Otrdiena, 25. jūlijs
Šodien sveicam: Jēkabs, Žaklīna

7. aprīlis - Pasaules veselības diena, tēma - depresija

05-04-2017

Depresija var skart ikvienu. Tā rada garīgas ciešanas un ietekmē cilvēku spēju veikt ikdienas uzdevumus. 2016. gada oktobrī Pasaules Veselības organizācija (PVO) uzsāka viena gada kampaņu, lai nodrošinātu to, ka vairāk cilvēku ar depresiju visās valstīs var meklēt un saņemt palīdzību. Depresija ir izvirzīta kā 2017. gada Pasaules veselības dienas galvenā tēma.

Kas ir depresija?
Depresija ir slimība, kam raksturīgas pastāvīgas skumjas un intereses trūkums par aktivitātēm, kuras līdz šim ir sagādājušas prieku, nespēja veikt ikdienas darbības, vismaz divu nedēļu garumā. Turklāt cilvēkiem ar depresiju parasti ir vairāki no šiem simptomiem: enerģijas zudums; izmaiņas ēstgribā; miegainība vai bezmiegs; nemiers; samazinātas koncentrēšanās spējas; neizlēmība; sagurums, vainas sajūta vai bezcerība; domas par pašnāvību.

Aizspriedumi garīgo slimību, tai skaitā arī depresijas sakarībā, joprojām ir šķērslis cilvēkiem, kuri meklē palīdzību visā pasaulē. Runāšana par depresiju  ar ģimenes locekli, draugu vai medicīnas darbinieku; runāšana lielākās grupās, piemēram, skolās, darba vietās un sociālajā vidē;  publiskajā telpā  palīdz noārdīt šo aizspriedumu barjeru un sniegt reālu palīdzību cilvēkiem, kuriem tā nepieciešama.

PVO kampaņas sauklis ir „Depresija – parunāsim”.
Šī kampaņa ir domāta visiem, neatkarīgi no jūsu vecuma, dzimuma vai sociālā statusa. Pasaules Veselības organizācija ir izvēlējusies pievērst īpašu uzmanību trim iedzīvotāju grupām, kuras visvairāk pakļautas depresijai: pusaudžiem un jauniešiem, sievietēm reproduktīvā vecumā (īpaši pēc dzemdībām) un pieaugušajiem (virs 60 gadiem).

Zināšanai:

Depresija ir izplatīta garīga slimība, kas ietekmē visu vecumu cilvēkus visās dzīves jomās, visās valstīs.

Saslimšanas risku palielina nabadzība, bezdarbs, traģiski dzīves notikumi, piemēram, tuvinieka nāve, attiecību problēmas, fiziskas slimības un atkarības – alkohola un narkotiku lietošana.

Depresija izraisa garīgas ciešanas, un tas var ietekmēt cilvēka spēju veikt pat visvienkāršākos ikdienas darbus, Šī situācija var postoši ietekmēt attiecības ar ģimeni un draugiem.

Neārstēta depresija var kavēt darba pienākumu pildīšanu un pilnvērtīgu iesaistīšanos ģimenes dzīvē.

Neārstēta depresija var novest līdz pašnāvībai.

Depresiju var efektīvi novērst un ārstēt.

Runāšana par savām problēmām vai sajūtām ar cilvēkiem, kuriem uzticaties, var būt pirmais solis ceļā uz atveseļošanos no depresijas.

Lai arī Latvijā patlaban ir pieejamas pašas modernākās depresijas ārstēšanas metodes, sabiedrības atšķirīgās attieksmes dēļ cilvēki nelabprāt vēršas pēc palīdzības pie speciālistiem. Nesen veiktajā iedzīvotāju aptaujā teju 120 000 pieaugušo ir atzīmējuši sev nozīmīgus depresijas simptomus, tomēr pie ģimenes ārsta vai psihiatra pēc palīdzības ir vērsušies vidēji tikai 9 000 pacientu gadā.

Tāpat kā citviet pasaulē, arī Latvijā sieviešu saslimstība ar depresiju ir divas reizes biežāka nekā vīriešiem. Taču vīrieši daudz retāk vēršas pēc palīdzības, un tas varētu būt viens no iemesliem, kāpēc viņi piecas reizes biežāk nekā sievietes izdara pašnāvību. Saskaņā ar 2010. gada datiem Latvijā pašnāvību izdarīja 436 cilvēki – no tiem 375 vīrieši un 61 sieviete. Nespējot pielāgoties mainīgiem apstākļiem un nevēršoties pēc palīdzības, ik dienas pašnāvību izdara viens vīrietis, turklāt visbiežāk darbspējīgā (45–54) gadu vecumā.

Pasaules psihiskās veselības pētījumos ir atklāts, ka aptuveni 60–80 % cilvēku, kas ir izdarījuši pašnāvību, tajā brīdī ir bijuši depresijā. Tāpēc, lai mazinātu pašnāvību skaitu, svarīgi ir laikus pazīt simptomus un ārstēt depresiju, ieklausīties apkārtējos un mudināt meklēt profesionālu palīdzību.

Kur vērsties krīzes situācijā?

Novērojot depresijas simptomus, ir svarīgi laikus doties pie psihoterapeita vai sava ģimenes ārsta, tomēr mēdz būt gadījumi, kad nepieciešams pēc palīdzības vērsties nekavējoties.

Ja Jums ir slikta pašsajūta vai nomāc domas par pašnāvību un tuvumā nav neviena, ar ko aprunāties un kam lūgt palīdzību, zvaniet uz krīzes centra „Skalbes” krīzes tālruni, kur Jūs uzklausīs un sniegs padomu. Īpaši smagās un dzīvībai bīstamās situācijās zvaniet neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai.

 

Diennakts krīzes tālruņi
67222922 (Lattelecom)
27722292 (Bite)

Neatliekamās medicīnas palīdzības dienests 
113

Biedrība „Saules zīmes”
Biedrība „Saules zīmes” piedāvā atbalsta grupas cilvēkiem ar depresiju katru sestdienu un svētdienu. Kā arī sniedz privātas konsultācijas pacientiem un to tuviniekiem, kur griezties garīgas saslimšanas gadījumos, tālr.26123019 (no plkst. 10.00 – 19.00) vai rakstīt: sauleszimes.lv@gmail.com

Talsu novadā depresijas tēma Pasaules veselības dienā tiks aktualizēta dažādu ar to saistītu literāro avotu ekspozīcijās:

           Talsu Galvenajā bibliotēkā,

           Talsu bērnu bibliotēkā,

           Valdemārpils bibliotēkā

           Pastendes bibliotēkā,

           Spāres bibliotēkā,

           Stendes bibliotēkā.

 

Talsu novada pašvaldības
Sabiedrības veselības speciāliste
​Tatjana Neilande
mob.tālr.22014155
tatjana.neilande@talsi.lv

Notikumu kalendārs

Jūlijs, 2017
12
3456789
10111213141516
17181920212223
24252627282930
31

Klikšķini uz datuma

Aktuālie notikumi nedēļai

Tīkla kamera


Skatīt tiešraidi no tīkla kameras

Laika ziņas