietas vietējiem iedzīvotājiem un veicina valsts attīstību, taču šī brīža ekonomiskās situācijas kontekstā īpaša uzmanība jāpievērš un jāizceļ tie, kas ražo un rada pievienoto vērtību Latvijā. Tādēļ programmas “Latvijas Zelts” ietvaros LUAC atbalstu plāno sniegt tieši ražošanas uzņēmumiem.
Priekšroka, protams, būs tām kompānijām, kas vēlas attīstīties, piedzīvot izaugsmi, kļūt lielāki, paplašināt tirgu. Ļoti gaidīti ir uzņēmumi no reģioniem, jo apzināmies, cik katra darba vieta Latvijas novados ir svarīga. Programmas ietvaros plānots izveidot Latvijas Zelta simtnieku –  uzņēmumus, kurus atbalstīt īpaši, veicinot to izaugsmi nākotnē.
Programmai uzņēmumus aicināts ieteikt ikviens. Ja Jūsu reģionā strādā kāds labs, daudzsološs ražošanas uzņēmums, nozīmīgs darba devējs, kam noderētu atbalsts attīstībai, rakstiet par to LUAC. Uzņēmumi var pieteikties arī paši, aizpildot pieteikuma anketu.

Par atbalstu:
LUAC sniegtais atbalsts ir saistīts ar pašu galveno, kas nepieciešams uzņēmuma attīstībai – ar tirgzinības aktivitātēm, ietverot palīdzību pie stratēģiskiem lēmumiem, jaunu produktu attīstības, pārdošanas kanālu paplašināšanu, inovatīvu risinājumu ieviešanu, zīmološanu u.c. Tāpat uzņēmumam tiks nodrošinātas konsultācijas izmaksu un nodokļu optimizācijā, eksporta tirgus apgūšanā, kā arī tirgus izpētes jomā un citās uzņēmuma darbību ietekmējošās sfērās, kas konkrētajam uzņēmumam būs aktuālas.
Uzņēmumiem ir jāsaprot, ka attīstība nozīmē arī izdevumus. Šīs aktivitātes, ko piedāvā veidot LUAC, protams, nebūs pilnībā bez pašu uzņēmumu līdzdalības. Tas prasīs laiku, cilvēku resursus un arī finansiālus līdzekļus, tomēr ne tādā apmērā, kā darbojoties individuāli.
 

Kā pieteikties:
Programmas “Latvijas Zelts” pirmajā etapā tiks uzņemti ne vairāk kā 100 uzņēmumi, kuru attīstības veicināšanas programma noritēs sešu mēnešu garumā ar iespēju sadarbības programmas termiņu pagarināt nākotnē. Pēc pirmā perioda beigām notiks aktivitāšu efektivitātes un rezultātu analīze.
Uzņēmumiem, kas vēlas pieteikties dalībai programmā, kā arī ikvienam, kam padomā ir kāda kompānija, kurai šāds atbalsts būtu ļoti lietderīgs, aicināti aizpildīt atbilstošo pieteikuma anketu līdz 10.martam, norādot uzņēmumu, kontaktinformāciju un darbības sfēru.

 

Papildus informacija

Baiba Paegle,

projektu attīstības koordinatore,

e-pasts: info@latvijaszelts.lv


 

 Talsu novada uzņēmums „Zaļais serviss” saņem balvu „Latvijas labākais tirgotājs 2011”

Š.g. 9.februārī, Rīgā, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības zālē notika konkursa „Latvijas labākais tirgotājs 2011” dalībnieku apbalvošanas ceremonija. Konkursu rīko Latvijas Tirgotāju asociācija  (LTA) sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību. Konkurss notiek katru gadu jau kopš 1995.gada, un tā mērķis ir popularizēt labākos tirdzniecības, ēdināšanas un pakalpojumu uzņēmumus, kā arī paaugstināt nozarē strādājošo profesionalitāti.
Šogad konkursā tika vērtēti vairāk kā 100 uzņēmumi no visas Latvijas – finālā piedalījās 53 dalībnieki. 

Pirmo gadu konkursam tika izvirzīts un tajā piedalījās Talsu novada Strazdes pagastā esošā uzņēmuma „Zaļais serviss”  veikals, kurš atrodas Rīgas-Ventspils šosejas 90 km. No citiem uzņēmums tas atšķiras ar mazliet savādāku preču piedāvājumu, pircējiem piedāvājot tieši Latvijā ražotas preces.
Šogad uzņēmums pie paša augstākā žūrijas  novērtējuma vēl netika, bet ieguva uzvarētāja statusu, saņemot „Latvijas Pašvaldību savienības” balvu, un interneta balsojumā (portālā www.labākais.lv) ieguva vislielāko balsotāju atsaucību, tādejādi saņemot galveno balvu.

Uzņēmuma īpašnieks Artis Vītiņš neslēpj prieku un izsaka pateicību visiem par atbalstu: „Lielu gandarījumu mums sniedz uzvara un konkursā gūtā pieredze. Priecē, ka esam saņēmuši uzvarētāja titulu „Latvijas labākais tirgotājs - 2011” un turpmāk varam izmantot saukli - „Izvēlies labāko!”.
Liels paldies visiem mūsu atbalstītājiem, arī turpmāk strādāsim tā, lai Jūs patīkami pārsteigtu ar preču  piedāvājumu, un attaisnotu iegūto titulu „Latvijas labākais tirgotājs”.

 

Inga Priede

 

Talsu komersantu klubs apmeklē atkritumu poligonu un dalās pieredzē ar Dundagas novada uzņēmējiem

2012.gada 7. februārī Talsu komersantu kluba (TKK) valde pulcējās uz šogad jau otro valdes sēdi, lai izskatītu dažādus jautājumus, tostarp, arī par mājas lapas izveides koncepciju, kā arī uzklausītu TKK valdes priekšsēdētāja Anda Araka izklāstu par tikšanos ar Talsu novada domes priekšsēdētāju Miervaldi Krotovu par svarīgiem jautājumiem, kas skar TKK biedrus un uzņēmumus kopumā.

   Pēc notikušās valdes sēdes, TKK valdei kopā ar biedriem, kuri atsaucās uz piedāvājumu, bija iespēja apmeklēt SIA „Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrības „Piejūra”” mūsdienu prasībām atbilstošo cieto sadzīves atkritumu poligonu „Janvāri”, kas atrodas 7km no Talsiem.

Pirms poligona apskates, viesi tika iepazīstināti ar uzņēmuma turpmākajām attīstības iespējām, proti, saņēma plašu informāciju par nākamā ES projekta „Piejūras reģiona atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstība – II kārta” paredzētajām aktivitātēm.
TKK pārstāvji iepazinās arī ar atkritumu poligona „Janvāri” darbību un atkritumu šķirošanas tehnoloģijas iespējām. Poligona „Janvāri” vadītājs Inārs Zaļums, un AAS „Piejūra” valdes loceklis Ojārs Āboliņš demonstrēja kā pareizi šķirot dalītos sadzīves atkritumus, un kā tie tālāk tiek apstrādāti, nonākot uz šķirošanas līnijām. Plastmasas (PET) pudeles, papīru, kartonu, stiklu un cita veida iepakojamo materiālu var izmantot otrreizējai pārstrādei. Pēc TKK pārstāvju izglītošanas tika saņemts apliecinājums, ka tiekam uzņemti videi draudzīgo atbalstītāju lokā. Sajūsmu TKK pārstāvjos izraisīja „novadpētniecības stūrītis”. Tā ir vieta poligonā, kur tiek novietoti vērtīgi ieguvumi ar vēsturisku nozīmi, kas tiek neapzināti izmesti no cilvēku mājokļiem. Tās ir grāmatas, fotogrāfijas, laikraksti, žurnāli, protokoli un vēsturiski priekšmeti. Iegūtos vērtīgos ieguvumus poligona darbinieki dāsni atdāvina muzejam.

   Pēc poligona „Janvāri” apmeklēšanas, Talsu komersantu kluba valdes pārstāvji kopā ar izpilddirektori Janu Graudu devās ielūguma vizītē uz Dundagas pili. Uzaicinājums tika saņemts no Anša Roderta un Dundagas novada izpilddirektora Mareka Gricika. Dundadznieku tikšanās mērķis bija vietējo uzņēmēju motivēšana, izveidot pašiem savu komersantu klubu, iedrošināt uzņēmējus vairāk iesaistīties sabiedriskās aktivitātēs, atklāt tos iespējamos aktīvistus, kuri būtu gatavi turpināt virzīt komersantu sabiedriskās intereses. Pēc TKK valdes priekšsēdētāja uzrunas, noskatoties vizuālo prezentāciju, kurā bija parādītas Talsu komersantu kluba aktivitātes, mērķi un daži iespējamie sadarbības modeļi, sekoja savstarpējas diskusijas un jautājumi.

Cerams, ka Talsu komersantu klubs, daloties savā pieredzē, motivēja kaimiņu novada uzņēmējus uzdrīkstēties, lai veicas!

 

Jana Grauda

Talsu komersantu kluba izpilddirektore

Tālr.: +37129107826; e-pasts: talsukomersantuklubs@inbox.lv


23.02.2012.

EEN Latvija informatīvais izdevums Nr.47 (2012.gada februāris)


 

SIA „Krauzers” saņem mežsaimniecības nozares balvu

 

3. februārī, Mežaparka estrādes telpās tika godināti meža nozares izcilākie ļaudis. „Zelta čiekurs” ir augstākā atzinība par sasniegumiem meža nozarē. Gada balvas ieguvēji saņēma lielo „Zelta čiekuru”, savukārt pārējiem laureātiem tika pasniegts mazais "Zelta čiekuriņš".

Nominācijā „Par inovatīvu uzņēmējdarbību” 2011.gadā laureātu godā tika nominēti trīs uzņēmumi, tostarp, Talsu novadā esošais uzņēmums SIA „Krauzers”, kas balvā no Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēža Andra Jaunsleiņa rokām saņēma mazo „Zelta čiekuriņu”. Šādu pat balvu saņēma arī SIA „Valmieras Mēbeles”, bet SIA „Ošukalns” tika pie galvenās balvas „Zelta čiekurs”.

 

Godināt SIA „Krauzers” valdes priekšsēdētāju Andi Araku, kurš aktīvi vada arī Talsu Komersantu klubu un uzņēmuma līdzīpašnieku Kasparu Eihi, devās arī Talsu novada domes priekšsēdētājs Miervaldis Krotovs un pašvaldības sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Inga Priede, kā arī Talsu Komersantu kluba valdes locekļi – Lienīte Skaraine un Arnis Briedis.

SIA „Krauzers” nodarbojas ne tikai ar mežistrādi, bet savu darbības sfēru aizvien paplašina. Uzņēmums šobrīd nodarbojas arī ar kokmateriālu transporta pakalpojumiem, meža īpašumu pirkšanu, apsaimniekošanu, skaldītas malkas tirdzniecību, celtniecības zāģmateriālu tirdzniecību, kurināmās šķeldas ražošanu, būvgružu pārvadājumiem. Piedāvā auto mazgātuves pakalpojumus, riepu servisu un tirdzniecību, kā arī ar biroju telpu nomu.

Ievērību LR Zemkopības ministrijas redzeslokā uzņēmums izpelnījies ar mūsdienīgas tehnikas un tās aprīkojuma iegādi. Proti, uzņēmumam piederošie divi baļķvedēji aprīkoti ar īpašu CTI sistēmu ir videi draudzīgi un nodrošina meža ceļu saaudzēšanu, jo automašīnu riepās var variēt ar gaisa spiedienu, tām pārvietojoties. Sistēmai ir seši režīmi, kas dod iespēju pārslēgties braucot gan pa sliktiem ceļiem ar kravu, gan dodoties pa asfalta un grants seguma klātiem ceļiem, gan tā sauktajiem bezceļiem, dodot iespēju transportam mežā piekļūt pie krautuvēm jebkādos laika apstākļos, tā nodrošinot darbu bez pārtraukumiem. Lai arī šādas tehnikas iegāde maksā ļoti dārgi, tas laika gaitā atmaksājas, jo uzņēmumam galvassāpes vairs nesagādā izdangātie ceļi, kas nereti paliek pēc meža tehnikas pārvietošanās.

„Zelta čiekuru” nominācijā „Par mūža ieguldījumu”, zemkopības ministre Laimdota Straujuma pasniedza pedagogam Viesturam Baham, kurš savas darba gaitas sācis Vānes pagasta Aizupes tehnikumā, pēc tam ilgus gadus strādājot Ogres meža tehnikumā, mežsaimniekam Uldim-Georgam Gavrilovam, mežsaimniekam Arnim Gertneram, mežsaimniekam Lucijanam Vugulim un mežzinātniekam Pēterim Zālītim.

Savukārt nominācijā „Par ieguldījumu sabiedrības izglītošanā” galveno balvu „Zelta čiekurs” ieguva meža īpašnieks, kabilnieks Aivars Bergmanis, bet mazo „Zelta čiekuriņu” saņēma Meža konsultāciju pakalpojumu centra Madonas-Cēsu nodaļas vadītāja Mairita Bondare, un AS "Latvijas Finieris" Personāla attīstības dienesta direktore Anda Būmane.

Laureāti nominācijā „Par ilgtspējīgu saimniekošanu” ir meža īpašnieki Guntis Ezis, Jānis Kebbe un Raimonds Mežaks. Balvu „Zelta čiekurs” meža īpašniekam Jānim Kebbem no Vidzemes augstienes pasniedza Saeimas deputāts, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Einārs Cilinskis.

Gada balvas pasniegšanas ceremoniju atraktīvi vadīja TV raidījuma „Savai zemītei” žurnāliste, mūsu novadniece Daina Bruņiniece un prozaiķis, publicists Ēriks Hānbergs, bet muzikālos priekšnesumus sniedza „Maskačkas muzikanti” un folkloras kopa.

Kā koks no maza stādiņa, meža nozare ir stabili iesakņojusies un izaugusi par nozīmīgu industriju - vienu no Latvijas neatkarības balstiem. Meža nozare ir vienīgā nozare ar pozitīvu eksporta - importa bilanci. Pagājušais gads parādīja nozares spēku - kopējā eksportētās produkcijas vērtība 2011.gadā sasniegusi augstāko vērtību Latvijas neatkarības 20 gados - 1.15 miljardus latu.

Meža nozares gada balvas pasniegšanas ceremonija kļuvusi par tradīciju, šogad to pasniedz jau astoto reizi. „Zelta čiekurs” sevī iemieso vienkāršību, atvērtību un Latvijas meža skaistumu - nav precīzāka apzīmējuma cilvēka mīlestībai pret mežu, tāpat kā nav labākas balvas, lai atalgotu cilvēka ieguldījumu Latvijas meža labā.

 

 

Inga Priede

Talsu novada pašvaldības sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja

Tel.63232125, mob. 26350440, fakss:6 3232130, e-pasts: inga.priede@talsi.lv 

 

03.02.2012.
Programma vietējo ražošanas uzņēmumu attīstībai - "Latvijas Zelts"

Latvijai ir svarīgi jebkādi uzņēmumi, kas darbojas Latvijā, godprātīgi maksā nodokļus, nodrošina darba vietas vietējiem iedzīvotājiem un veicina valsts attīstību, taču šī brīža ekonomiskās situācijas kontekstā īpaša uzmanība jāpievēš un jāizceļ tie, kas ražo un rada pievienoto vērtību Latvijā. Tādēļ programmas “Latvijas Zelts” ietvaros atbalstu plānots sniegt tieši ražošanas uzņēmumiem.

Lai pieteiktos attīstības programmai, skatiet papildus informāciju ŠEIT, aizpildiet anketu (ANKETA) un nosūtiet uz e-pastu: info@latvijaszelts.lv līdz š.g. 15. februārim.

 

20.01.2012.
 
EEN Latvija informatīvai izdevums Nr.46 (2012.gada janvāris)

 
 19.01.2012.
 
Aicina piedalīties konferencē „Krievijas iestāšanās Pasaules Tirdzniecības organizācijā – biznesa iespējas”

Latvijas Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Eiropas Komisiju un
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru rīko konferenci
„KRIEVIJAS IESTĀŠANĀS PASAULES TIRDZNIECĪBAS ORGANIZĀCIJĀ
 – BIZNESA IESPĒJAS”

Konferences norises laiks: ceturtdiena, 2012.gada 2. februāris, plkst. 10:30 (dalībnieku reģistrācija no plkst. 10:00)
Konferences norises vieta: Viesnīca „Monika Centrum Hotels”, Elizabetes iela 21, Rīga
Konferences mērķauditorija ir Latvijas uzņēmēji, kas veic vai plāno uzsākt aktivitātes Krievijas tirgū, eksportē uz Krieviju vai importē no Krievijas.  Dalība pasākumā bez maksas.

Konferences tēmas:
•    izmaiņas tirdzniecības noteikumos ar Krieviju,
•    tirgus pieejamības saistības un problēmas,
•    rūpniecības preču tirdzniecība, tehniskais regulējums;
•    muitas administrācija un formalitātes;
•    lauksaimniecības preču tirdzniecības nosacījumi, sanitārie un fitosanitārie pasākumi;
•    Krievijas koksnes importa nosacījumi
Konferences laikā no plkst. 15:45 -17:00 notiks divas paralēlas darba grupas:
•    Lauksaimniecības preču tirdzniecības nosacījumi, sanitārie un fitosanitārie pasākumi
•    Krievijas koksnes importa nosacījumi


Kontaktpersona:
Jadviga Neimane
Projektu vadītāja, Eksporta veicināšanas nodaļa
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra
Pērses iela 2, Rīga, LV-1442
Tālrunis.: + 371 67039414;
Mob. tālrunis: + 371 29128382
E-pasts: Jadviga.Neimane@liaa.gov.lv
www.liaa.gov.lv


 

Informācija par projektu „Ekociemati lauku vides ilgspējīgai attīstībai”

 

Latvijas lauku iedzīvotājiem izteikts priekšlikums saimniecību, pakalpojumu  datu bāzes veidošanai  jeb savas darbības  brīvai reklāmai.

 

Vispirms nedaudz par projektu:

Projekts „Ekociemati lauku vides ilgspējīgai attīstībai” tiek realizēts Baltijas jūras reģiona programmas 2007-2013 ietvaros. Tajā ir iesaistījušās 8 valstis – Zviedrija, Vācija, Krievija, Baltkrievija, Lietuva, Polija, Somija un Latvija. Projektu paredzēts realizēt no 2011 līdz 2013. gadam. No Latvijas iesaistīto grupupārstāv LVAEI, Daina Saktiņa.

 

Papildus projekta darbiem, 2012.gada laikāir doma apkopot informāciju (izveidot datu bāzi ar publiskošanu internetā) par Latvijas:

1) bioloģiskām (videi draudzīgām) saimniecībām/produktu ražotājiem, kas vēlas vai jau uzsākuši demonstrācijas par ekoproduktu/ekopakalpojumu/ekovirtuvi ražošanu, pakalpojumiem, lai interesenti (pilsētnieki, laucinieki, tūristi, Latvijas viesi) varētu apmeklēt saimniecību un paši ieraudzīt vai dzirdēt, kā rodas ekoprodukts/eko-pakapojums/ekovirtuves Latvijas lauku saimniecībās (t.sk. piemājas), piemēram, :

·         kā tiek audzēti eko-kartupeļi, kā tiek ražots eko-piens,eko-tējas,utt.

·         kā tiek siets siers, taisīts krējums/sviests, lauku desas, cepta maize, vārīti ievārījumi, gatavota kosmētika, alus/vīna taisīšana, utt. produkti

·         pirtis veselībai, dabīgas kosmētikas  gatavošana, pielietošana, lauku darbu veikšana, t.sk. siena grābšana, gubu taisīšana, pļaušana, zirgu jūgšana, aitu cirpšana un vilnas vērpšana, govju slaukšana un viss iespējams, ko lauku mājā var piedāvāt cilvēka „dzīvošanai” laukos utt. u.c.

2) amatniekiem, kas demonstrē vai apmāca interesentus, kā taisīt dažādas lietas, piemēram, :

 

·         Aust tepiķus/ audumus, taisīt traukus, taisīt pinumus, šūt drēbes, vīt virves, izgatavot izkaptis/cirvi, grebt koka karotes; galdniecības darbus no dabīgiem materiāliem; taisīt pastalas/vīzes/kurpes/zābakus, kalt saimniecības lietas un taisīt arī rotas, smukumlietas, un visu citu, kas interesants un vajadzīgs lauku būšanai un dara to iespējami videi draudzīgi.

Šajā datu bāzē var apkopot informāciju par katru, kas var piedāvāt par velti vai par samaksu dalīties savās zināšanās ar visiem, kuri to var gribēt tikai redzēt vai paši ko izdarīt.

Informācijas tabula nākošā lapā.

Teksti tiks saskaņoti ar ziņu sniedzējiem.

Lūdzam aizpildīt tabulu šeit>>>

Informāciju apkopos, apstrādās, noformēs, nokartēs  LV kartē,  arī tulkos angļu valodā; ievietos interneta mājas lapās (  gan www.ekociemati.lv ; gan citu jūsu pārstāvēto organizāciju mājas lapās), lai Latvijas iedzīvotāji un ārzemnieki varētu sasniegt Jūs. Tā  būtu  brīva reklāma Jūsu piedāvājumam.

Kontaktiem

par saimniecību, pakalpojumu informāciju

Dace Kalniņa,

Cēsis cza@apollo.lv;  tālr.28381477


04.01.2012.

“Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinošu tehnoloģiju attīstīšana un pilotprojektu īstenošana”

Līdz 2012.gada 1. februārim Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) pagarina projektu pieņemšanu Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta konkursā „Siltumnīcefekta gāzu

emisijas samazinošu tehnoloģiju attīstīšana un pilotprojektu īstenošana”.

To paredz VARAM izstrādātie Ministru kabineta noteikumi„Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 2.augusta noteikumos Nr.608 "Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinošo tehnoloģiju attīstīšana un pilotprojektu īstenošana"" .

Noteikumos ir veikti arī citi grozījumi

Konkursa mērķis ir veicināt siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinošu produktu un tehnoloģiju attīstību, kā arī zināšanu un tehnoloģiju pārnesi, atbalstot pilotprojektu īstenošanu Latvijā.

Finansējuma saņēmēji: tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādes, atvasinātās publiskās personas vai arī komersanti.

 Vienam projektam atvēlētais minimālais finansējums ir 3 000 latu,  maksimālais – 250 000 latu.

Papildus informāciju skatīt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) mājas lapā www.vidm.gov.lv > Klimata pārmaiņu finanšu instruments.

 


04.01.2012.

Izsludināta „Klasteru programma”

Projektu pieņemšana notiek no 2012.gada 10.janvāra līdz 2012.gada 9.martam (ieskaitot).

Mērķis - Veicināt nozares savstarpēji nesaistītu komersantu, pētniecības, izglītības un citu institūciju sadarbību, tādejādi veicinot nozaru un komersantu konkurētspējas celšanu, eksporta apjomu palielināšanu, inovācijas un jaunu produktu veidošanos.

Projekta iesniedzējs – biedrības un nodibinājumi. Sadarbības partneri:

·                              Vismaz 20 Latvijā reģistrēti komersanti*.

·                              Vismaz 1 izglītības un pētniecības institūcija.

·                              Citi sadarbības parteri – juridiskas personas.

* komersantos kopējais strādājošo skaits ir vismaz 200 darbinieku un komersantu kopējais apgrozījums vidēji pēdējo trīs gadu laikā ir vismaz 30 miljonu latu gadā

Finansējums:

·                             Maksimālais atbalsts vienam klasterim – 300 000 LVL.

·                             Maksimālais atbalsts vienam sadarbības partnerim – 10 000 LVL.

·                             Atbalsts tiek sniegts saskaņā ar de minimis nosacījumiem

·         Atbalsta intensitāte:

o                        klastera darbības aktivitātēm - 90%;

o                        klastera pakalpojumu nodrošināšana sadarbības partneriem - 85%.

Atbalstāmās darbības balstītas uz klastera darbības vidēja termiņa stratēģiju

Papildus informācija - LIAA Klientu apkalpošanas nodaļā Pērses ielā 2 (1.stāvā), Rīgā, Tālrunis: 67039499
E-pasts: jautajumi@liaa.gov.lv  www.liaa.gov.lv sadaļā ES fondi

 


04.01.2012.

Nodarbinātības Valsts aģentūra uzsāk pasākuma „Komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšana” īstenošanu.

 

Pieteikšanās notiks divos posmos. Līdz 2012.gada 7.februārim dalībai pasākumā NVA aicina pieteikties tos NVA reģistrētos bezdarbniekus, kuri vēlas patstāvīgi izstrādāt biznesa plānus un līdz 2012.gada 8.martam iesniegt tos savā NVA filiālē.
Pieteikties var bezdarbnieki, kuri:

1)ieguvuši profesionālo vidējo izglītību vai augstāko izglītību uzņēmējdarbības, biznesa vadības jomā vai citās pielīdzināmās jomās;

2) ir apguvuši profesionālās izglītības programmu, kas nodrošina nepieciešamās zināšanas uzņēmējdarbības vadības jomā;

 

3) ieguvuši profesionālo vidējo izglītību vai augstāko izglītību un apguvuši neformālās izglītības programmu ar uzņēmējdarbības vadību saistītā jomā;
Noslēdzot līgumu ar NVA, bezdarbniekam ir tiesības saņemt:

·         konsultācijas biznesa plāna īstenošanas pirmajā pašnodarbinātības vai komercdarbības gadā (20 konsultācijas);

·         komercdarbības dotāciju biznesa plāna īstenošanai – ne vairāk kā 2000 Ls atbilstoši apstiprinātajai biznesa plāna tāmei;

·         mēneša dotāciju pasākuma īstenošanas sākumposmā (pirmajos sešos mēnešos) - valstī noteiktās minimālās darba algas apmērā.

Pasākumā 2012.gada sākumā plānots iesaistīt 300 bezdarbniekus, no kuriem 250 saņems konsultācijas biznesa plāna izstrādei, 50 varēs iesniegt patstāvīgi izstrādātus biznesa plānus. Atbalstu plānots sniegt 100 labāko biznesa plānu īstenošanai.

Papildus informācija http://www.nva.lv/index.php?cid=3&mid=311#komerc

 
 

Notikumu kalendārs

Klikšķini uz datuma

Tīkla kamera

Laika ziņas

Šobrīd:
-1º C
Rīt:
5.5º C