Otrdiena, 24. aprīlis
Šodien sveicam: Visvaldis, Ritvaldis, Nameda

Ar precizitāti līdz milimetriem

02-01-2018

Brāļu Kaudzīšu romānu „Mērnieku laiki”, kā smejies, zina teju vai visi latvieši. Tā pamatā ir mērniecības darbi Piebalgā. Ir pagājis vairāk nekā gadu simtenis, mērniecībā ļoti daudz kas ir mainījies, bet pieprasījums pēc tās ir ievērojami audzis.

Ar mērniecību nodarbojas arī Talsu novada Valdgales pagasta jaunais uzņēmējs Jānis Krūziņš. 2017. gada pavasarī Jānis LEADER Lauku attīstības programmai 2014.–2020. gadam uzrakstīja projektu „Mērniecības pakalpojumu izveide” un 1. martā to iesniedza Ziemeļkurzemes biznesa asociācijai – Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai. 2. kārtā, rīcībā „Uzņēmējdarbības uzsākšana un attīstības veicināšana”. Projektu 11. maijā atbalstīja, un kopš oktobra Jānis Krūziņš jau pilnvērtīgi strādā, izmantojot projektā iegūto aprīkojumu. Projekta attiecināmās izmaksas ir 33 652 eiro, publiskais finansējums – 23 556 eiro.

Kāpēc šāda aroda izvēle, kā veicies uzrakstīt pirmo projektu dzīvē, kādos gadījumos mūsdienās vajag mērnieka pakalpojumus, – par to visu saruna ar Jāni Krūziņu.

 

Tēva faktors

„Pavisam jaunos gados biju aizgājis līdzi tētim, kad mērnieks uzmērīja mežam robežas tepat mūsu dzimtajā Valdgales pagastā. Ar interesi vēroju notiekošo. Pēc tam aprunājos. Varbūt tas zināmā mērā bija arī viņa nopelns, jo tētis smejoties pajautāja: „Varbūt tu gribi kļūt par mērnieku?”

Tai laikā man tiešām bija jādomā par turpmāko izglītību. Pašam šķita, ka vairāk saista elektroniskākas lietas, datori... Līdz galam neapzinoties, ko nozīmē darbs šādā nozarē, sāku šajā novirzienā studēt augstskolā, bet drīz vien sapratu, ka tas nav mans ceļš.

Iestājos Rīgas 3. arodskolā, kas piedāvāja divu gadu mērniecības programmu un, kā izrādījās, augstā līmenī. Skolā mērniecību ļoti profesionāli mācīja pasniedzējs Jānis Bērziņš – visu, kas jāzina mērniekam uz lauka,  praktiskās lietas, protams, pieskaroties arī galvenajiem teorijas jautājumiem. Izmācījos, dabūju mērnieka diplomu. 2000. gadā sāku darbu Valsts zemes dienestā, kas pēc kāda laika sadalījās, – nodalījās nost Latvijas Valsts mērnieks (tagad SIA „Latvijasmernieks.lv”). Tur nostrādāju līdz 2009. gadam.

Valstī sākās krīze, darba mērniecībā kļuva mazāk. Sāku darboties pilnīgi citā nozarē – apsaimniekošanas jomā – un tur aizsēdējos septiņus gadus, līdz tomēr skaidri sapratu, ka šāds darbs nav man domāts. Mani vilināja tikt atpakaļ uz lauka,» tā par profesionālo gaitu sākumu stāsta Jānis Krūziņš.

 

Ar paša interesi un daudzveidīgu atbalstu

„Gribēju atgriezties mērniecībā,” Jānis turpina. „Uzzināju, ka Lauku atbalsta dienestā (LAD) var izmantot atbalsta programmas un Ziemeļkurzemes biznesa asociācijā (ZBA) ir programma jauno uzņēmēju darbības attīstīšanai. Nospriedu: uzrakstīšu projektu mērniecības instrumentu iegādei. Ja to atbalstīs, tad veidošu savu uzņēmumu, ja ne, tad iešu strādāt mērniecībā pie kāda bijušā kolēģa.

Mans brālis jau bija rakstījis līdzīgu projektu, viņš arī ieminējās par ZBA un tās koordinatori Guntu Abaju. Tad jau pats painteresējos, vai šāds projekts varētu gūt atbalstu. Atbilde bija apstiprinoša, un es ķēros pie darba.  

Mans tas bija pirmais projekts. Apprasījos dažiem, kas jau gājuši šādu ceļu, pirmām kārtām – brālim. Palasīju viņa projektu, lai gūtu kaut kādu priekšstatu. Pirms tam nebiju redzējis pat veidlapas. Pakonsultējos arī ar G. Abaju, ļoti atsaucīgu cilvēku, kas deva vērtīgus padomus, arī ar bijušajiem kolēģiem. Uzrakstīju savu projektu, iesniedzu, un ZBA to atbalstīja.

Startēju kā jaunais uzņēmējs. Doma bija tāda – līdzko arī LAD apstiprinās projektu, tā veidošu sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA). Tā arī notika, un es uzreiz izveidoju ZeTopo, SIA. Uzņēmums reģistrēts manā dzimtajā Valdgales pagastā. Jāpiebilst, ka arī LAD strādā ļoti pretimnākošas darbinieces, kas palīdzēja precizēt vairākas nianses.

 Projektā saņēmu 70% atbalstu no visas projekta summas. Pašam viss projektā minētais bija jānopērk, maksājuma dokumenti jāiesniedz LAD kā projektā uzrādīts, un LAD pēc tam 70% no projekta summas –  bez PVN – atmaksā. Esmu iegādājies mērniecībai vajadzīgos instrumentus, LAD pārbaudes ir bijušas, viss ir kārtībā, nauda ir atmaksāta.

Tā kā pašam tādas naudas instrumentu iegādei nebija, tad devos uz valsts attīstības finanšu institūciju ALTUM, kas domāta kā atbalsta devēja mazā un vidējā biznesa uzsācējiem. Arī šos speciālistus varu uzteikt – ļoti pretimnākoši, palīdzēt ieinteresēti darbinieki. Taisnība, man bija jāraksta vēl viens projekts, un ALTUM gadījumā to vajadzēja pat nedaudz detalizētāku. ALTUM arī man nopirka projektā paredzētās iekārtas, paša ieguldījums bija tikai 10% no kopsummas. Pēc tam ar pirkuma dokumentiem devos uz LAD, un viņu atmaksāto summu es novirzīju ALTUM kredīta dzēšanai.”

 

Mērniecības mūsdienu iespējas

Jaunais uzņēmējs skaidro, kas projektā iegūts: „Pamatinstruments ir elektroniskais robota tahometrs, to sauc arī par teodolītu. Tas ir galvenais rīks attāluma un leņķu mērīšanai horizontālā un vertikālā plaknē – pārnēsājams instruments uz trijkāja. Vēl komplektā ir GPS iekārta koordināšu iegūšanai, kas uztver datus no satelītiem, dažas palīgiekārtas, kā arī darbavietai vajadzīgais – dators ar programmatūru un printeris. Viss kopā – nepilni 40 000 eiro.”

Jānis arī atklāj, ka mūsdienās mērniecībā koordinātas var iegūt ar precizitāti līdz milimetriem, un tehnoloģisko progresu salīdzinājumā ar brāļu Kaudzīšu romāna laikiem ar prātu pat grūti aptvert. „Kad mācījos Rīgas 3. arodskolā, tad programma paredzēja, ka audzēkņi iepazīstas arī ar nozares vēsturi. Praktiskajās nodarbībās vajadzēja strādāt, kā saka, ar rokām, izmantot vecu aparatūru. Nekādu GPS, nekādu pogu! Darbojāmies ar mērniecības latām, bija jāskatās caur actiņu... Tas viss ir noderīgi. Skolā mācītās formulas gan esmu aizmirsis, bet būtību es saprotu. Priekšstatam ir jābūt! Pirms gadiem desmit reizēm pieņēma darbā mērniekus, kuriem patiesībā pirms tam nebija bijusi nekāda saskare ar mērniecību. Viņiem noliek priekšā instrumentu un pasaka, ka jānospiež tā poga... Bet cilvēks vispār nesaprot, kas tur notiek. Mērniekam darbā uz lauka gadās situācijas, kad rodas problēmas uzmērīšanā. Un tad pašam ir jāizdomā, kā lai uzmēra. Pogu nospiest katrs var, bet jāuzmēra pareizi!

Jā, mūsdienu jaunākās tehnoloģijas ļauj mērniecībā dabūt izcilu precizitāti. To nodrošina ne tikai GPS, ir arī īpaša atbalsta sistēma, tā saucamais  poligonometrijas tīkls, jau pirms diezgan daudz gadiem zemē sarakti betona kluči ar metāla pumpām, kam noteiktas koordinātas, parasti gar šoseju malām. Kādreiz, kad GPS nebija, mērnieki tādus vien izmantoja.”

 

Vajadzība pēc mērnieka pakalpojumiem

Kamēr cilvēkam nav bijusi saistība ar būvniecību, tikmēr šķiet, ka mērnieks jāaicina tikai tad, kad jānosaka īpašuma robežas. Un, ja kupicas ir ierīkotas, tad arī viss. Bet mērniecība aptver daudz plašāku pakalpojumu loku. Jānis stāsta: „Būtībā ir tā – līdzko kāds rok lāpstu zemē būvniecības vai komunikāciju ierīkošanas nolūkos, tā vajag mērnieka pakalpojumus. Lai ieguldītu kabeli vai uzbūvētu māju, principā, jebko novietot uz zemes, bez topogrāfiskās uzmērīšanas neiztikt. Vajag projektu, saskaņojumu. Ja ir iecere būvēt māju, tad mērnieks vispirms veic topogrāfiskos mērījumus – uzmēra visus elementus, kas ir zemes virsū, – kokus, ceļus, būves, akas, krūmus, akmeņus, arī apakšzemes komunikācijas. To visu attēlo topogrāfiskajā kartē, ko pēc tam iesniedz arhitektam.

Topogrāfiskos mērījumus vajag tāpēc, lai māju neuzprojektētu virsū kādām komunikācijām. Vai, piemēram, milzu akmenim, ko nevar pakustināt. Mājas celtniecībā tas ir pirmais mērniecības posms. Otrais – kad arhitekts ir uzprojektējis ēku, tad tā precīzi jāieplāno dabā. Uz aci pateikt - tas ir te – nevar. Mērnieks pēc arhitekta projekta ņem koordinātas un pēc tām nosprauž asis dabā. Būvnieks uzbūvē māju, mērnieks pārbauda tai pamatus, nosprauž arī celiņus, žogus. Tad māju ceļ tālāk. Kad māja ir uzcelta, mērnieks sagatavo to nodošanai ekspluatācijā, tas ir, uzmēra jaunuzcelto ēku, celiņus, žogu, jaunās komunikācijas, pilnīgi visu. Tas viss ir vienam objektam. Bet privātmāja ir tikai viena maza mērniecības niša. Šos pakalpojumus vajag privātpersonām, firmām, pašvaldībām.  Jānosprauž un jāuzmēra komunikācijas trases. Un tā tālāk.”

 Ar jauniegūto aprīkojumu Jānis ir ļoti apmierināts. Mērniecības robots vien ir ko vērts, jo savā ziņā aizstāj otru cilvēku. Tādu iegūt –  tas arī bija projekta rakstīšanas galvenais nolūks. Varbūt nākotnē vēl jāiegādājas daži instrumenti un viena programmatūra datoram, Jānis atklāj. Bet pilnvērtīgi strādāt iespējams jau tagad.

Alnis Auziņš

 

Lai stāsts par veiksmīgi sagatavotu un īstenotu projektu iedvesmo arī citus Ziemeļkurzemes vietējās rīcības grupas teritorijas iedzīvotājus uzsākt savu uzņēmējdarbību! Līdz 15. janvārim biedrībā „Ziemeļkurzemes biznesa asociācija” var iesniegt LEADER projektus uzņēmējdarbības atbalsta rīcībā ELFLA (Eiropas lauksaimniecības fonds lauku attīstībai) finansējuma saņemšanai. Detalizētāka informācija par projekta konkursu biedrības mājas lapā: www.ziemelkurzeme.lv.

 

Gunta Abaja,
biedrības „Ziemeļkurzemes biznesa asociācija” koordinatore

 

Notikumu kalendārs

Aprīlis, 2018
1
2345678
9101112131415
16171819202122
23242526272829
30

Klikšķini uz datuma

Aktuālie notikumi nedēļai

Laika ziņas