Talsu novadā tiek atrasti aizvien jauni dižkoki

05-11-2012

Lai atrastu arvien jaunus dižkokus Talsu novadā, Dabas aizsardzības pārvaldes vecākais inspektors Dzintars Ozols un Talsu novada pašvaldības komunālās nodaļas speciāliste Kristīne Bloka apsekoja kokus, kas pretendē uz dižkoka statusu.

Pateicoties daudzu entuziastu pūlēm, ik gadus tiek apzināti arvien jauni dižkoki. Pēc Balgales pagasta iedzīvotājas Antonijas Batarevskas aktīvas līdzdalības un ierosinājuma, 5. jūnijā Balgales pagastā, Jāņa Bērziņa īpašumā „Ezerkalni”, tika mērīta baltā robīnija ar stumbra apkārtmēru 2,7 m. Lai sasniegtu aizsargājamo koku - dižkoka statusu, šai sugai apkārtmērā jābūt vismaz 1,9 m (mērot stumbra apkārtmēru 1,3 m augstumā).

Balgales pagasta „Dīriņos” atrodas īpatnēja un liela mājas ābele. Kokam cieši blakus aug seši „pamatstumbri”, kuri virs zemes sazarojas vēl smalkāk – stumbri ar dobumiem. Ābeles celma aptuvenais apkārtmērs ir 3,8 m. Ar koku saistīti nostāsti par I Pasaules kara laiku. Dabas aizsardzības pārvaldes vecākais inspektors Dzintars Ozols Talsu novada pašvaldībai ieteica izvērtēt šī koka iekļaušanu kultūrvēsturisko objektu sarakstā.

Pēc Talsu novada pašvaldības komunālās nodaļas speciāliste Kristīnes Blokas norādījuma, Vilkmuižas ezera apkārtnē tika nomērīti divi melnalkšņi ar apkārtmēru 3,15 m un 2,7 m. Lai sasniegtu melnalkšņa dižkoka statusu, koka apkārtmēram jābūt vismaz 2,5 m.

Jūlijā tika mērīti koki Lībagu pagastā, Anda Joničenko īpašumā „Kalnjēči” - parastā kļava ar apkārtmēru 3,97 m un parastā liepa - 3,67 m. Lai iegūtu dižkoka statusu, abām sugām stumbra apkārtmērā jābūt vismaz 3,5 m.

11. septembrī tika apsekots melnalksnis Valdemārpilī, Dzirnavu ielā, kam tika konstatēts stumbra apkārtmērs 3,5 m. Koka mērīšanā piedalījās arī Valdemārpils pilsētas un Ārlavas pagasta pārvaldes komunālās daļas darbinieks Gunārs Indriksons. Visiem šiem minētajiem kokiem tika piestiprināta informatīvā zīme - „ozollapas piktogramma”.

Kristīne Bloka un Gunārs Indriksons pie melnalkšņa Valdemārpilī piestiprina „ozollapas piktogrammu”

Ministru kabineta izstrādātie Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi Nr. 264 pēc 2. pielikuma nosaka, ka aizsargājamo koku – vietējo un cietzemju sugu - dižkoku statusu nosaka pēc apkārtmēra (mērot stumbru 1,3 m augstumā) vai augstumā.

Dižkoki ir gan vietējo, gan introducēto koku sugu vecākie un lielākie eksemplāri, mūsu valsts vecākās dzīvās būtnes. Vārds „dižs” nāk no Kurzemes ar nozīmi „liels”. Kopš 20. gs. vidus vārds „dižkoks” tautā tiek pieņemts visu valsts aizsargājamo, lielus izmērus sasniegušo un vēsturisko koku apzīmēšanai. Dižkoks ir ievērojama daļa no vēstures, kultūras un ekoloģijas mantojuma bagātības daudzās paaudzēs. Pašlaik sabiedriskā fonda „Dabas retumu krātuve” arhīvā ir ziņas gandrīz par 8000 dižkokiem. Tomēr ne tuvu visi mūsu valsts dižkoki ir apzināti - daudziem nav zināma precīza atrašanās vieta, kā arī pēdējos gados nav veikti mērījumi.

K. Bloka un Dabas aizsardzības pārvalde kopīgi arī turpmāk plāno meklēt arvien jaunus dižkokus, tādēļ iedzīvotāji tiek aicināti ziņot par senu koku atrašanās vietām Talsu novadā.

Informāciju par dižkokiem var aplūkot Dabas aizsardzības pārvaldes datu pārvaldības mājas lapā www.daba.gov.lv.

Marta Bumbiera,
Talsu novada pašvaldības
sabiedrisko attiecību speciāliste

 

Talsu novada pašvaldības interneta mājas lapa http://www.talsi.lv
23-10-2017