Pirmdiena, 25. marts
Šodien sveicam: Māra, Mārīte, Marita

„Veidojot ģerboni, mēs veidojam vēsturi”

11-01-2019

Aizvadītajā gadā Talsu novads ir ieguvis ne tikai jaunu logo, bet katra no administratīvajām teritorijām, kam to nebija, arī savus ģerboņus. Ģerboņus izstrādāja heraldiskais mākslinieks Edgars Sims roku rokā ar novada ļaudīm.

Šogad ģerboņi izstrādāti Virbu, Strazdes, Abavas, Ārlavas, Ķūļciema, Lubes un Vandzenes pagastam, bet Īves pagasts pie sava ticis jau 2017. gadā. Tagad ikkatrai Talsu novada administratīvajai teritorijai ir ģerbonis, kas, papildinot Talsu novada saistošos noteikumus „Par Talsu novada simboliku”, tiks attēlots arī pilsētu un pagastu karogos.

Korporatīvo un dzimtas ģerboņu izstrādē pieredzējušais heraldiskais mākslinieks Edgars Sims ir veidojis ģerboņus gan iestādēm, piemēram, Paula Stradiņa klīniskajai universitātes slimnīcai, Rīgas Stradiņa universitātei, gan arī dzimtām. Viņš zina teikt, ka pēdējos gados interese par heraldiku ir augusi, par ko liecina gan novembrī atklātā municipālo ģerboņu izstāde „Heraldika mūsdienu Latvijā”, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, gan arī grāmata „Dzimtu ģerboņi Latvijā”, ko plāno izdot „Baltic International Bank” sadarbībā ar Kultūras ministriju.

Ģerboņa izstrāde nav ātrs process, tas var prasīt vairākus mēnešus ilgu darbu. „Jāsaprot, ka, veidojot ģerboni, mēs veidojam vēsturi – ģerbonis turpinās dzīvot arī pēc tam, kad mūsu vairs nebūs – to lietos nākamās paaudzes. Tādēļ tam jāpieiet ar pilnu atbildību un nopietnību. Ģerbonis top ciešā sadarbībā ar nākamo tā lietotāju – vispirms jātiekas, jāuzklausa pasūtītāja vēsture, lietas, ar ko tas identificējas. Kad iespējamā simbolika apzināta, jāsāk domāt, kā to ietvert heraldiskajos risinājumos. Kad ir apzinātas idejas, izstrādātas ģerboņu skices, jāpiesakās audiencē Valsts heraldikas komisijā, kas izskata piedāvātos risinājumus, izvērtē tos un vajadzības gadījumā lūdz uzlabot vai ieviest korekcijas. Visbeidzot, kad ģerbonis apstiprināts, sagatavotās ģerboņa mapes tiek iesniegtas parakstīšanai Valsts heraldikas komisijai un Latvijas Republikas Kultūras ministrijai, pēc tam ģerbonis tiek izsludināts „Latvijas Vēstnesī”, kur redzams gan ģerboņa attēls, gan arī ģerboņa heraldiskais apraksts – neatņemama ģerboņa sastāvdaļa,” mākslinieks atklāja ģerboņa izstrādes un apstiprināšanas gaitu.

Arī Talsu novada pagastu ģerboņos attēlotie simboli radušies ciešā sadarbībā ar novada pašvaldības pārstāvjiem, kuri savukārt procesā iesaistījuši ne vienu vien vietējo iedzīvotāju un vēstures zinātāju. E. Simts uzteic sadarbību ar kādreizējo novada māksliniecei Inesi Bērziņu, pagastu pārvalžu vadītājiem Egilu Alsbergu, Zigmundu Brunavu un citiem, ar Kultūras un sporta attīstības nodaļas Kultūras daļas vadītāju Sanitu Arciševsku.

„Manuprāt, pētot vēsturi un attiecīgajam pagastam raksturīgo, izdevies atrast oriģinālus, heraldiski interesantus risinājumus,” teica E. Sims. Lielākais izaicinājums bija atrast pārlaicīgo simboliku, kas raksturotu attiecīgo pagastu. „Ģerbonim jābūt oriģinālam, tas nedrīkst saturēt kādā citā ģerbonī ietvertos simbolus un risinājumus, tam jābūt identifikācijas zīmei – šāda ģerboņa funkcija saglabājusies vēl no bruņinieku laikiem. Visbiežāk cilvēki Latvijā ģerboņos vēlas redzēt ozolus, upītes, sauli. Tie ir skaisti, taču ļoti bieži lietoti simboli, no kuriem tomēr vajadzētu maksimāli izvairīties – tas, varētu teikt, bija sarežģītākais šajā procesā,” pasmaidīja mākslinieks.

Ģerboņu izstrādē jāņem vērā dažādi nosacījumi, kas nebūt neatvieglo to izstrādes procesu.

Heraldika ir krāsu un simbolu valoda ar heraldiskajām tradīcijām, kas Rietumeiropā saglabājušās jau kopš 12. gadsimta, bet tagadējās Latvijas teritorijā – kopš 13. gadsimta. „Latvijā varam lepoties ar ļoti augstvērtīgu heraldiskā izpildījuma tradīciju, par ko jāpateicas profesora Zariņa iedibinātajai stilizācijai vēl starpkaru periodā un ko tik veiksmīgi turpinām kopā ar citiem kolēģiem – heraldiskajiem māksliniekiem. Tāpat mūsu heraldikas kvalitātes nodrošināšanā liels nopelns ir arī Valsts heraldikas komisijai, kas pulcē augstas raudzes profesionāļus: vēsturniekus, māksliniekus, tiesību ekspertus un citus. Heraldikā noteiktie standarti ir saglabājušies praktiski nemainīgi kopš viduslaikiem. Piemēram, heraldikā ir tikai piecas krāsas (melna, zila, zaļa, sarkana un purpura) un divi metāli (zelts un sudrabs). Viens no galvenajiem heraldikas likumiem ir nenovietot krāsu uz krāsas un metālu uz metāla. Dzīvē tas nozīmētu, ka sarkanā vairogā nedrīkstētu attēlot zaļu eglīti – tai būtu jābūt sudraba vai zelta. Tas ir tikai viens no daudzajiem noteikumiem, kas regulē heraldiku,” sarežģīto heraldikas pasauli atklāja E. Sims.

 

Inita Fedko

Notikumu kalendārs

Marts, 2019
123
45678910
11121314151617
18192021222324
25262728293031

Klikšķini uz datuma

Aktuālie notikumi nedēļai

Laika ziņas

Aptauja

Par kuru Aleksandra Pelēča literārās prēmijas pretendentu jūs balsojat?

Vietnē tiek izmantotas sīkdatnes, lai mēs varētu jums piedāvāt labāku saturu. Izmantojot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Labi Uzzināt vairāk